Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības 3.kongresa dokumenti

Aicinājums visām pašvaldībām

Par sadarbību ar arodbiedrībām

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība — lielākā darba ņēmēju organizācija — aicina visas pašvaldības uz sadarbību un orientējas uz stabilu, līdzsvarotu un ilglaicīgu savstarpējo attiecību iedibināšanu ar tām, risinot darba, sociālos, privatizācijas, veselības aprūpes, izglītības, kultūras un sporta jautājumus. Rajonu, pilsētu, arodbiedrību centru pārstāvju iesaistīšana pašvaldību konsultatīvo padomju un domju komiteju darbā, apspriežot minētos jautājumus, nodrošinās plašāku darba ņēmēju viedokļu un demokrātijas integrāciju pašvaldību lēmumos un atvieglos to realizāciju dzīvē.

Arodbiedrības sagaida, ka pašvaldības ar savu darbību sekmēs darba devēju, darba ņēmēju un to organizāciju konstruktīva dialoga un demokrātisku attiecību veidošanos, veicinās darba koplīgumu un vienošanās noslēgšanu par darba, sociālo attiecību un citiem jautājumiem.

Aicinājums visiem darba devējiem

Par turpmāko sadarbību

Darba devēju dialogs ar darba ņēmēju arodbiedrībām, kompromisu sasniegšana darba un sociālo attiecību jautājumos stiprinās valstī demokrātiju un mieru sabiedrībā.

Arodbiedrības aicina visus darba devējus aktīvi apvienoties darba devēju organizācijās, lai varētu ar darba ņēmēju arodbiedrībām veidot demokrātiskas attiecības, slēdzot vienošanās, tarifu līgumus un darba koplīgumus valsts, nozaru, reģionālajā, uzņēmumu līmenī, un lai spētu sevi pilnvērtīgi pārstāvēt trīspusējās attiecībās ar valsts institūcijām un arodbiedrībām starptautiskajā, nacionālajā, nozaru un reģionālajā līmenī.

Arodbiedrības aicina katru darba devēju neatkarīgi no piederības kādai darba devēju organizācijai atbalstīt konstruktīvu dialogu un sadarbību ar sava kolektīva un nozares arodorganizāciju darba un sociālos jautājumos, noslēgt koplīgumu 1996. un turpmākajiem gadiem.

Šāda demokrātiska pieeja palīdzēs veidot savstarpēju uzticību, apzināt reālās iespējas un ceļus uzņēmējdarbības sekmīgai attīstībai un sabiedrības virzībai uz labklājību.

Rezolūcija

Par tautsaimniecības attīstību

Tautsaimniecības stabilizācijas process valstī rit gausi. Uzsāktā tautsaimniecības sistēmpārveide un struktūrreformas nav spējušas izvest no krīzes vadošās nozares — rūpniecību un lauksaimniecību. Rezultātā Latvija kļuvusi par vienu no nabadzīgākajām Eiropas valstīm.

Nacionālās ekonomikas lejupslīdes un nesakārtotības izraisītais posts vistiešākajā veidā ir skāris visas iedzīvotāju grupas: samazinās darba vietu skaits, joprojām ir zema darba samaksa, iztikai nepietiekamas pensijas un sociālie pabalsti, trūkst līdzekļu veselības aprūpei un izglītībai.

Arodbiedrības ir pārliecinātas, ka sociālo jautājumu risinājums rodams vienīgi valsts tautsaimniecības sakārtošanā un attīstībā.

Arodbiedrības pieprasa Saeimai un valdībai izstrādāt un pieņemt likumu par tautsaimniecības, tai skaitā rūpniecības un lauksaimniecības, attīstības stratēģiju, nosakot šai likumā tautsaimniecības reformas sociālos pamatmērķus:

— panākt darba spējīgo iedzīvotāju nodrošināšanu ar darbu;

— nodrošināt minimālo darba algu ne mazāku par pilnu iztikas minimumu;

— noteikt ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamo darba algas minimumu ne zemāku par valstī noteikto minimālo darba algu;

— nodrošināt valsts pensijas un bezdarba pabalstus ne zemākus par krīzes iztikas minimumu;

— nodrošināt pabalstus maznodrošinātām ģimenēm tādā apmērā, lai ienākumi uz vienu ģimenes locekli būtu vismaz krīzes iztikas minimuma līmenī. 

Rezolūcija

Par veselu un izglītotu tautu

Valsts veselības aprūpe un izglītība ir nonākusi dziļā krīzes situācijā. Budžetā paredzētie līdzekļi šīm nozarēm ir nepietiekoši. Pieaug veselības aprūpes un izglītības pakalpojumu izmaksas, kas jāsedz pašiem cilvēkiem. Lielākajai iedzīvotāju daļai ir ļoti zems ienākumu līmenis un tāpēc šie maksas pakalpojumi ir kļuvuši praktiski nepieejami. Augstais mirstības līmenis, un tā pieaugums vienlaikus ar dzimstības mazināšanos pēdējos gados ir izraisījis strauju iedzīvotāju skaita samazināšanos. Ar katru gadu pieaug to bērnu skaits vecumā līdz 16 gadiem, kuri neapmeklē mācību iestādes. Pēdējo trīs gadu laikā gandrīz divkārt valstī samazinājies pirmsskolas iestāžu skaits.

Izglītības un medicīnas darbinieku darba samaksa ir viena no zemākajām valstī, un tas neveicina šo profesiju prestižu. Valdība nav izpildījusi savus solījumus attiecībā uz izglītības attīstību, kas pasludināta par prioritāti, un nav veikusi neatliekamus pasākumus veselības aprūpes uzlabošanai.

Arodbiedrības nesamierināsies ar pašreizējo stāvokli veselības aprūpē un izglītībā un cīnīsies par veselu, stipru, izglītotu tautu.

Rezolūcija

Par cīņu pret ģimeņu nabadzību

Valstī turpinās strauja iedzīvotāju mantiskā noslāņošanās, kas nerada galveno stabilitātes balstu — pietiekami plašu sociāli nodrošinātu vidusslāni. 80 procenti ģimeņu izjūt nopietnas materiālas grūtības, un tikai katrai sestajai ģimenei pilnībā pietiek līdzekļu pārtikas iegādei. Bezdarbs visos tā izpausmes veidos, zemā samaksa par darbu, pat iztikai nepietiekošie pensiju un sociālo pabalstu apmēri, augstās preču un pakalpojumu cenas, īpaši monopoldarbības uzņēmumu pakalpojumiem,— tas viss ir novedis lielāko daļu Latvijas ģimeņu nabadzībā. Valstī notiekošie politiskie un ekonomiskie procesi pašlaik neveicina sociālo harmoniju sabiedrībā. Arodbiedrības uzskata, ka līdz šim laikam Valsts prezidents, Saeima un valdība nav izpildījusi morālo un politisko pienākumu pret savu tautu, lai panāktu stāvokļa uzlabojumu valstī atbilstoši ANO 1995.gada galotņu konferences ieteikumiem par sociālo attīstību.

Arodbiedrības veltīs maksimālu uzmanību sociālai attīstībai, īpaši cīņai pret nabadzību, bezdarbu un sociālo netaisnību.

Latvijas arodbiedrības pieprasa Valsts prezidentam, Saeimai, valdībai veidot un realizēt tādu tautsaimniecības politiku, kas nodrošinātu darba spējīgos iedzīvotājus ar pastāvīgu darbu un tādu darbā radīto ienākumu sadali, kuri būtu pietiekami darbinieka un viņa ģimenes labklājības nodrošināšanai.