Zemkopības ministrijā:

Par labības tirgu

Ministru kabineta Komitejas sēdē akceptēts rīkojuma projekts "Par valsts labības ražošanas un patēriņa 2000.gada bilanci." Prognozes liecina, ka šogad graudaugi būs iesēti 441,6 tūkstošu hektāru platībā. 2000.gada labības bilances projektā graudu kopraža plānota 944,8 tūkstoši tonnu, tas ir vairāk nekā ievākts aizvadītajā gadā. Šogad, pēc speciālistu vērtējuma, tiks izaudzēts 405,1 tūkstotis tonnu kviešu, 96 tūkstoši tonnu rudzu, 295,3 tūkstoši tonnu miežu, kā arī 89,3 tūkstoši tonnu auzu. Savukārt ražība kviešiem tiek lēsta 24,97 centneri no hektāra, rudziem — 20, miežiem — 19,53, auzām — 19.

Jau tagad skaidrs, ka trūks lopbarības graudu. Vajadzīgais labības patēriņš no 1999.gada 1.augusta līdz 2000.gada 1.augustam — 756 tūkstoši tonnu labības. Pārtikas ražošanai nepieciešamais kviešu daudzums būs pietiekams.

Sagatavotajā materiālā norādīts, ka no 1999.gada 1.augusta līdz šī gada sākumam importēti 12,9 tūkstoši tonnu graudu. Valstī ievesti 6,3 tūkstoši tonnu rudzu, 6,2 tūkstoši tonnu kukurūzas, kā arī 0,4 tūkstoši tonnu griķu, bet 12,1 tūkstotis tonnu kviešu eksportēts. Šā gada 1.augustā tiek prognozēts 125 tūkstošu tonnu labības pārpalikums. Tajā pašā laikā aizvadītajā gadā kopējais graudu atlikums bija 93,2 tūkstoši tonnu.

Pašlaik Zemkopības ministrijā tiek gatavoti jauni noteikumi par tirgus intervenci labības tirgū. Zemkopības ministrs Aigars Kalvītis atzina, ka šis darbs jāveic laikus, lai zemniekiem, jau sākot pavasara sēju, būtu skaidri zināmi nosacījumi. Labības intervences noteikumus izstrādā, ņemot vērā arī lauksaimniecības sabiedrisko organizāciju ieteikumus un viedokli.

Ir panākts kompromiss, pašlaik notiek konsultācijas par iespējamā intervences modeļa stratēģiju, teica A.Kalvītis.

Ministrs uzsvēra, ka pērnā gada labības intervence bijusi veiksmīga, taču tā ir jāpilnveido.

A.Kalvītis: — Mums izdevās panākt to, ka dzirnavnieki pirka graudus, valsts nopirka graudu pārpalikumus. Vienīgā nelaime — graudu intervences cena bija zemāka nekā labība tajā brīdī tirgū reāli maksāja. Tas nozīmē, ka nedrīkstam pieļaut aizvadītā gada kļūdas. Ņemot vērā pieredzi, lielāks akcents intervences noteikumos, iespējams, tiks likts uz to, ka būs garantēta kāda minimālā cena. Ja gadījumā tirgus cena pazemināsies zem šīs minimālās robežas, tad valsts iejauksies ar intervenci. Lai dzirnavnieki aktīvi piedalītos tirgū un pirktu graudus, lai valsts varētu izpildīt savas saistības — intervences cenai būtu jābūt aptuveni 90 procentu robežās no tirgus cenas. A.Kalvītis minēja, ka labības intervences noteikumi tiks izstrādāti tuvāko nedēļu laikā.

Iespējams, ka no 2001.gada zemnieki varēs saņemt subsīdijas par apsētiem hektāriem. Nākamajā nedēļā Zemkopības ministrijā notiks pirmā darba grupas sēde kritēriju izstrādē nolikuma projektam par hektāra subsīdijām. Darba grupās iesaistīti arī lauksaimniecības sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Tieši šīs organizācijas — Zemnieku federācija, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, Graudu savienība — iestājušās par šī atbalsta nepieciešamību.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"