Referāti

“Narkotikas — drauds drošībai”

Frenks Alberts, UNDCP (Apvienoto Nāciju Starptautiskās narkotiku kontroles programmas) Baltijas reģionālā biroja direktors — konferencē "Baltijas drošība — 95” Rīgā, 1995. gada 8. novembrī

Apvienoto Nāciju Starptautiskā narkotiku kontroles programma (UNDCP) ir pastāvīga pārstāvniecība Baltijas valstīs kopš 1994. gada jūlija. Esam pārliecināti, ka Baltijas valstu, un Latvijas valdības tai skaitā, lēmums uzaicināt UNDCP atvērt šeit reģionālo biroju dos ieguldījumu narkotiku kontroles pastiprināšanā šajā reģionā.

Kopš 1991. gada UNDCP koordinē ANO darbību narkotiku kontroles jomā un vada starptautisko cīņu pret nelegālajām narkotikām. Starptautiskā sabiedrība atbalsta sabalansētu pieeju narkotiku kontroles realizēšanā, un tādēļ UNDCP darbojas vairākās jomās. Konkrētāk, mūsu mērķi ir:

• samazināt pieprasījumu pēc nelikumīgajām narkotikām un veicināt veselīgu dzīves veidu;

• samazināt nelikumīgo piegādi, atklājot un novēršot nelikumīgu kultivēšanu un cīnoties pret narkotiku izplatīšanu;

• atbalstīt un veicināt pētījumus un informāciju par narkotikām;

• veicināt reģionālu un starpreģionālu kooperāciju;

• apkarot ar narkotikām saistīto organizēto noziedzību un naudas atmazgāšanu.

Šos plašos uzdevumus narkotiku kontrolē ANO Ģenerālā Asambleja uzticēja UNDCP 1991. gadā, apzinoties tos īpašos draudus, ko nelikumīgās narkotiskās un psihotropās vielas rada brīvu demokrātisku sabiedrību attīstībai. Narkomānijas un organizētās noziedzības kaitīgā ietekme nopietni apdraud sabiedrības attīstību, veselību un drošību.

Faktiski var pat teikt, ka pasaulē ir vairākas valstis, kurās narkomānija un narkotiku tirdzniecība reāli apdraud šo valstu neatkarīgu pastāvēšanu nākotnē. Ar “apdraudējumu” es domāju to, ka dažas valdības ir zaudējušas kontroli pār savām finansu sistēmām attiecībā pret narkotiku tirdzniecības organizācijām un izjūt šo grupu radītus ierobežojumus uz dažām teritorijām savā valstī. Dažas valdības ir upurējušas savu izvēles brīvību par labu narkotiku tirgotājiem.

Problēma

Saskaņā ar ANO vērtējumu nelegālas narkotisko un psihotropo vielu tirdzniecības apgrozījums ir aptuveni 300 miljardi dolāru gadā. Narkotiku tirdzniecības pieaugumu ir veicinājusi milzīgā pēdējās divās desmitgadēs gūtā peļņa. Šī tirdzniecība ir izveidojusies par sarežģītu transnacionālu komercindustriju, kuras izaugsmi ir veicinājuši:

a) plašais un lielā mērā neregulētais rūpniecisko ķīmisko vielu starptautiskais tirgus;

b) vispārēja attiecīgās ražošanas un laboratoriju tehnoloģiju pieejamība;

c) transporta revolūcija;

d) banku un finansu tirgu globalizācija.

Otrkārt, nesenā sociālistiskās sistēmas sairšana ir radījusi labvēlīgu vidi starptautiskā biznesa, arī nelegālā, attīstībai.

Treškārt, kolosālās sociālās un ekonomiskās pārmaiņas, kas saistītas ar komunistiskās pasaules sabrukumu, un zemais dzīves līmenis vairumā trešās pasaules valstu rada ideālu vidi plašai narkotiku ražošanai un lietošanai.

Visbeidzot, pieaugot savstarpējo sakaru nozīmei pasaulē, atsevišķu valstu vienpusēji mēģinājumi norobežoties no transnacionālajām narkotiku aktivitātēm ir dārgi un bieži vien mazefektīvi.

Narkotiku tirdzniecības apjoms un sarežģītība liek tajā iesaistītajiem darboties pēc multinacionālas korporācijas modeļa. Taču pretēji naftas, automobiļu vai mikroshēmu tirdzniecībai nelegālajiem narkotiku tirgoņiem ir arī jācenšas izvairīties no pret sevi vērstās tiesībsargāšanas iestāžu darbības. Tā rezultātā pēdējo divu desmitgažu laikā visa šī nelegālā industrija ir attīstījusies pēc Darvina evolūcijas principiem — tie, kas izdzīvojuši, ir attīstījušies par sarežģītām un efektīvām organizācijām, kas vada savu nelikumīgo produktu tirdzniecību visā pasaulē.

Tādējādi narkotiku bizness ir iegājis ērā pēc aukstā kara ar divām svarīgākajām iezīmēm, kas nepieciešamas lielu peļņu nesošu starptautisku uzņēmumu vadīšanai: darbības globālais raksturs un radoša, elastīga organizatoriskā struktūra. Narkotiku rūpniecība atrodas izdevīgā pozīcijā, lai varētu izmantot atklātās un lielā mērā neregulētās globālās ekonomikas priekšrocības. Tagad, kad komunisms ir sabrucis, ir notikušas revolucionāras izmaiņas pasaules finansu un vērtspapīru tirgū, un starptautiskā tirdzniecība ir palielinājusies apjomā un daudzveidībā.

Viens gaismas stars šajā drūmajā ainā ir tas, ka nekad vēl iespējas starptautiskai sadarbībai cīņā pret narkobiznesu nav bijušas tik labas kā tagad, kad beidzies aukstais karš. Būtiskas politiskas pārmaiņas bijušajās padomju republikās un Viduseiropā reizē ar pieaugošajām bažām citur pasaulē padara starptautisko narkotiku kontroles stratēģiju realizējamu pirmo reizi kopš 20. gadsimta sākuma opija konvencijām.

Starptautiskā sadarbība

Pasaules sabiedrība ir atbilstoši reaģējusi. Apvienoto Nāciju 1988. gada Konvenciju ir parakstījušas un ratificējušas daudzas valstis visā pasaulē, ieskaitot, esmu priecīgs to teikt, arī Latviju. Ir izveidotas un pilnveidotas darba grupas, lai novērstu rūpniecisko ķīmisko vielu izmantošanu narkotiku ražošanai un cīnītos pret naudas atmazgāšanu. Sākotnējās grupas ir paplašinājušās un iekļāvušās vēl lielākās līdzīgi domājošu valstu grupās.

ANO ir saasinājusi savas narkotiku kontroles programmas, un daudzas citas starptautiskas organizācijas, pārāk lielā skaitā, lai tās visas te nosauktu, arī sponsorē pretnarkotiku programmas. Šos un daudzus citus līdzīgus centienus mēs varam sīkāk pārrunāt diskusiju laikā, ja jūs tas interesētu. Tagad es vēlētos pievērsties naudas atmazgāšanai, kas ir sevišķi bīstama visām valstīm, bet jo īpaši tām, kas atrodas pārejas periodā.

Naudas atmazgāšana

Aizvadītā gada laikā ir novērotas sekojošas tendences naudas atmazgāšanā:

1) naudas atmazgāšanas paņēmienu pilnveidošana;

2) narkotiku un citu nelegālo ienākumu pieaugoša investēšana atzītā biznesā;

3) internacionalizējas tīkli, kuru darbība aptver arvien lielāku skaitu valstu un teritoriju, arī tādas, kas līdz šim netika uzskatītas par nozīmīgiem finansu centriem vai narkotiku ražošanas vai tranzīta valstīm;

4) intensīva kriminālo organizāciju, tādu kā Sicīlijas mafija un citu Eiropas, Ziemeļamerikas un Āzijas kriminālo organizāciju, iesaistīšanās, kuras apvieno ienākumus no dažādiem noziegumiem, lai tādējādi maldinātu izmeklēšanu; to pārstāvji tagad strādā kā brokeri priekš fondiem, kas nav saistīti ar viņu pašu narkobiznesa aktivitātēm.

Ir ļoti grūti nošķirt narkotiku naudas atmazgāšanu no citām nelikumīgi iegūtas naudas formām, ņemot vērā to, ka daudzās organizācijās strādā profesionāli finansisti, kas dažkārt izmanto to pašu naudas atmazgāšanas tīklu un noteikti to pašu tehniku.

Vēršanās pret naudas atmazgāšanu

Valdības ir rīkojušās un turpina to darīt. Ir izdarītas daudzas izmaiņas likumdošanā, kā arī uzlabota sadarbība. Šīs pārmaiņas ir rezultāts pieaugošajai starptautiskajai pārliecībai, ka narkotiku tirdzniecību nevar apturēt, ja netiek atņemti no tās iegūtie ienākumi.

Vietējo un starptautisko kooperāciju ir rosinājusi Apvienoto Nāciju 1988. gada Konvencijas ratificēšana, Finansu darbības grupas (Financial Action Task Force) rekomendāciju pieņemšana un Eiropas Savienības Direktīvas pret naudas atmazgāšanu apstiprināšana.

Saskaņā ar ANO Konvenciju un Finansu darbības grupas rekomendācijām, kā arī ES politiskajām direktīvām un OAS (Amerikas Valstu Organizācija) noteikumiem vairāk nekā 50 valstu ir pieņēmušas vai šobrīd izskata nosacījumus, kas naudas atmazgāšanu ļauj uzskatīt par kriminālu darbību, regulē un novēro naudas un monetāro instrumentu plūsmu, pieprasa naudas ieguvēju kontu īpašnieku deklarācijas, kā arī aizdomīgu pārskaitījumu atklāšanu. Šīs izmaiņas un daudz labvēlīgākā attieksme pret finansu un tiesībsargājošo iestāžu sadarbību, kā arī sadarbība starptautiskā līmenī ir nostiprinājusi daudzas tiesībsargājošās institūcijas, īpaši valstīs ar galvenajiem finansu centriem. Šīs pārmaiņas ir globāli jānostiprina, ja mēs vēlamies radīt pamatus starptautiskai sadarbībai.

Daudzās valstīs attiecīgas konvencijas un dažādas sankcijas piespiež bankas un baņķierus uzņemties atbildību nodrošināt, ka viņu institūcijas nepieļaus narkotiku naudas atmazgāšanu. Mūsuprāt, pateicoties šo jauno likumu un noteikumu pieņemšanai, banku sistēmas daudzās valstīs šobrīd ir kļuvušas daudz stabilākas.

Naudas atmazgāšanai kļūstot sarežģītākai, visas pasaules valstīm ir jāstrādā vienoti, ja vēlamies problēmu risināt efektīvi. Šis pārbaudījums kļūst arvien sarežģītāks. Mēs atklājam naudas atmazgāšanas shēmas, kurās iesaistītas otrā un pat trešā līmeņa valstis, par kurām nebija nekādu bažu 3 gadus atpakaļ. Narkotiku tirgoņi un viņu profesionālie finansisti aktīvi meklē valstis un teritorijas, kurās centrālajām bankām ir maz iespēju, kur finansu sistēmai ir ierobežota kontrole pār starptautiskiem darījumiem un kur pastāv ierobežojumi sakarā ar bankas noslēpumu.

Naudas atmazgāšana turpinās pat tādos vadošos finansu centros kā ASV, Lielbritānija, Vācija un Šveice, kur valdības un bankas ir pieņēmušas likumus, kas vēršas pret to. Tas pierāda naudas atmazgātāju spēju veikt arvien sarežģītākas operācijas un mainīt taktiku.

Kaut arī daudzās valstīs situācija ir uzlabojusies, ne visām valdībām ir nepieciešamās zināšanas un tehniskās iespējas. Kaut arī vairums galveno banku sistēmu šobrīd ir labāk aizsargātas pret lieliem skaidrās naudas noguldījumiem, nesen atklātie naudas plūsmas veidi rāda, ka vēl arvien ir daudz sistēmu, kur iespējami noguldījumi caur offshore filiālēm, cita veida finansu institūcijām un elektroniskiem pārskaitījumiem.

Jaunu likumu pieņemšana ir vērtējama pozitīvi, bet ir jāpārbauda arī to īstenošanas efektivitāte. Diemžēl daudzās valstīs šo likumu pieņemšana un īstenošana atpaliek no profesionālo naudas atmazgātāju aktivitātēm.

Šīm problēmām nav tikai viens risinājuma veids. Un neviena valsts un pat neliela valstu grupa nevar viena pati tikt ar to galā. Tomēr pastāv virkne iespēju, kas ir pieejamas jebkurai valdībai. Pirmkārt un vissvarīgāk ir pieņemt likumus pret naudas atmazgāšanu un tad meklēt palīdzību šo likumu ievērošanas nodrošināšanā. Piemēram, UNDCP ir izstrādājusi likumu modeļus, kā arī iespējas palīdzēt šajā jomā. Arī vairākas citas starptautiskas organizācijas un atsevišķas valstis ir gatavas sadarbībai.

ANO 50. gadadiena atgādina mums, ka narkotiku briesmas ir patiešām universāla problēma, kuru var risināt tikai globālā mērogā. Šodien, kad mēs veidojam jaunu pasaules kārtību laikmetā pēc aukstā kara, mums ir kopīgi jāuzņemas atbildība par starptautisko narkotiku kontroli. Cīņa pret narkotikām var kļūt par ideālu izpausmi vispāratzītu principu ievērošanai pasaules sabiedrības mērogā. Diemžēl pastāv arī iespēja šai cīņā aprobežoties ar šauri nacionālu līmeni, tādējādi zaudējot tās starptautisko izpausmi. Tas būtu milzīgs zaudējums, kuru nedrīkstētu pieļaut. Ja tas notiktu, vairākkārtīgi palielinātos draudi gan mūsu pašu, gan mūsu bērnu nākotnes drošībai.