MINISTRIJU ZIŅAS

Par Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbu

LR IeM Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbības pārskats par laika posmu no 1994.gada 15.septembra līdz 1995.gada novembrim.

Kā viens no prioritāriem uzdevumiem UGDD darbībā šajā laikā bija cilvēku un īpašuma aizsardzība no ugunsgrēkiem un stihiskām nelaimēm.

Čstenojot LR ugusdrošības sistēmas un Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pamatvirzienu 1995.—2000.g. pasākumus un valdības darbības deklarācijas 4.nodaļā izvirzītos uzdevumus ugunsdrošības jomā, tika pilnveidota tiesiskā nodrošināšana.

1994.gada 15.decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par ugunsdrošību”, kas veicina lauku rajonu UGDD struktūrvienību materiālās bāzes uzlabošanu, personālsastāva profesionālās sagatavotības paaugstināšanu un ietekmēs lauku rajonu iedzīvotāju aizsardzību pret uguns nelaimēm.

Saskaņā ar likumu “Par ugunsdrošību” un attiecīgiem valdības lēmumiem valstī turpinājās pāreja uz vienotu ugunsdzēsības dienestu, kas tiks pabeigta šajā gadā.

Lai nodrošinātu profesionālu kadru sagatavotību, 1994.gadā tika nodibināta Ugunsdrošības tehniskā skola.

1995.gadā Ministru kabinets un 1995.gada augustā Saeima pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvajā kodeksā, pastiprinot atbildību par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu.

Izstrādāta un apstiprināta Valsts ugunsdrošības noteikumu jaunā redakcija. Izstrādāti un saskaņoti Latvijas būvnormatīvi “Ugunsdrošības normas”.

Lai uzlabotu Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehnisko bāzi, par budžeta līdzekļiem tika iegādātas 19 ugunsdzēsības autocisternas 162 tūkst. latu vērtībā, 2 kravas vilcēji un puspiekabes 4500 latu vērtībā. Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, īstenojot glābšanas funkcijas, iegādājās 9 laivas, glābšanas vestes un akvalangus. Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, pakāpeniski saņemot tehnisko apbruņojumu no ārzemēm humānās palīdzības veidā, aktivizēja savu darbu autokatastrofu, ķīmisko avāriju un to seku likvidācijā un glābšanas darbos uz ūdens. Gada laikā ugunsgrēkos un avārijās izglābti 204 cilvēki un materiālās vērtības 6 milj. latu apmērā.

Ugunsdrošības paaugstināšanai objektos pilnveidojās valsts ugunsdrošības uzraudzības iestāžu darbs. Šajā nolūkā tika pārstrādāts “Nolikums par valsts ugunsdrošības iestāžu darbu”. Liela vērība tika pievērsta administratīvajai praksei. 1995.gada 10 mēnešos tika apturēta 2124 objektu, iecirkņu un iekārtu darbība, sodīta 2241 amatpersona par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu, izsniegti 428 brīdinājumi par objektu darbības apturēšanu. Plānveidīgi veikts darbs automātisko ugunsdzēsības sistēmu ieviešanā. Šogad nodotas ekspluatācijā 1159 iekārtas.

Turpinājās sadarbība ar citu valstu ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem, sevišķi Zviedrijas, Somijas un Vācijas, kā arī ar ugunsdzēsības iekārtu ražotājfirmām. Izstrādāts un izskatīts kopīgs sadarbības līguma projekts ar Lietuvas un Igaunijas ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem.

Latvija turpināja darboties Starptautiskajā ugunsgrēku novēršanas komitejā, savu darbību paplašina LR Ugunsdrošības sistēmas koordinācijas padome.

1995.gada maijā notika pirmā ugunsdrošības zinātniski praktiskā konference un Ugunsdzēsības dienas svinības.

IeM Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments turpina darbu atbilstoši izstrādātajiem pamatvirzieniem.

Informācija par ugunsgrēkiem valstī 1995.gada 10 mēnešos

Rajonu Skaits + – Salīdzinot Zau- + – Salīdzinot Gāja + – Salīdzinot

un pilsētu ar pagājušo dējums ar pagājušo bojā ar pagājušo

nosaukums gadu gadu cilvēki gadu

PAVISAM

REPUBLIKĀ: 5006 2.34 2177245.00 26.54 199 19.60

Aizkraukles r. 77 –7.79 27193.00 14.04 3 33.33

Alūksnes r. 60 1.67 18667.00 –3.23 7 42.86

Balvu r. 47 2.13 13072.00 2.04r 0 —

Bauskas r. 106 16.98 21997.00 –2.85r 2 –50.00

Cēsu r. 92 –9.78 157375.00 7.97r 2 –3.00r

Daugavpils r. 103 16.50 83203.00 2.44r 6 2.00r

Dobeles r. 47 –14.89 31694.00 –34.09 2 –2.00r

Gulbenes r. 49 4.08 42639.00 4.05r 2 +–0

Jēkabpils r. 88 –26.14 37265.00 2.50r 3 33.33

Jelgavas r. 67 –1.49 24350.00 –5.91 3 +–0

Krāslavas r. 110 24.55 33462.00 0.88 4 –25.00

Kuldīgas r. 26 –73.08 13926.00 9.36 1 –2.00r

Liepājas r. 47 –23.40 17730.00 –2.11r 7 +–0

Limbažu r. 88 5.68 15882.00 –22.85 2 –50.00

Ludzas r. 129 3.88 30120.00 42.46 10 5.00r

Madonas r. 49 –22.45 9940.00 –44.33 10 20.00

Ogres r. 98 11.22 52869.00 26.67 1 –3.00r

Preiļu r. 79 12.66 19472.00 4.02 6 16.67

Rēzeknes r. 168 25.60 72929.00 2.96r 4 –50.00

Rīgas r. 244 6.97 86276.00 –93.31 10 –20.00

Saldus r. 51 –19.61 42124.00 20.57 1 –3.00r

Talsu r. 106 34.91 58899.00 –19.60 42.00r

Tukuma r. 75 10.67 24628.00 19.32 2 –50.00

Valkas r. 92 –41.30 23915.00 –2.23r 4 –25.00

Valmieras r. 117 11.97 32795.00 –28.74 5 2.50r

Ventspils r. 27 7.41 8430.00 –2.36r 0 +–0

RAJONOS

KOPĀ: 2242 3.70 1000852.00 11.89 101 –0.99

Latgales pr. 593 9.78 9258.00 –69.73 21 47.62

Zemgales pr. 252 –8.33 30922.00 2.55r 11 2.20r

Centra r. 155 25.16 43946.00 –6.43r 7 2.33r

Kurzemes r. 326 6.44 346152.00 5.03r 7 2.33r

Vidzemes pr. 360 12.50 159279.00 48.13 7 –42.86

Ziemeļu r. 223 –26.46 20430.00 –85.74 11 +–0

RČGĀ

KOPĀ: 1909 4.35 609987.00 18.05 64 32.81

Liepājā 178 1.12 43256.00 15.43 11 2.75r

Ventspilī 136 –10.29 25467.00 –61.94 5 5.00r

Jelgavā 160 –9.38 17255.00 –3.41r 3 33.33

Rēzeknē 49 –22.45 5600.00 –87.86 0 —

Jūrmalā 190 –3.68 96393.00 2.43r 6 2.00r

Daugavpilī 142 –2.82 378435.00 12.30r 9 3.00r

PILSĒTĀS

KOPĀ: 2764 1.23 1176393.00 39.01 98 40.82

Paaugstināti amatos 1995.gadā:

— virsnieka vietnieks Vijārs Griķis iecelts Gulbenes UGD komandiera vietnieka amatā;

— majors Gunārs Jākobsons iecelts Rīgas Zemgales priekšpilsētas UGD komandiera vietnieka amatā;

— kapteinis Jānis Kalniņš iecelts 24. UGD komandiera vietnieka amatā;

— leitnants tehniķis Ivars Arbidans, Rēzeknes UGD komandiera vietnieks;

— kapteinis tehniķis Aldis Feldmanis, Jelgavas UGD komandiera vietnieks;

— pulkvežleitnants Vladimirs Poļakovs, UTS priekšnieka vietnieks;

— kapteinis tehniķis Valērijs Sokolovs, Preiļu UGD komandiera vietnieks;

— majors Ņudas Jonkus, Liepājas UGB komandiera vietnieks;

— kapteinis tehniķis Benno Ferders, Rūjienas UG posteņa komandieris;

— virsnieka vietnieks Guntis Alberings, Mazsalacas UG posteņa komandieris;

— kapteinis Dainis Soms, Liepājas 8. UGD komandieris;

— kapteinis Ričards Ezerts, UGDD Operatīvi taktiskās nodaļas galvenais speciālists;

— kapteinis Aleksandrs Augustins, Latgales priekšpilsētas UGD komandiera vietnieks;

— virsnieka vietnieks Imants Redelis, Alūksnes UGD komandiera vietnieks;

— virsleitnants inženieris Anatolijs Razguļajevs, Ilūkstes UG posteņa komandieris;

— leitnante tehniķe Dzintra Korobko, Centrālā ugunsdzēsības sakaru punkta komandiera palīdze;

— virsnieka vietnieks Edgars Bogdanovs, Sabiles ugunsdzēsības un glābšanas posteņa komandieris;

— kapteinis tehniķis Aleksandrs Žurzdins, Ludzas UGD komandiera vietnieks;

— virsnieka vietnieks Pjotrs Zimovs, Višķu ugunsdzēsības un glābšanas posteņa komandieris;

— majore Solveiga Smiltene, UGDD Informācijas, plānošanas un kontroles daļas galvenā speciāliste;

— virsnieka vietnieks Raimonds Bruzgulis, Neretas ugunsdzēsības un glābšanas posteņa komandieris;

— leitnants tehniķis Valdis Silinieks, Salacgrīvas ugunsdzēsības un glābšanas posteņa komandieris;

— kapteinis tehniķis Eduards Kokorevičs, Alūksnes ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks;

— virsnieka vietnieks Aigars Andermanis, Jaunciema ugunsdzēsības un glābšanas posteņa komandieris;

— kapteinis inženieris Valerijs Orlovs, Elejas UG posteņa komandieris;

— kapteinis inženieris Aleksandrs Lastovskis, Tukuma rajona UG dienesta priekšnieks.

LR IeM Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta
departamenta priekšnieks J.Ņabis

Par glābšanas iespējām

Pēdējā laikā Rīgā ir palielinājies to nelaimes gadījumu skaits, kas saistīti ar pilsētas ūdenskrātuvēm. Ir zaudējuši dzīvību cilvēki, kurus būtu iespējams glābt, ja glābšanas dienestu darbinieki notikuma vietā ierastos operatīvāk. Kā rāda pieredze, laiks tiek zaudēts, noskaidrojot attiecīgo dienestu atrašanās vietas un tālruņu numurus.

Tādēļ sadarbībā ar Rīgas Domi, kā arī Somijas un Zviedrijas glābšanas dienestiem Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments ir nodrošinājis katru Rīgas pilsētas ugunsdrošības daļu ar mobilām laivām, kas tiek piestiprinātas pie ugunsdzēsības automašīnām, un speciāli apmācītiem cilvēkiem. Šie cilvēki nenodarbosies ar noslīkušu cilvēku meklēšanu, taču var sniegt operatīvu palīdzību nelaimes gadījuma laikā. Tādēļ, redzot, ka ir noticis nelaimes gadījums kādā no Rīgas ūdenskrātuvēm, lai glābēji varētu ierasties ātrāk, zvaniet pa telefonu “01”.

Lielu rezonansi sabiedrībā, kā arī zaudējumus cilvēku veselībai un dabai, rada ķīmisko vielu noplūde to transportēšanas un uzglabāšanas laikā. Diemžēl arī šo avāriju skaits pēdējā laikā pieaug. Latvijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu Zviedrijas kolēģi ir nodrošinājuši ar modernām iekārtām un speciāliem tērpiem, kas ļauj likvidēt visbīstamāko ķīmisko vielu izplūdi, kā arī strādāt šajā vidē. Ir apmācīti darbinieki, kas sadarbībā ar citiem dienestiem var lokalizēt izplūdušo vielu un apturēt tās izplūdi atmosfērā. Ar šādu aparatūru ir apgādāti Rīgas, Daugavpils, Ventspils, Liepājas un Rēzeknes ugunsdzēsēji.

Tādēļ gadījumos, kad ir aizdomas par ķīmiskas vielas noplūdi vai ir avarējusi automašīna vai vilciens, kas pārvadā bīstamu kravu, lūdzu zvaniet pa telefonu “01”.

IeM preses centrs