Dr.philol.Dz.Paegle:

Izglītības darba nodrošināšana valodniecības programmās

LR Zinātnes padome izsludinājusi zinātnes programmu konkursu “Letonika”. Šodien — par pētījumiem valodniecībā. Apzinām stāvokli un piesakām pētījumus.

Baltu valodu katedra ir akadēmiķa Jāņa Endzelīna 1920.gadā nodibinātās un vadītās Baltu filoloģijas nodaļas tieša mantiniece. Katedra gatavo latviešu valodniecības speciālistus zinātnei, izglītībai un kultūrai. Pašlaik Filoloģijas fakultātē iegūst akadēmisko bakalaura grādu latviešu filoloģijā ar specializāciju latviešu valodniecībā vai baltu valodniecībā un maģistra akadēmisko grādu latviešu filoloģijā latviešu valodniecības un baltu valodniecības apakšprogrammās. Darbojas arī vairākas doktorprogrammas latviešu valodniecībā un latviešu valodas didaktikā.

Kādi mūsu katedrā ir zinātnisko pētījumu virzieni?

Latviešu valodas vēsturiskās gramatikas un dialektoloģijas jomā darbojas profesore M.Rudzīte, docente L.Leikuma, docents P.Vanags, lektors J.Kušķis un asistente A.Kalnača.

Mācību procesa nodrošināšanai izstrādātas mācību programmas un grāmatas. Mums jau ir prof. M.Ru-dzītes “Latviešu dialektoloģija” (1964) un “Latviešu valodas vēsturiskā fonētika” (1993). Pašlaik profesore strādā pie latviešu valodas vēsturiskās morfoloģijas, kas būtu izdodama 1997.gadā 20 autorlokšņu apjomā. Tā palīdzēs studentiem apgūt latviešu valodas vēsturiskās gramatikas pamatu un padziļinās dzimtās valodas izpratni. Tā būs arī rokasgrāmata daudziem zinātniekiem latviešu valodas jautājumos visā pasaulē. “Latviešu valodas vēsturiskās morfoloģijas” izdošanai nepieciešams finansējums.

Finansējums nepieciešams arī L.Leikumas grāmatai “Darbības vārds Krāslavas, Aulejas, Skaistas un Izvaltas izloksnē”. Darbs ir pilnīgi pabeigts. Šāda pētījuma par verbu kādā izlokšņu grupā Latvijā nav. Šajā pētījumā ir bagāts materiāls fonētikai, sintaksei, citām vārdu šķirām, atklājas daudz īpatnēja un turpmāk pētījama. Noderīgs studentiem un baltistiem. L.L. Latgaliešu rakstības attīstība. 1998.14.a.l.

Doc. Pēteris Vanags piesaka pētījumu “16.gadsimta rakstu vēsture un valoda” 15.a.l. 1997.

Tāpat kā tas bija Jāņa Endzelīna laikos, Universitātes docētāji kopā ar studentiem, veicot pētniecisko darbu valodas vēsturē, aktīvi vākuši vietvārdus un apvidvārdus, pētījuši izlokšņu fonētiku, morfoloģiju un leksiku. Darba gaitā izaugusi kupla valodnieku saime un savākta liela tautas valodas bagātība — apmēram 50 tūkstoši vietvārdu un daudzi tūkstoši citu valodas materiālu. Pārskatu par vietvārdu vākumiem un studentu pētījumiem sniedz M.Rudzītes, L.Lei-kumas, Dz.Paegles, S.Veinbergas un J.Kušķa raksts “Universitātes filologu devums Latvijas vietvārdu izpētē” (Valodas aktualitātēs — 1988 un Valodas aktualitātēs — 1989).

Tātad fakultātē glabājas dažādu veidu izlokšņu materiāli, kas būtu publicējami, lai tos varētu plašāk izmantot. Liela daļa izlokšņu materiālu glabājas magnetofona lentēs. Tajās ieskaņota apmēram puse latviešu izlokšņu. Šie ieraksti būtu jādublē, lai nodrošinātu to saglabāšanu un varētu izmantot jauniem pētījumiem. Šādam darbam nepieciešami gan darbinieki, gan tehnika un telpas. Sākumā pietiktu ar 1000 latiem gadā. Lektors J.Kušķis ir sagatavojis šo materiālu rādītāju pa nozarēm, ar to interesenti var iepazīties. Pašlaik šie materiāli ne tikai glabājas, bet iet arī bojā: magnetofona lentes sairst, materiālus reizēm pat izmet svešas personas, jo tie glabājas nepiemērotās telpās.

Latviešu literārās valodas vēsturē darbu turpina valodnieki J.Kušķis, D.Nītiņa un A.Kalnača. Joprojām nav izdots A.Ozola manuskripts “Jaunlatviešu rakstu valoda” 6 autorlokšņu apjomā, kas nepieciešams ne tikai studentiem, bet arī valodas vēstures pētniekiem.

Nepieciešamas jaunas mācību grāmatas. Jau vairākus gadus eksperimentālajā fonētikā strādā doktorands Juris Grigorjevs, kas pēta latviešu valodas patskaņu un divskaņu akustisko raksturu runā. Pētījuma eksperimentālā daļa veikta Zviedrijā, Stokholmas universitātē. Šis pētījums ļauj salīdzināt latviešu valodas un citu valodu patskaņu un divskaņu kvalitāti, jo valodas skaņu apraksts mūsdienās visā pasaulē balstās uz akustiskās izpētes rezultātiem. Tātad ir izaugusi jauna fonētiķu paaudze un nepieciešama jauna literārās valodas fonētika, ko varētu rakstīt gan topošais doktors J.Grigorjevs, gan esošā profesore Dace Markus kopā ar lektoru J.Kušķi un docenti L.Leikumu.

Nozīmīgs pētījums ir docentes A.Lauas “Latviešu frazeoloģijas vārdnīca”, kas atrodas izdevniecībā “Avots” un ko finansē Sorosa fonds. Tās apjoms ir 2018 lpp. Tas ir A.Lauas 20 gadu darbs, ko viņa veikusi kopā ar studentiem un divām līdzstrādniecēm bez jebkāda atalgojuma. Šis darbs būs nozīmīgs ne tikai valodniekiem, bet arī rakstniekiem, tulkotājiem, skolotājiem un citiem kultūras darbiniekiem.

Docentes E.Soidas savulaik sagatavotā plašā monogrāfija par latviešu valodas vārddarināšanas sistēmu joprojām nav izdota lielā apjoma dēļ (20 autorloksnes), kaut arī šis darbs ir novitāte vārddarināšanā. To varētu izdot kaut tūlīt, bet nepieciešams finansējums.

Filoloģijas fakultātes studentiem trūkst mūsdienu latviešu literārās valodas morfoloģijas mācību grāmatas. E.Soidas audzēknes un darba turpinātājas docentes Dz.Paegle un S.Kļa-viņa, kā arī A.Kalnača gatavo mācību grāmatu morfoloģijā, kas gan plānota izdošanai nākamajā gadsimtā, bet varētu būt gatava jau agrāk.

Literārās valodas sintaksē profesora A.Ozola un docentes J.Kārkliņas darbu turpina profesore I.Freimane. Viņa piesaka publicēšanai plašāku pētījumu “Vienkāršs teikums mūsdienu latviešu valodā”.

Par profesores I.Freimanes plašāko teorētisko pētījumu “Valodas kultūra teorētiskā skatījumā” (1994) Igaunijas Zinātņu akadēmijas Igauņu valodas institūta līdzstrādnieks filoloģijas doktors Henns Sāri izteicies, ka ne Igaunija, ne Somija vai Zviedrija nevar lepoties ar tik plašu un kvalitatīvu pētījumu un ne Igaunijā, ne Somijā šajā desmitgadē tāds nav gaidāms. Šī profesores I.Freimanes grāmata jau izpārdota, tāpēc būtu ļoti vēlams atkārtots izdevums.

Vispārīgās valodniecības speciāliste doc. S.Kļaviņa sagatavo mācību grāmatu komplektu ievadā valodniecībā un vispārīgajā valodniecībā “Valodu zinātnes pamati” 1998. Doc. S.Kļaviņa vienmēr meklē jaunas darba metodes, un par datorlingvistikas nozīmi vairs šodien neviens nešaubās.

Baltu valodu katedrā kopš 1991. gada regulāri iznāk rakstu krājums “Baltu filoloģija”. Šo izdevumu finansējam paši, sametot no savas kabatas, bet būtu jāpalielina tā eksemplāru skaits un izplatība.

Iznākušie un pieteiktie zinātniskie darbi rāda, ka zinātne sākas augstskolā. Šeit tiek sagatavoti jaunie zinātnieki filoloģijā, strādājot pašiem docētājiem līdzi un pa priekšu virzot latviešu valodniecības attīstību. Diemžēl to nav novērtējusi valsts, jo Latvijas Universitātei piesķirtā budžeta daļa ir tik niecīga, ka mācībspēki nevar atļauties nopirkt visus tos izdevumus, kas nepieciešami darbam, nemaz nerunājot par ārzemju komandējumiem uz citām zinātniskām iestādēm gan kontaktu attīstībai, gan lekciju lasīšanai un darbam bibliotēkās. Netiek finansēta mācību grāmatu un citu zinātnisko darbu izdošana, nemaz nerunājor par honorāriem.

Svarīgs jautājums ir zinātniskā darba koordinācija starp zinātniskām iestādēm — zinātnisko darbu tematu izvēles saskaņošana.

Mēs gatavojam jaunos zinātniekus filoloģijā, katru gadu ar labām zināšanām universitāti beidz bakalauri un maģistranti. Bet jaunie valodnieki jūt — mūsu zināšanas nevienam nav vajadzīgas, mūs nepieprasa. Kādu maģistra darbu izvēlēties, to no vienas puses nosaka paša maģistranta intereses, no otras — nepieciešamība pēc šāda pētījuma zinātnē. Labus panākumus var gūt tikai tad, ja mērķtiecīga ievirze notiek jau studiju gados, izvēloties tematu kursadarbam, bakalaura un maģistra darbam. Taču katedra var gan pateikt, kādi speciālisti tai turpmāk būs vajadzīgi, bet pasūtījuma no citām zinātniskajām iestādēm nav.

Lai nu kam, bet nacionālajai filoloģijai nu gan Latvijas valstī vajadzētu būt prioritātei un ne tikai Zinātņu akadēmijā, bet arī Universitātē, kur sākas zinātne, kur tiek gatavoti jaunie zinātnieki.