MINISTRIJU, NOZARU ZIŅAS

Valsts darba inspekcijā

 Šā gada divos pēdējos mēnešos Valsts darba inspekcija līdztekus vispārējai uzraudzībai veikusi intensīvas pārbaudes Rīgā, Talsos un Talsu rajonā. Ir atklāti vairāki pārkāpumi, konstatēts, ka nav ievērotas darba likumdošanas normas. Darba devēji tika administratīvi sodīti, šāda akcija, protams, nav pirmā. Tamlīdzīgi pasākumi ir notikuši līdz šim un notiks arī turpmāk.

Par to preses konferencē Valsts darba inspekcijā 22.novembrī informēja VDI Uzraudzības daļas vadītājs Pēteris Mazulis.

Kopā ar Rīgas municipālo policiju veicot pārbaudes vairākās tirdzniecības vietās — Centrāltirgū, Rīgas cirka telpās, kinoteātros “Ilga”, “Teika” un citur, konstatēti 22 darba likumdošanas pārkāpumi: nav noformēti darba līgumi, nereti šie līgumi noformēti nepilnīgi un kļūdaini. Par uzņēmumu reģistra nepilnībām liecina tas, ka dažādu tirdzniecības organizāciju reģistrāciju vietas uzrādītas dzīvokļos, kuros šīs organizācijas faktiski nekad nav pastāvējušas.

Talsos un Talsu rajonā — Sabilē, Stendē, Rojā, Mērsragā, Valdemārpilī, Upesgrāvī — tika apsekoti 50 uzņēmumi ar kopējo darbinieku skaitu 374. No tiem darba attiecības ar līgumu nebija noformētas 40 darbiniekiem. Tas liecina par nelegālu uzņēmējdarbību.

— Bieži vien, slēdzot darba līgumus, tiek uzrādīta minimālā darba alga. 60 procenti darba līgumu tiek slēgti par minimālo algu. Formāli te nebūtu ko pārmest. Taču, saņemot minimālo algu un maksājot minimālus nodokļus, nevar gribēt un prasīt no Labklājības ministrijas lielu pensiju,— teica labklājības ministrs Andris Bērziņš. Šodien darba devēji Latvijā izmanto gan cilvēku nezināšanu, gan neaizsargātību. Baidoties zaudēt darbu, cilvēki neslēdz darba līgumus un tāpēc zaudē garantijas uz sociālo aizsardzību. Līdz ar to, zaudējot darbu, viņi nevar saņemt bezdarbnieka pabalstu; gūstot traumu darbā, nesaņem apdrošināšanas atlīdzību par nelaimes gadījumu darbā.

Cilvēkiem jābūt vairāk informētiem par to, kur viņiem vajadzētu griezties gadījumos, kad darba devēji rīkojušies nelikumīgi, sacīja A.Bērziņš. Tas ir Valsts darba inspekcijas uzdevums: kontrolēt darba likumdošanas ievērošanu un konsultēt gan darba devējus, gan darba ņēmējus. Kontroles un kunsultatīvās funkcijas veic septiņas VDI reģionālās nodaļas visā Latvijā.

Viens no raksturīgākajiem pārkāpumiem uzņēmumos ir darba aizsardzības normu neievērošana. Trūkst instrukciju par darba aizsardzību, netiek veiktas strādājošo instruktāžas, nav pārbaudītas pašu uzņēmumu vadītāju zināšanas
darba aizsardzības jautājumos, t.i.,
vadītāji nav atestēti.

80 procentos nelaimes gadījumu, kas notikuši darbā, galvenais iemesls ir tieši darba devēju nevērīgā attieksme pret darba aizsardzību, līdz ar to arī pret strādājošo veselību. Dīvaini tas liekas tāpēc, ka šiem organizatoriskajiem pasākumiem, instruktāžām taču nav nepieciešami naudas līdzekļi. VDI inspektori konstatē daudzus likuma “Par darba aizsardzību” pārkāpumus. Arī statistikas dati liecina, ka negadījumu skaits darbā ir visai liels: 1994.gada 10 mēnešos — 61 nāves gadījums, 1995.gada 10 mēnešos — 66 nāves gadījumi, tātad par 5 vairāk nekā pagājušajā gadā. Laikā, kad nodarbināto skaits rūpniecībā ir relatīvi neliels, šie rādītāji rada pamatotu satraukumu. Par 20 pieaudzis arī to smago darba negadījumu skaits, kuri nav beigušies letāli. Taču šie dati nav pilnīgi. Diemžēl bieži vien darba devēji slēpj negadījumu sekas.

Pēdējos gados pieaudzis arodslimību skaits: no 115 gadījumiem 1993.gadā līdz 188 gadījumiem 1994.gadā. Šā gada 9 mēnešos šis skaitlis gan nedaudz sarucis, taču tas nav iemesls apmierinātībai. Pieaug autovadītāju un traktoristu slimību skaits, bažas rada augstie arodslimību skaita rādītāji a/s “Dambis” un VAS “Rīgas vagonu rūpnīca”.

Tādēļ VDI pastiprinājusi uzraudzību par kaitīgos darba apstākļos strādājošo profilaktiskajām medicīniskajām apskatēm, kuras darba devēju vainas dēļ tika pārtrauktas 1990.gadā.

VDI direktora vietnieks Staņislavs Daukšts apgalvoja, ka VDI turpmāk paaugstinās savas prasības darba likumdošanas normu ievērošanas ziņā. Šobrīd sankcijas esot nepietiekamas, tādēļ nepieciešamas izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurš tika pieņemts 1992.gadā.

Labklājības ministrs uzsvēra, ka sods, protams, nav pašmērķis. Ir jārada situācija, lai darba devējs un darba ņēmējs nebūtu ieinteresēts, slēpt darba negadījumus, nerūpēties par strādājošo darba apstākļiem. Šos jautājumus palīdzēs risināt jaunais likums “Par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, kurš nosaka, ka, piemēram, nelaimes gadījumu oficiāla reģistrēšana nodrošina cilvēkiem apmaksātu ārstēšanos medicīnas iestādēs.

Pilnīgi nodrošināties pret negadījumiem nekad nebūs iespējams. — Negadījumi vienalga notiks, taču jārūpējas, lai to skaits maksimāli saruktu, un jāapdrošinās pret nelaimes gadījumiem,— noslēgumā teica A.Bērziņš.

Edīte Olupe,
Labklājības ministrijas preses sekretāre