Nīderlandes Karalistes un Ganas Republikas ārkārtējie un pilnvarotie pārstāvji Latvijā

Vakar, 28. novembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis saņēma akreditācijas rakstu (augšējā attēlā) no Nīderlandes Karalistes ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā Johana Kornēlija Tādi Basta (Johan Cornelis Thade Bast) . Tāpat ar akreditācijas vēstuli vakar pie Valsts prezidenta (attēlu otrajā rindā pa kreisi) bija ieradusies Ganas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Marta Duda Tamaklo (Martha Dodoo Tamakloe) Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 28.novembrī, LR Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse (attēlu otrajā rindā pa labi) tikās ar Ganas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Martu Dudu Tamaklo (Martha Dodoo Tamakloe) , kura no rīta iesniedza akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim.

Sveicot Ganas vēstnieces akreditāciju Latvijā, I.Kreituse izteica cerību, ka šis notikums aktivizēs abu valstu savstarpējās attiecības. Lai gan Āfrikas reģions Latvijā pagaidām ir iepazīts diezgan maz, regulāri apmainoties ar informāciju, nākotnē varētu izveidoties arī ekonomiskie sakari.

Gan Latvijā, gan Ganā šobrīd notiek būtiskas pārmaiņas ekonomikā, tāpēc abām pusēm ir svarīga jaunu ekonomisko sfēru apgūšana, jaunas tirgus iespējas, investīciju piesaistīšana. Viena no iespējamām sadarbības jomām varētu būt tūrisma industrija, kuras attīstīšanai Gana patlaban pievērš lielu uzmanību. Latvija būtu ar mieru meklēt sadarbības iespējas arī humanitārajā jomā, piedāvājot Ganas studentiem iespējas mācīties Latvijas augstskolās un rīkojot savstarpējus kultūras apmaiņas pasākumus.

Ganas vēstnieces M.D.Tamaklo rezidence atrodas Kopenhāgenā.

Vakar, 28. novembrī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam G.Ulmanim iesniedza Nīderlandes Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Johans Basts (Johan Cornelis Thade Bast) . Akreditācijas runā viņš teica, ka Nīderlandes valdība saprot, ka Latvijas ceļš nākotnē nebūs viegls, bet šis ceļš ir skaidri iezīmēts. Nīderlande ir atbalstījusi Latvijas uzņemšanu Eiropas Padomē un asociatīvā locekļa statusa piešķiršanu Latvijai Eiropas Savienībā. Vēstnieks atzīmēja, ka Nīderlandes ārpolitikas prioritāšu jomā notikušas izmaiņas, tas ir, Nīderlande vairāk orientēsies uz Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm.

Nīderlandes valdība vēlas Latvijai palīdzēt ar ekonomikas projektiem, kā arī transporta, enerģētikas un vides aizsardzības jomā. Nesen apstiprināts projekts, ar kuru tiek piešķirts vairāk nekā 200 000 ASV dolāru Latvijas bērniem grūtdieņiem. Vēstnieks informēja, ka tiek apsvērta Nīderlandes vēstniecības atvēršana Baltijas valstīs (patlaban Nīderlandes vēstniecība Stokholmā ir atbildīga gan par Latviju, gan Lietuvu).

Valsts prezidents G.Ulmanis uzsvēra, ka abu valstu attiecības ir patiešām labas, bet tām vajadzīgs padziļinājums. Čpaši noderīgi izmantot Nīderlandes pieredzi sadarbībā ar kaimiņzemēm Beniluksa valstu savienības ietvaros, tas varētu būt kā paraugs Baltijas valstu vienotības nostiprināšanai. Nīderlandes puse izteica gatavību atbalstīt Latviju ar valodu apmācības programmas izvēršanu un reģionālo attīstību.

Prezidenta un vēstnieka sarunā nozīmīga vieta bija arī jautājumam par lauksaimniecības nozares — Latvijas piensaimniecības — uzlabošanu. Vēstnieks informēja, ka vēstniecība Stokholmā tiek paplašināta ar lauksaimniecības padomnieku, kas strādās tieši Baltijas valstīm.

Sarunas nobeigumā Valsts prezidents G.Ulmanis apliecināja, ka Latvijai valsts attīstībā īpaši nozīmīgs patlaban būtu Nīderlandes atbalsts trīs jomās: valodu mācības programmas izvēršanā, ārpus Rīgas esošo reģionu attīstība (pašvaldību u.c. darbība) un palīdzība lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzlabošanā atbilstoši mūsdienu prasībām.

Saeimas un Valsts prezidenta

preses dienests