Ministru prezidents:

— tiekoties ar Igaunijas premjerministru

Trešdien, 29.martā, Pērnavā tikās Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle un Igaunijas premjerministrs Marts Lārs.

Pārrunāti divpusējo attiecību jautājumi, kā arī ES un NATO paplašināšanās problemātika, situācija Krievijā un Baltijas valstu ekonomiskā sadarbība.

Valdību vadītāji vienojās aktivizēt darbību kopīgo robežkontrolpunktu iekārtošanā un vienotas gaisa kontroles sistēmas izveidē.

Valdības preses departaments

— intervijā Latvijas radio vakar, 30. martā

Intervija Latvijas radio 30. marta raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.07. Raidījumu vada žurnāliste Ingrīda Ābola

— Sākumā runāsim par mūsu valsts aktualitātēm un arī par starptautiskajām aktualitātēm — jūsu vērtējumā un jūsu skatījumā. Šodien Saeima neapstiprināja jauno ģenerālprokurora kandidātu Šeptera kungu. Jūsu vērtējums?

A.Šķēle: — Nu, tas acīmredzot kaut kādā veidā liecina, ka turpinās neliela pretstāvēšana starp likumdevēju un tiesu varu, kas nav labi. Un domāju, ka nākamo izraudzīto kandidātu jau nu gan vajadzētu apstiprināt. Pretējā gadījumā mēs savu valsti nostādām ļoti neveiklā situācijā.

— Ir savākti 12 000 parakstu "Latvenergo", kā varētu teikt, pretprivatizācijas referenduma ierosināšanā.

A.Šķēle: — Jā, tas ir pietiekams skaitlis, lai šāda iniciēšanās sāktos. Tai pašā laikā jāatzīst, ka cilvēki, kas arī parakstījušies starp šiem 12 tūkstošiem, ir griezušies ar jautājumiem, kā viņi varētu "Latvenergo" privatizācijā izmantot savus sertifikātus, tā ka cilvēki it kā ar vienu roku saka: nevajag to darīt, ar otru prasa: bet dodiet mums iespējas kaut kādā veidā realizēt savus sertifikātus. Un galu galā paliek jau arī profesionāļu aprindās paši svarīgākie jautājumi, kādā veidā šo sektoru padarīt tirgus konkurencei pieejamu un efektīvāku. Jāsaka, ka tā ir iniciatīva — normāla, atbilstoša mūsu Satversmei, un arī tādā kārtā tā ir jāizskata.

— Vai jūs domājat arī par to, ja nu tomēr referendums notiks un ja "Latvenergo" nevarēs privatizēt?

A.Šķēle: — Ja tautas griba būs tāda, tad, protams, būs tautas griba jāievēro, jo Satversme runā par to, ka likumdošanas vara, visa vara pieder tautai un tā jārealizē likumos noteiktā kārtībā. Bet es esmu pārliecināts, ka tik tālu mēs neaiziesim, un valdības ļoti rūpīgi iesāktais darbs — jūs redzat, tas saskaras ar tik daudzām ap šo ļoti skandalozo uzņēmumu vērptām intrigām, un tās droši vien vēl kādu laiku turpināsies — ir noteikts, un mēs šo uzņēmumu padarīsim vēl efektīvāku, vēl varošāku, un pats svarīgākais ir neļaut, lai ceļas tarifi, kas bija vērojams visos pieteikumos. Un šī valdība, kā redzat, ir noturējusi, ka tarifi nav cēlušies, un, es domāju, — mums jārūpējas par to arī tālāk.

— Vakar notika Latvijas Pensionāru federācijas 4.kongress, un tajā Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga izteica domu, ka pensionārs visā sava darba mūžā jau ir nopelnījis un iekrājis sev pensiju, pensionāram jādzīvo cilvēka cienīga dzīve. Jūs jau arī zināt, ka tā vēl nav pie mums.

A.Šķēle: — Jā, es nevaru iedomāties nevienu Latvijas iedzīvotāju, kurš varētu domāt savādāk, ka pensionāri nav pelnījuši dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, tikai starpība varbūt ir tā, ka tie pensionāri ir strādājuši lielāko daļu tajā valstī, kas saucās PSRS, tās valsts vairs nav, un mēs nepārņēmām nekādus pensijas fondus, mēs nepārņēmām nekādus līdzekļus. Latvijas neatkarīgā valsts sāka nodrošināt jau esošajiem un topošajiem pensionāriem to pensiju, kāda ir pieejama, pilnīgi no nulles. Un pavisam citāda situācija ir ar daudziem, daudziem Latvijas tautiešiem, kas ir atgriezušies šeit no ārzemēm, viņiem pensijas turpina maksāt tās valstis, kur viņi strādāja. Mums PSRS neko nemaksā, tās vienkārši vairs nav, arī Krievija mūsu pensionāriem neko nemaksā.

— Taču šī pensionāru paaudze, kas ir tagad, būtībā uz neko ārkārtīgi milzīgu cerēt nevar savā mūžā?

A.Šķēle: — Uz ārkārtīgu ne, bet uz garantētu pensijas izmaksu, uz garantētu pieaugumu, uz sakārtotu, jau šobrīd daudzmaz sakārtotu likumdošanu gan. Un tādēļ svarīgākā šobrīd ir tautsaimniecības izaugsme, par ko liecina gan 1999.gada otrais pusgads — un tas ir pusgads, kas iezīmējas ar šīs valdības darba sākumu —, gan šī gada pirmais ceturksnis. Mēs esam sākuši ar skaidri redzamu kopprodukta pieaugumu.

— Vakar notika dzelzceļnieku pikets pie Ministru kabineta. Kā vēstī informācija, neviens pie viņiem neizgāja, nu, domājot arī par jums. Pirms kāda laika valdības interese, arī jūsu interese par "Latvijas dzelzceļa" problēmām un tā vadību bija, šķiet, ļoti liela, vai tagad nav tāda kā pieklususi?

A.Šķēle: — Varbūt vispirmām kārtām par vakardienas piketu. Tas bija visās Eiropas Savienības valstīs, jo tā bija tāda vispārēja starptautiska akcija, kurai atsaucās arī mūsu dzelzceļnieku arodbiedrība. Un tas ir apsveicami, ka mūsu arodbiedrības jau nedzīvo tikai Latvijas mērogā un domāšanā, bet ieklausās, kas notiek Eiropas Savienības valstīs. Par to, vai ir interese kaut kādā veidā atslābusi — nekādā veidā valdībai nav atslābusi interese. Nākamajā otrdienā finansu ministrs sniegs savu viedokli par finansiālo stāvokli "Latvijas dzelzceļā". Satiksmes ministrs pēc mana pieprasījuma gatavo pārskatu par izdevumiem, kādi tiek tērēti valdē, pats esmu iepazinies vēl ar virkni materiālu. Mēs ļoti rūpīgi strādāsim ar "Latvijas dzelzceļu", mēs nevaram pieļaut šī uzņēmuma stāvokļa pasliktināšanos, pasažieru pārvadājumu samazināšanos un galu galā šī uzņēmuma paklusu izvazāšanu.

— Latvijā viesojas NATO ģenerālsekretārs lords Džordžs Robertsons. Jūsu skatījums Latvija ceļā uz NATO?

A.Šķēle: — Šī bija ļoti nozīmīga vizīte. Man bija tas gods ar Robertsona kungu tikties jau agrāk un vairāku stundu garumā runāties ļoti neformālā atmosfērā, tādēļ, jāsaka, kaut kādā ziņā mēs šeit tikāmies jau kā seni paziņas. Latvija dara ļoti noteikti visus tos uzdevumus, kas ir likti mums priekšā, lai mēs varētu integrēties NATO, un arī šādu novērtējumu es šobrīd saņēmu. Latvija savu darbu dara lēni, bet bez jebkādām atkāpēm. Noteikti mēs būsim NATO dalībvalsts, un, es domāju, tas būs 2003. vai nedaudz vēlāki gadi.

— Pret Latvijas iešanu uz Eiropu iebilst Krievija, un tas, no Krievijas puses raugoties, ir viens cēlonis saspringtajām attiecībām un arī iespējamām ekonomiskajām sankcijām, ko vakar gan uz nedēļu atlika.

A.Šķēle: — Robertsona kungs man šodien vēlreiz apstiprināja, ka nevienai valstij, kura nav piederīga NATO aliansei, nav nekādu veto tiesību uz NATO dalībvalstu lēmumiem par paplašināšanos, tā ka Krievijas viedokli acīmredzot varam visi uzklausīt, NATO dalībvalstis var ņemt vērā, bet lēmums būs pašu dalībvalstu ziņā. Kas attiecas uz Krievijas sankcijām, nu, es domāju, ka Krievijas prezidents Putina kungs ir ļoti pragmatisks cilvēks un pēc vēlēšanām tā pragmatiskā nots varētu būt daudz noteiktāka nekā pirms vēlēšanām, šādas sankcijas neatbilstu nekādiem starptautiskajiem līgumiem. Un es domāju, ka nevajadzētu tikt pieņemtām šādām sankcijām, un ceru, ka tās arī nepieņems.

— Tomass Kuprejevs vaicā: par ko balsotu godājamais Šķēles kungs, ja viņš būtu Krievijas pilsonis un būtu piedalījies prezidenta vēlēšanās Krievijā?

A.Šķēle: — Es atturēšos saukt kādus uzvārdus, jo galu galā vēlēšanas ir katra individuāla lieta. Bet es domāju, ka šajās vēlēšanās bija vairāki nopietni kandidāti. Protams, neviens nestāvēja līdzi Putina kungam ne pēc iespējām, ne pēc publiskajiem resursiem, kas bija pieejami. Un tādēļ es varu tikai teikt, ka tie, kas prognozēja Putina kunga uzvaru, ir balstījušies uz samērā drošu kārti.

— Tagad ņemam priekšā vēstuļu kaudzīti. Herberts Berkens jums vaicā tā: likums "Par valsts obligāto dienestu" nosaka, ka valsts licencētām mācību iestādēm vismaz viena ceturtdaļa no vietām, kas paredzētas studentiem, kuru mācības apmaksā no valsts budžeta, ir rezervējama tiem aktīvā militārā dienesta atvaļinātajiem karavīriem, kuri ir nokārtojuši iestājpārbaudījumus, bet to neievēro Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, Ventspils Augstskola un daudzas citas. Kā ir ar to? Jaunietis grib iet mācīties.

A.Šķēle: — Jā, paldies par šo vēstuli, es paņemšu līdzi to. Es šo likumu no galvas neatceros tik precīzi, lai varētu komentēt, vai tas tā šobrīd spēkā ir vai nav. Noteikti šī atbilde tiks sniegta, un es pārbaudīšu atbilstību likumam.

— Dzirdu, ka šogad uzņems vairāk studentu, bet procentuāli cik vairāk — par trešdaļu, par ceturtdaļu, cik? Gribu iet studēt, un tas mani interesē, — vaicā Jānis Užāns.

A.Šķēle: — Šeit būtu jāsadala jautājums droši vien divās daļās. Viens ir — vai uzņems vairāk par valsts budžeta naudu. Uzņems, un tas nav pārāk daudz, kas tiks uzņemts; ja nemaldos, aptuveni ap 200 vai tamlīdzīgi budžeta finansētas vietas. Turpinās tā tradīcija, kas ir aizsākusies, ko mēs varbūt neesam ievērojuši — augstskolas turpina uzņemt par maksu. Un man jāsaka: žēl, ka mēs vēl kādu laiku neesam spējīgi šo sistēmu reorganizēt tādā veidā, ka šī ne visai taisnīgā maksas sistēma, kāda ir jau ieviesusies Latvijā, tiktu sakārtota uz sociāli taisnīgāku formu tādā veidā, ka valsts nodrošina šo kredītu, šo atbalstu, un tie, kas netiek budžeta grupā, tomēr var mācīties.

— Bet tad tie studentu skaita griesti acīmredzot Latvijā vēl tālu nav sasniegti? Ar katru gadu uzņemamo skaits varētu pieaugt, vai ne?

A.Šķēle: — Pēdējo četru gadu laikā 2,6 reizes ir pieaudzis studējošo skaits augstākajās mācību iestādēs, un man jāsaka, ka mums nāktos vēl to faktiski dubultot, lai mēs procentuāli būtu to attīstīto valstu līmenī, kādas ir redzamas Eiropas Savienībā. Tā ka nākamie četri pieci gadi būs visnotaļ ar studentu skaita palielināšanos.

— Ilgute, vidusskolniece no Rīgas, saka: nevajag pagarināt mācību gadu, bet gan likvidēt tos lielos caurumus jeb tukšās stundas, kad mūsu skolotāji nevar sataisīt normālu stundu sarakstu. Viena stunda ir, divu nav, atkal divas ir, vienas nav, un tāpēc bieži nīkstam tik ilgi.

A.Šķēle: — Jāsaka, ka Ministru kabinets, debatējot vairākkārt, trīs reizes skatot jautājumu, ir lēmis un norādījis, izglītības ministrs tādā veidā darbu arī organizē, ka mācību gada izmaiņas tiek plānotas tikai tad, kad būs pārkārtotas mācību programmas un šīs programmas jau atbildīs normālai praksei, kāda ir attīstītajās valstīs. Un tikai tad mēs skatīsimies, kā ir ar šo bērnu pārslodzi, ar bērnu noslogojumu, un programmu saturs būs par pamatu tam, lai mēs tad lemtu, vai vajag pagarināt vai nevajag. Jāsaka gan, ka Latvijā ir pats īsākais mācību gads, bet programmas intensitāte ir krietni virs vidējā līmeņa. Tas nozīmē, ka mūsu bērni mācās visintensīvāk, tātad visātrāk nogurst viņu acis, viņu ķermeņi, jo viņi ir spiesti atrasties šajos skolas solos, kas droši vien nav paši ērtākie, un tā tālāk.

— Bet pagarināšana nebūs pagarināšanas dēļ?

A.Šķēle: — Nē, nedrīkst pagarināt pagarināšanas dēļ.

— Skolotāja Auziņa no Rīgas rajona: kāpēc izglītībā nevar un nevar atrast izcilu ministru? Mēs, skolotāji, uz Vītolu nevaram raudzīties nopietni, jo viņam pašam ir problēmas ar mācīšanos un nav nekādas pedagoģiskās prakses.

A.Šķēle: — Es domāju, mums vajadzētu nedaudz aiziet no tās izpratnes, ka ministram jābūt ir attiecīgās nozares vai bezmaz arodbiedrības darbiniekam vai ļoti augstam profesionālim. Nevar, protams, nekādā veidā apgalvot, ka visi soļi, ko ir spēris Vītola kungs, ir bijuši veiksmīgi, bet esmu pārliecināts, ka tā enerģija, kas viņā ir, tomēr pēc kāda laika rezultēsies visnotaļ pārliecinošās izmaiņās. Neviens jau līdz šim nebija tā pēc būtības ķēries klāt, to sāka izglītības ministre Golde, un šobrīd izglītības ministrs Vītols mēģina šīs lietas vērst par labu. Mēs tiksim galā.

— Es tādu jautājumu arī gribu uzdot: ko dara Šķēles kunga bērni — mācās kā visi vai studē dārgās ārzemēs? Tā vaicā "ziņkārīgā Māra, bet bez zemtekstiem un labsirdīgi".

A.Šķēle: — Paldies par jautājumu! Vienai meitai ir 17 gadu, otrai nākamnedēļ paliks 20 gadu. Tā, kurai ir 20 gadu, studē Vācijā, un acīmredzot vajadzētu braukt kaut kā 20 gadu jubilejā apsveikt viņu. Savukārt jaunākā studē Purvciema skolā, vispārējā vidusskolā un studē ļoti labi.

— Ministru kabinets ar 2000.gada 11.janvāra lēmumu, tātad nesen, daļu Jūrmalas pilsētas teritorijas, Bulduru kāpu zonu 23 hektāru platībā, nodevis apsaimniekošanā Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai. Kādi ir šī lēmuma motīvi un vai tur ir zemteksti?

A.Šķēle: — Galvenie lēmuma motīvi ir, lai valstij piekrītošo zemi nesagrābtu kādas citas personas vai lai to nereģistrētu uz sava vārda pašvaldība. Tātad valstij piederošā zeme ir reģistrēta uz valsts vārda, un vajadzēja jau agrāk to izdarīt. Svarīgi, protams, ir skatīties šobrīd, lai nenotiktu kaut kādas tādas lietas, ka kāpu zonā, tur, kur ir liegums, ko valstij vajadzētu uzturēt arī tālāk, varbūt iemācās iekortelēties viens otrs sabiedrībā pazīstams cilvēks un tā tālāk. Tās ir lietas, kas jāpasaka, un paldies par šiem jautājumiem! Acīmredzot sabiedrība uzmanīs, kas tad notiks kāpu zonā, un tas ir svarīgi.

— Varbūt arī lūgt, lai sabiedrība arī skatās, kas tur notiks, lai netop kāda grezna māja un pēc tam netop privatizēts. Tā. Līdzīgs jautājums ir, vēl par Jūrmalu runājot. Z.Bukuts no Jūrmalas: valdības vasarnīcu rajons Dubultos — es saprotu, ka tās vasarnīcas cēla ar nolūku izīrēt uz ministru pilnvaru laiku, bet tagad bijušie ministri un amatpersonas šīs mājas uz savu roku pārbūvējuši un droši vien cer par sertifikātiem privatizēt gan māju, gan zemi. Un tajā kompānijā ir arī mūsu valsts galvenais kontrolieris Raits Černajs. Kāpēc amatpersonas tā dara — vai te nav princips "roka roku mazgā" — tā Bukuta kungs no Jūrmalas.

A.Šķēle: — Jā, jāatzīst, ka jautātājam ir pilnīga taisnība, un droši vien var tikai paust nožēlu, ka bijušās vai esošās augstas valsts amatpersonas iemanās it kā pielikt klāt kaut ko šīm ēkām, teiksim, nomainīt logus, durvis vai izremontēt, un tajā brīdī, protams, jau iestājas tā kā reāls kopīpašums, jo ir ieguldījums no privātas personas, un galu galā tad agri vai vēlu droši vien šī māja un zeme nonāks privātās rokās vai arī tiks izīrēta uz 99 gadiem, kā es to dzirdu. Acīmredzot tai kārtībai vajadzēja būt tieši tādai, kā jautātājs to formulēja: kamēr ir šis gods un augstā atbildība būt ministram vai valsts kontrolierim, tikmēr tu esi tiesīgs tad, ja tā paredz kārtība, tur dzīvot; tiklīdz tev tās funkcijas un pienākumi un amats vairs nav jāpilda, esi tik laipns un nākamā dienā atbrīvo!

— Bet ja tās ir Ministru kabineta vasarnīcas, vai jūs varat arī tam pasekot līdzi?

A.Šķēle: — Tās nav Ministru kabineta vasarnīcas, tās pareizi laikam saucas Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai piederošās vasarnīcas, un droši vien vēlreiz vajadzētu paskatīties, jo, cik es zinu, tur dzīvo Černaja kungs, Makarova kungs, Oša kungs un tamlīdzīgas lielas prominences.

— Tagad jautājums par jūsu dolāriem, ko jūs esat dabūjis. Tātad, pārdodot "Ave Lat grupu", jūs esat saņēmis 29 miljonus ASV dolāru. Kompāniju jūs pārdevāt jau gada sākumā. Viens jautājums: kāpēc un kādi ir ekonomiskie apsvērumi?

A.Šķēle: — Nu, kā mēs zinām, stājoties amatā, daži masu mediji samērā neatlaidīgi, kaut arī likums to neprasa, uzturēja spēkā tēzi, ka man droši vien apgrūtinoši būtu strādāt par Ministru prezidentu, jo visu laiku būtu jādomā par savu privātbiznesu. Kaut arī Latvijas likumdošana to neregulē, es uzskatīju par svarīgu tomēr šādu precedentu rādīt un radīt, un visa šī "Ave Lat grupa" tika nodota uzticības pārvaldījumā. Un, tā kā tas ir pilnais uzticības pārvaldījums jeb pilnais trasts, tas nozīmē, ka es neesmu vairs īpašnieks, man ir par šīm akcijām pretī izdots cits vērtspapīrs, kas acīmredzot pēc kāda laika vai nu tiks konvertēts naudā — pēc Latvijas likumdošanas var uzskatīt, ka es esmu pārdevis, — vai arī tiks piedāvāti kaut kādi citi aktīvi, citas akcijas vai kaut kā tamlīdzīgi. Katrā gadījumā atbilstoši Latvijas likumdošanai es tiešām vairs neesmu īpašnieks.

— Cik Andris Šķēle par šo darījumu ir nomaksājis nodokļus Latvijas valstij vai cik nomaksās?

A.Šķēle: — Es vienmēr esmu norēķinājies stingri saskaņā ar Latvijas likumdošanu, vienīgi es varētu paskaidrot, ka darījumi ar akcijām Latvijā, ja tas nav spekulatīvos nolūkos (ko mēs šobrīd esam jau ielabojuši likumdošanā), netiek aplikti ar speciālu nodokli. Tas ir plānots kaut kad vēlāk nākotnē, jo mēs esam visu laiku turējušies arī pie domas, ka mums ir jāveicina, lai cilvēki par saviem sertifikātiem iegūtās akcijas attiecīgā brīdī bez papildu nodokļa var realizēt. Nu, tas skar arī visus citus akciju īpašniekus.

— Vairāku pensionāru vārdā Zaštofta kundze raksta tā: "Rakstu jums vairāku pensionāru vārdā par notiekošo sabiedrībā. Tie, kuri kritizē valdības darbu, neredz vai arī viņiem ir ļoti izdevīgi neredzēt valdības veikto kolosālo darbu — tikai astoņos mēnešos, Šķēles kungs, jūs esat spējis veikt valsts uzplaukumu. Lai jums darba mīlestība un zināšanas arī turpmāk!" Tāds vēlējums.

A.Šķēle: — Nu, es domāju, ka līdz uzplaukumam, protams, vēl ir tālu, bet mani tiešām priecē, ka pagājušā gada otrais pusgads, kā jau teicu, beidzās ar tik lielu nacionālā kopprodukta pieaugumu, ka nosedza iepriekšējās valdības radītos zaudējumus, reāli to, ka pirmajā pusgadā Latvijas valsts bija kļuvusi nabagāka, ja tā var teikt, jo bija nacionālais kopprodukts ar negatīvu zīmi, un šī gada pirmais ceturksnis rāda ļoti, ļoti labas prognozes.

— Velta Leite, tā ir pilnīgi pretēja vēstule, tā ir jums ļoti kritiska vēstule, vēl vaicā tā: kādēļ premjers tik bieži rīko vakariņu mielastu "Hotel de Rome"? Tā ir lieka greznība.

A.Šķēle: — Nu, varbūt tā vieta tiešām nav pati labākā, bet katru otro nedēļu es rīkoju šādu tikšanos ar visu triju frakciju vadošajiem cilvēkiem, ja tā var teikt, "trīs reiz trīs" tikšanās, kurās gribu pārrunāt tos jautājumus, kas varbūt sasāpinās, rodas koalīcijas ietvaros. Tā atšķirība starp 1996. un 1997.gadā manis vadīto valdību ir diezgan būtiska, jo šobrīd es esmu vienas no koalīcijas partijas vadītājiem un man ir jādomā par visas koalīcijas saskaņotu darbu. Un tas nav viegli.

— Viktora Spilas vēstuli no Krāslavas es dodu jums, Šķēles kungs, cilvēkam ļoti grūti, māja nodegusi, viņš nezina, kur dabūt naudiņu. Ieskatieties, lūdzu, tajā, un viņš jūs aicina arī uz Latgali. Cienījamie klausītāji, kuri uz saviem jautājumiem atbildes šodien nesaņēmāt, saņemsit atbildes nākamreiz. Šodien pie mikrofona bija mūsu valsts premjerministrs Andris Šķēle.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā