Labs pamats Latvijas turpmākajam darbam ceļā uz Eiropu

Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses uzruna 1995.gada 22.novembra sēdē

sakarā ar Eiropas Parlamenta delegācijas attiecībām ar Baltijas valstīm vizīti Latvijā Saeimas nama Sarkanajā zālē

Godātais Eiropas Parlamenta delegācijas priekšsēdētāj Sindala kungs, godātie delegācijas locekļi, godātie deputāti, godātie ekselences, dāmas un kungi!

Man ir liels gods šodien uzrunāt Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Baltijas valstīm, Latvijas parlamentāriešus, kā arī visus klātesošos. Jūtos patiesi iepriecināta, ka Eiropas Parlamenta delegācija ir ieradusies uz Eiropas Parlamenta un Latvijas Saeimas parlamentāriešu otro tikšanos tieši novembrī, Latvijai tik nozīmīgā laikā, jo 18.novembrī mēs atzīmējām Latvijas proklamēšanas 77.gadskārtu.

Jau kopš mūsu valsts neatkarības atjaunošanas Latvija ir nospraudusi konkrētus tuvākos un tālākos mērķus ārpolitikā. Pirmais nozīmīgais solis ceļā uz Eiropu ir Latvijas uzņemšana Eiropas Padomē šā gada 10.februārī. Nākamais svarīgākais, ko, apspriežot un atbalstot ārpolitikas koncepciju, veica jau 5.Saeima un par ko vienojās arī politiskie spēki jaunievēlētajā 6.Saeimā, ir mūsu valsts iestāšanās Eiropas Savienībā. Latvija savā virzībā uz Eiropas Savienību jau ir veikusi vairākus ceļa posmus. 1995.gada 12.jūnijā Latvija Luksemburgā parakstīja Eiropas līgumu ar Eiropas Savienību. Latvijas parlaments līgumu ar Eiropas Savienību ratificēja šā gada 31.augustā, un mēs tagad varam cerēt, ka arī Eiropas Savienības dalībvalstu parlamenti nekavēsies ar šā līguma ratifikāciju un līdz ar to paātrinās līguma spēkā stāšanos. Kaut arī Eiropas līguma ratifikācija Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentos vēl tikai notiks, tomēr jāatzīst, ka Baltijas valstīm ir piešķirta sava veida privilēģija — šobrīd mums ir piedāvātas tādas pašas iespējas kā citām asociētajām valstīm. Svarīgākais ir tas, ka mēs varam piedalīties kopīgajos Eiropas Savienības un asociēto valstu pasākumos, veidot attiecības ar Eiropas Savienības institūcijām. Uzreiz gan gribu teikt, ka Latvijas parlaments negrasās vienpusīgi izmantot šo privilēģiju, bet saprot arī tos pienākumus, ko tā uzliek. Latvija savu gatavību integrēties Eiropā ir apliecinājusi arī, iesniedzot šā gada 27.oktobrī Eiropas Savienības prezidējošās valsts Spānijas Ārlietu ministrijā Latvijas Valsts prezidenta un Ministru prezidenta parakstītu pieteikumu par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Saprotot, ka Latviju turpmāk gaida grūts un atbildīgs process — Latvijas likumdošanas aktu saskaņošana ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, 6.Saeimā ir izveidota Eiropas lietu komisija. Saeimas deputātiem, apspriežot un pieņemot jaunus likumus, izstrādātie likumprojekti būs īpaši rūpīgi jāizvērtē, lai nodrošinātu tādu likumu pieņemšanu, kas pilnīgi atbilstu Eiropas Savienības standartiem.

Lai pakāpeniski samazinātu to attālumu, kas mūsu valsti šķir no Eiropas Savienības, un lai Latvija atbilstu Eiropas Savienības dalībvalstīm izvirzītajiem kritērijiem, mums, mūsu valdībai ir jāveic pasākumi, lai visos valsts pārvaldes līmeņos īstenotu vienotu politiku Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā. Šajā sakarā šogad oktobrī Ministru kabinets izveidoja Eiropas integrācijas padomi un Eiropas integrācijas biroju.

Vērojot sabiedrībā notiekošo, lasot laikrakstus, runājoties ar cilvēkiem, manuprāt — un pēdējā laikā to piemin arī citi politiķi — izpaužas svarīgs aspekts, kas būtiski spēj ietekmēt Latvijas virzību uz Eiropas Savienību. Proti, Latvijas cilvēkiem ir nepieciešama plašāka informācija par Eiropas Savienību, par dalībvalstu iespējām, pienākumiem un uzdevumiem. Daudz vēl jāapgūst arī valdības locekļiem un Saeimas deputātiem, lai katrā konkrētā situācijā tiktu pieņemts atbilstošākais lēmums. Lai saskaņotu Latvijas likumdošanas aktus ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, informācija par Eiropas Savienībā notiekošajiem procesiem un speciālas zināšanas būtu nepieciešamas dažādu nozaru ekspertiem, civildienesta ierēdņiem. Tāpat, domājot par nākotni, arī mūsu studentiem būtu jāsaņem vispārējas zināšanas ar Eiropas Savienību saistītajos jautājumos.

Latvijai, pakāpeniski veicot tā sauktos mājasdarbus ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā, vienlaikus būtu padziļināti jāpēta Eiropas Savienībā notiekošie procesi, lai labāk izprastu Eiropas Savienības politiku dažādās jomās, piemēram, lauksaimniecībā. Tas palīdzētu mūsu valstij identificēt Latvijas vietu Eiropas kontekstā. Nozīmīgi ir iepazīties arī ar pieredzi, ko uzkrājušas citas valstis, īpaši mūsu kaimiņvalstis, kuras jau ir Eiropas Savienības locekles.

Šis laika posms ir svarīgs arī Eiropas Savienībai, un 1996.gadā mūsu uzmanības centrā būs Eiropas Savienības valstu valdību konference. Latvija cer, ka konferences darbs būs rezultatīvs un tajā pieņemtie lēmumi būs labvēlīgi asociētajām valstīm un pavērs ceļu uz Eiropas Savienības tālāku paplašināšanos.

Godātie parlamentārieši, dāmas un kungi! Šodien mūsu kopīgajā sēdē apspriešanai paredzēto jautājumu loks Latvijai ir ļoti nozīmīgs. Diemžēl mūsu rīcībā esošais laiks ir stipri ierobežots, bet es tomēr ceru, ka iegūtā pieredze un diskusijās iezīmētie akcenti būs labs pamats Latvijas parlamentāriešu un valdības turpmākajam darbam ceļā uz Eiropas Savienību.

Pateicos par uzmanību!

Eiropas Parlamenta un Latvijas Republikas Saeimas pārstāvji pie sarunu galda (attēlā pa kreisi): Eiropas Parlamenta delegācijas attiecībām ar Baltijas valstīm priekšsēdētājs Nīls Sindals, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ameriks, Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse, valsts ministrs Eiropas Savienības lietās Oļģerts Pavlovskis; sēžu zālē (attēlā vidū); Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ameriks, Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse (attēlā pa labi).

Foto: Arnis Blumbergs