Latvijas stabilitāte un drošība ir būtiska Eiropas drošībai un stabilitātei kopumā

Vakar, 22. novembrī, beidzās ASV aizsardzības ministra Viljama Perija darba vizīte Latvijā

Vakar ASV aizsardzības ministrs Viljams Perijs kopā ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandiera pienākumu izpildītāju zemessardzes pulkvedi Juri Eihmani apmeklēja Nacionālo bruņoto spēku mācību centru Ādažos, kur viņš tikās ar mobilo strēlnieku brigādi un iepazinās ar Baltijas bataljona karavīru dzīves un dienesta apstākļiem, varēja vērot arī karavīru mācības

Foto: Arnis Blumbergs

“Šī vizīte stiprina mūsu vēlēšanos palīdzēt Latvijai”— uzsvēra ASV aizsardzības ministrs Viljams Perijs vakardienas preses konferencē Ministru kabinetā.

Tūdaļ gan jāteic, ka ar šo gatavību palīdzēt ASV aizsardzības resora vadītājs domāja lietišķu palīdzību Latvijai tās Nacionālo bruņoto spēku izveidē, kas mūsu valstij neapšaubāmi ir ārkārtīgi svarīgi. Pēc ASV aizsardzības ministra vārdiem, viņa valstī tiek apsvērtas iespējas palielināt palīdzību Latvijai militārpersonu apmācības jomā. V. Perijs īpaši atzinīgi novērtēja valodu mācību programmas Latvijā un solīja arī turpmāku ASV palīdzību. Apspriesti veidi, kā paplašināt ASV atbalstu Latvijai arī materiālās apgādes jomās.

“Pašreizējo pilnvaru ietvaros mēs Latvijai varam piegādāt tikai karavīru ietērpu vai sakaru līdzekļus, ne ieročus. Taču ceru, ka ASV Kongress pieņems lēmumu, kas mums atļaus piegādāt Latvijai arī zināmas ieroču kategorijas,” teica Viljams Perijs, piebilstot, ka vispirms acīmredzot šie ieroči tiktu piegādāti Baltijas miera spēku bataljonam.

Žurnālistus tāpat interesēja, kāda būtu ASV reakcija gadījumā, ja tiktu izdarīta militāra agresija pret Latviju. V. Perija atbilde bija atklāti tieša:

“Ne ASV, ne NATO nav devušas nekādas drošības garantijas Eiropas valstīm, tai skaitā Latvijai, kas nav NATO locekles. Pašlaik nav arī nekādas norādes, ka Latvijas brīvību un neatkarību kāds apdraudētu. Tomēr pasākumi, ko Latvija veic, lai aizsargātu savu drošību, manā skatījumā ir svarīgi, un mēs tos atbalstīsim.”

Plašāka bija ASV aizsardzības ministra atbilde uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu: “Vai jūs, Perija kungs, varat iztēloties, tikai iztēloties, Latviju kā NATO valsti?”

“NATO tikko kā pabeigusi savu plašo pētījumu par organizācijas paplašināšanas iespējām, uzņemot NATO jaunus kandidātus. Ir formulētas piecas galvenās prasības, kas izvirzāmas, lai kāda valsts varētu kļūt par NATO dalībvalsts kandidāti. Tās ir: progress demokrātijas attīstībā šajā valstī; progress tirgus ekonomikas attīstībā; civilo iestāžu kontrole pār militārajām; bruņojuma atbilstība NATO standartiem un labas attiecības ar kaimiņvalstīm.

Latvija gūst labas sekmes visos piecos šajos aspektos. Taču progress līdz jaunu dalībvalstu uzņemšanai NATO būs lēns un rūpīgi pārdomāts, tas ilgs vairākus gadus. Ceru, ka šajā laikā Krievija redzēs, ka NATO nav drauds. Ceru arī, ka Krievija šajā laikā sāks plašāk sadarboties ar NATO, kļūstot pirmkārt pilnā mērā par programmas “Partnerattiecības mieram” dalībvalsti.

Tāpat ceru uz drošības un konsultāciju grupas izveidošanu ar Krieviju ārpus programmas “Partnerattiecības mieram”. Katrā ziņā NATO un Krievijai ir jāstrādā kopā, jo NATO nav drauds Krievijai. Ja Krievija to darīs, tad tā arī vairs neuzskatīs NATO par draudu savai drošībai. Šādā situācijā lietas varētu tikt aplūkotas pavisam citā gaismā.”

 ASV aizsardzības ministrs arī uzsvēra savas valsts viedokli: “Latvijas stabilitāte un drošība ir būtiska Eiropas drošībai un stabilitātei kopumā. Tāpēc mēs arī atbalstām Latvijas neatkarību un brīvību. Latvija savukārt dod nozīmīgu ieguldījumu Eiropas kopīgās drošības stiprināšanā.

Tas notiek vairākos veidos. Pirmkārt, normalizējot Latvijas attiecības ar kaimiņvalstīm. Otrkārt, aktīvi piedaloties NATO programmā “Partnerattiecības mieram”. Treškārt, izveidojot Baltijas miera spēku bataljona mācību bāzi.”

Viljams Perijs novēlēja trim Baltijas valstīm stiprināt savu sadarbību aizsardzības jomā — arī ārpus Baltijas miera spēku bataljona ietvariem. Pēc viņa domām, Baltijas bataljona izveidošana liecina, ka šāda sekmīga sadarbība ir iespējama. Tas arī liecina, ka šī sadarbība veidojama tālāk.

Kopā ar Viljamu Periju preses konferencē piedalījās arī Latvijas Republikas Ministru prezidents un aizsardzības ministrs Māris Gailis.

Viņš izteica gandarījumu, ka šajos mēnešos, kopš pilda arī aizsardzības ministra pienākumus, Latviju apmeklējuši vairāki pasaules ietekmīgāko valstu aizsardzības ministri. M.Gailis atzīmēja ASV palīdzības lielo nozīmi Latvijas Nacionālo bruņoto spēku izveidē. Aizsardzības ministrs, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, paskaidroja, ka Latvijai atbilstoši mūsu valsts aizsardzības koncepcijai bruņojumā nav vajadzīgi ne tanki un ātrgaitas iznīcinātāji, ne aviobāzes kuģi. Galvenais mūsu bruņotajiem spēkiem ir vieglie strēlnieku ieroči.

Salīdzinot ar tik aktuālajiem NATO standartiem, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku stiprā puse, pēc Māra Gaiļa vārdiem, ir apmācību sistēma, kā arī štāba struktūra. Pagaidām mēs atpaliekam karavīru apbruņojumā, kā arī aprīkojuma un sakaru līdzekļu jomā. Vērtējot ASV un Latvijas militārās sadarbības perspektīvas, Māris Gailis izteica pārliecību, ka tās būs labas neatkarīgi no tā, kādu valdību akceptēs Saeima. “Nav šaubu, ka jebkura, viena vai otra, valdība tiks apstiprināta demokrātiskā veidā,” teica Māris Gailis: “Nav arī šaubu, ka neatkarīgi no tā, kas izveidos jauno valdību, nebūs jūtamu izmaiņu Latvijas ārpolitikā.”

Jānis Ūdris,
"LV" ārpolitikas redaktors