Likumprojekti

Dokuments nr.32

Par grozījumiem likumā “Par maternitātes un slimības pabalstiem”

Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam

LZS, KDS, LDP 6.Saeimas frakcija likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedz likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības pabalstiem””.

Par šī likuma grozīšanu iestājas gan arodbiedrības, gan darba devēji, un tas ir nepieciešams, jo likums pašreizējā redakcijā darba devējam bez jau tā lielā nodokļu sloga — sociālais nodoklis 38%, ienākuma nodoklis 18% u.c. — palielina nodokļu maksājumus, kas novedīs pie ražošanas sašaurināšanas un, iespējams, pat pie bankrotiem. Arī darba ņēmēji šajā situācijā lielā mērā zaudē sociālo aizsardzību, jo šis likums stimulēs situāciju, ka strādājošie, kas biežāk slimos, zaudēs darbu, kā arī iespējas iekārtoties darbā.

Cerot uz Saeimas izpratni šīs problēmas risināšanā:

LZS, KDS, LDP frakcijas priekšsēdētājs P.Putniņš

1995.gada 22.novembrī

 

Par grozījumiem

Aizstāt 13.panta (1) daļas vārdus “15.dienas” ar vārdiem “pirmās dienas”.

Svītrot 13.panta (2) daļas otro teikumu.

Svītrot 36.panta (1) daļas tekstu: “Izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un 80 procentu apmērā par laiku no ceturtās nespējas dienas, taču ne ilgāku kā par 14 kalendārajām dienām”.

6.Saeimas deputāti: P.Putniņš, K.Druva, A.Prēdele, A.Naglis, M.Vītols

Dokuments nr. 39

 

Likums par nacionālās pretošanās kustības

dalībnieka statusu

 

 

1. pants.

Valsts augsti novērtē to cilvēku nopelnus Latvijas labā, kuri okupācijas laikā ar bruņotiem vai citiem līdzekļiem cīnījās par 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas atjaunošanu, par latviešu tautas pašnoteikšanās tiesībām, kuri ziedoja sevi, lai aizstāvētu tautu pret okupāciju varu izvērsto vardarbību un genocīdu.

 

2. pants.

Par nacionālās pretošanās kustību Latvijā atzīstama:

1) bruņota cīņa pret okupācijas režīmu militārajiem formējumiem, pret to administrācijām un atbalstītājiem, kā arī informētājiem, kuri sniedza ziņas par nacionālās pretošanās kustību un patriotiski noskaņotajiem iedzīvotājiem;

2) bruņotas pretošanās cīņas atbalstīšana, sniedzot cīnītājiem materiālu vai citādu palīdzību, riskējot ar savu brīvību un dzīvību;

3) Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas idejas propaganda, izplatot nelegālo presi, uzsaukumus vai citus izdevumus, kā arī citā veidā publiski vai informatīvi uzstājoties pret okupācijas režīmu, tā iedibināto kārtību un ideoloģiju;

4) darbība pret Latvijā realizētajiem PSRS varas iestāžu saimnieciskajiem piespiedu pasākumiem — kolektivizāciju, īpašuma atsavināšanu, mobilizāciju darbam ārpus Latvijas, kas bija pretrunā Latvijas Republikas likumiem un starptautisko tiesību normām;

5) darbība pret Latvijā realizētajiem Vācijas varas iestāžu saimnieciskajiem piespiedu pasākumiem — īpašuma atsavināšanu, mobilizāciju darbam ārpus Latvijas, kas bija pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem un starptautisko tiesību normām;

6) palīdzība cilvēkiem, kuriem draudēja okupācijas režīmu politiska vajāšana, nokļūt drošībā ārpus Latvijas Republikas teritorijas, kā arī nacionālās pretošanās kustības dalībnieku un okupācijas varas politiski vajāto slēpšana.

 

3. pants.

Par nacionālās pretošanās kustību Latvijā nav atzīstama — piedalīšanās okupētājvalstu PSRS un Vācijas militārajos formējumos.

 

4. pants.

Par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem atzīstami Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuri Latvijas teritorijā laika periodā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam veica kādu no 2. pantā minētajām darbībām, darbību atzīst un lēmumu par nacionālās pretošanās dalībnieka statusa piešķiršanu uz dokumentu vai rakstveida pierādījuma pamata pieņem LR Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija.

 

5. pants.

Par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem nevar tikt atzītas personas, kuras bijušas:

1) PSRS drošības dienestu štata vai ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai PSRS drošības dienestu informētāji;

2) PSKP biedri vai VŅKJS vēlētie darbinieki;

3) Vācijas drošības dienestu štata vai ārštata darbinieki vai rezidenti;

4) Vācijas Nacionālsociālistiskās partijas biedri;

5) sodītas par tīšiem smagiem noziegumiem, ja tās nav bijušas reabilitētas;

6) represiju realizētājas pret Latvijas iedzīvotājiem.

 

6. pants.

(1) Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem izsniedz noteikta parauga apliecības un nacionālās pretošanās kustības dalībnieka krūšu nozīmes.

(2) Kārtību, kādā personām tiek izsniegtas apliecības un izgatavotas nacionālās pretošanās dalībnieku krūšu nozīmes, nosaka Ministru kabineta noteikumi.

 

7. pants.

Nacionālās pretošanās kustības dalībniekam ir tādas pašas tiesības, kādas likumos un citos normatīvajos aktos paredzētas politiski represētajām personām.  

Iesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija,

1995. gada 23. novembrī komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts

Dokuments nr.58

Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

1. Papildināt divpadsmito “b” nodaļu ar jaunu 166.18.pantu šādā redakcijā:

“166.18.pants. Filmu izplatīšanas un publiskas demonstrēšanas noteikumu pārkāpšana

(1) Par filmu reģistrācijas nosacījumu pārkāpšanu, nereģistrētu filmu publisku demonstrēšanu sabiedriskās vietās, kā arī televīzijas raidorganizāciju programmās, televīzijas raidorganizāciju vajadzībām neparedzētu un nereģistrētu filmu publisku demonstrēšanu televīzijas raidorganizāciju programmās, nereģistrētu filmu izplatīšanu (pārdošanu vai iznomāšanu individuālai lietošanai vai publiskai demonstrēšanai), par Nacionālā kino centra filmu reģistra noteikto filmas izplatīšanas un publiskas demonstrēšanas veidu, termiņu un ierobežojumu neievērošanu —

uzliek naudas sodu līdz 250 latiem, anulējot Nacionālā kino centra izsniegto licenci filmu izplatīšanai un publiskai demonstrēšanai vai bez tā.

(2) Par atkārtotu filmu izplatīšanas un publiskas demonstrēšanas noteikumu pārkāpšanu rajona (pilsētas) tiesa —

konfiscē filmas, kuru izplatīšana un publiska demonstrēšana pārkāpj Nacionālā kino centra filmu reģistra noteiktos izplatīšanas un publiskas demonstrēšanas nosacījumus.”

2. Papildināt 213.pantu pēc skaitļa “166.8.” ar skaitli “166.18.”.

3. Papildināt septiņpadsmito nodaļu ar jaunu 236.5.pantu šādā redakcijā:

“236.5.pants. Nacionālais kino centrs

(1) Nacionālais kino centrs izskata šā kodeksa 166.18.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

(2) Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Nacionālā kino centra vārdā ir tiesīgi:

1) Nacionālā kino centra direktors un Nacionālā kino centra licencēšanas komisijas priekšsēdētājs — naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem;

2) Nacionālā kino centra filmu reģistra vadītājs — naudas sodu līdz divsimt latiem;

3) Nacionālā kino centra pilnvarota amatpersona — naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.”

Ministru kabineta akceptēts (21.11.95.)

un iesniegts Saeimas izskatīšanai

Dokuments nr.64

Par grozījumiem likumā “Par Zemessardzi”

1. Likuma 4.pantā izslēgt vārdus “kurus apstiprina Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs (Saeima)” un aizstāt tos ar vārdiem “kurus apstiprina Ministru kabinets”.

2. Papildināt 5.panta (2) daļu ar palīgteikumu “vai arī atvaļinātas no dienesta par zvēresta laušanu vai disciplīnas pārkāpumiem”.

3. Papildināt 5.panta (3) daļu aiz vārda uzskaitē ar vārdiem “slimo ar garīgām slimībām”.

4. Izteikt 5.panta (4) daļu šādā redakcijā:

“(4) Uzņemšanas gaitu Zemessardzē nosaka Zemessardzes dienesta gaitas nolikums.”

5. Izteikt 8.panta (2) daļu šādā redakcijā:

“(2) Zemessardzes dienesta amata sadalījumu pēc kvalifikācijas kategorijām un tam atbilstošām dienesta pakāpēm nosaka Ministru kabineta noteikumi.”

 

Turpinājums no 1. lappusītes

 

6. Papildināt 14.panta (4) daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Zemessargiem, kuri nav beiguši skolu ar latviešu mācību valodu, valsts valodas zināšanu līmenim jābūt vismaz atbilstoši otrajai pakāpei, bet zemessardzes virsniekiem un instruktoriem — trešajai pakāpei.”

7. Likuma 25.panta (2) daļā izslēgt vārdus “Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs (Saeima)” un aizstāt tos ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktā kārtībā”.

8. Papildināt 41.pantu ar jaunu (3) daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja zemessargs, pildot dienesta pienākumus, ir izdarījis darbību, par kuru viņš tiek saukts pie kriminālatbildības, Zemessardze var nodrošināt viņa aizstāvību, piedaloties advokātam, kurš tiek algots no Zemessardzes budžeta.”

9. Papildināt 45.panta (2) daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“(3) Kaitējums, kas nodarīts zemessarga veselībai vai viņa mantai, viņam pildot dienesta pienākumus, atlīdzināms pilnā apmērā no Zemessardzes budžeta līdzekļiem.”

10. Papildināt 45.pantu ar jaunu (7) daļu šādā redakcijā:

“(7) Ierindas dienesta zemessargi ir pakļauti obligātajai valsts apdroši-nāšanai.”

11. Izteikt 47.panta (1) daļu šādā redakcijā:

“(1) Zemessardzes dienesta uzdevumu izpildē vai apmācībās iesaistītie ārrindas dienesta zemessargi jāatbrīvo no darba uz pavēstē norādīto laiku līdz 10 dienām kalendārā gada laikā, saglabājot vidējo izpeļņu darba vietā. Šajā laikā zemessargi saņem dienasnaudu Zemessardzes dienesta nolikumā noteiktajā apmērā un ir pakļauti obligātajai valsts apdrošināšanai.”

12. Papildināt 47.panta (3) daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“(3) Kaitējums, kas nodarīts zemessarga veselībai vai viņa mantai, viņam pildot dienesta pienākumus, atlīdzināms pilnā apmērā no Zemessardzes budžeta līdzekļiem.”

13. Papildināt 47.pantu ar jaunu (5) daļu šādā redakcijā:

“(5) Par katriem pieciem nevainojami nodienētiem gadiem Zemessardzes ārrindas dienestā, aprēķinot vecuma pensiju, darba stāžam tiek pieskaitīts viens gads.”

14. Papildināt 14.pantu ar jaunu (2) daļu šādā redakcijā:

“(2) Zemessargi, kurus atvaļina no dienesta sakarā ar līguma laušanu pēc darbinieka iniciatīvas, sakarā ar zvēresta laušanu, disciplīnas pārkāpumiem vai atbrīvojot no darba pirms noteiktā pārbaudes laika beigām, papildus izmaksas nesaņem.”

Iesniedz 6.Saeimas deputāti: J.Dobelis , A.Kiršteins, A.Krastiņš, 1995.gada 24.novembrī A.Lambergs, I.Emsis

Dokuments nr.67

Par grozījumu “Saeimas kārtības rullī”

Saeimas Prezidijam

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi!

Lai saskaņotu Saeimas kārtības rulli ar Korupcijas novēršanas likumu, likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu “Grozījums Saeimas kārtības rullī”.

Ar cieņu,—

J.Lagzdiņš, A.Panteļējevs, J.Bunkšs,

1995.gada 21.novembrī M.Gailis, R.Apsītis

Par grozījumu

Izdarīt Saeimas kārtības rullī (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17.nr.) šādu grozījumu:

1. Izslēgt 10. un 11.pantu.

Izraksts no Saeimas kārtības ruļļa:

“10. (1) Deputāta amatu nevar savienot ar:

1) valsts aktīvo dienestu un civildienestu;

2) tiesneša, prokurora, valsts kontroliera, Valsts kontroles padomes vai Revīzijas departamenta kolēģijas locekļa amatu;

3) vēlētu amatu pašvaldību institūcijās;

4) algotu darbu valsts uzņēmumos, privātuzņēmumos, izņemot zemnieku saimniecībās, zinātnes vai izglītības iestādēs.

(2) Deputāts, kas iesniedzis lūgumu Prezidijam, ar īpašu Saeimas lēmumu var ieņemt algotu amatu vai sniegt profesionālus pakalpojumus.

(3) Saeimas loceklis nevar ne pats, ne arī uz citas personas vārda saņemt no valsts pasūtījumus un koncesijas.

(4) Saeimas loceklim divas reizes gadā jāiesniedz Mandātu un iesniegumu komisijai tās noteiktajos termiņos deklarācija, kurā jāuzrāda:

1) deputāta un viņa laulātā nekustamie īpašumi, saņemtie kredīti un aizdevumi;

2) deputātam un viņa laulātajam piederošās kapitāla daļas (akcijas, pajas) bankās, uzņēmējsabiedrībās (uzņēmumos);

3) kurās bankās, uzņēmējsabiedrībās (uzņēmumos) deputāts un viņa laulātais ir pārvaldes vai revīzijas institūcijas loceklis;

4) deputāta ienākumi un ienākumu avoti.

(5) Minētās deklarācijas ir publiski pieejamas.

11. Ja par deputātu ievēlēta persona, kura ieņem ar deputāta mandātu nesavienojamu amatu (10.p.), tai mēneša laikā, skaitot no pilnvaru apstiprināšanas dienas, jāatstāj šis amats vai jānoliek deputāta mandāts.”

Dokuments nr.68

Par grozījumiem likumā “Par sociālo nodokli”

  Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam

LZS, KDS, LDP 6.Saeimas frakcija likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedz likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””.

Likuma grozīšanas nepieciešamību ir ierosinājusi straujā sociālā nodokļa likmes palielināšana personām, kuras veic lauksaimniecisko darbību un pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas pārstrādi. Līdzšinējo 18,5% nodokļa likmi ar 1996.gada 1.janvāri ir paredzēts palielināt līdz 38% no nodokļa objekta. Pēc mūsu vērtējuma šāds straujš nodokļa likmes palielinājums izraisīs daudzu darbavietu zaudēšanu, lauksaimniecisko uzņēmumu bankrotus, kā arī būtiski aizkavēs dažādu lauksaimnieciskās darbības kooperācijas formu attīstību. Tādēļ likuma grozījumos piedāvājam pakāpenisku pāreju uz vienotu sociālā nodokļa likmi, vienlaicīgi nodrošinot sociālās apdrošināšanas standarta nepazemināšanos šim personu lokam.

Izsakām lūgumu nodot izskatīšanai šo likumprojektu arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, lai tā varētu sniegt vērtējumu par likuma grozījumu iespējamo ekonomisko efektivitāti minēto problēmu risināšanā. Lūdzam Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju lemt par likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā.

Cerot uz Saeimas izpratni šīs problēmas risināšanā:

LZS, KDS, LDP frakcijas priekšsēdētājs P.Putniņš

1995.gada 24.novembrī

Par grozījumiem

Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“Līdz 5.panta pirmās daļas spēkā stāšanās dienai sociālā nodokļa likme par lauksaimniecisko darbību un pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas pārstrādi ir šāda:

ar 1996.gada 1.janvāri — 21 procents no nodokļa objekta;

ar 1997.gada 1.janvāri — 24 procenti no nodokļa objekta;

ar 1998.gada 1.janvāri — 27 procenti no nodokļa objekta;

ar 1999.gada 1.janvāri — 30 procenti no nodokļa objekta;

ar 2000.gada 1.janvāri — 33 procenti no nodokļa objekta.”

Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“Līdz 5.panta otrās daļas spēkā stāšanās dienai proporcija, kādā sociālo nodokli par lauksaimniecisko darbību un pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas pārstrādi maksā darba devējs un darbinieks, ir šāda:

ar 1996.gada 1.janvāri — 20 procentus maksā darba devējs: 1 procentu — darbinieks;

ar 1997.gada 1.jūliju — 19 procentus maksā darba devējs: 5 procentus — darbinieks;

ar 1998.gada 1.jūliju — 18 procentus maksā darba devējs: 9 procentus — darbinieks;

ar 1999.gada 1.jūliju — 17 procentus maksā darba devējs: 13 procentus — darbinieks;

ar 2000.gada 1.jūliju — 16,5 procentus maksā darba devējs: 16,5 procentus — darbinieks.”

Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“Līdz 5.panta pirmās daļas spēkā stāšanās dienai par personām, kuras veic lauksaimniecisko darbību un pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas pārstrādi, tiek izdarīti sociālā nodokļa maksājumi no valsts budžeta dotācijas veidā šādā apmērā:

ar 1996.gada 1.janvāri — 17 procenti no nodokļa objekta;

ar 1997.gada 1.janvāri — 13 procenti no nodokļa objekta;

ar 1998.gada 1.janvāri — 9 procenti no nodokļa objekta;

ar 1999.gada 1.janvāri — 5 procenti no nodokļa objekta;

ar 2000.gada 1.janvāri — 1 procents no nodokļa objekta.”

6.Saeimas frakcijas LZS, KDS, LDP deputāti: M.Vītols, A.Naglis, K.Druva, A.Prēdele, P.Putniņš

Dokuments nr.69

Par grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Saeimas Prezidijam

Likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektus — “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” un “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” — un lūdzam nodot izskatīšanai Saeimas komisijām.

Deputāti: A.Panteļējevs, J.Ādamsons, R.Apsītis, M.Gailis, J.Lagzdiņš

Par grozījumiem

Izdarīt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.pantu ar 17.daļu šādā redakcijā:

“17. Neatkarīgi no jebkuriem šī likuma noteikumiem nodoklis ir jāietur pēc 25% likmes no visiem maksājumiem vai izmaksām skaidrā naudā, ko Latvijas rezidenti — iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji — vai nerezidenti, kuriem saskaņā ar šo likumu ir jāiesniedz iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācija, izmaksā juridiskām, fiziskām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos minēto zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus un izmaksas skaidrā naudā šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos.

Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atļaut neieturēt nodokli no šiem maksājumiem, ja to izmaksātājs pamatoti pierāda, ka minētie maksājumi netiek izdarīti ar nolūku samazināt šī maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksāt vai samazināt Latvijā maksājamos nodokļus. Ja saskaņā ar šīs daļas noteikumiem tiek atļauts neieturēt nodokli, tad attiecībā uz maksājumiem un izmaksām ir jāpiemēro pārējie šī likuma noteikumi.”

2. Papildināt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

“Nodokļa ieturēšana saskaņā ar 17.panta 17.daļas noteikumiem jāizdara no maksājumiem, kas veikti pēc 1995.gada . .

 

Dokuments nr. 70

Par grozījumiem likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

Saeimas Prezidijam

Likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektus — “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” un “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” — un lūdzam nodot izskatīšanai Saeimas komisijām.

Deputāti: A. Panteļējevs, J. Ādamsons, R. Apsītis, M. Gailis, J. Lagzdiņš

Par grozījumiem

Izdarīt likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3. pantu ar 8. daļu šādā redakcijā:

“(8) Neatkarīgi no jebkuriem šī likuma noteikumiem nodoklis ir jāietur pēc 25% likmes no visiem maksājumiem vai izmaksām skaidrā naudā, ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskām, fiziskām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos minēto zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus un izmaksas skaidrā naudā šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos.

Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atļaut neieturēt nodokli no šiem maksājumiem, ja to izmaksātājs pamatoti pierāda, ka minētie maksājumi netiek izdarīti ar nolūku samazināt šī maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksāt vai samazināt Latvijā maksājamos nodokļus. Ja tiek atļauts neieturēt nodokli saskaņā ar šīs daļas noteikumiem, tad attiecībā uz maksājumiem ir jāpiemēro šī panta 4. daļas noteikumi.”

2. Izteikt 6. panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) šā likuma 3. panta ceturtās daļas 2.—7. punktā un astotajā daļā paredzētajām izmaksām, ja uzņēmums no tām nav ieturējis nodokli noteiktajā apjomā;”

3. Izteikt 12. panta 4. daļu šādā redakcijā:

“Rezidenta vai pastāvīgās pārstāvniecības darījums ar citu uzņēmumu vai personu, ja tie ir nodibināti vai izveidoti beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās, tiek uzskatīts par darījumu ar saistītu uzņēmumu vai ar uzņēmumu saistītu personu. Minēto valstu vai teritoriju sarakstu nosaka Ministru kabinets.”

4. Papildināt likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” Pārejas noteikumus ar 16. punktu šādā redakcijā:

“16. Nodoklis no maksājumiem nerezidentiem, kas jāietur saskaņā ar šā likuma 3. panta 8. daļu, ir jāietur no tiem maksājumiem, kuri izdarīti, sākot ar 1995. gada . . Nosakot taksācijas gada apliekamo ienākumu attiecībā uz maksājumiem nerezidentiem, no kuriem ir jāietur nodoklis saskaņā ar šā likuma 3. panta 8. daļu, kas izdarīti laikā no 1995. gada 1. janvāra līdz . , nav ņemami vērā 6. panta pirmās daļas 4. punkta nosacījumi, izņemot gadījumus, kad attiecībā uz šiem maksājumiem laikā no 1995. gada 1. aprīļa līdz . bija jāpiemēro 6. panta pirmās daļas 4. punkta noteikumi.”

 

Dokuments nr. 71

Par grozījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”

Papildināt likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 6. panta (1) daļu ar jaunu 26) punktu šādā redakcijā:

“26) kurināmo, kuru izmanto siltumenerģijas ražošanai apkures un siltā ūdens nodrošināšanai iedzīvotājiem.”

Iesniedz 6. Saeimas LNNK un LZP frakcijas depuāti: A. Kiršteins, A.Seile, 1995. gada 27. novembrī J.Dobelis, P. Tabūns, A. Lambergs