Likumprojekti

Dokuments nr.32

Par grozījumiem likumā “Par maternitātes un slimības pabalstiem”

Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam

LZS, KDS, LDP 6.Saeimas frakcija likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedz likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības pabalstiem””.

Par šī likuma grozīšanu iestājas gan arodbiedrības, gan darba devēji, un tas ir nepieciešams, jo likums pašreizējā redakcijā darba devējam bez jau tā lielā nodokļu sloga — sociālais nodoklis 38%, ienākuma nodoklis 18% u.c. — palielina nodokļu maksājumus, kas novedīs pie ražošanas sašaurināšanas un, iespējams, pat pie bankrotiem. Arī darba ņēmēji šajā situācijā lielā mērā zaudē sociālo aizsardzību, jo šis likums stimulēs situāciju, ka strādājošie, kas biežāk slimos, zaudēs darbu, kā arī iespējas iekārtoties darbā.

Cerot uz Saeimas izpratni šīs problēmas risināšanā:

LZS, KDS, LDP frakcijas priekšsēdētājs P.Putniņš

1995.gada 22.novembrī

Par grozījumiem

Aizstāt 13.panta (1) daļas vārdus “15.dienas” ar vārdiem “pirmās dienas”.

Svītrot 13.panta (2) daļas otro teikumu.

Svītrot 36.panta (1) daļas tekstu: “Izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un 80 procentu apmērā par laiku no ceturtās nespējas dienas, taču ne ilgāku kā par 14 kalendārajām dienām”.

6.Saeimas deputāti: P.Putniņš, K.Druva, A.Prēdele, A.Naglis, M.Vītols

Dokuments nr.58

Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

1. Papildināt divpadsmito “b” nodaļu ar jaunu 166.18.pantu šādā redakcijā:

“166.18.pants. Filmu izplatīšanas un publiskas demonstrēšanas noteikumu pārkāpšana

(1) Par filmu reģistrācijas nosacījumu pārkāpšanu, nereģistrētu filmu publisku demonstrēšanu sabiedriskās vietās, kā arī televīzijas raidorganizāciju programmās, televīzijas raidorganizāciju vajadzībām neparedzētu un nereģistrētu filmu publisku demonstrēšanu televīzijas raidorganizāciju programmās, nereģistrētu filmu izplatīšanu (pārdošanu vai iznomāšanu individuālai lietošanai vai publiskai demonstrēšanai), par Nacionālā kino centra filmu reģistra noteikto filmas izplatīšanas un publiskas demonstrēšanas veidu, termiņu un ierobežojumu neievērošanu —

uzliek naudas sodu līdz 250 latiem, anulējot Nacionālā kino centra izsniegto licenci filmu izplatīšanai un publiskai demonstrēšanai vai bez tā.

(2) Par atkārtotu filmu izplatīšanas un publiskas demonstrēšanas noteikumu pārkāpšanu rajona (pilsētas) tiesa —

konfiscē filmas, kuru izplatīšana un publiska demonstrēšana pārkāpj Nacionālā kino centra filmu reģistra noteiktos izplatīšanas un publiskas demonstrēšanas nosacījumus.”

2. Papildināt 213.pantu pēc skaitļa “166.8.” ar skaitli “166.18.”.

3. Papildināt septiņpadsmito nodaļu ar jaunu 236.5.pantu šādā redakcijā:

“236.5.pants. Nacionālais kino centrs

(1) Nacionālais kino centrs izskata šā kodeksa 166.18.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

(2) Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Nacionālā kino centra vārdā ir tiesīgi:

1) Nacionālā kino centra direktors un Nacionālā kino centra licencēšanas komisijas priekšsēdētājs — naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem;

2) Nacionālā kino centra filmu reģistra vadītājs — naudas sodu līdz divsimt latiem;

3) Nacionālā kino centra pilnvarota amatpersona — naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.”

Ministru kabineta akceptēts (21.11.95.)

un iesniegts Saeimas izskatīšanai

Dokuments nr.64

Par grozījumiem likumā “Par Zemessardzi”

1. Likuma 4.pantā izslēgt vārdus “kurus apstiprina Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs (Saeima)” un aizstāt tos ar vārdiem “kurus apstiprina Ministru kabinets”.

2. Papildināt 5.panta (2) daļu ar palīgteikumu “vai arī atvaļinātas no dienesta par zvēresta laušanu vai disciplīnas pārkāpumiem”.

3. Papildināt 5.panta (3) daļu aiz vārda uzskaitē ar vārdiem “slimo ar garīgām slimībām”.

4. Izteikt 5.panta (4) daļu šādā redakcijā:

“(4) Uzņemšanas gaitu Zemessardzē nosaka Zemessardzes dienesta gaitas nolikums.”

5. Izteikt 8.panta (2) daļu šādā redakcijā:

“(2) Zemessardzes dienesta amata sadalījumu pēc kvalifikācijas kategorijām un tam atbilstošām dienesta pakāpēm nosaka Ministru kabineta noteikumi.”

6. Papildināt 14.panta (4) daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Zemessargiem, kuri nav beiguši skolu ar latviešu mācību valodu, valsts valodas zināšanu līmenim jābūt vismaz atbilstoši otrajai pakāpei, bet zemessardzes virsniekiem un instruktoriem — trešajai pakāpei.”

7. Likuma 25.panta (2) daļā izslēgt vārdus “Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs (Saeima)” un aizstāt tos ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktā kārtībā”.

8. Papildināt 41.pantu ar jaunu (3) daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja zemessargs, pildot dienesta pienākumus, ir izdarījis darbību, par kuru viņš tiek saukts pie kriminālatbildības, Zemessardze var nodrošināt viņa aizstāvību, piedaloties advokātam, kurš tiek algots no Zemessardzes budžeta.”

9. Papildināt 45.panta (2) daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“(3) Kaitējums, kas nodarīts zemessarga veselībai vai viņa mantai, viņam pildot dienesta pienākumus, atlīdzināms pilnā apmērā no Zemessardzes budžeta līdzekļiem.”

10. Papildināt 45.pantu ar jaunu (7) daļu šādā redakcijā:

“(7) Ierindas dienesta zemessargi ir pakļauti obligātajai valsts apdrošināšanai.”

11. Izteikt 47.panta (1) daļu šādā redakcijā:

“(1) Zemessardzes dienesta uzdevumu izpildē vai apmācībās iesaistītie ārrindas dienesta zemessargi jāatbrīvo no darba uz pavēstē norādīto laiku līdz 10 dienām kalendārā gada laikā, saglabājot vidējo izpeļņu darba vietā. Šajā laikā zemessargi saņem dienasnaudu Zemessardzes dienesta nolikumā noteiktajā apmērā un ir pakļauti obligātajai valsts apdrošināšanai.”

12. Papildināt 47.panta (3) daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“(3) Kaitējums, kas nodarīts zemessarga veselībai vai viņa mantai, viņam pildot dienesta pienākumus, atlīdzināms pilnā apmērā no Zemessardzes budžeta līdzekļiem.”

13. Papildināt 47.pantu ar jaunu (5) daļu šādā redakcijā:

“(5) Par katriem pieciem nevainojami nodienētiem gadiem Zemessardzes ārrindas dienestā, aprēķinot vecuma pensiju, darba stāžam tiek pieskaitīts viens gads.”

14. Papildināt 14.pantu ar jaunu (2) daļu šādā redakcijā:

“(2) Zemessargi, kurus atvaļina no dienesta sakarā ar līguma laušanu pēc darbinieka iniciatīvas, sakarā ar zvēresta laušanu, disciplīnas pārkāpumiem vai atbrīvojot no darba pirms noteiktā pārbaudes laika beigām, papildus izmaksas nesaņem.”

Iesniedz 6.Saeimas deputāti: J.Dobelis , A.Kiršteins, A.Krastiņš, 1995.gada 24.novembrī A.Lambergs, I.Emsis

Dokuments nr.67

Par grozījumu “Saeimas kārtības rullī”

Saeimas Prezidijam

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi!

Lai saskaņotu Saeimas kārtības rulli ar Korupcijas novēršanas likumu, likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu “Grozījums Saeimas kārtības rullī”.

Ar cieņu,—

J.Lagzdiņš, A.Panteļējevs, J.Bunkšs,

1995.gada 21.novembrī M.Gailis, R.Apsītis

Par grozījumu

Izdarīt Saeimas kārtības rullī (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17.nr.) šādu grozījumu:

1. Izslēgt 10. un 11.pantu.

Izraksts no Saeimas kārtības ruļļa:

“10. (1) Deputāta amatu nevar savienot ar:

1) valsts aktīvo dienestu un civildienestu;

2) tiesneša, prokurora, valsts kontroliera, Valsts kontroles padomes vai Revīzijas departamenta kolēģijas locekļa amatu;

3) vēlētu amatu pašvaldību institūcijās;

4) algotu darbu valsts uzņēmumos, privātuzņēmumos, izņemot zemnieku saimniecībās, zinātnes vai izglītības iestādēs.

(2) Deputāts, kas iesniedzis lūgumu Prezidijam, ar īpašu Saeimas lēmumu var ieņemt algotu amatu vai sniegt profesionālus pakalpojumus.

(3) Saeimas loceklis nevar ne pats, ne arī uz citas personas vārda saņemt no valsts pasūtījumus un koncesijas.

(4) Saeimas loceklim divas reizes gadā jāiesniedz Mandātu un iesniegumu komisijai tās noteiktajos termiņos deklarācija, kurā jāuzrāda:

1) deputāta un viņa laulātā nekustamie īpašumi, saņemtie kredīti un aizdevumi;

2) deputātam un viņa laulātajam piederošās kapitāla daļas (akcijas, pajas) bankās, uzņēmējsabiedrībās (uzņēmumos);

3) kurās bankās, uzņēmējsabiedrībās (uzņēmumos) deputāts un viņa laulātais ir pārvaldes vai revīzijas institūcijas loceklis;

4) deputāta ienākumi un ienākumu avoti.

(5) Minētās deklarācijas ir publiski pieejamas.

11. Ja par deputātu ievēlēta persona, kura ieņem ar deputāta mandātu nesavienojamu amatu (10.p.), tai mēneša laikā, skaitot no pilnvaru apstiprināšanas dienas, jāatstāj šis amats vai jānoliek deputāta mandāts.”

 

Dokuments nr.68

Par grozījumiem likumā “Par sociālo nodokli”

Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam

LZS, KDS, LDP 6.Saeimas frakcija likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedz likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””.

Likuma grozīšanas nepieciešamību ir ierosinājusi straujā sociālā nodokļa likmes palielināšana personām, kuras veic lauksaimniecisko darbību un pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas pārstrādi. Līdzšinējo 18,5% nodokļa likmi ar 1996.gada 1.janvāri ir paredzēts palielināt līdz 38% no nodokļa objekta. Pēc mūsu vērtējuma šāds straujš nodokļa likmes palielinājums izraisīs daudzu darbavietu zaudēšanu, lauksaimniecisko uzņēmumu bankrotus, kā arī būtiski aizkavēs dažādu lauksaimnieciskās darbības kooperācijas formu attīstību. Tādēļ likuma grozījumos piedāvājam pakāpenisku pāreju uz vienotu sociālā nodokļa likmi, vienlaicīgi nodrošinot sociālās apdrošināšanas standarta nepazemināšanos šim personu lokam.

Izsakām lūgumu nodot izskatīšanai šo likumprojektu arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, lai tā varētu sniegt vērtējumu par likuma grozījumu iespējamo ekonomisko efektivitāti minēto problēmu risināšanā. Lūdzam Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju lemt par likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā.

Cerot uz Saeimas izpratni šīs problēmas risināšanā:

LZS, KDS, LDP frakcijas priekšsēdētājs P.Putniņš

1995.gada 24.novembrī

 

Par grozījumiem

Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“Līdz 5.panta pirmās daļas spēkā stāšanās dienai sociālā nodokļa likme par lauksaimniecisko darbību un pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas pārstrādi ir šāda:

ar 1996.gada 1.janvāri — 21 procents no nodokļa objekta;

ar 1997.gada 1.janvāri — 24 procenti no nodokļa objekta;

ar 1998.gada 1.janvāri — 27 procenti no nodokļa objekta;

ar 1999.gada 1.janvāri — 30 procenti no nodokļa objekta;

ar 2000.gada 1.janvāri — 33 procenti no nodokļa objekta.”

Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“Līdz 5.panta otrās daļas spēkā stāšanās dienai proporcija, kādā sociālo nodokli par lauksaimniecisko darbību un pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas pārstrādi maksā darba devējs un darbinieks, ir šāda:

ar 1996.gada 1.janvāri — 20 procentus maksā darba devējs: 1 procentu — darbinieks;

ar 1997.gada 1.jūliju — 19 procentus maksā darba devējs: 5 procentus — darbinieks;

ar 1998.gada 1.jūliju — 18 procentus maksā darba devējs: 9 procentus — darbinieks;

ar 1999.gada 1.jūliju — 17 procentus maksā darba devējs: 13 procentus — darbinieks;

ar 2000.gada 1.jūliju — 16,5 procentus maksā darba devējs: 16,5 procentus — darbinieks.”

Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“Līdz 5.panta pirmās daļas spēkā stāšanās dienai par personām, kuras veic lauksaimniecisko darbību un pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas pārstrādi, tiek izdarīti sociālā nodokļa maksājumi no valsts budžeta dotācijas veidā šādā apmērā:

ar 1996.gada 1.janvāri — 17 procenti no nodokļa objekta;

ar 1997.gada 1.janvāri — 13 procenti no nodokļa objekta;

ar 1998.gada 1.janvāri — 9 procenti no nodokļa objekta;

ar 1999.gada 1.janvāri — 5 procenti no nodokļa objekta;

ar 2000.gada 1.janvāri — 1 procents no nodokļa objekta.”

6.Saeimas frakcijas LZS, KDS, LDP deputāti: M.Vītols, A.Naglis, K.Druva, A.Prēdele, P.Putniņš