ATSAUCĒ IETVERT:
Par bezdarbu valstī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.11.1995., Nr. 182 https://www.vestnesis.lv/ta/id/38076
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
STATISTIKA
Par bezdarbu valstī
Nodarbinātības valsts dienesta informācija liecina, ka līdz 1995.gada 1.novembrim valstī reģistrēti 82,3 tūkst. aktīvu darba meklētāju (1.oktobrī — 81,8 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 76,8 tūkst. cilvēku, kas ir 6,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1.oktobrī — attiecīgi 76,6 tūkst. un 6,0%). 1994.gada 1.novembrī valstī bija reģistrēti 86,7 tūkst. aktīvu darba meklētāju, bet par bezdarbniekiem atzīti 79,2 tūkst. cilvēku.
Vairāk nekā sešus mēnešus darbu nevar atrast 37,1 tūkst. cilvēku, no tiem vairāk nekā gadu bez darba bija 18,7 tūkst. (1994.gada 1.novembrī — attiecīgi 34,8 tūkst. un 11,5 tūkst.).
Šī gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 10,5 tūkst. cilv., martā — 8,8 tūkst. cilv., jūnijā — 7,4 tūkst. cilv., jūlijā — 10,7 tūkst. cilv., augustā — 7,6 tūkst. cilv., septembrī — 7,8 tūkst. cilv., oktobrī — 8,8 tūkst. cilv.
Joprojām vairāk nekā puse (53%) no bezdarbnieku kopējā skaita ir sievietes.
Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1995.gada oktobrī tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 27,4 tūkst. cilvēku jeb 36% no bezdarbnieku kopskaita. 1995.gada oktobrī bezdarbniekiem aprēķināti izmaksai pabalsti kopsummā par 634,7 tūkst. latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam — Ls 23,18.
Visaugstākais bezdarba līmenis 1995.gada 1.novembrī bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā — 24,8%, Krāslavas — 23,0%, Preiļu — 21,6%, Balvu — 21,0%, Jēkabpils — 16,0%, Daugavpils — 13,8%, Madonas — 12,8%.
Valstī pastāv arī “slēptais bezdarbs”, kas izpaužas uzņēmumu piespiedu dīkstāvēs, darbinieku piespiedu bezalgas atvaļinājumos un saīsinātā darba nedēļu, dienu un maiņu darbā, kas radušies dažādu ekonomisko un finansiālo iemeslu dēļ.
Paredzams, ka, pasliktinoties uzņēmumu ekonomiskajam stāvoklim, daļa no “slēptajiem bezdarbniekiem” papildinās reģistrēto bezdarbnieku skaitu.
Reģistrētā bezdarba līmenis pilsētās un rajonos
(procentos)
|
1.oktobrī* 1.novembrī |
||
|
Pavisam valstī |
6,0 |
6,0 |
|
Republikas pilsētās: |
||
|
Rīga |
2,3 |
2,5 |
|
Daugavpils |
8,0 |
8,7 |
|
Jelgava |
5,7 |
5,6 |
|
Jūrmala |
4,1 |
4,1 |
|
Liepāja |
8,2 |
7,6 |
|
Rēzekne |
12,3 |
12,5 |
|
Ventspils |
1,7 |
1,9 |
|
Rajonos: |
||
|
Aizkraukles |
9,9 |
9,7 |
|
Alūksnes |
9,7 |
9,4 |
|
Balvu |
21,4 |
21,0 |
|
Bauskas |
3,7 |
3,5 |
|
Cēsu |
4,5 |
4,4 |
|
Daugavpils |
13,7 |
13,8 |
|
Dobeles |
7,8 |
7,9 |
|
Gulbenes |
7,4 |
7,6 |
|
Jelgavas |
6,1 |
6,1 |
|
Jēkabpils |
16,6 |
16,0 |
|
Krāslavas |
23,3 |
23,0 |
|
Kuldīgas |
5,7 |
5,7 |
|
Liepājas |
10,7 |
10,7 |
|
Limbažu |
4,9 |
4,7 |
|
Ludzas |
13,3 |
12,0 |
|
Madonas |
12,5 |
12,8 |
|
Ogres |
2,9 |
3,1 |
|
Preiļu |
23,0 |
21,6 |
|
Rēzeknes |
25,1 |
24,8 |
|
Rīgas |
3,7 |
3,7 |
|
Saldus |
2,0 |
1,9 |
|
Talsu |
5,3 |
5,0 |
|
Tukuma |
3,5 |
3,8 |
|
Valkas |
4,1 |
4,2 |
|
Valmieras |
5,4 |
5,5 |
|
Ventspils |
4,6 |
4,7 |
*Dati precizēti
Bezdarba līmenis aprēķināts kā bezdarbnieku skaita attiecība pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem.
Nestrādājošie — darbspējas vecuma personas, kas pārskata periodā bija bez darba, aktīvi meklēja darbu un bija gatavas nekavējoties sākt strādāt, bija reģistrējušās Nodarbinātības valsts dienestā.
VSK Darba statistikas daļa