DIPLOMĀTIJA

No Latvijas Republikas vēstniecības Izraēlā

Par Latvijas Republikas 77.gadskārtas svinībām

Šā gada 16.novembrī Latvijas vēstniecība Izraēlā bija sarīkojusi pieņemšanu par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 77.gadskārtai. Pieņemšana bija labi apmeklēta. To ar savu klātbūtni pagodināja lielākā daļa no 75 Telavivā darbojošamies diplomātisko pārstāvniecību vadītājiem. Pieņemšanu kuplināja Izraēlas stīgu kvartets un Latvijas operdziedātāja Ingūna Kalniņa, kas nodziedāja Latvijas himnu. Svētku viesus uzrunāja Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ivars Silārs. Lūk, vēstnieka teiktais:

— Jūsu ekselences, dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks būt ar jums kopā šodien — Latvijas valsts 77.gadskārtas priekšvakarā.

Latvijas valsts tika dibināta 1918.gada 18.novembrī. Neraugoties uz to, ka tikko bija beidzies pasaules karš, latviešiem savas valsts neatkarība bija jāizcīna un jāaizstāv sīvās kaujās gan pret vācu landesvēra, gan boļševistiskās Krievijas karaspēka pārspēku, taču latvju kareivji, kuru rindās plecu pie pleca cīnījās arī Latvijas ebreji, padzina naidnieku no savas tēvzemes, un Padomju Krievija 1920.gada 11.augustā bija spiesta parakstīt miera līgumu ar Latviju.

Kā redzat, starp Latvijas Republiku un mūsdienu Izraēlas Valsti ir vēsturiska līdzība — abas ir dibinājuši cilvēki ar nesatricināmu ticību savas tautas nākotnei apstākļos, kad to valstiskā neatkarība pārējai pasaulei šķita vairāk nekā apšaubāma, taču ticība bija stiprāka par šaubām.

Izcīnītā neatkarība ļāva Latvijā brīvi attīstīties ne tikai latviešiem, bet arī Latvijas ebreju kopienai, kas Latvijas politiskajā, saimnieciskajā un kultūras dzīvē ieņēma redzamu vietu. Diemžēl pēc bēdīgi slavenā Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas mūsu zemi, toreizējo Nāciju Līgas locekli, sākot ar 1940.gadu, okupēja gan komunistiskā Padomju Savienība, gan nacistiskā Vācija. Šajos pusgadsimtu garajos okupācijas gados mūsu tauta tika pakļauta smagām ciešanām un pazemojumiem. Latvijas zemei nācās piedzīvot arī nacistu drausmo genocīdu pret ebrejiem, taču vēsture liecina, ka gadsimtu gaitā latviešu un ebreju attiecībās gaišo brīžu vienmēr ir bijis vairāk nekā tumšo, jo latviešu tautai un Latvijas valstij jebkāda veida antisemītisms vienmēr ir bijis un būs nepieņemams.

Pēc piecdesmit okupācijas un pazemojuma gadiem atjaunojot savu valstisko neatkarību, latvieši no jauna cenšas radīt apstākļus, lai Latvijā atkal brīvi varētu attīstīties ne tikai latviešu tauta, bet kopā ar to arī ebreju kopiena.

Kā pirmais neatkarīgās Latvijas vēstnieks Izraēlā es uzdrīkstos cerēt, ka vēstniecība spēs stiprināt abu mūsu valstu un tautu ciešāku sadarbību visplašākajās tautsaimniecības, izglītības, zinātnes, kultūras un citās jomās. Mums visiem ir vajadzīgs miers un saticība, jo tikai miers un saticība var dot drošību un ticību labākai nākotnei ikvienai tautai neatkarīgi no tā, kur tā dzīvo: Baltijā, Vidējos Austrumos vai citā pasaules daļā.

Lai miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts!