Par Latviju kā stabilu NATO kandidātvalsti

29. un 30. martā Rīgā uzturējās NATO ģenerālsekretārs lords Dž. Robertsons

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 30.martā, Ministru prezidents Andris Šķēle tikās ar NATO ģenerālsekretāru lordu Džordžu Robertsonu (attēlā).

Tikšanās sākumā Dž.Robertsons izteicās, ka Latvijas Rīcības plāns dalībai NATO ir labi izstrādāts, un pauda pārliecību, ka tas tiks sekmīgi īstenots.

Ministru prezidents apliecināja, ka iestāšanās NATO ir viena no Latvijas politiskajām prioritātēm un valdība turpinās pievērst tai īpašu uzmanību, īpaši uzsverot nepieciešamību militārā personāla apmācības pilnveidošanai. A.Šķēle izteicās, ka Baltijas valstīm aktīvi jāsadarbojas NATO integrācijas procesos, kā piemēru minot nepieciešamību veidot vienotu gaisa kontroles sistēmu.

Lords Robertsons pateicās Latvijai par ieguldījumu Balkānu krīzes risinājumā, kas apliecina Eiropas valstu izpratni par kopīgām vērtībām.

Valdības preses departaments

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 30.martā, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar NATO ģenerālsekretāru lordu Džordžu Robertsonu (attēlā).

Saeimas priekšsēdētājs sveica NATO ģenerālsekretāru Latvijā. "Latvija veic reālus pasākumus, lai kļūtu par NATO dalībvalsti," teica J.Straume un atzīmēja, ka valdība apņēmusies turpināt uzsākto kursu un tuvākajos gados palielināt aizsardzības budžetu līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta. "Latvijas mērķis ir visu trīs Baltijas valstu iestāšanās NATO". Saeimas priekšsēdētājs informēja, ka Latvijas, Igaunijas un Lietuvas sadarbība īpaši produktīva ir aizsardzībā. Piemērs tam — Baltijas valstu kopīgie projekti "Baltbat", "Baltron", "Baltnet" un "Baltdefcol" . Savukārt socioloģiskie pētījumi Latvijā liecina, ka pieaudzis sabiedrības atbalsts mūsu valsts integrācijai NATO — Latvijas iestāšanos šajā organizācijā atbalsta 53 procenti iedzīvotāju.

Lords Dž.Robertsons pateicās par iespēju viesoties Saeimā un Latvijas ieguldījumu krīzes noregulēšanā Balkānos. "Visas trīs Baltijas valstis ir demonstrējušas savu vēlmi un gatavību būt NATO. Alianse jau tagad redz Latviju kā savu partneri," piebilda Dž.Robertsons. NATO ģenerālsekretārs ar izpratni atzīmēja, ka finansējuma palielinājums aizsardzībai būs sarežģīts uzdevums valdībai, tādēļ parlamentāriešu atbalsts šajā jautājumā ir īpaši svarīgs.

Tikšanās noslēgumā Jānis Straume pasniedza Džordžam Robertsonam piemiņas velti.

Vakar, 30.martā, Saeimas namā NATO ģenerālsekretārs lords Robertsons sarunā ar Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi

Saeimas komisijās

Vakar NATO ģenerālsekretārs lords Džordžs Robertsons tikās arī ar Ārlietu komisijas, Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem.

Tikšanas dalībnieki sprieda par NATO paplašināšanos, Latvijas gatavošanos dalībai Ziemeļatlantijas savienībā un Baltijas valstu sadarbību drošības jomā. Pārrunātas arī NATO un Krievijas attiecību perspektīvas pēc jaunā prezidenta ievēlēšanas.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts akcentēja NATO ģenerālsekretāra vizītes nozīmīgumu Latvijas valstij ne tikai parlamenta, bet arī valdības līmenī.

Dž.Robertsons atzinīgi novērtēja Latvijas 2000.gada Rīcības plānu dalībai NATO ( MAP) — tas ir ne tikai instruments, kas palīdzēs Latvijai labāk sagatavoties dalībai šajā drošības organizācijā, bet arī dos iespēju Ziemeļatlantijas savienībai sekot līdzi kandidātvalsts paveiktajam. NATO ģenerālsekretārs nosauca trīs kritērijus, no kuriem būs atkarīga jaunu dalībvalstu uzņemšana: kandidātvalsts sagatavotība, NATO iespējas paplašināties un drošības situācija Eiropā. Runājot par Latvijas uzdevumiem, Dž.Robertsons kā galvenos minēja likumdošanas sakārtošanu drošības jomā, informācijas apmaiņas pilnveidošanu un cilvēku resursu sagatavošanu. NATO ģenerālsekretārs atgādināja, ka arī kandidātvalsts demokrātijas kvalitāte ir šā procesa sastāvdaļa un viens no kritērijiem, kuru alianses deviņpadsmit dalībvalstu vadītāji ņems vērā, kad būs jālemj par NATO paplašināšanu.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī Baltijas valstu sadarbību drošības jomā un to iespējas drīzā nākotnē vienlaikus integrēties Ziemeļatlantijas aliansē. Dž.Robertsons apsveica Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbību kopīgu aizsardzības projektu veidošanā, tomēr pauda domu, ka Baltijas valstis ir suverēnas valstis, tāpēc katra tiks vērtēta atsevišķi.

Vaicāts par NATO un Krievijas attiecībām, viesis izteica cerību, ka līdz ar V.Putina ievēlēšanu prezidenta amatā paveras jaunas dimensijas abu pušu savstarpējam dialogam. Dž.Robertsons raksturoja Krievijas jauno prezidentu kā reālistu, kas vēlas atjaunot attiecības ar NATO un piedalīties Eiropas drošības procesos. Viņš uzskata, ka ir ļoti svarīgi uzturēt dialogu ar Krieviju, skaidrojot, ka Ziemeļatlantijas savienība nav drauds tās drošībai, bet gan stabilitātes veicinātāja Austrumeiropā.

NATO ģenerālsekretārs pateicās Latvijai par dalību alianses vadītajās miera operācijās — SFOR misijā Bosnijā un Hercegovinā, KFOR misijā Kosovā un AFOR misijā Albānijā.

Saeimas preses dienests

Aizvakar, 29.martā, Akadēmiskajā bibliotēkā: lords Robertsons un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Latvijas Transatlantiskās organizācijas atklāšanā

Vakar, 30.martā, lords Robertsons, tiekoties ar Ministru prezidentu Andri Šķēli

Vakar, 30.martā, kopējā preses konferencē Ārlietu ministrijā: NATO ģenerāl-sekretārs lords Džordžs Robertsons, Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis

Preses konferencē

Vakar, 30. martā, Ārlietu ministrijā notika NATO ģenerālsekretāra lorda Džordža Robertsona, Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa un aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska preses konference.

Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš:

— Dāmas un kungi! Man ir patiess prieks, ka ir tik liela interese par NATO ģenerālsekretāra vizīti Latvijā. Lai gan īstenībā nav par ko brīnīties, jo NATO ir viena no svarīgākajām Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Es gribētu uzsvērt, ka tā ir ne tikai nosaukta prioritāte. Latvijas valsts un valdība ir gatavas darīt visu, kas nepieciešams, lai Latvijā nevarētu atrast nevienu argumentu, kas būtu pret mūsu valsts uzņemšanu NATO, lai mēs būtu izdarījuši visu Latvijas nākotnes drošības labā.

Republikas Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis:

— Es gribētu vēlreiz apliecināt, ka Latvijas Aizsardzības ministrijā un bruņotajos spēkos notiek nopietns darbs, lai mēs būtu gatavi iestāties NATO. Mēs apsveicam visas tās drošības iniciatīvas, kas stiprina NATO, kā arī esam pārliecināti, ka NATO ir vienīgā Latvijas drošības garantija nākotnē. Es esmu gandarīts, ka šajās dienās man kā ministram izdevās nostiprināt savas personīgās attiecības ar NATO ģenerālsekretāru. Es domāju, šī vizīte bija ļoti vērtīga.

NATO ģenerālsekretārs lords Džordžs Robertsons:

— Es gribētu izteikt savu prieku par to, ka Latvija ir pirmā valsts, ko es apmeklēju savas Baltijas vizītes laikā. Ir ļoti silts, laiks vienkārši brīnišķīgs. Es domāju, ka mums šos laika apstākļus vajadzētu saskaņot visā eiroatlantiskajā zonā. Es zināju, ka jūsu valsts valdība ir ļoti ambicioza, bet tas, ka jūs esat tik ambiciozi, ka spējāt organizēt šādus laika apstākļus, ir vienkārši satriecoši.

Latvija ir aktīva NATO sadarbības partnere un piedalās programmā "Partnerattiecības — mieram", kā arī nopietni kandidē uz pilntiesīgu dalību Ziemeļatlantijas aliansē. Kopš 1998. gada jūnija, kad mans kolēģis viesojās Latvijā, jūs esat kļuvuši par Eiropas Savienības kandidātvalsti. Ir patīkami redzēt Latvijas centienus ieplūst kopējā Eiropas Savienības un transatlantiskajā straumē. Latvijas valdība ir piedalījusies Rīcības plāna dalībai NATO izstrādes procesā un nopietni strādā tā ietvaros. Dalība NATO ir ļoti nopietns pienākums, un Latvijas valdība pret to izturas ar pienācīgu izpratni.

Lords Džordžs Robertsons:

— Man ir prieks paziņot, ka NATO atvērto durvju politika joprojām ir spēkā un durvis vēl ir atvērtas. Es gribētu ar masu mediju starpniecību pateikties Latvijas tautai par tās ieguldījumu krīzes noregulēšanā Bosnijā un Kosovā. Latvijas sabiedrība var būt lepna par tiem bruņoto spēku karavīriem, kas piedalījās miera uzturēšanas operācijās šajā nemierīgajā un karu plosītajā Eiropas reģionā. Tiekoties ar jūsu Valsts prezidenti, premjerministru un ministriem, es esmu uzsvēris, ka vēlme iestāties NATO nozīmē ļoti daudz.

Tad lords Robertsons atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Vai ir atšķirības starp trim Baltijas valstīm attiecībā uz integrāciju NATO?

Dž.Robertsons: — Visas trīs Baltijas valstis ir neatkarīgas un suverēnas ar savām valdībām un programmām, tāpēc tās jāaplūko katra atsevišķi. Protams, mēs apsveicam to, ka Baltijas valstis sadarbojas savā starpā, piemēram, Baltijas Aizsardzības koledžas un programmas "Baltnet" ietvaros, tomēr katra valsts ir jāvērtē atsevišķi.

— Vai jaunievēlētā Krievijas prezidenta Putina diezgan naidīgie izteikumi pret Latvijas valdību varētu ietekmēt NATO attieksmi pret Latvijas integrāciju šajā transatlantiskajā organizācijā?

Dž.Robertsons: — Es nedomāju, ka Putina kungs ir devis signālu par kādām lielām izmaiņām Krievijas ārpolitikā. Pagājušajā mēnesī, kad es tikos ar Putinu, viņš lika saprast, ka Krievija vēlas ieņemt nozīmīgu vietu pasaules politiskajā arēnā un darīs visu iespējamo, lai tā arī notiktu. Protams, Krievija ir nobažījusies par iespējamo NATO paplašināšanos, bet Putins ir licis saprast, ka jāuzlabo Krievijas un NATO attiecības. Tas ļauj domāt, ka nav sagaidāma Krievijas naidīguma pastiprināšanās attiecībās ar NATO. Es redzu jaunu un konstruktīvāku attiecību modeli NATO un Krievijas starpā, mēs mēģināsim pārliecināt, ka NATO paplašināšanās ir arī pašas Krievijas interesēs. Rūpīgi un pārdomāti veikta NATO paplašināšanās veicinās Eiropas centrālās daļas stabilitāti, un tas ir ne tikai šo valstu, bet arī Krievijas interesēs.

— Vai tas, ka Krievija ir izteikusies par iespējamu sankciju ieviešanu pret Latviju, varētu ietekmēt Krievijas un NATO attiecības?

Dž.Robertsons: — Latvijas un Krievijas attiecības ir divpusējas, un es nedomāju, ka mums vajadzētu tās ietekmēt. Es domāju, ka jaunā un konstruktīvā Putina kunga politika sevī ietver arī labu kaimiņattiecību veidošanu. Ir ļoti patīkami Latvijā runāt ar to pašu aģentūru pārstāvjiem, kas ir Briselē. Tas pierāda, ka Latvija patiesi ir Eiropas daļa.

— Nesen Prodi kungs runāja par Eiropas apvienotajiem aizsardzības spēkiem. Vai būtu iespējams kāds "laulības līgums" starp Eiropas spēkiem un NATO?

Dž.Robertsons: — Eiropas Savienība izveido savas organizācijas, lai attīstītu Eiropas drošības un aizsardzības identitāti. Šajā kontekstā Eiropas aizsardzības spēkiem varētu būt pieeja NATO resursiem. Ja jūs vēlaties izmantot šo laulību alegoriju, tad jāsaka, tās jau ir notikušas, taču vēl nav tikušas apstiprinātas. Tā kā esmu piesardzīgs cilvēks, es šo analoģiju neturpināšu.

— Vai varētu būt kādi faktori, kas kavētu Latvijas integrāciju NATO?

Dž.Robertsons: — Latvija ir viena no deviņām kandidātvalstīm, un jūs, tāpat kā astoņas pārējās valstis, zināt, kādiem kritērijiem jums ir jāatbilst. Pašlaik es neredzu nekādus šķēršļus, kas kavētu Latvijas integrāciju NATO. Latvija ir daudz sasniegusi, taču tikpat daudz vēl ir jāizdara.

— Cik ilgā laikā Latvijas armija varētu sasniegt tādu līmeni, kāds ir NATO dalībvalstīm?

Dž.Robertsons: — To ir ļoti grūti prognozēt.

Rūta Kesnere,

"LV" informācijas redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"