Par Latvijas nākotni — rītdienas Eiropā

Piektdien, 24.novembrī, Ministru kabineta ēkā notika seminārs “Valsts pārvaldes reformas programmas — nākotnes attīstība un Eiropas integrācijas process”. Tas bija sarīkots sakarā ar ES–PHARE Valsts pārvaldes reformas programmas tuvošanos nobeigumam līdz ar šā gada beigām, kā arī sakarā ar ļoti aktuālu kļuvušo Latvijas integrācijas procesu Eiropas Savienībā (sākumam — likumdošanas saskaņošana–pielāgošana, arī precīzas terminoloģijas izstrāde, tam visam piemērotu darbinieku sagatavošana).

Valsts pārvaldes reformu programmas novērtēšanas seminārs tiek rīkots jau otro reizi — pirmo reizi šā gada februārī. Pēc tam projekts jūnijā tika pagarināts līdz gada beigām. Projekts sākās, vienojoties ES–PHARE Briselē un Latvijas valdībai — Valsts reformu ministrijai. Ar ministrijas likvidēšanu projekta vadības vienība līdz ar Valdības reformu departamentu pārcēlās uz Valsts kanceleju, bet Pašvaldību departaments — uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, taču sadarbība tāpēc nav pārtrūkusi un turpinās, tāpat kā ar Valsts administrācijas skolu, abiem — Latvijas Universitātes un Pašvaldību — mācību centriem, Civildienesta pārvaldi un Pašvaldību savienību.

Valsts pārvaldes reformu programmas ietvaros ar konsorcija valstu mācību spēku palīdzību tiek gatavoti nākamo ierēdņu mācību pasniedzēji, apmācītas un konsultētas vidējā un augstākā līmeņa amatpersonas. Pasniedzēju mācības notiek gan Rīgā, gan arī Dānijā, Bornholmas salā. Latvijā vairākkārt ilgāku laiku uzturējušies Dānijas ministriju augsti darbinieki, lai ar konsultācijām un padomiem līdzētu saviem Latvijas kolēģiem.

ES–PHARE šim mērķim paredzējusi līdzekļus arī turpmāk. Briselē tiek izstrādāta jauna tendera (konkursa) noteikumi, lai pašreizējā darba veicēja — mūsu konsorcija — vietā darbu turpinātu kāds cits (tāda ir Briseles kārtība šādām palīdzības programmām). Semināra laikā apkopotās atziņas, idejas un ieteikumi tāpēc ir ļoti svarīgi.

Semināra dalībniekus un viesus uzrunāja Ministru prezidents Māris Gailis:

— Godājamie semināra dalībnieki, cienījamie kolēģi, dāmas un kungi!

Šodien, atklājot semināru “Valsts pārvaldes reformas programmas — nākotnes attīstība un Eiropas integrācijas process”, esmu patiesi gandarīts, jo tādējādi tiek iezīmēts kārtējais rezultatīvais mūsu kopdarbības posms un tiek sperts kārtējais solis Eiropas integrācijas procesā.

Šogad jau otro reizi mēs pulcējamies šajā auditorijā, lai izvērtētu valsts pārvaldes reformas gaitu Latvijā un PHARE realizētā projekta devumu tajā.

Ņoti svarīgi ir izvēlēties Latvijai nepieciešamās prioritātes un konsekventi īstenot tās.

Pirms divarpus gadiem mēs izvirzījām mērķi izveidot tādu valsts pārvaldes modeli, kas spēj godīgi un efektīvi strādāt iedzīvotāju interesēs. Bija nepieciešams veikt lielas strukturālas reformas gan valdībā, gan pašvaldībās. Izstrādātajos un pieņemtajos lēmumos — koncepcijās, likumos un noteikumos — mēs iekļāvām arī ārvalstu, tai skaitā Eiropas Savienības dalībvalstu, pieredzi. Būtiski bija norobežot politiskos institūtus no profesionālās ierēdniecības, radot sabiedrībai caurredzamu valdības lēmumu pieņemšanas procedūru, nostiprināt ierēdniecībā servisa jeb kalpības garu.

1995.gadā aktuāls kļuva jautājums par valsts pārvaldes reformu gaitu. Pēc Valsts reformu ministrijas likvidēšanas reforma ir turpināma citā veidā. Pašvaldību jautājumi tiek risināti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, valsts pārvaldes jautājumi, tai skaitā civildienests un ierēdņu apmācība, nonākuši Valsts kancelejas darbības laukā, bet programma “Saikne ar pilsoni” nodota Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Minētā kompetences sadale notikusi, ievērojot principu, ka katrai galvenajai darbības jomai ir nodrošināta pēctecība.

Lai garantētu PHARE projekta turpmāku izpildi, jānodrošina valsts pārvaldes institūciju kvalitatīvā izaugsme. Valsts pārvalde ir tikai un vienīgi instruments, un tas ir nemitīgi jāpilnveido. Šā gada 31.oktobrī valdība akceptēja vadības kontroles jeb menedžmenta audita sistēmas koncepciju, lai uzlabotu valsts pārvaldes institūciju darbu, padarot to ekonomiskāku un efektīvāku. Sadarbībā ar PHARE Valsts pārvaldes reformas programmu tika izstrādāts un realizēts menedžmenta audita pilotprojekts Vides valsts ekspertīzes pārvaldē. Tā rezultāti bija par pamatu minētās struktūrvienības darbības izvērtēšanai. Nepieciešams tuvākā laikā izstrādāt un ieviest koncepciju par nevalstisko organizāciju līdzdalību valsts pārvaldē. Valsts var atbrīvoties no valstij neraksturīgo funkciju veikšanas vai arī deleģēt daļu savu funkciju, ja ir izveidotas noturīgas attiecības ar reprezentablām un stabilām sabiedriskām organizācijām, kas varētu turpmāk uzņemties šo funkciju veikšanu. Lai iedzīvotāji varētu uzticēties un saņemtu nepieciešamo atbalstu valsts institūcijās, jāveicina informācijas atklātības likumprojekta pieņemšana un tā ieviešana. Iedzīvotājiem ir tiesības iepazīties ar lēmumiem, kas skar viņu dzīvi. Arī valstij nepieciešams uzturēt pastāvīgu dialogu ar iedzīvotājiem un sabiedriskām organizācijām, lai pieņemtu nepieciešamos lēmumus un pasniegtu tos izprotamā veidā.

Pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma līdzās finansu izlīdzināšanas sistēmas ieviešanai būs prioritāte pašvaldību reformu blokā. Nepieciešams sakārtot un optimizēt pašvaldību skaitu Latvijā. Risinot šos jautājumus, jārīkojas pārdomāti un konsekventi. Jāveido modelis, kas pašvaldības ieinteresētu pakļauties pārmaiņām, ņemot vērā sociālekonomiskos faktorus.

Nākamgad civildienestā būs jāiekļauj Iekšlietu ministrijas iestādes un pašvaldības. Lai šis process ritētu plānoti un bez liekiem starpgadījumiem, Civildienesta pārvaldei sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas un Pašvaldību savienības lietpratējiem jāizstrādā nepieciešamo pasākumu programma.

Nākamā gada vasarā pirmie ierēdņu kandidāti būs tiesīgi pretendēt uz ierēdņa statusa iegūšanu. Lai nezustu ticība Valsts civildienestam, Administrācijas skolai jāizstrādā mūsdienīga un elastīga eksaminācijas sistēma.

Valsts pārvaldes sistēmas kvalitatīvu kāpumu var sasniegt, izmantojot tiesiskās, finansiālās, sistēmu analīzes un personāla izglītošanas resursus. Tagad ierēdņu kandidāti apmeklē mācību kursus. Mums jārūpējas, lai valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieki zināšanu un prasmju līmenī būtu konkurētspējīgi ar privātsektora speciālistiem. Šajā darbā Latvijai neatsveramu atbalstu sniedz ārvalstu palīdzības projekti. Nav iedomājams reformu ceļš bez ES–PHARE un citu programmu konsultantu padomiem un atbalsta.

Eiropas Savienība mūsu valstī vairs nav tikai tāls, abstrakts jēdziens, bet ar katru dienu iegūst arvien konkrētākas aprises, parādot gan to daudzveidīgo, harmonisko attiecību kopumu, kas valda šo valstu starpā, gan atklāj tos valsts uzdevumus un daudzveidīgo darbu, kas pārejas periodā jāveic Latvijas Republikā, lai mēģinātu tuvoties tām prasībām ekonomikā, likumdošanā, demokrātijā, vides aizsardzībā un citās jomās, kas jau kļuvušas par ikdienas dzīves normu vairākumā Eiropas valstu.

Uzsākot šo darbu, Latvijā ir izveidotas galvenās valsts struktūras šajā jomā: Eiropas lietu komisija Saeimā, Eiropas integrācijas padome, Eiropas integrācijas birojs un Ministru prezidenta vadībā ministri lemj par svarīgākajiem darbiem valdības līmenī. Šajā procesā arvien ievērojamāku lomu pilda Valsts kanceleja un Tieslietu ministrija.

Nākamais mūsu kopīgais uzdevums ir piepildīt šīs izveidotās darba formas ar atbilstošu saturu, noteikt to juridisko statusu, galvenās funkcijas, savstarpējo mijiedarbību un izveidot Eiropas integrācijas procesam nepieciešamo mehānismu, datu bāzi un informatīvo nodrošinājumu.

Kā vienmēr sākot jaunu darbu, ir nepieciešami kvalificēti padomdevēji. Jāatzīst, ka mums šajā jomā ir laimējies, jo jau kopš pirmajiem soļiem Eiropas integrācijas virzienā mēs saņemam konkrētu un efektīvu PHARE, SIGMA un citu Eiropas organizāciju palīdzību.

Protams, palīdzība ir daudzveidīga un mums pat nereti ir grūti izšķirties tajā daudzveidīgo formu un modeļu piedāvājumā, ar ko mūs iepazīstina dažādu Eiropas valstu eksperti. Tādēļ ir grūti pārvērtēt šī semināra nozīmīgumu, jo mēs ceram, ka tas mums iezīmēs galvenos ceļa rādītājus un ļaus noteikt metodikas pamatprincipus, lai varētu izvēlēties Latvijas valstij pieņemamākos tālākas attīstības virzienus.

Preses konferencē pēc semināra Ministru prezidents Māris Gailis sacīja, ka šajā seminārā novērtēts 1993.gadā iesāktais darbs valsts pārvaldes struktūru un civildienesta reformēšanā, kas prasījis daudz pūļu. Un daudz šajā ziņā palīdzējušas dažādas ārvalstu institūcijas, galvenokārt Eiropas Savienības PHARE programmas ietvaros. Gan ar padomiem, gan rīkojot kursus un seminārus, gan ar materiālajiem resursiem — līdz šim saņemta palīdzība apmēram 600 tūkstošu ekiju apmērā.

Pēc premjera domām, īpaši svarīgi ir tas, ka panākta politiskās un administratīvās atbildības nodalīšana, ka sekmīgi īstenota pašvaldību reforma. Vēl gan nav paveikta pašvaldību reformas otrā daļa, kas varētu būt visai sarežģīta un pat sāpīga, proti, teritoriāli administratīvā reforma. Tā būtu pabeidzama līdz nākamajām vietējās varas vēlēšanām — 1997.gada pavasarī.

“LV” vaicāja M.Gailim, vai viņaprāt valsts pārvaldes reformas rezultāti jau ir tiktāl neatgriezeniski, ka, jebkurai citai valdībai nākot pie varas, nevarētu būtiski mainīties pašreizējais civildienesta modelis. Ministru prezidents atbildēja, ka, pieliekot ļoti lielas pūles, neapšaubāmi, visu paveikto varētu nojaukt. Tomēr būtu ļoti grūti atcelt vai izkropļot tos 33 likumdošanas normatīvos aktus, kas attiecināmi uz valsts pārvaldes sistēmas pārveidošanu un pilnveidošanu.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības

lietu redaktors