Likumprojekti

Dokuments nr.56

Latvijas Republikas Valsts valodas likums

Valsts valodas centra vadībā sagatavots,

Ministru kabineta akceptēts (21.11.1995.)

un iesniegts Saeimas izskatīšanai

1.nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda.

2.pants. Valsts garantē lībiešu valodas kā vienīgās autohtonu (pirmiedzīvotāju) minoritātes valodas aizsardzību un veicina šīs valodas saglabāšanos un attīstību.

3.pants. Citas Latvijas Republikā lietojamās valodas šī likuma izpratnē ir svešvalodas, tāpēc likums to lietošanu nereglamentē.

4.pants. Ikvienam cilvēkam ir tiesības kārtot jautājumus un sazināties latviešu valodā Saeimā, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās, kā arī visos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), iestādēs, civiliestādēs, sabiedriskās un reliģiskās organizācijās.

 

5.pants. Šis likums reglamentē valsts valodas lietošanu un aizsardzību Saeimā, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās, iestādēs un civiliestādēs, visos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), sabiedriskās un reliģiskās organizācijās, kā arī oficiālos sabiedriskos pasākumos, Nacionālajos bruņotajos spēkos, tiesā un tiesību aizsardzības iestādēs, izglītībā, zinātnē un kultūrā, nosaukumos un informācijā.

 

2.nodaļa. Valoda valsts varas, pārvaldes un pašvaldību institūcijās, visās iestādēs, uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās un organizācijās

6.pants. Saeimas, valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, iestāžu un civiliestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un sabiedrisku un reliģisku organizāciju darbiniekiem un ierēdņiem ir jāprot un jālieto valsts valoda apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Valsts valodas zināšanu apjomu, kāds nepieciešams šiem darbiniekiem, kā arī valodas prasmes pārbaudes kārtību reglamentē Ministru kabineta apstiprināti noteikumi.

 

7.pants. Saeimas, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās, visās iestādēs un civiliestādēs, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās sēžu un visu citu darba sanāksmju valoda ir valsts valoda. Šīs valodas nepratēji, ja uz tiem neattiecas Valsts valodas likuma 6.panta prasības, sēdēs un citās sanāksmēs pēc vienošanās var lietot citu valodu. Šajā gadījumā rīkotājam jānodrošina tulkošana valsts valodā.

 

8.pants. Saeimai, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, iestādēm un civiliestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām Latvijas Republikas teritorijā lietvedībā, visos dokumentos, kā arī sarakstē ar adresātiem iekšzemē lietojama tikai valsts valoda. Sarakste un lietu kārtošana ar ārvalstīm var notikt svešvalodās.

 

9.pants. Saeimai, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, iestādēm un civiliestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām no iedzīvotājiem jāpieņem un jāizskata dokumenti valsts valodā, kā arī citās valodās, ja tie izsniegti Latvijas Republikas teritorijā līdz 1992.gada 5.maijam. Pārējiem citās valodās iesniegtajiem dokumentiem jābūt pievienotam notariāli apliecinātam tulkojumam valsts valodā.

 

10.pants. Saeima, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, iestādes un civiliestādes, uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), sabiedriskās un reliģiskās organizācijas uz iedzīvotāju iesniegumiem rakstveidā atbildes sniedz valsts valodā. Atbildei var tikt pievienots tās tulkojums tajā valodā, kurā saņemts personas iesniegums.

 

 

3.nodaļa. Valoda oficiālos sabiedriskos pasākumos

11.pants. (1) Kongresos, konferencēs, sapulcēs, mītiņos u.c. oficiālos sabiedriskos pasākumos, izņemot nacionālo kultūras biedrību un reliģisko organizāciju pasākumus, obligāti lietojama valsts valoda. Ja kāds no runātājiem lieto citu valodu, rīkotājam jānodrošina tulkošana valsts valodā.

(2) Starptautiskos pasākumos (kongresos, simpozijos, semināros u.c.) vienai no darba valodām ir jābūt valsts valodai un rīkotājam jānodrošina tulkošana valsts valodā. Izņēmuma gadījumos, saskaņojot ar Valsts valodas centru, pasākuma rīkotājs no šīs prasības var tikt atbrīvots.

 

 

4.nodaļa. Valoda Nacionālajos bruņotajos spēkos

12.pants. Nacionālajos bruņotajos spēkos lietojama tikai valsts valoda, izņemot gadījumus, kad pieļaujama citu valodu lietošana atbilstoši starptautiskajiem līgumiem par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās.

 

 

5.nodaļa. Valoda tiesā un tiesību aizsardzības iestādēs

13.pants. Tiesā un tiesību aizsardzības iestādēs lietojama valsts valoda. Šā panta piemērošanu reglamentē attiecīgie likumi.

 

 

6.nodaļa. Valoda izglītībā, zinātnē un kultūrā

14.pants. Latvijas Republikā ir garantētas tiesības izglītību iegūt valsts valodā. Citu mācībvalodu skolās, arī privātajās un ārvalstu finansētajās mācību iestādēs jānodrošina valsts valodas apguve atbilstoši skolu izglītības valsts standartam latviešu valodā, kas skolu absolventiem dotu iespējas mācīties augstskolā, kā arī ieņemt jebkuru amatu Latvijas Republikā.

 

15.pants. (1) Valsts un pašvaldību finansētās profesionālās un augstākās izglītības mācību iestādēs mācību valoda ir latviešu valoda.

(2) Līdz 2005.gadam uz latviešu mācībvalodu jāpāriet visām valsts finansētajām vispārīgās vidējās izglītības mācību iestādēm.

(3) Privātajās un ārvalstu finansētajās mācību iestādēs mācībvaloda ir latviešu valoda, ja Ministru kabinets nav noteicis citu mācībvalodu.

(4) Bakalaura un maģistra grāda iegūšanai darbi iesniedzami un publiski aizstāvami tikai latviešu valodā vai attiecīgās augstskolas mācībvalodā, izņemot darbus cittautu filoloģijā, kā arī gadījumus, kad ir noslēgti attiecīgi starpvalstu līgumi.

 

16.pants. (1) Zinātnisko darbu valodas izvēle ir brīva.

(2) Zinātnisko grādu iegūšanai darbi iesniedzami un publiski aizstāvami latviešu valodā vai citā valodā, ko pēc vienošanās ar autoru akceptē attiecīgā zinātnisko grādu piešķiršanas padome.

 

17.pants. Valsts un reģionālo valsts sabiedrības saziņas līdzekļu raidījumiem jābūt valsts valodā, izņemot valodu mācību raidījumus, skaņdarbu tekstus un valsts minoritātēm adresētos raidījumus. Tekstiem svešvalodā jābūt dublētiem vai nodrošinātiem ar diktora tekstu vai subtitriem valsts valodā. Raidlaika apjomu valsts un minoritāšu valodās nosaka atbilstoši Radio un televīzijas likumam (Latvijas Vēstnesis, 1995, 137.nr.).

 

18.pants. Uzņēmējsabiedrībām, kas izplata radio un televīzijas programmas, raidlaika apjomu valsts valodā nosaka atbilstoši Radio un televīzijas likumam.

 

19.pants. Televīzijā un publiski demonstrējamām kinofilmām, videofilmām un to fragmentiem, kā arī sludinājumiem un reklāmai jābūt dublētiem vai nodrošinātiem ar diktora tekstu vai subtitriem valsts valodā.

 

20.pants. Preses izdevumos, izņemot speciālos zinātniskos, valoda norādāma izdevuma pasē. Vienā valodā publicējamos preses izdevumos nav pieļaujama citu valodu lietošana. Ja preses izdevums ir reģistrēts kā izdevums, kas iznāk valsts valodā, tad citās valodās tajā var publicēt tikai mācību materiālus un rakstu kopsavilkumus. Valsts valodā publicējamos preses izdevumos reklāmai un sludinājumiem jābūt valsts valodā.

 

21.pants. Kultūras jomā ir tiesības lietot latviešu valodas izloksnes un latgaliešu rakstu valodu.

 

22.pants. Reliģiskās organizācijas, kuras reģistrētas un darbojas Latvijas Republikā, ir tiesīgas savu kultu praksē izmantot tradicionālās šo kultu valodas.

 

 

7.nodaļa. Valoda nosaukumos un informācijā

23.pants. Vietu nosaukumi veidojami un dodami tikai latviešu valodā, bet “Līvõd Rānda” (Lībiešu krasta) teritorijā — arī lībiešu valodā.

 

24.pants. Iestāžu, civiliestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un sabiedrisko un reliģisko organizāciju nosaukumi un to logotipi (logotips — funkcionāli simboliska grafiska firmas zīme, kurā izmantoti burti, vārdi vai teikumi) veidojami un dodami latviešu valodā. Šā panta īstenošanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi par valsts valodas lietošanu nosaukumos un informācijā un Valsts valodas centra apstiprinātie metodiskie norādījumi par iestāžu, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un organizāciju nosaukumu veidošanu.

 

25.pants. (1) Personvārdus lieto saskaņā ar latviešu valodas tradīcijām un raksta atbilstoši spēkā esošām valodas normām. Citu valodu personvārdus latviešu valodā raksta un lieto atbilstoši Valsts valodas centra apstiprinātajiem norādījumiem par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā.

(2) Personvārdu juridisko identifikāciju reglamentē noteikumi par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju dokumentos.

 

26.pants. Saeimas, valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, kā arī iestāžu un civiliestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), sabiedrisku un reliģisku organizāciju zīmogu un spiedogu tekstam un veidlapām sarakstei Latvijas Republikas teritorijā jābūt tikai latviešu valodā. Nacionālo kultūras biedrību un dažādo reliģisko konfesiju organizāciju zīmogu un veidlapu tekstam jābūt arī valsts valodā. Sarakstē ar ārvalstīm veidlapās blakus latviešu valodai pieļaujama arī citu valodu lietošana.

 

27.pants. Atklātiem ziņojumiem, izkārtnēm, afišām, plakātiem, reklāmai, cenu zīmēm un cenu rādītājiem jābūt valsts valodā. Šā panta īstenošanu reglamentē Ministru kabineta nolikums par valsts valodas lietošanu nosaukumos un informācijā.

 

28.pants. (1) Latvijā sniegto pakalpojumu un ražoto preču reklāmai, cenu zīmēm, etiķetēm un lietošanas instrukcijām, uzrakstiem uz saražotās produkcijas, tās konteinera vai iesaiņojuma jābūt valsts valodā. Eksportam paredzēto preču etiķetēs un lietošanas instrukcijās pieļaujama citu valodu lietošana.

(2) Juridiskām personām, kuras realizē importētās preces, lietošanas instrukcijā vai tehniskajā pasē jānodrošina informācijas tulkojums valsts valodā.

(3) Šā panta īstenošanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi par valsts valodas lietošanu nosaukumos un informācijā.

 

 

8.nodaļa. Valodas aizsardzība

29.pants. Saeimai, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām ir pienākums nodrošināt pareizas latviešu valodas lietošanu visās sabiedriskās dzīves jomās, sargāt latviešu personvārdus un vietvārdus, garantēt materiālo bāzi latviešu valodas izpētei, kopšanai un attīstīšanai. Latviešu valodas zinātnisku izpēti nodrošina Latviešu valodas institūts un augstskolu katedras.

 

30.pants. Iespieddarbos un vizuālajā informācijā, kā arī visos sabiedrības saziņas līdzekļos nav pieļaujamas atkāpes no mūsdienu latviešu literārās valodas normām. Valsts valodas standartu reglamentē Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija un apstiprina Ministru kabinets.

 

31.pants. Tiesību aktos speciālajā mācību literatūrā, tehniskajā un lietvedības dokumentācijā jālieto vienota terminoloģija. Terminu veidošanu un lietošanu reglamentē Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija.

Terminu un to definīciju standarti publicējami tikai pēc to apstiprināšanas Terminoloģijas komisijā un Valsts valodas centrā.

 

32.pants. (1) Vietvārdu etalonformu reglamentē Ministru kabineta Vietvārdu komisija un apstiprina Ministru kabinets.

(2) Vietvārdu lietošanu un aizsardzību Latvijas teritorijā regulē Latvijas Republikas Vietvārdu aizsardzības likums.

 

33.pants. Par Valsts valodas likuma ievērošanu Saeimā, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās, visās iestādēs un civiliestādēs, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un sabiedriskās un reliģiskās organizācijās ir atbildīga šo institūciju augstākā amatpersona vai uzņēmuma īpašnieks.

 

34.pants. (1) Valsts valodas likuma ievērošanu valstī pārrauga Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, tā Valsts valodas inspekcija, kā arī pašvaldības un to valodas inspekcijas.

(2) Šo institūciju finansu līdzekļus veido valsts un pašvaldību pamata budžeta un speciālā budžeta līdzekļi. Speciālā budžeta ieņēmumu daļu veido 20% no iekasētajiem naudas sodiem, kurus par administratīvo pārkāpumu izdarīšanu uzlikušas institūcijas, kas kontrolē Valsts valodas likuma ievērošanu.

Valsts valodas centra speciālais budžets lietojams tā darbības veicināšanai un attīstībai. Budžeta lietošanas kārtību nosaka Tieslietu ministrija pēc saskaņošanas ar Finansu ministriju.

 

35.pants. Savas kompetences ietvaros Valsts valodas centram ir tiesības izdot ar valsts valodu saistītus metodiskos norādījumus.

 

 

Pārejas noteikumi

1. Stājoties spēkā šim likumam, spēku zaudē Valodu likums (Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1989, 20.nr.), likums “Par papildinājumiem Latvijas PSR Valodu likumā” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 29./30.nr.), likums “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Valodu likumā” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 15./16.nr.), likuma “Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Republikas Valodu likumā un Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 18./19.nr.) pirmā daļa un “Grozījumi Latvijas Republikas Valodu likumā” (Latvijas Vēstnesis, 1993, 100.nr.).

2. Izglītības un zinātnes ministrijai nodrošināt visu valsts finansēto vispārīgo vidējo mācību iestāžu pāreju uz latviešu valodu līdz 2005.gadam.

 

Par likumprojektu

 

1. “Latvijas Republikas Valsts valodas likuma” projekts sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas 5. Saeimas deputātu D.Stalta, E.Berklava, P.Tabūna, M.Budovska un A.Lamberga 06.09.94. pieprasījumu. 1989. gada 5.maijā pieņemtais un 1992.gada 31.martā labotais “Valodu likums” bija nozīmīgs pārejas periodam Latvijā. Taču tas savā būtībā saglabā divvalodības principu, proti, amatpersonai Latvijā obligāti jāprot divas valodas — latviešu un krievu.

2. Jaunais “Latvijas Republikas Valsts valodas likuma” projekts ir zināms pakāpiens valodas politikas attīstībā. Tas paredz Latvijas pamatnācijas iedzīvotāju lingvistisko un cilvēktiesību aizsardzību, iespēju robežās respektējot, protams, minoritāšu tiesības.

3. Likumprojekts reglamentē valsts valodas lietošanu un aizsardzību.

4. Likumprojekta autori: Dz.Hirša, O.Bušs, I.Druviete, M.Birzgalis, Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija: I.Druviete — komisijas priekšsēdētāja, A.Lauzis — komisijas priekšsēd. vietnieks, A.Miķelsone — komisijas sekretāre, A.Blinkena, O.Bušs, R.Grīsle, P.Kļaviņš, J.Kušķis, Z.Lasenberga, D.Markus, D.Nītiņa, Dz.Paegle, J.Rozenbergs, M.Rudzīte, V.Skujiņa, A.Stelle, M.Stengrevica, V.Strautiņa, V.Šaudiņa, J.Valdmanis.

5. Latvijas Republikas Satversmē — iekļaut pantu: “Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda.”

Pārejas noteikumos minētie likumi jāatceļ.

Atbildīgā amatpersona: Dz.Hirša ,

Valsts valodas centra vadītāja

Dokuments nr. 37

 

Par spirta un alkoholisko dzērienu

valsts monopolu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegts (22.11.1995.) Saeimas izskatīšanai

 

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) alkoholiskie dzērieni — visi no pārtikas izejvielām ražotie etilspirtu saturošie dzērieni ar absolūto spirta saturu virs 2 procentiem, izņemot alu;

2) alkohols — šā likuma izpratnē — jēlspirts, spirts un alkoholiskie dzērieni;

3) etilspirta rektifikācijas blakusprodukti — ēsteru aldehīdu frakcija un sīveļļa;

4) izejvielas alkoholisko dzērienu ražošanai — neapstrādātas alkoholisko dzērienu sastāvdaļas (spirtotas sulas, morsi, vīnmateriāli, vīnmateriālu destilāti u.c.)

5) jēlspirts — šā likuma izpratnē — etilspirts, kas iegūts, fermentatīvi raudzējot cukuru un cieti saturošas pārtikas izejvielas (graudus, kartupeļus, melasi u.c.);

6) kvalitātes sertifikāts — dokuments, kas apliecina jēlspirta, spirta vai alkoholisko dzērienu kvalitātes atbilstību valstī noteiktajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma un nekaitīguma) prasībām;

7) marķējums — akcīzes nodokļa marka vai speciāla marķēšanas zīme, kas apliecina akcīzes nodokļa samaksu un notikušu kvalitātes pārbaudi un kvalitātes atbilstību noteiktajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma un nekaitīguma) prasībām, kā arī sniedz informāciju par izgatavotāju;

8) metroloģiskā atestācija — svaru, mēru un mērinstrumentu atzīšana par likumīgi lietojamiem;

9) pārstāvības līgums — Latvijā reģistrēta uzņēmuma un ārvalsts alkoholisko dzērienu ražotājfirmas vai tās pilnvarotas izplatītājfirmas noslēgta rakstiska vienošanās vai pilnvarojums, kas apliecina uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) tiesības ārvalsts firmas uzdevumā izplatīt tās ražotos alkoholiskos dzērienus Latvijā;

10) sertifikācija — valsts pilnvarota dienesta pārbaude, kuras gaitā noskaidro, vai produkcija, process vai pakalpojums atbilst noteikta standarta vai cita normatīvi tehniskā dokumenta prasībām;

11) spirts — šā likuma izpratnē — rektificēts etilspirts, kas iegūts, pārstrādājot no pārtikas izejvielām ražotu jēlspirtu vai rektificējot nogatavinātu brāgu;

12) tehniskais (sintētiskais) spirts — etilspirts, kas iegūts, pārstrādājot koksnes vai cita augu materiāla hidrolīzes produktus, arī sintētiski iegūts, sērskābes vai citu katalizatoru klātbūtnē hidrolizējot etilēnu;

13) vīns — šā likuma izpratnē — dzēriens, kuru iegūst alkoholiskās rūgšanas rezultātā ar speciālām vīna rauga tīrkultūrām no vīnogu, augļu un ogu sulām.

 

2. pants. (1) Ar šo likumu tiek noteikts alkohola valsts monopols, nodrošinot valsts iespējas pilnībā kontrolēt alkohola ražošanu, izvešanu, ievešanu, vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību, uzskaiti, vietējos un tranzīta pārvadājumus, ražošanas izejvielu, materiālu un iegūto blakusproduktu izmantošanu un reklāmu.

(2) Tehniskā spirta ieguves un realizācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

3. pants. Nodarboties ar alkohola ražošanu realizācijai, ievešanu (importu), izvešanu (eksportu), tranzītpārvadājumiem, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību ir tiesīgs tikai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) (turpmāk — “uzņēmums”), kas saņēmis speciālu atļauju — licenci.

 

4. pants. (1) Uzņēmumi un citas juridiskās personas savstarpējos norēķinus par alkoholu ir tiesīgas kārtot tikai ar kredītiestāžu starpniecību. Norēķini skaidrā naudā ir aizliegti.

(2) Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) (turpmāk — “uzņēmums”), kas saņēmis licenci šā likuma 3. pantā minētās uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī juridiskā persona, kas saņēmusi atļauju jēlspirta vai spirta iegādei (43. pants), paziņo Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgā rajona (pilsētas) nodokļu inspekcijai bezskaidras naudas norēķinos izmantojamos kontus (numurs, banka, kods un citi rekvizīti). Šajos norēķinos aizliegts izmantot citus kontus.

 

5. pants. Uzņēmums, kas nodarbojas ar alkohola ražošanu realizācijai, ievešanu (importu), izvešanu (eksportu), tranzītpārvadājumiem, vairum-tirdzniecību vai mazumtirdzniecību, alkohola uzskaiti kārto Spirta monopola pārvaldes noteiktajā kārtībā un nodod to citam uzņēmumam vai juridiskajai personai realizācijai vai ar citiem noteikumiem, kā arī pārvadāšanai ar pavaddokumentu, kura obligātos rekvizītus nosaka Spirta monopola pārvalde.

 

6. pants. Visas jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu uzglabāšanas vietas reģistrējamas Spirta monopola pārvaldē, un to var uzglabāt tikai šajās vietās.

 

7. pants. (1) Jēlspirta, kā arī jebkāda spirta ievešana (imports) valstī iekšējam patēriņam ir aizliegta.

(2) Spirtu saturošas izejvielas alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražošanai atļauts ievest tikai ar Spirta monopola pārvaldes atļauju.

 

 

II nodaļa. Valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību kompetence valsts monopola nodrošināšanā

8. pants. (1) Valsts monopola īstenošanai Ministru kabinets izveido Spirta monopola padomi, kuras sastāvā ietilpst pārstāvji no:

1) Labklājības ministrijas;

2) Finansu ministrijas;

3) Iekšlietu ministrijas;

4) Valsts statistikas komitejas;

5) Tieslietu ministrijas;

6) Zemkopības ministrijas;

7) Kultūras un izglītības ministrijas;

8) pašvaldībām.

(2) Spirta monopola padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām pieaicināmi Nacionālās alkoholisma ierobežošanas komisijas, kā arī alkohola ražotāju, importētāju un tirgotāju vai viņu izveidoto sabiedrisko organizāciju pārstāvji;

(3) Spirta monopola padome:

1) izstrādā valsts alkohola politiku nolūkā aizsargāt valsts ekonomiskās intereses un samazināt alkohola patēriņu;

2) izstrādā un iesniedz Ministru kabinetā valsts alkohola politikas īstenošanai nepieciešamos normatīvo aktu projektus;

3) koordinē valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu darbību valsts alkohola politikas īstenošanā;

4) pieņem lēmumus par jaunu jēlspirta ražošanas, spirta pārstrādes vai alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumu, ražotņu un cehu izveidošanu vai rekonstrukciju;

5) pieņem lēmumus par alkohola ražošanas apjomiem valstī, kā arī par jēlspirta un spirta ražošanas izejvielu importu;

6) pieņem lēmumus par alkoholisko dzērienu importa apjomu un sortimentu;

7) saskaņojot ar Valsts ieņēmumu dienestu, nosaka muitas punktus, caur kuriem var Latvijā ievest alkoholiskos dzērienus vai spirtu saturošas izejvielas alkoholisko dzērienu ražošanai un izvest alkoholu;

8) pilda citas šajā likumā paredzētās funkcijas.

(4) Spirta monopola padomei ir tiesības saņemt tās darbībai nepieciešamās ziņas no visām valsts iestādēm un pašvaldībām, kā arī pieaicināt savās sēdēs pārstāvjus no minētajām iestādēm.

(5) Spirta monopola padomi vada Spirta monopola pārvaldes direktors. Spirta monopola padomes lēmumi tiek realizēti ar Spirta monopola pārvaldes direktora rīkojumiem.

(6) Spirta monopola padomes organizatoriski tehnisko apkalpošanu nodrošina Finansu ministrija.

 

9. pants. (1) Šajā likumā noteiktās kārtības ievērošanas uzraudzību un kontroli nodrošina Spirta monopola pārvalde, kura ir Finansu ministrijas pārraudzībā.

(2) Spirta monopola pārvalde izdod licences šā likuma 3. pantā minētajai uzņēmējdarbībai un ir tiesīga tās anulēt šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(3) Spirta monopola pārvalde nosaka alkohola uzskaites kārtību, kā arī kārto alkohola uzglabāšanas vietu uzskaiti.

(4) Spirta monopola pārvaldes amatpersonas, lai veiktu šā likuma izpildes kontroli, ir tiesīgas:

1) brīvi apmeklēt uzņēmumu tirdzniecības vietas, noliktavas, ražošanas telpas, citas telpas un vietas, kuras ir norādītas licencēs, lai veiktu attiecīgu kontroli, kā arī pārbaudīt transportlīdzekļus, kuros tiek pārvadāts alkohols;

2) piemērot šajā likumā paredzētās sankcijas un piedzīt soda naudas bezstrīdus izpildes kārtībā.

 

10. pants. (1) Valsts policija veic pasākumus, lai novērstu nelegālo alkohola ražošanu un tirdzniecību, kā arī sniedz palīdzību valsts pārvaldes institūcijām to pienākumu izpildē.

(2) Konstatējot šā likuma pārkāpumu, valsts policijas pienākums ir to pārtraukt un nosūtīt materiālus Spirta monopola pārvaldei.

 

11. pants. Valsts ieņēmumu dienests un Tirdzniecības uzraudzības valsts komiteja veic uzraudzību un kontroli savas kompetences ietvaros. Valsts ieņēmumu dienesta un Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas amatpersonas, konstatējot šā likuma pārkāpumus, sastāda protokolu un atbilstoši savai kompetencei izskata to vai nosūta izskatīšanai Spirta monopola pārvaldei.

 

12. pants. Labklājības ministrija savas kompetences ietvaros nosaka alkohola drošuma un nekaitīguma rādītājus un attiecīgajos uzņēmumos kontrolē alkohola kvalitāti.

 

13. pants. Valsts statistikas komiteja kopā ar Spirta monopola pārvaldi izstrādā statistisko pārskatu veidlapas uzņēmumiem, kas nodarbojas ar šā likuma 3. pantā minēto uzņēmējdarbību vai patērē jēlspirtu vai spirtu, kā arī sastāda attiecīgus kopsavilkumus un informē Spirta monopola padomi.

 

14. pants. (1) Pagasta vai pilsētas pašvaldība lemj par alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību attiecīgā pagasta vai pilsētas teritorijā un bez maksas dod piekrišanu attiecīgās licences izsniegšanai uzņēmumam.

(2) Pagasta vai pilsētas pašvaldība atsakās dot piekrišanu, ja licence nevar tikt izsniegta saskaņā ar šā likuma 33. un 36. panta otrās daļas noteikumiem.

(3) Pagasta vai pilsētas pašvaldība var atteikties dot piekrišanu, ja attiecīgais uzņēmums nav nomaksājis pašvaldības budžetā iekasējamos nodokļus.

(4) Jautājuma izlemšanai uzņēmums iesniedz pašvaldībai dokumentus, kas apliecina tā tiesības iegūt attiecīgo licenci. Ja pašvaldība nav devusi atbildi mēneša laikā, kopš iesniegti nepieciešamie dokumenti, uzskatāms, ka pašvaldības piekrišana ir dota.

(5) Pagasta un pilsētas pašvaldība izsniedz vienreizējas licences alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai sabiedrisko pasākumu norises vietās attiecīgā pagasta vai pilsētas teritorijā saskaņā ar šā likuma 34. panta noteikumiem.

 

15. pants. (1) Pašvaldības policija nodrošina tirdzniecības noteikumu ievērošanu sabiedrisko pasākumu norises vietās, kā arī sabiedriskās kārtības noteikumu ievērošanu alkoholisko dzērienu tirdzniecības zālē un tirdzniecības objekta tiešā tuvumā.

(2) Konstatējot šā likuma pārkāpumu, pašvaldības policijas pienākums ir to pārtraukt un nodot materiālus kompetentai valsts iestādei.

 

16. pants. Nacionālā alkoholisma ierobežošanas komisija organizē izskaidrošanas darbu sabiedrībā un veic citus pasākumus atbilstoši savam nolikumam.

 

 

III nodaļa. Licencēšana

17. pants. (1) Licenci šā likuma 3. pantā minētās uzņēmējdarbības veikšanai izsniedz Spirta monopola pārvalde. Turklāt licence alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai tiek izsniegta, ievērojot šā likuma 14. panta noteikumus.

(2) Licences saņemšanai iesniedzamo dokumentu sarakstu nosaka Spirta monopola pārvalde.

 

18. pants. (1) Licenci izsniedz uz noteiktu termiņu. Licence ar izbeigušos derīguma termiņu nedod tiesības attiecīgās uzņēmējdarbības turpināšanai.

(2) Licences derīguma termiņa pēdējā dienā, ja nav saņemta licence turpmākajam periodam, uzņēmums par alkohola atlikumu iesniedz deklarāciju Spirta monopola pārvaldē, kura nosaka atlikumu glabāšanas vai realizācijas kārtību.

 

19. pants. Licenci izsniedz noteiktai juridiskajai personai, un tikai šī persona ir tiesīga licenci izmantot tās derīguma termiņa laikā.

 

20. pants. (1) Licenci izsniedz attiecīgas uzņēmējdarbības veikšanai noteiktā vietā. Licence tās derīguma termiņa laikā dod tiesības veikt attiecīgas darbības tikai tajā vietā, kas norādīta licencē, vai citā vietā atbilstoši šā likuma 34. panta noteikumiem.

(2) Cita juridiskā persona nevar saņemt licenci vienlaikus uzņēmējdarbības veikšanai šajā pašā vietā.

 

21. pants. (1) Ja darbības vietas, uz kuru izsniegta licence, izmantošanas tiesības licences derīguma termiņa laikā iegūst cita juridiskā persona, līdzšinējam darbības vietas izmantotājam licence jānodod Spirta monopola pārvaldē anulēšanai, bet darbības vietas turpmākajam izmantotājam jāsaņem licence vispārējā kārtībā.

(2) Uzņēmumam, kas turpmāk izmantos attiecīgo darbības vietu, licenci izsniedz tikai pēc tam, kad anulēta iepriekšējam darbības vietas izmantotājam izsniegtā licence.

 

22. pants . Uzņēmējdarbībai ar jēlspirtu, spirtu un alkoholiskajiem dzērieniem noteikti šādi licenču veidi:

1) licence jēlspirta ražošanai;

2) licence spirta pārstrādei (rektifikācijai);

3) licence alkoholisko dzērienu ražošanai;

4) licence alkoholisko dzērienu ievešanai (importam);

5) licence alkohola izvešanai (eksportam);

6) licence alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai;

7) licence alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai;

8) licence alkoholisko dzērienu tirdzniecībai beznodokļu veikalos;

9) licence spirta un alkoholisko dzērienu tranzītpārvadājumiem.

 

23. pants. (1) Licences saņēmējs maksā valsts nodevu par katru saņemto licenci, kā arī licences maksu, ko nosaka izsniedzējinstitūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) No valsts nodevas 80 procenti ieskaitāmi valsts budžetā un 20 procenti — tā pagasta vai pilsētas budžetā, kuras administratīvajā teritorijā tiek veikta licencētā uzņēmējdarbība.

 

24. pants. (1) Licenci jēlspirta ražošanai izsniedz uz pieciem gadiem uzņēmumam, kura pamatkapitāls ir ne mazāks par 20 000 latu.

(2) Licence jēlspirta ražošanai jāsaņem katram atsevišķam uzņēmumam, kā arī katrai teritoriāli vai tehnoloģiski nošķirtai viena uzņēmuma filiālei, ceham vai ražotnei.

(3) Licencē norādāmas visas jēlspirta uzglabāšanas vietas.

 

25. pants. (1) Licenci spirta pārstrādei (rektifikācijai) izsniedz uz pieciem gadiem uzņēmumam, kura pamatkapitāls ir ne mazāks par 100 000 latu.

(2) Licence spirta pārstrādei (rektifikācijai) jāsaņem katram atsevišķam uzņēmumam, kā arī katrai teritoriāli vai tehnoloģiski nošķirtai viena uzņēmuma filiālei, ceham vai ražotnei.

(3) Licencē norādāmas visas jēlspirta un spirta uzglabāšanas vietas.

 

26. pants. (1) Licenci alkoholisko dzērienu ražošanai izsniedz uz pieciem gadiem uzņēmumam, kura pamatkapitāls ir ne mazāks par 20 000 latu.

(2) Licence alkoholisko dzērienu ražošanai jāsaņem katram atsevišķam uzņēmumam, kā arī katrai teritoriāli vai tehnoloģiski nošķirtai viena uzņēmuma filiālei, ceham vai ražotnei.

(3) Par alkoholisko dzērienu ražošanu uzskatāma arī to pildīšana tarā realizācijai tirdzniecībā.

(4) Licencē norādāmas visas alkoholisko dzērienu uzglabāšanas vietas.

(5) Licence alkoholisko dzērienu ražošanai dod tiesības bez atsevišķas licences saņemšanas realizēt vairumā, kā arī nodot realizēšanai vai ar citiem nosacījumiem pašu ražotos alkoholiskos dzērienus.

 

27. pants. (1) Licenci alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) (turpmāk — importa licence) izsniedz uz pieciem gadiem.

(2) Importa licenci izsniedz Latvijā reģistrētam uzņēmumam, kura pamatkapitāls ir ne mazāks par 25 000 latu un kurš ir noslēdzis pārstāvības līgumu ar ārvalstu alkoholisko dzērienu ražotājfirmu vai izplatītājfirmu.

(3) Licencē norādāmi muitas punkti, caur kuriem atļauts ievest alkoholiskos dzērienus, un alkoholisko dzērienu uzglabāšanas vietas.

(4) Importa licence dod tiesības uzņēmumam bez atsevišķas licences saņemšanas realizēt vairumā vai nodot realizācijai vai ar citiem nosacījumiem pašu ievestos alkoholiskos dzērienus.

(5) Licence tiek izsniegta, ievērojot Spirta monopola padomes noteikto dzērienu sortimentu un apjomu.

 

28. pants. (1) Pārstāvības līgumu uzņēmums, kas pretendē uz importa licenci, slēdz atbilstoši Latvijas un attiecīgās ārvalsts likumiem.

(2) Gadījumā, ja pārstāvības līgumus par vienādu produkciju vienlaikus iesniedz vairāki uzņēmumi, licenci pie pārējiem vienādiem apstākļiem izsniedz uzņēmumam, kuram līgums ir noslēgts ar ārvalsts ražotājfirmu vai kuram ir ražotāja dotas produkcijas izplatīšanas tiesības Latvijā.

 

29. pants . (1) Licenci alkoholisko dzērienu tirdzniecībai beznodokļu veikalos izsniedz uz vienu gadu uzņēmumam, kura attiecīgo tirdzniecības vietu muitas iestādes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atzinušas par atbilstošu preču realizācijai fiziskajām personām muitas kontrolē.

(2) Uzņēmumu sarakstu, kuri ir tiesīgi saņemt licenci tirdzniecībai beznodokļu veikalos, un attiecīgo tirdzniecības vietu sarakstu apstiprina Spirta monopola pārvalde pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienestu.

(3) Licencē tirdzniecībai beznodokļu veikalos norādāma muitas noliktava un muitas punkti, caur kuriem atļauts ievest alkoholiskos dzērienus, kā arī uzņēmumi, no kuriem atļauts iegādāties ar akcīzes nodokļu marku nemarķētus dzērienus.

(4) Licenci saņem katra beznodokļu tirdzniecības vieta, kuru atzinusi muitas iestāde un kura ir iekļauta Spirta monopola pārvaldes apstiprinātajā sarakstā.

 

30. pants. (1) Licenci alkohola izvešanai (eksportam) (turpmāk — eksporta licence) izsniedz uz pieciem gadiem uzņēmumam, kura pamatkapitāls ir ne mazāks par 25 000 latu.

(2) Eksporta licencē norādāmi muitas punkti, caur kuriem atļauts izvest alkoholu.

(3) Licenci jēlspirta un spirta eksportam izsniedz tikai gadījumos, ja saražotās produkcijas apjoms pārsniedz iekšzemes patēriņu.

 

31. pants. (1) Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai licenci (turpmāk — vairumtirdzniecības licence) izsniedz uz vienu gadu uzņēmumam, kura pamatkapitāls ir ne mazāks par 5 000 latu.

(2) Vairumtirdzniecības licence nepieciešama katrai noliktavai, kurā paredzēts veikt alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības operācijas.

(3) Vairumtirdzniecības licence nepieciešama katrai noliktavai arī tad, ja noliktavas atrodas vienā ēkā.

 

32. pants. (1) Licenci alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai (turpmāk — mazumtirdzniecības licence) izsniedz uz vienu gadu.

(2) Mazumtirdzniecības licence nepieciešama katrai tirdzniecības vietai neatkarīgi no tās atrašanās vietas un patērētāju apkalpošanas veida.

(3) Mazumtirdzniecības licence katrai tirdzniecības vietai nepieciešama arī tad, ja šī tirdzniecības vieta, ieskaitot specializētās alkoholisko dzērienu tirdzniecības nodaļas veikalos, atrodas vienā ēkā un tā pieder vai to citādi izmanto viens uzņēmums.

(4) Mazumtirdzniecības licence jāsaņem arī alkoholisko dzērienu realizēšanai:

starptautiskās un vietējās satiksmes vilcienos,

aviokompāniju un aviosabiedrību lidmašīnās,

starptautiskās un vietējās satiksmes pasažieru kuģos un kuģos, kuri veic tūrisma vai atpūtas braucienus, ja minētie transporta līdzekļi pierakstīti Latvijā.

 

33. pants. Licenci alkoholisko dzērienu tirdzniecībai neizsniedz, ja tirdzniecība paredzēta:

1) bērnudārzu, mācību iestāžu un ārstniecības iestāžu, policijas, karaspēka daļu un citu militarizētu formējumu telpās un teritorijā;

2) kioskos, paviljonos, novietnēs un pagaidu būvēs, kā arī no transporta līdzekļiem;

3) telpās, kurās nav tirdzniecības zāles vai tā ir mazāka par 10 kvadrātmetriem.

 

34. pants. (1) Vienreizēju mazumtirdzniecības licenci alkoholisko dzērienu tirgošanai sabiedrisku pasākumu norises vietās (koncerti, svētki, zaļumballes, manifestācijas, gadatirgi u.c.) izsniedz uzņēmumam, kuram ir alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licence, tā pagasta vai pilsētas pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā notiek pasākums.

(2) Vienreizējās licences nav izsniedzamas alkoholisko dzērienu tirdzniecībai reliģisko svētku, bērnu un skolēnu svētku norises vietās.

(3) Vienreizēju licenci var izsniegt alkoholisko dzērienu tirdzniecībai tādu pasākumu norises vietās, kuri nav ilgāki par septiņām dienām. Vienā pasākumu norises vietā vienreizējās licences var izsniegt ne vairāk kā uz 60 dienām gadā.

(4) Nodevu par vienreizējās mazumtirdzniecības licences izsniegšanu nosaka attiecīgā pagasta padome vai pilsētas dome.

 

35. pants. (1) Licenci alkohola tranzītpārvadājumiem izsniedz uz vienu gadu uzņēmumam, kura pamatkapitāls ir ne mazāks par 100 000 latu un kuram ir noslēgts rakstisks līgums ar attiecīgu ražotājfirmu vai izplatītājfirmu un vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības uzņēmumu.

(2) Licencē norādāmi muitas punkti, kuros šķērsojama robeža, un maršruts valsts teritorijā.

 

36. pants. (1) Spirta monopola pārvalde licenci var anulēt gadījumos, kas paredzēti šā likuma 115., 121., 128. un 129. pantā, likumā “Par uzņēmējdarbību” un citos likumos.

(2) Uzņēmumam, kura darbības licence ir anulēta par šā likuma noteikumu pārkāpumiem, kā arī šāda uzņēmuma meitas uzņēmumam gada laikā, skaitot no licences anulēšanas dienas, jauna licence netiek izsniegta.

 

37. pants. Lēmumu par licences anulēšanu var pārsūdzēt finansu ministram. Par finansu ministra lēmumu var iesniegt sūdzību tiesā.

 

38. pants. (1) Licences anulēšanas gadījumā valsts nodevu un licences maksu neatmaksā.

(2) Licences nozaudēšanas gadījumā par dublikāta saņemšanu jāmaksā licences maksa.

 

 

IV nodaļa. Jēlspirta ražošanas, spirta pārstrādes

un alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumu izveidošana

39. pants. Lēmumu par jaunu jēlspirta ražošanas, spirta pārstrādes un alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumu, cehu un ražotņu izveidošanu pieņem Spirta monopola padome, ievērojot iekšzemes patērētāju vajadzības pēc alkohola.

 

40. pants. Atļauju valstī esošo jēlspirta ražošanas, spirta pārstrādes (rektifikācijas) un alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumu, cehu un ražotņu rekonstrukcijai izsniedz Spirta monopola pārvalde.

 

 

V nodaļa. Jēlspirta un spirta ražošana un izmantošana

41. pants. (1) Jēlspirta ražošanas un spirta pārstrādes uzņēmumi ir tiesīgi ražot, uzglabāt, realizēt, patērēt vai veikt jebkuras citas darbības ar spirtu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Jēlspirta un spirta ražošanā ir izmantojamas Latvijā ražotās izejvielas. Importētās izejvielas jēlspirta un spirta ražošanā var izmantot tikai ar Spirta monopola padomes atļauju.

 

42. pants. (1) Spirta monopola pārvalde jēlspirta ražošanas un spirta pārstrādes uzņēmumiem nosaka:

1) jēlspirta un spirta zuduma normas ražošanas, pārstrādes, pārvadāšanas un uzglabāšanas procesā;

2) jēlspirta un spirta uzskaites kārtību, kā arī to zudumu uzskaites kārtību;

3) spirta daudzuma kontroles metodiku.

(2) Spirta monopola pārvalde, ja nepieciešams, apstiprina jebkuras citas normas, kas nodrošina jēlspirta un spirta ražošanas un izmantošanas uzskaiti un kontroli valstī.

 

43. pants. (1) Jēlspirta un spirta iekšzemes patēriņa kopapjomu nosaka Spirta monopola padome.

(2) Iekšzemes patērētāji jēlspirtu un spirtu var iegādāties tikai ar Spirta monopola pārvaldes atļauju.

(3) Katrs jēlspirta un spirta iekšzemes patērētājs iesniedz Spirta monopola pārvaldei pieprasījumu, norādot nepieciešamo jēlspirta vai spirta daudzumu, tā uzglabāšanas vietas un pievienojot pieprasījumam dokumentus un informāciju, kas apliecina iesniegtā pieprasījuma pamatotību.

(4) Spirta monopola pārvalde izvērtē katra pieprasījuma pamatotību, nosaka jēlspirta vai spirta daudzumu un tā iegādes vietu, kā arī reģistrē uzglabāšanas vietas.

(5) Spirta monopola pārvalde nedrīkst izpaust komercnoslēpumu, kas ietverts pieprasījuma pamatojumā.

 

44. pants. (1) Uzņēmumi un citi spirta pieprasītāji ir tiesīgi izmantot spirtu tikai pieprasījumā deklarētajām vajadzībām un uzglabāt to pieprasījumā norādītajās vietās.

(2) Ja no jēlspirta ražošanas vai spirta pārstrādes uzņēmuma vai cita spirta izmantotāja neatkarīgu apstākļu dēļ radušies jēlspirta vai spirta virsnormatīvie zudumi vai jēlspirts vai spirts gājis bojā, uzņēmumam vai citam spirta patērētājam nekavējoties jāziņo Spirta monopola pārvaldei, kas sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu trīs dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas veic virsnormatīvo zudumu rašanās cēloņu izmeklēšanu.

 

 

VI nodaļa. Jēlspirta ražošanas uzņēmumu darbība

45. pants. Jēlspirta ražošanas uzņēmums spirtu uzglabā tikai licencē norādītās uzglabāšanas vietās un ir tiesīgs realizēt to iekšzemes patērētājiem, kas saņēmuši:

1) licenci spirta pārstrādei (rektifikācijai);

2) Spirta monopola pārvaldes atļauju jēlspirta iegādei attiecīgajā uzņēmumā;

3) licenci jēlspirta izvešanai (eksportam).

 

46. pants. Jēlspirta ražošanas uzņēmums ir tiesīgs jēlspirtu eksportēt, kā arī iegādāties jēlspirtu vai spirtu eksporta vajadzībām, ja ir pilnībā apmierināti iekšzemes patērētāji un ja uzņēmums ir saņēmis licenci tā izvešanai (eksportam).

 

47. pants. Jēlspirta ražošanas uzņēmums ir tiesīgs realizēt, nodot pārstrādei (rektifikācijai), iegādāties vai pieņemt jēlspirtu tikai tad, ja tam ir kvalitātes sertifikāts.

 

48. pants. Jēlspirta ražošanas procesā iegūto ogļskābi (CO2) un brāgas šķiedeni uzņēmums var brīvi realizēt saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.

 

49. pants. Jēlspirta ražošanas uzņēmumam aizliegts:

1) izmantot jēlspirtu norēķinos par piegādātajām izejvielām, izpildītajiem darbiem vai pakalpojumiem, jebkuros citos norēķinos, arī barterdarījumos;

2) pieņemt jēlspirtu no fiziskajām personām;

3) ražot jēlspirtu pēc fiziskās vai juridiskās personas pasūtījuma no tās piegādātajām izejvielām.

 

 

VII nodaļa. Spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumu darbība

50. pants. Spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmums ir tiesīgs pieņemt jēlspirtu pārstrādei vai iepirkt to tikai no uzņēmumiem, kas saņēmuši licenci jēlspirta ražošanai.

 

51. pants. Spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmums ir tiesīgs jēlspirtu un spirtu izvest (eksportēt), kā arī iegādāties jēlspirtu vai spirtu eksporta vajadzībām, ja ir pilnībā apmierināti iekšzemes patērētāji un ja uzņēmums ir saņēmis licenci tā izvešanai (eksportam).

 

52. pants. Spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmums ir tiesīgs realizēt spirtu tikai tam iekšzemes patērētājam, kas saņēmis:

1) Spirta monopola pārvaldes atļauju spirta iegādei attiecīgajā uzņēmumā;

2) licenci spirta izvešanai (eksportam).

 

53. pants. Spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmums ir tiesīgs realizēt, nodot, iegādāties vai pieņemt spirtu tikai tad, ja tam ir kvalitātes sertifikāts.

 

54. pants. Spirta pārstrādes (rektifikācijas) blakusproduktus uzņēmums var realizēt tikai tehniskajām vajadzībām, informējot Spirta monopola pārvaldi.

 

55. pants. Spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumam aizliegts:

1) izmantot jēlspirtu vai spirtu norēķinos par piegādātajām izejvielām, izpildītajiem darbiem vai pakalpojumiem, jebkuros citos norēķinos, arī barterdarījumos;

2) iepirkt vai pieņemt pārstrādei (rektifikācijai) jēlspirtu vai citus spirta ražošanas pusfabrikātus no fiziskajām personām;

3) pārdot jēlspirtu vai nodot to ar citiem nosacījumiem iekšzemes patērētājiem bez Spirta monopola pārvaldes atļaujas.

 

 

VIII nodaļa. Alkoholisko dzērienu ražošana un realizācija

56. pants. Alkoholisko dzērienu izgatavošanai drīkst izmantot tikai rektificētu etilspirtu, kas iegūts, pārstrādājot no pārtikas izejvielām ražotu jēlspirtu vai rektificējot nogatavinātu brāgu.

 

57. pants. (1) Alkoholisko dzērienu etiķetes var izgatavot vai ievest valstī tikai ar Spirta monopola pārvaldes atļauju.

(2) Alkoholisko dzērienu taru, etiķetes, korķus (aizbāžņus) var izgatavot tikai uzņēmējdarbības veidā. To uzglabāšana mājas apstākļos aizliegta.

 

58. pants. (1) Alkoholisko dzērienu izgatavošana (iepildīšana) mājas apstākļos, izņemot vīna izgatavošanu personiskajam patēriņam, izejmateriālu (pusfabrikātu) sagatavošana, iegāde vai uzglabāšana alkoholisko dzērienu izgatavošanai (iepildīšanai) mājas apstākļos ir aizliegta.

(2) Par alkoholisko dzērienu izgatavošanu uzskatāma arī degvīna, citu dzērienu un šķidrumu izgatavošana spirta atšķaidīšanas ceļā mājas apstākļos.

 

59. pants. (1) Alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmums ir tiesīgs realizēt vairumā, kā arī nodot realizēšanai vai ar citiem nosacījumiem tikai pašu ražotos alkoholiskos dzērienus.

(2) Tos var nodot uzņēmumam, kas saņēmis vienu no šādām licencēm:

1) licenci alkoholisko dzērienu izvešanai (eksportam);

2) vairumtirdzniecības licenci;

3) mazumtirdzniecības licenci.

 

60. pants. Alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmums ir tiesīgs veikt pašu ražoto alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības operācijas tikai licencē norādītajās realizācijas noliktavās (uzglabāšanas vietās).

 

61. pants. Alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmums ir tiesīgs uzglabāt, realizēt, nodot realizācijai vai ar citiem nosacījumiem tikai tādus alkoholiskos dzērienus, kuriem ir kvalitātes sertifikāts un atbilstošs marķējums.

 

62. pants. Ražošanas uzņēmums ir tiesīgs alkoholiskos dzērienus izvest (eksportēt) saskaņā ar patstāvīgi noslēgtiem līgumiem, tikai saņemot attiecīgu licenci alkoholisko dzērienu izvešanai (eksportam), kā arī ievērojot ar akcīzes nodokli apliekamo preču izvešanas (eksporta) kārtību.

 

63. pants. Ražošanas uzņēmums ir tiesīgs reklāmas vai izstāžu vajadzībām izvest uz ārvalstīm līdz diviem dekalitriem alkoholisko dzērienu bez muitas deklarācijas ar vienreizēju Spirta monopola pārvaldes atļauju.

 

64. pants. Ražošanas uzņēmumam aizliegts alkoholiskos dzērienus:

1) realizēt, nodot realizācijai vai ar citiem nosacījumiem fiziskajām personām;

2) iegādāties, pieņemt tos realizācijai vai ar citiem nosacījumiem no fiziskajām personām.

 

 

IX nodaļa. Jēlspirta un spirta eksports

65. pants. Jēlspirta un spirta izvešana (eksports) notiek saskaņā ar patstāvīgi noslēgtiem līgumiem un ievērojot ar akcīzes nodokli apliekamo preču eksporta kārtību.

 

66. pants. (1) Uzņēmums ir tiesīgs iegādāties jēlspirtu un spirtu izvešanai (eksportam) tikai no uzņēmuma, kas saņēmis vienu no šādām licencēm:

1) licenci jēlspirta ražošanai;

2) licenci spirta pārstrādei (rektifikācijai).

(2) Jēlspirta ražošanas un spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmums var izvest (eksportēt) jēlspirtu un spirtu, ievērojot šā likuma 46., 50. un 51. panta noteikumus.

 

 

X nodaļa. Alkoholisko dzērienu ievešana (imports)

67. pants. Latvijā drīkst ievest alkoholiskos dzērienus tādā sortimentā un apjomā, ko noteikusi Spirta monopola padome.

 

68. pants. Licencē alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) norādītajās noliktavās atļauts uzglabāt tikai realizācijai sagatavotus alkoholiskos dzērienus ar kvalitātes sertifikātu un atbilstošu marķējumu.

 

69. pants. Ievesto alkoholisko dzērienu marķēšana izdarāma muitas noliktavās saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

 

70. pants. Uzņēmums ir tiesīgs veikt pašu ievesto (importēto) alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības operācijas tikai licencē norādītajās noliktavās.

 

71. pants. Uzņēmums saskaņā ar licenci alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) ir tiesīgs realizēt, nodot realizēšanai vai ar citiem nosacījumiem tikai pašu ievestos (importētos) alkoholiskos dzērienus uzņēmumam, kas saņēmis vienu no šādām licencēm:

1) vairumtirdzniecības licenci;

2) mazumtirdzniecības licenci;

3) licenci alkoholisko dzērienu izvešanai (eksportam).

 

72. pants. Uzņēmumam aizliegts alkoholiskos dzērienus:

1) realizēt, nodot realizācijai vai ar citiem nosacījumiem fiziskajām personām;

2) iepirkt, pieņemt realizācijai vai ar citiem nosacījumiem no fiziskajām personām.

 

73. pants. (1) Uzņēmums ir tiesīgs realizēt, nodot realizācijai vai ar citiem nosacījumiem tikai tos alkoholiskos dzērienus, kuriem ir kvalitātes sertifikāts un atbilstošs marķējums.

(2) Tirdzniecībai beznodokļu veikalos alkoholiskie dzērieni nododami ar kvalitātes sertifikātu bez akcīzes nodokļa markas.

 

74. pants. Fiziskās personas ir tiesīgas ievest alkoholiskos dzērienus ne vairāk kā vienu litru no katra dzēriena un kopā ne vairāk par 5 litriem.

 

XI nodaļa. Vairumtirdzniecība

75. pants. Vairumtirdzniecības licence dod tiesības veikt vairumtirdzniecības operācijas ar alkoholiskajiem dzērieniem tikai tajā noliktavā, kas norādīta attiecīgajā licencē.

 

76. pants. Vairumtirdzniecības noliktavā atļauts uzglabāt tikai tos realizācijai sagatavotos alkoholiskos dzērienus, kuriem ir kvalitātes sertifikāts un kuri ir atbilstoši marķēti.

 

77. pants. (1) Vairumtirdzniecības uzņēmums ir tiesīgs iegādāties, pieņemt realizācijai vai ar citiem nosacījumiem alkoholiskos dzērienus tikai no uzņēmuma, kas saņēmis vienu no šādām licencēm:

1) licenci alkoholisko dzērienu ražošanai ar nosacījumu, ja tiek iegādāti, pieņemti realizācijai vai ar citiem nosacījumiem šā uzņēmuma paša ražotie alkoholiskie dzērieni;

2) licenci alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) ar nosacījumu, ja tiek iegādāti, saņemti realizācijai vai ar citiem nosacījumiem šā uzņēmuma paša ievestie (importētie) alkoholiskie dzērieni;

3) vairumtirdzniecības licenci.

(2) Ar Spirta monopola pārvaldes ikreizēju atļauju vairumtirdzniecības uzņēmums ir tiesīgs pieņemt alkoholiskos dzērienus no uzņēmuma, kuram ir beidzies mazumtirdzniecības licences termiņš, kā arī pieņemt atpakaļ paša realizētos alkoholiskos dzērienus.

 

78. pants. Vairumtirdzniecības uzņēmums ir tiesīgs realizēt, nodot realizēšanai vai ar citiem nosacījumiem alkoholiskos dzērienus tikai uzņēmumam, kas saņēmis vienu no šādām licencēm:

1) vairumtirdzniecības licenci;

2) mazumtirdzniecības licenci.

 

79. pants. Vairumtirdzniecības uzņēmumam aizliegts alkoholiskos dzērienus:

1) realizēt, nodot realizācijai vai ar citiem nosacījumiem fiziskajām personām;

2) iegādāties, pieņemt realizācijai vai ar citiem nosacījumiem no fiziskajām personām.

 

80. pants. Vairumtirdzniecības uzņēmums ir tiesīgs iegādāties, realizēt, glabāt, pārvietot, nodot realizācijai vai ar citiem nosacījumiem tikai tos alkoholiskos dzērienus, kuriem ir kvalitātes sertifikāts un kurš ir atbilstoši marķēts.

 

 

XII nodaļa. Mazumtirdzniecība

81. pants. Mazumtirdzniecības uzņēmums ir tiesīgs iegādāties, pieņemt realizēšanai vai ar citiem nosacījumiem tikai fasētus alkoholiskos dzērienus no uzņēmuma, kas saņēmis vienu no šādām licencēm:

1) licenci alkoholisko dzērienu ražošanai ar nosacījumu, ja tiek iegādāti, pieņemti realizācijai vai ar citiem nosacījumiem šā uzņēmuma paša ražotie alkoholiskie dzērieni;

2) licenci alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) brīvai realizācijai ar nosacījumu, ja tiek iegādāti, pieņemti realizācijai vai ar citiem nosacījumiem šā paša uzņēmuma ievestie (importētie) alkoholiskie dzērieni;

3) vairumtirdzniecības licenci.

 

82.pants. Alkoholisko dzērienu iegāde, pieņemšana realizācijai vai ar citiem nosacījumiem no fiziskajām personām aizliegta.

 

83.pants. Mazumtirdzniecības uzņēmums ir tiesīgs iegādāties un realizēt tikai tos alkoholiskos dzērienus, kuriem ir kvalitātes sertifikāts un kuri ir atbilstoši marķēti, izņemot beznodokļu tirdzniecības veikalus.

 

84.pants. Uzņēmumi, kas saņēmuši licenci beznodokļu tirdzniecībai, ir tiesīgi realizēt tikai ar akcīzes nodokļa marku nemarķētus alkoholiskos dzērienus, kuriem ir kvalitātes sertifikāts un kuri ir īpaši paredzēti beznodokļu tirdzniecībai, iegādāti no uzņēmuma, kas ir saņēmis vienu no šādām licencēm:

1) licenci alkoholisko dzērienu ievešanai;

2) licenci alkoholisko dzērienu ražošanai un eksportam.

 

85.pants. (1) Mazumtirdzniecības uzņēmumam tirdzniecības vai glabāšanas vietās un ar tām iekšēji saistītajās telpās atļauts uzglabāt tikai tādus alkoholiskos dzērienus, kas ir atbilstoši marķēti un kam ir kvalitātes sertifikāts, izņemot beznodokļu tirdzniecības veikalus.

(2) Beznodokļu tirdzniecības veikalos un palīgtelpās atļauts uzglabāt alkoholiskos dzērienus bez akcīzes nodokļa markas, kam ir kvalitātes sertifikāts.

 

86.pants. Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība atļauta, tikai izmantojot elektroniskos kases aparātus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām prasībām.

 

87.pants. (1) Alkoholisko dzērienu tirdzniecība veikalos atļauta no pulksten 6 rītā līdz 22 vakarā. Mazumtirdzniecības vietas darba laiks reģistrējams attiecīgā pagasta vai pilsētas pašvaldībā bez maksas.

(2) Par mazumtirdzniecību ar alkoholiskajiem dzērieniem laikā no pulksten 22.00 līdz 6.00 pašvaldības ir tiesīgas noteikt diferencētu papildu nodevu atkarībā no nakts darba laika ilguma tādā apmērā, kas nepārsniedz 50% no nomaksātās valsts nodevas maksas par licenci.

 

88.pants. (1) Alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot:

1) personām, kuras jaunākas par 18 gadiem;

2) iereibušām personām, kuras ir tādā dzēruma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu un sabiedrisko tikumību;

3) personām, kuras ir policista vai militārpersonas formas tērpā.

(2) Veikalos, izņemot veikalus — kafetērijus, aizliegta alkoholisko dzērienu vaļēja pārdošana.

(3) Ja ir radušies šā likuma 33.pantā minētie apstākļi, alkoholisko dzērienu tirdzniecība ir aizliegta un licence jānodod Spirta monopola pārvaldei.

 

89.pants. Mazumtirdzniecības uzņēmums nodrošina, lai alkoholisko dzērienu patērētāji ievērotu sabiedrisko kārtību un sanitārās normas tirdzniecības zālē un tirdzniecības vietas tiešā tuvumā.

 

90.pants. Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības īpašu kārtību, kā arī mazumtirdzniecības ierobežojumus valsts svētkos un citos valsts mēroga pasākumos nosaka Ministru kabinets, izdodot atsevišķus rīkojumus un noteikumus.

 

91.pants. Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības īpašu kārtību sabiedrisko pasākumu norises vietās, izņemot šā likuma 90.pantā minētos gadījumus, nosaka attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība.

 

92.pants. Spirta mazumtirdzniecība, spirtu saturošu zāļu izplatīšana atļauta aptiekās saskaņā ar likuma “Par farmaceitisko darbību” noteikumiem.

 

XIII nodaļa. Kvalitātes nodrošināšana

93.pants. Latvijā atļauts realizēt tikai tādus alkoholiskos dzērienus, kuriem ir kvalitātes sertifikāts un kuri atbilstoši marķēti.

 

94.pants. Ministru kabinets nosaka:

1) ārvalstīs izdoto kvalitātes sertifikātu atzīšanas kārtību;

2) alkohola kvalitātes pārbaudes metodes;

3) izmēģinājumu un kontroles laboratorijas, kas tiesīgas veikt alkohola kvalitātes pārbaudi;

4) alkohola vienota parauga kvalitāti apliecinošu dokumentu veidlapas;

5) alkohola kvalitāti apliecinošu dokumentu izsniegšanas noteikumus;

6) alkoholisko dzērienu marķēšanas noteikumus;

7) alkohola vietējo un tranzītpārvadājumu kārtību.

 

95.pants. Labklājības ministrija savas kompetences ietvaros apstiprina:

1) jēlspirta, spirta un obligātajai sertifikācijai pakļauto alkoholisko dzērienu pārbaudes kārtību;

2) valstī realizējamā jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu obligātās nekaitīguma un drošuma pazīmes.

 

96.pants. Jaunizveidotam jēlspirta ražošanas uzņēmumam, spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumam, ceham un ražotnei, kā arī alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumam, ceham un ražotnei izsniedz licenci darbības uzsākšanai tikai tad, ja:

1) veikta kvalitātes sistēmas sertifikācija;

2) veikta tehnoloģiskā procesa kontroles mērinstrumentu, kā arī gatavās produkcijas uzskaites un ražošanas procesā lietoto svaru, mēru un mērinstrumentu metroloģiskā pārbaude un atestācija;

3) reģistrēti Nacionālajā standartizācijas un metroloģijas centrā normatīvi tehniskie dokumenti.

 

97.pants. Alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmums nodrošina katra jauna izstrādājuma kvalitātes ekspertīzi noteiktajā kārtībā pilnvarotā izmēģinājumu un kontroles laboratorijā.

 

98.pants. (1) Katrs jauns alkoholiskais dzēriens pirms nodošanas realizācijai jāreģistrē Labklājības ministrijā un Spirta monopola pārvaldē.

(2) Alkoholisko dzērienu receptūra ir komercnoslēpums.

 

99.pants. Latvijā ražotā alkohola kvalitātes atbilstību valstī noteiktajām obligātajām nekaitīguma un drošuma prasībām garantē produkcijas ražotājs.

 

100.pants. Latvijā ievesto (importēto) alkoholisko dzērienu kvalitātes atbilstību valstī noteiktajām obligātajām nekaitīguma un drošuma prasībām garantē ievedējs (importētājs).

 

101.pants. Uzņēmums, kas nodarbojas ar alkoholisko dzērienu ievešanu (importu), nodrošina ievesto (importēto) alkoholisko dzērienu kvalitātes pārbaudi un marķēšanu atbilstoši valstī noteiktajai kārtībai, ja ārvalstī saņemtais kvalitātes sertifikāts nav atzīts noteiktajā kārtībā.

 

102.pants. Uzņēmums, kas nodarbojas ar alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecību, atbild par realizācijā esošo alkoholisko dzērienu kvalitātes atbilstību valstī noteiktajām obligātajām nekaitīguma un drošuma prasībām, ja uzņēmums nepierāda, ka kvalitātes neatbilstībā vainojama cita persona.

 

103.pants. Uzņēmums, kas nodarbojas ar alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību, atbild par mazumtirdzniecībā realizēto alkoholisko dzērienu kvalitātes atbilstību valstī noteiktajām obligātajām nekaitīguma un drošuma prasībām, ja uzņēmums nepierāda, ka kvalitātes neatbilstībā vainojama cita persona.

 

104.pants. Alkohola kvalitātes valsts kontroli ražošanas vietās veic Spirta monopola pārvalde un Labklājības ministrija.

 

105.pants. Alkoholisko dzērienu kvalitātes valsts kontroli uzglabāšanas un realizācijas vietās veic Spirta monopola pārvalde un Tirdzniecības uzraudzības valsts komiteja.

 

106.pants. Spirta monopola pārvalde, Labklājības ministrija un Tirdzniecības uzraudzības valsts komiteja alkoholisko dzērienu kvalitātes valsts kontroles jomā ir tiesīgas:

1) veikt kvalitātes kontrolpārbaudes;

2) pieprasīt uzņēmumiem veikt kvalitātes kontrolpārbaudes;

3) apturēt alkoholisko dzērienu realizāciju līdz kontrolpārbaudes slēdziena saņemšanai, bet ne ilgāk par 10 dienām.

 

107.pants. (1) Kontrolpārbaudes izdevumu apmaksu nodrošina institūcija, kas pieprasījusi kontrolpārbaudi.

(2) Gadījumos, kad kontrolpārbaudē konstatēta kvalitātes neatbilstība, attiecīgais uzņēmums atlīdzina valsts institūcijas izdevumus.

 

108.pants. (1) Alkoholu, kas atzīts par viltotu vai neatbilst obligātajām drošuma un nekaitīguma prasībām, nodod pārstrādei vai iznīcina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Viltotā alkohola likvidācijas izdevumu (iekraušana, izkraušana, transports, glabāšana, iznīcināšana) apmaksu Spirta monopola pārvaldes noteiktā apmērā visos gadījumos nodrošina uzņēmums no peļņas, kas paliek uzņēmuma rīcībā.

(3) Viltoti vai nelegāli ražoti alkoholiskie dzērieni atzīstami par cilvēku veselībai un dzīvībai bīstamiem.

 

 

XIV nodaļa. Alkohola reklāma

109. pants. Pašu ražoto alkoholu drīkst reklamēt vai pasūtīt reklāmas izvietošanu tikai uzņēmumi, kuriem ir kāda no šā likuma 22. pantā minētajām uzņēmējdarbības licencēm.

 

110. pants. Reklamēt drīkst tikai tādu alkoholu, kuram ir kvalitātes sertifikāts.

 

111. pants. (1) Alkoholisko dzērienu reklāma radio un televīzijā laikā no pulksten 7.00 līdz pulksten 21.00 ir aizliegta.

(2) Alkoholisko dzērienu reklāma:

1) nedrīkst būt adresēta nepilngadīgajiem;

2) nedrīkst saistīt alkohola lietošanu ar sporta nodarbībām un transporta līdzekļa vadīšanu;

3) nedrīkst paust uzskatu, ka alkoholiskie dzērieni ir ārstniecisks līdzeklis;

4) nedrīkst atspoguļot alkohola lietošanu.

(2) Reklāmā nedrīkst izmantot valsts simboliku.

 

XV nodaļa. Atbildība

112. pants. (1) Fiziskās personas par šā likuma pārkāpumiem saucamas pie kriminālatbildības vai administratīvās atbildības saskaņā ar likumu.

(2) Uzņēmumi par pārkāpumiem sodāmi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

113. pants. (1) Šajā nodaļā minētos sodus piemēro Spirta monopola pārvalde, izņemot šā panta otrajā daļā minētos pārkāpumus.

(2) Par šā likuma 49. panta 1. punktā un 55. panta 1. punktā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tos atklājušas Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, soda naudu uzliek Valsts ieņēmumu dienests.

(3) Konstatējot uzņēmuma darbībā šā likuma pārkāpumus, Spirta monopola pārvaldes, Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas, Valsts ieņēmumu dienesta, Labklājības ministrijas, policijas amatpersonas sastāda protokolu (aktu), kuru piecu dienu laikā nodod izskatīšanai Spirta monopola pārvaldei.

(4) Spirta monopola pārvalde protokolu izskata un pieņem lēmumu desmit dienu laikā.

 

114. pants. (1) Gadījumos, kad valsts institūcijas amatpersona konstatē likuma pārkāpumu, par kuru paredzēta alkohola konfiskācija, tā aptur realizāciju, apraksta šo preci un nodod glabāšanā attiecīgā uzņēmuma amatpersonai.

(2) Ja glabāšanā nodotais alkohols nav saglabāts, naudas sodu uzliek divkāršā apmērā un pieskaita tam nesaglabātā alkohola parasto vērtību.

 

115. pants. Par šā likuma 4. pantā noteiktās norēķināšanās kārtības pārkāpumiem uzņēmumam uzliek soda naudu no 500 līdz 1000 latiem, bet par 4. panta pirmās daļas pārkāpumu anulē licenci.

 

116. pants. Par alkohola realizāciju, nodošanu realizācijai vai ar citiem nosacījumiem no noliktavām vai citām uzglabāšanas vietām, kas nav norādītas attiecīgajā licencē, uzņēmumam uzliek soda naudu no 500 līdz 1000 latiem.

 

117.pants. Par alkohola apzinātu iegādi, pieņemšanu realizācijai vai ar citiem nosacījumiem no noliktavām vai citām uzglabāšanas vietām, kas nav norādītas attiecīgajā licencē, uzņēmumam uzliek soda naudu no 200 līdz 500 latiem.

 

118.pants. Alkoholu, kas atrodas Spirta monopola pārvaldē nereģistrētajās uzglabāšanas vietās, konfiscē un realizē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

119.pants. Par alkohola realizāciju, nodošanu realizācijai vai ar citiem nosacījumiem bez kvalitātes sertifikāta un atbilstoša marķējuma uzņēmumam uzliek soda naudu no 500 līdz 1000 latiem.

 

120.pants. Ja ražošanas uzņēmumā atrodas Spirta monopola pārvaldē nedeklarēts alkohols, kura kvalitāte neatbilst normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām, likumā noteiktajā kārtībā aptur ražošanu attiecīgajā ražošanas vietā un uzņēmumam uzliek soda naudu no 500 līdz 1000 latiem.

 

121.pants. Par šā likuma 49., 55. un 64.pantā noteikto aizliegumu pārkāpumiem uzņēmumam uzliek soda naudu no 500 līdz 1000 latiem un anulē licenci.

 

122.pants. (1) Ja uzņēmumā vai pie cita spirta patērētāja atklāj jēlspirta vai spirta iztrūkumu, izņemot zudumus normu robežās, tas maksā akcīzes un pievienotās vērtības nodokli likumā noteiktajā apmērā par trūkstošo jēlspirtu vai spirtu un soda naudu no 500 līdz 1000 latiem.

(2) Uzņēmums vai cits spirta patērētājs tiek atbrīvots no akcīzes nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa un soda naudas samaksas, ja ievēroti šā likuma 44.panta noteikumi un veiktās izmeklēšanas rezultātā konstatēts, ka jēlspirta vai spirta virsnormatīvie zudumi radušies vai alkohola bojāeja notikusi tādu apstākļu rezultātā, ko nevarēja paredzēt un savlaicīgi novērst, veicot konkrētus pasākumus.

 

123.pants. Ja ražošanas uzņēmumi un citi spirta patērētāji nevar dokumentāri apliecināt, ka produkcijas ražošanai vai citām vajadzībām iegādātais spirts, izņemot zudumus normas robežās, izlietots tikai deklarētajām vajadzībām, uzņēmumi maksā akcīzes un pievienotās vērtības nodokli likumā noteiktajā apmērā par citām vajadzībām izlietoto spirtu vai dokumentāri neapliecināto spirta izlietojumu un soda naudu no 500 līdz 1000 latiem.

 

124.pants. Ja jēlspirta ražošanas uzņēmumu, spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumu, alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumu un citu spirta patērētāju noliktavās, citās to izmantotajās telpās vai transportā atklāj neuzskaitītu vai nelikumīgi iegādātu alkoholu, uzliek soda naudu no 10 000 līdz 15 000 latiem un konfiscē neuzskaitīto alkoholu.

 

125.pants. (1) Uzņēmums, kurš realizē vai uzglabā pārdošanai paredzētu nemarķētu alkoholu, izņemot beznodokļu tirdzniecības veikalus, vai arī ja prece marķēta ar viltotām akcīzes nodokļa markām vai viltotu speciālo marķējumu, maksā akcīzes nodokli par alkoholu, kā arī soda naudu 100 procentu apmērā no akcīzes nodokļa summas. Alkoholu un viltotās akcīzes nodokļa markas tiek konfiscētas.

(2) Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumam soda nauda netiek uzlikta, ja tas pierāda, ka nav zinājis un nevarēja zināt par viltojumu.

 

126.pants. Ja uzņēmums iegādājas jēlspirtu vai spirtu no nelicencēta uzņēmuma, tas maksā akcīzes nodokli par iegādāto jēlspirtu vai spirtu un soda naudu 100 procentu apmērā no akcīzes nodokļa summas.

 

127.pants. Ja no 116. līdz 120.pantam un no 122. līdz 125.pantam minētie pārkāpumi pieļauti atkārtoti gada laikā pēc pirmā pārkāpuma fiksēšanas brīža, uzņēmumam uzliek soda naudu noteiktās sankcijas divkārtīgā apmērā un anulē licenci, kas izsniegta attiecīgās uzņēmējdarbības veikšanai.

 

128.pants. (1) Uzņēmumam uzliktā soda nauda jāsamaksā ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas.

(2) Alkoholisko dzērienu konfiscēšanas gadījumā uzņēmums trīs dienu laikā no lēmuma paziņošanas nodrošina konfiscēto alkoholisko dzērienu nogādi kontrolējošās institūcijas norādītajā vietā, sedzot ar nogādāšanu saistītos izdevumus.

(3) Ja netiek ievēroti šā panta noteikumi, Spirta monopola pārvalde anulē uzņēmumam licenci, kas izsniegta uzņēmējdarbības veikšanai attiecīgajā vietā.

 

129.pants. (1) Ja uzņēmums gada laikā atkārtoti pieļauj alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības, importa vai eksporta noteikumu pārkāpumus vai neievēro alkoholisko dzērienu uzskaites kārtību, Spirta monopola pārvalde ir tiesīga anulēt šim uzņēmumam izsniegto licenci.

(2) Spirta monopola pārvalde ir tiesīga anulēt licenci, ja:

1) uzņēmums, lai saņemtu licenci, sniedzis nepatiesas ziņas;

2) uzņēmums tiek atzīts par maksātnespējīgu;

3) uzņēmums izbeidzis darbību, nenododot licenci;

4) statūtkapitāls ir kļuvis mazāks, nekā paredzēts šā likuma 24., 25., 26. vai 31.pantā vai likumā “Par uzņēmējdarbību”.

 

Pārejas noteikumi

1. Finansu ministrija līdz 1995.gada 1.oktobrim nodrošina vienota informācijas tīkla izveidošanu starp Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu administrāciju, Spirta monopola pārvaldi par ievesto un izvesto preču daudzumu un maksājumiem.

2. Ministru kabinets līdz 1995.gada 1.novembrim iesniedz grozījumus likumdošanas aktos.

3. Šā likuma 32.panta noteikumi piemērojami, izsniedzot jaunas licences.