PROJEKTI, KONCEPCIJAS, PROGRAMMAS, PLĀNI

Transporta attīstības nacionālā programma (1996.—2010.g.)
Kopsavilkums

Programma tiek publicēta saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 14.novembra sēdes lēmumu (protokols nr.61, 26.§, 2.1.p.)

Ievads

Transporta attīstības nacionālā programma (1996.—2010.g.) ir izstrādāta, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 1994.gada 12.aprīļa rīkojumu Nr.162—r “Par nacionālajām programmām ekonomiskās politikas realizācijai” un “Nacionālo programmu koncepciju”, kā arī Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995.gada 9.maija noteikumiem Nr.129 “Nacionālo programmu izstrādes un īstenošanas kārtība”. Šī programma ir turpinājums 1994.gadā izstrādātajām nozaru (autoceļu, autotransporta, jūras transporta, dzelzceļa transporta, gaisa transporta, ceļu satiksmes drošības) attīstības valsts programmām.

Transporta attīstības nacionālā programma ir kompleksa ilgtermiņa (1996.—2000.g.; 2001.—2010.g.) mērķprogramma. Tā sastāv no 9 apakšprogrammām. Programma nosaka transporta attīstības galveno mērķi, apakšmērķus, šo mērķu sasniegšanas stratēģiskos pamatvirzienus un taktiskos paņēmienus.

Transporta attīstības nacionālās programmas mērķu īstenošanas gadījumā tiks nodrošināta transporta darbības efektivitātes paaugstināšanās, kas, savukārt, radīs apstākļus sabiedrības labklājības augšupejai un tautas saimniecības uzplaukumam.

Transporta attīstības nacionālās programmas kopsavilkums veidots, pamatojoties uz Transporta attīstības nacionālās programmas pilno tekstu, kas sastāv no 4 sējumiem, izklāstīts uz 563 lappusēm un ko izstrādāja darba grupa, kuras sastāvā tika iekļauti Satiksmes ministrijas struktūrvienību, transporta uzņēmumu, organizāciju un institūciju speciālisti, kā arī zinātnieki un eksperti.

Transporta attīstības nacionālā programma izskatīta un apstiprināta Transporta attīstības nacionālās programmas koordinācijas padomes 1995.gada 6.oktobra sēdē.

Latvijas Republikas Transporta attīstības nacionālā programma akceptēta Ministru kabineta 1995.gada 14.novembra sēdē.

1. Esošās situācijas un galveno problēmu raksturojums

Latvijas deviņdesmito gadu transporta politiku lielā mērā ietekmē politiskās un ekonomiskās izmaiņas Eiropā: PSRS sabrukums, Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana un Austrumu Eiropas atvēršana Rietumiem. Šo izmaiņu rezultātā Latvijā strauji izmainījušās transporta plūsmas un pārvadājumu struktūra. Šīs situācijas radītās problēmas nav iespējams risināt ar regulēšanas politikas novecojošo mehānismu palīdzību.

Problēmas risinot kompleksi, būs nepieciešams plānošanas gaitā saskaņot investīciju un regulēšanas politikas pasākumus. Kompleksās transporta politikas ietvaros Saeima un Valdība jau ir pieņēmusi veselu virkni likumdošanas aktu un institucionālo noteikumu, kas samazina iejaukšanās mērogus transporta sektorā un izveido priekšnoteikumus un apstākļus konkurencei šajā sektorā. Tas viss veicina transporta sektora funkcionēšanas efektivitātes palielināšanos.

Cilvēku un preču mobilitāte un līdztekus notiekošā kapitāla un informācijas plūsma Eiropas valstīs ir kļuvusi par mūsdienu sabiedrības fenomenu, kuru arvien grūtāk pārvaldīt. Šajā kontekstā Eiropas transporta tīkla attīstība, kas sekmēs savstarpējo sakaru un valstu transporta tīklu sasaistīšanu, ir galvenais jautājums, lai iekļautos atvērtajā, konkurējošajā tirgū ar paplašinātajām robežām.

Efektīvi transporta savienojumi, kā konkurētspējas svarīgs faktors, iegūst arvien lielāku nozīmi ekonomikā, kas arvien vairāk raksturojas ar darba dalīšanu. Šādos apstākļos rodas pilnīgi jaunas prasības attiecībā uz pasažieru un kravu pārvadājumiem un informācijas pārraidīšanu.

Transports ir viena no visnozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm valstī. Šajā nozarē strādā apm. 90 tūkst. cilvēku. Ar transportu ir cieši saistītas vesela virkne citu nozaru, tajā skaitā transporta mašīnbūve, enerģētika, tirdzniecība, noliktavu saimniecība un daudzas citas.

Mūsdienīgai transporta sistēmai ir ārkārtīgi liela valstiska nozīme. Vispirms transportam ir milzīga ekonomiska nozīme kā jebkuras ražošanas organiskam posmam un kā materiālai bāzei darbu dalīšanā, uzņēmumu specializācijā un kooperācijā, apmaiņā, tirdzniecībā un integrācijā ar citu valstu tautsaimniecību.

Transports ir un paliek spēcīgs līdzeklis valsts rokās iekšējo problēmu risināšanai, vispirms, tautas labklājības celšanai.

Bez tam, transportam ir svarīga loma ārpolitikas uzdevumu risināšanā. Transports ir materiālā bāze tirdzniecības attīstībai iekšzemē un ar ārvalstīm. Tehniskajā progresā transports iegūst arvien lielāku sociālo nozīmi. Liela ir transporta nozīme tūrisma un kultūras sakaru attīstībā. Transports vienmēr ir bijis un ir viens no svarīgākajiem valsts aizsardzības stiprības faktoriem.

Transporta un sakaru daļa valsts iekšzemes kopproduktā pa darbības veidiem ir palielinājusies no 7% 1991. gadā līdz 19,4% 1994.gadā. Tas gan lielā mērā ir noticis uz citu nozaru, īpaši rūpniecības, daļas samazināšanās rēķina.

Latvijas transporta infrastruktūru veido autoceļi un autoostas, dzelzceļš ar dzelzceļa stacijām, jūras ostas, lidostas un lidlauki, maģistrālie naftas, naftas produktu un gāzes cauruļvadi, upju kuģošanas ceļi, ielas, tramvaju un trolejbusu līnijas.

Latvijā pasažieru apkalpošanai ir uzbūvētas 57 autoostas, kas izvietojuma ziņā aptver visus valsts rajonu centrus un satiksmes intensitātes svarīgākos punktus.

Latvijas dzelzceļa tīkls, pasažieru un kravu pārvadājumu veikšanai, ir aprīkots ar 163 dzelzceļa stacijām un 195 pieturas punktiem. Gar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci uzbūvētas un darbojas trīs Latvijas lielas ostas— Rīga, Ventspils, Liepāja un 7 mazākas ostas: Salacgrīva, Skulte, Lielupe, Engure, Mērsrags, Roja, Pāvilosta. Uzsākta Ainažu ostas atjaunošana.

Latvijas teritorijā izvietotas sekojošas lidostas un lidlauki: starptautiskā lidosta “Rīga”, lidosta “Spilve”, lidosta “Liepāja”; nedarbojošās lidostas “Ventspils”, “Rēzekne”, “Daugavpils”; bijušie militārie lidlauki Lielvārdē, Jēkabpilī, Tukumā, Vaiņodē, Jelgavā, Daugavpilī (Naujienā), Paplakā; bijušie militārie rezerves lidlauki Zaļeniekos, Limbažos, Ezerē, Kalupē, Mārsnēnos (Skangaļos); 78 vispārējās aviācijas lidlauki, kas izvietoti visos valsts rajonos.

Cilvēku un kravu pārvadāšanu Latvijā nodrošina gan mūsu valstī, gan ārvalstīs reģistrētie transporta līdzekļi.

Latvijā galvenie iekšzemes transporta veidi ir dzelzceļa un autotransports. Bez tam, ļoti lielu ieguldījumu iekšzemes kopproduktā dod jūras transports. Gaisa transportam ir liela nozīme starptautiskajos pasažieru pārvadājumos. Funkcionē cauruļvadu transports. Ņoti vāji darbojas upju transports. Pilsētās pasažieru pārvadājumus veic auto, kā arī pilsētu elektrotransports (tramvaji un trolejbusi).

Kravu pārvadājumu apjomā 1994.gadā dzelzceļa transports sastādīja 43%, jūras transports— 18%, autotransports— 39%, gaisa transports 0,005%. 1994.gadā pa maģistrālo naftas vadu transportēja 15,3 milj. tonnas naftas, pa maģistrālo naftas produktu vadu— 1,4 milj. tonnas naftas produktu, pa maģistrālajiem gāzes vadiem— 2,8 miljrd. m3 gāzes.

Kravu pārvadājumi galvenajos transporta veidos 1994.gadā bija 64,7 milj. tonnu, kas ir 89,1%, salīdzinot ar 1993.gadu.

Kravu apgrozība galvenajos transporta veidos 1994.gadā bija 53,1 mljrd. t/km, kas ir 111,4%, salīdzinot ar 1993.gadu. Sākot ar 1993.gadu kravu apgrozībai ir tendence palielināties.

Nosūtīto un saņemto kravu apjoms Latvijas jūras ostās 1994. gadā bija 35,1milj. tonnu, kas ir 127%, salīdzinot ar 1993.gadu.

Dzelzceļa transporta 1994.gada kravu pārvadājumu struktūras analīze rāda, ka 73% no tiem sastāda tranzīts, no kura, savukārt, 83,5% ir tranzīts caur ostām, 16,5% tranzīts tikai caur valsts teritoriju. Imports sastāda 11,5%, eksports 3,3%, bet iekšzemes kravu pārvadājumi sastāda 12,2%.

Kravu pārvadājumu zināmas stabilizācijas un pat pieauguma tendences tiek nodrošinātas galvenokārt uz veco rezervju, pastiprinātas noslogotības, kvalitātes un komforta pazemināšanās un citu faktoru rēķina. Čpaši tas attiecas uz dzelzceļa un autotransportu.

1994. gadā 20 starptautiskajās autobusu līnijās, kuru kopgarums ir 5,1tūkst.km, pārvadāti 0,8 milj. pasažieru, pasažieru apgrozība bija 62milj. pasažierkilometru.

Pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos 1994.gadā bija 469,5milj. cilvēku, kas ir 98,7% salīdzinājumā ar 1993.gadu.

No kopējā pasažieru pārvadājumu apjoma ar vilcieniem pārvadāti 11,9%, ar autobusiem— 40,1%, ar vieglajiem taksometriem— 0,4%, ar trolejbusiem— 23,6%, ar tramvajiem— 24,6%, ar lidmašīnām— 0,005%.

Pasažieru apgrozība visos transporta veidos 1994.gadā bija 5280milj. pasažierkilometru, kas ir 93,6%, salīdzinot ar 1993.gadu.

Jāatzīmē, ka pasažieru apgrozībai lidostā “Rīga” ir tendence pieaugt.

Pasažieru pārvadājumu apjomu spēcīgi ietekmē cilvēku zemā maksātspēja, tarifu maiņas, nodarbinātība, komforts un citi faktori. Jāatzīmē, ka transporta un sakaru daļa iedzīvotāju patēriņa izdevumu struktūrā laika periodā no 1990.gada līdz 1995.gadam ir palikusi gandrīz nemainīga.

Transporta infrastruktūra, transporta līdzekļi un pārvadāšanas process pārsvarā ir novecojis un neatbilst pasaules valstīs pieņemtajiem kvalitātes un komforta standartiem, tādēļ Latvijai ir grūtības iekļauties Eiropas un pasaules transporta sistēmā. Eiropā, it sevišķi Baltijas reģionā, ir saasinājusies konkurence transporta tirgū. Čpaši tas attiecas uz tranzīta pārvadājumiem. Jūras ostu jaudas netiek pilnīgi izmantotas. Lai stāvokli uzlabotu, notiek politiska, ekonomiska un likumdošanas rakstura aktivitātes. To rezultātā jau ir sākusies valsts garantētu ārvalstu kredītu piešķiršana transporta infrastruktūras attīstībai, jo no mūsu valsts budžeta transporta minimālo vajadzību apmierināšanai var tikt izdalīta tikai neliela daļa. Kā pirmo lielāko ārvalstu investīciju projektu Latvijas infrastruktūras attīstībā jāatzīmē Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) kredītu 12,1 milj. USD apmērā Rīgas starptautiskās lidostas skrejceļa atjaunošanai un skrejceļa gaismas iekārtu nomaiņai. Ir parakstīts līgums ar ERAB un Japānas eksporta— importa banku (JEXIM) par kredīta piešķiršanu valsts autoceļu asfalta seguma rehabilitācijai — 10,4milj.USD ar katru. Tiek strādāts pie ārvalstu investīciju piesaistīšanas projektiem ostu un dzelzceļa attīstībai.

Ja lielā mērā nolietotās transporta infrastruktūras uzturēšana un pat attīstība sāk virzīties uz priekšu, tad nolietoto un novecojušo transporta līdzekļu atjaunošanā un uzlabošanā nav jūtama progresa, kaut gan valstī nelielos apjomos notiek transporta līdzekļu ražošana. Jāuzsver, ka transporta mašīnbūvei, lai tā varētu sekmīgi darboties tirgus apstākļos, jāattīstās, ņemot vērā mūsdienu ārvalstu pieredzi. Transporta līdzekļu parks arvien vairāk nolietojas, kļūst ekoloģiski bīstamāks un tuvojas krīzes situācijai. Tas netiek nomainīts ar moderniem un videi mazāk kaitīgiem transporta līdzekļiem. Čpaši tas attiecas uz autotransporta līdzekļiem un dzelzceļa ritošo sastāvu. Jau ir noteikti tehniska un ekoloģiska rakstura ierobežojumi mūsu valstī reģistrētajiem transporta līdzekļiem, kas vēlas piedalīties pārvadāšanas procesā Eiropas valstīs. Lielāka vērība jāveltī transporta enerģētikas problēmām.

Daudzi speciālisti, kas pētījuši šo jautājumu, ir nonākuši pie secinājuma, un to arī pierāda daudzu Eiropas valstu pieredze, ka transportam savā attīstībā vajag vienmēr nedaudz apsteigt kravu un pasažieru apgrozības pieaugumu valstī. Transporta resursu noteikta neliela lieluma rezerve ir viens no pašiem lietderīgākajiem rezervju veidiem, jo tās trūkums var pārvērst transportu, kas ir viens no pašiem spēcīgākajiem tautsaimniecības un sabiedrības labklājības attīstības faktoriem, par vienu no pašiem nopietnākajiem šīs attīstības bremzējošiem faktoriem.

Transportam piemīt izšķiroša loma valsts saimniecības attīstības veicināšanā un tautas labklājības celšanā. Tikai noteikta standarta transporta infrastruktūra un transporta līdzekļi nodrošina tautas saimniecības konkurētspēju un veido bāzi tālākai ekonomikas attīstībai.

Svarīgi ir turpināt ekonomiskās un strukturālās reformas transportā. Vislielākā vērība jāveltī transporta valsts finansu un fiskālajai (nodokļu, tarifu) politikai , jo tā virza un regulē transporta nozares darbību un attīstību.

Parasti ekonomiski grūtos laikos valstī par pirmo upuri kļūst infrastruktūras attīstības finansēšana, bieži vien tālāk pienāk kārta ekspluatācijas, remonta, uzturēšanas un apkalpošanas izmaksām. Šāda tendence novērojama arī Latvijā.

Analizējot transporta infrastruktūras uzturēšanu un attīstību , jāsecina, ka Latvijā jau ir sācies samērā labi attīstītās transporta infrastruktūras sabrukuma process. Piemēram, 1995.gada pavasarī valstī bija 77,3km autoceļu ar sabrukušu melno segumu. Autoceļu direkcijas aprēķini liecina, ka šodien valstī vairāk kā puse no visiem melnajiem segumiem ir vecāki par 11 gadiem, tas ir— atrodas kritiskajā fāzē. Latvijā katru gadu uz valsts autoceļiem vajadzētu atjaunot melno segumu virskārtu apmēram 700km garumā, bet faktiski finansu resursu trūkuma dēļ melno segumu atjaunošana notiek dažu desmitu km garumā. Tā, 1995.gadā ir paredzēts melno segumu uz valsts ceļiem atjaunot tikai 65,6km garumā. Ja stāvoklis kardināli neizmainīsies, tad Latvijas valsts autoceļu tīkls tuvākajos gados kļūs praktiski nelietojams un sabiedrībai nāksies ciest smagus zaudējumus. Čpaši jāuzsver, ka autoceļu saimniecības finansēšana pēdējo 5 gadu laikā samazinājusies 10 reizes. Tas, protams, uzreiz atstāj ietekmi uz autoceļu izmantošanas rādītājiem.

Kritisks stāvoklis ir arī ar autoceļu tehniku, kas gandrīz visa ir 16— 20 gadus veca. Ar vecu un nolietotu tehniku un tehnoloģiju nav iespējams ceļu darbus veikt kvalitatīvi un atbilstoši noteiktiem standartiem. Slikto autoceļu dēļ tautsaimniecībā rodas zaudējumi vairāku miljonu latu apmērā, ātrāk nolietojas autotransporta līdzekļi, palielinās degvielas patēriņš, pazeminās autoceļu satiksmes drošība un palielinās vides piesārņojums.

Nākotnē tiek prognozēta autotransporta līdzekļu skaita palielināšanās, tātad kustības intensitāte uz autoceļiem un autoceļu noslogojums (īpaši ar smago autotransportu) arī palielināsies, kas, savukārt, izraisīs jau tā slikto autoceļu nolietošanās paātrināšanos. Nolietoto dzelzceļu un autoceļu dēļ arvien vairāk samazinās transporta līdzekļu kustības ātrums, tiek bojāti transporta līdzekļi.

Pieaugošo pieprasījumu pēc transporta infrastruktūras pakalpojumiem zināmu laiku vēl būs iespējams apmierināt. Tomēr daudzi transporta infrastruktūras elementi, it sevišķi tas attiecas uz autoceļiem un autoostām, dzelzceļu un dzelzceļa stacijām un jūras ostām, fiziski nolietojas. Ir vajadzīgas investīcijas, tajā skaitā rehabilitācijas investīcijas, lai izvairītos no daudz lielākām izmaksām nākotnē.

Jāpilnveido transporta pakalpojumi . Pasažieru apkalpošanas un komforta līmenis pārvadāšanas procesā joprojām ir zems, cilvēkiem parādās “transporta nogurums”. Sabiedriskais transports ir nonācis kritiskā stāvoklī. Nav atrisināts jautājums par valsts (pašvaldību) dotāciju piešķiršanu pasažieru pārvadājumu veikšanai. Mūsdienu apstākļos nav pieņemama dzelzceļa pasažieru pakalpojumu subsidēšana no dzelzceļa kravu pārvadājumiem. Ja gadiem ilgi atsevišķie transporta veidi, cenšoties sev piesaistīt pasažierus, konkurēja savā starpā, tad tagad prakse pierāda, ka transporta veidiem labāk ir apvienot savus centienus. Tas nozīmē, ka jāveido koordinācija un kooperācija starp transporta veidiem. Piemēram, dzelzceļa transporta kooperācija ar autotransportu.

Kravu pārvadāšanas tehnoloģija ir novecojusi, kravas bojājas vai pazūd. Jāpielieto kompleksā pieeja transporta pakalpojumu attīstībā un jāattīsta veselīga konkurence starp transporta veidiem. Ir jāizstrādā ekonomiska, tehniska, organizatoriska, institucionāla un cita rakstura pasākumi pasažieru un kravu pārvadāšanas pilnveidošanai ar autotransportu, dzelzceļa transportu, jūras transportu un gaisa transportu. Jāatzīmē, ka Latvijā agrāk samērā sekmīgi funkcionēja arī upju transports, kas pārvadāja kravas un pasažierus. Ir jāizpēta jautājums par šī transporta veida mūsdienīgas attīstības iespējamību.

Lielāka uzmanība jāveltī maģistrālo naftas, naftas produktu un gāzes cauruļvadu uzturēšanai un attīstībai. Jāpēta naftas pārstrādes rūpnīcas būvniecības iespēja valstī.

Arvien aktuālākas kļūst transporta pakalpojumu valsts standartizācijas, sertifikācijas, licencēšanas un tiesiskās un tehniskās kontroles problēmas. Jārisina transporta līdzekļu un pārvadājumu apdrošināšanas un drošības garantiju jautājumi. Jāveido efektīvāka transporta valsts institūciju un pārvadātāju asociāciju sadarbība .

 

Starptautisko pārvadājumu (eksporta, importa, tranzīta) attīstību ietekmē daudzi dažādi faktori. Acīmredzot, nākotnē arvien lielāka loma būs dzelzceļa pārvadājumu tranzītam. Jāveic pasākumi, lai mūsu valsts transporta līdzekļi varētu pilntiesīgi piedalīties pārvadāšanas procesā Eiropas valstīs un izturēt konkurenci. Jāatrisina muitas dokumentācijas un robežšķērsošanas procedūras vienkāršošanas jautājumi. Jāizstrādā starptautisko pārvadājumu attīstības pasākumi, īpaši uzsverot tranzīta pārvadājumus. Jānosaka transporta koridoru attīstības pasākumi, akcentējot koridora “Via Baltica”, “Latgales ceļš” u.c. attīstības pasākumus. Jāplāno transporta koridorus veidojošo sastāvdaļu harmoniska attīstība.

Mūsdienās ļoti svarīga ir transporta sistēmu sasaistīšana . Ja nesenajā pagātnē noteicošais faktors bija atsevišķu transporta veidu optimizācija, tad tagad sākusies satiksmes tīklu un transporta veidu sasaistīšana, kombinēšana Latvijas valsts ietvaros, kā arī kooperēšanās ar kaimiņu valstīm un integrēšanās Eiropas transporta sistēmā. Tāda veida transporta attīstības kompleksā plānošana ņem vērā katra atsevišķa transporta veida priekšrocības, veidojot pāreju no viena transporta veida uz otru. Šeit ir svarīgi izstrādāt pasākumus satiksmes tīklu sasaistīšanā: ostu, dzelzceļu un auto pievedceļu izveidošana; jūras ostu, lidostu, autoostu, dzelzceļa staciju sasaiste. Jāparedz transporta veidu sasaistīšana: kombinētie pārvadājumi; konteineru, transportpakešu un piekabju pārvadāšana. Svarīgi ir izstrādāt kravu staciju, kravu sadales centru, noliktavu saimniecības attīstības un savstarpējās sadarbības, un loģistikas pielietošanas pasākumus. Jāizstrādā pasākumi, kas ļaus Latvijas transportam kooperēties ar kaimiņu valstīm un integrēties Eiropas transporta sistēmā.

 

Satiksmes drošība ir ļoti svarīga darbības sfēra. Šeit jāizstrādā efektīvi pasākumi, kas ļautu palielināt satiksmes drošību autoceļu (kur ir īpaši smags stāvoklis), dzelzceļa, jūras un gaisa satiksmē. Čpaša uzmanība jāpievērš pasākumiem, kas likvidēs satiksmes negadījumu izraisīšanas cēloņus. Jāpilnveido glābšanas dienesta darbība.

Jāizveido videi draudzīga transporta sistēma . Jāuzlabo situācija bīstamo kravu pārvadāšanā . Latvijā novērojama gaisa kvalitātes pasliktināšanās, trokšņa un vibrācijas palielināšanās vietās, kur notiek intensīva transporta līdzekļu kustība. Vides piesārņojums ar svinu, slāpekļa dioksīdu un citām kaitīgām vielām ir ievērojami palielināts un vietām pārsniedz maksimāli pieļaujamās koncentrācijas līmeni. Pārvadājot bīstamās kravas, netiek ievēroti šo kravu pārvadāšanas noteikumi. Jāizstrādā pasākumi, kas samazinās līdz minimumam transporta kaitējumus apkārtējai videi un garantēs bīstamo kravu drošu pārvadāšanu.

Daudz problēmu ir transporta statistikā un informācijas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā. Pašlaik Latvijā nav vienotas transporta statistikas un informācijas sistēmas— apkopotie dati dažkārt nav precīzi, nav ticami, tie ir pretrunīgi. Čpaši vāja ir autotransporta pārvadājumu statistika. Jāizstrādā pasākumi, lai izveidotu tādu informācijas un statistikas sistēmu, kas ļautu ērti un pēc iespējas precīzi visiem transporta pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem iegūt operatīvo informāciju, vākt un apkopot statistisko informāciju; visām ar transportu saistītām organizācijām un institūcijām ļautu šos datus izmantot transporta norišu analīzē, plānošanā, prognozēšanā un lēmumu pieņemšanā.

Lai transports varētu efektīvi funkcionēt, ir jābūt attiecīgai transporta likumdošanai un institucionāliem noteikumiem . Transporta veidu darbību tiesiski regulē konkrēti likumi (kodeksi). Turpmāk jāparedz pasākumi, kas pilnveidotu transporta likumdošanu un institucionālos noteikumus. Jāveic transporta likumdošanas tuvināšana un harmonizācija ar Eiropas Savienības standartiem.

Transporta nākotnes attīstībai ļoti svarīga ir nozares izglītības un zinātnes attīstība. Līdz šim Latvijas izglītības un zinātnes sistēmas uzbūve bija tāda, kādu to prasīja bijusī PSRS sistēma. Šodien izglītība un zinātne ar lielām grūtībām tiek pielāgota jaunajai situācijai un tirgus prasībām transporta nozarē. Lai uzlabotu kvalitāti un nozares attīstībai labāk izmantotu cilvēku resursus, centrā jāizvirza izglītības un pētniecības integrācija. It īpaši ir nepieciešamas labākas zināšanas transporta ekonomikas un menedžmenta sfērā. Ieguvums būs lielāka transporta darbinieku atdeve un uzņēmumu augstāka konkurētspēja, kas savukārt stimulēs ieguldīt līdzekļus personāla apmācībā un kvalifikācijas celšanā. Pētniecībai ir jābūt cieši saistītai ar transporta pašreizējām vajadzībām tādā mērā, lai uzņēmumi būtu ieinteresēti piedalīties zinātnisko darbu finansēšanā. Ņemot vērā transporta lielo nozīmi Latvijas tautas saimniecībā, fundamentālos pētījumus transporta zinātnē vajadzētu finansēt no valsts budžeta un transporta uzņēmumu līdzekļiem. Ceļot fundamentālo pētījumu kvalitāti un risinot pasaules mēroga problēmas, varētu saņemt finansējumu no starptautiskajām institūcijām. Nepieciešama lietišķās zinātnes pārstrukturēšana.

Jāizstrādā pasākumi, kas pilnveidotu transporta speciālistu profesionālo apmācību, kvalifikācijas paaugstināšanu, pārkvalifikāciju, akadēmisko izglītību, fundamentālās un lietišķās zinātnes attīstību. Jāpanāk harmonija starp transporta speciālistu sagatavošanu un tautas saimniecības vajadzībām. Transporta sfērā jāizveido jauno zinātnieku sagatavošanas sistēma.

Esošā stāvokļa novērtējums rada nepieciešamību izstrādāt visaptverošu, vispusīgu un kompleksu Transporta attīstības nacionālo programmu, kas dotu atbildi uz jautājumu, kādā veidā jāattīstās transportam, kādai jābūt transporta sistēmas struktūrai, tās lielumam, kādas transporta sistēmas sastāvdaļas ir atbalstāmas kā prioritārās valsts kopējā tautas saimniecības attīstības kontekstā.

2. Transporta nākotnes attīstības iespējas

Latvijas ģeogrāfiski izdevīgais stāvoklis Eiropā un atrašanās vieta pie Baltijas jūras dod milzīgas priekšrocības un plašas iespējas transporta attīstībai, kas vienmēr būs Latvijas attīstības potenciāla sastāvā.

Transports ir un arī turpmāk būs valsts iekšzemes kopprodukta palielināšanas viens no visnozīmīgākajiem avotiem. Latvijas kā tranzītvalsts un transporta plūsmu krustpunktu atrašanās vieta dod iespēju attīstīt tranzītu, ar to sasaistīto transporta, finansu un sakaru sfēru.

Starptautiskie darījumi un ar tiem saistītās transporta funkcijas būs Latvijas starptautisko pārvadājumu (eksporta, importa, tranzīta) un transporta koridoru “Rietumi— Austrumi” un “Ziemeļi— Dienvidi” attīstības potenciāls.

Latvijas iekļaušanās Eiropas un pat pasaules ekonomiskajā sistēmā, cilvēku, kravu, kapitāla un informācijas plūsma uz, no un caur Latviju, mūsu valsts transporta kooperēšanās ar kaimiņu valstu transportu un integrēšanās Eiropas transporta sistēmā lielā mērā veicinās transporta attīstību. Arī tūrismam būs svarīga loma transporta attīstībā.

Tā kā Latvija robežojas ar Igauniju, Lietuvu, Baltkrieviju un Krieviju, tad sakari starp rietumiem un šīm valstīm, īpaši lielo Krieviju un Baltkrieviju, dos Latvijai lielas transporta attīstības iespējas. Tādēļ sevišķi svarīga Latvijai ir jūras ostu, Rīgas starptautiskās lidostas (arī citu lidostu), kā arī dzelzceļa un autoceļu attīstība, satiksmes tīklu un transporta veidu sasaiste. Pēc mūsu valsts un ārvalstu ekspertu dažāda veida prognozēm ekonomiskais stāvoklis Latvijā uzlabosies un pārvadājumu apjoms valstī nākotnē palielināsies.

Starptautisko transporta līgumu, brīvās tirdzniecības līguma, Eiropas enerģētikas hartas nolīguma un Eiropas Savienības Asociatīvā līguma parakstīšana arī rada jaunus transporta attīstības apstākļus un iespējas.

Kravu un pasažieru pārvadāšanas funkcija vienmēr būs transporta pamatfunkcija. Nepieciešamība nodrošināt tautsaimniecības un iedzīvotāju vajadzības pēc pārvadājumiem vietējā un starptautiskā līmenī rada vajadzību izveidot drošu, videi nekaitīgāku un visiem pieejamu transporta sistēmu valstī.

Nākotnes iespēju analīze rāda, ka Latvijas ekonomiskais pamats ir daudznozaru tautsaimniecība, bet kā viena no galvenajām prioritātēm ir jānosaka transporta nozares attīstība.

3. Nacionālās programmas galvenais mērķis, apakšmērķi un uzdevumi

Transporta attīstības nacionālās programmas galvenais mērķis ir nodrošināt efektīvas transporta sistēmas plānveidīgu attīstību, lai pilnīgi apmierinātu tautas saimniecības un cilvēku pastāvīgi pieaugošo pieprasījumu pēc kvantitatīviem un kvalitatīviem pārvadājumiem ar noteiktu drošību, stiprām garantijām un pieņemamām izmaksām.

Šī mērķa sasniegšanas galvenie stratēģiskie virzieni un uzdevumi:

? transporta infrastruktūras uzturēšana un attīstība atbilstoši noteiktiem kvalitātes standartiem;

? pasažieru un kravu pārvadāšanas procesu pilnveidošana;

? transporta līdzekļu parka uzlabošana, fiziski un morāli novecojušu, videi bīstamu transporta līdzekļu un iekārtu paātrināta nomaiņa;

? starptautisko (eksporta, importa, tranzīta) pārvadājumu attīstība, transporta koridoru veidošana;

? satiksmes tīklu sasaistīšana, pievedceļu būvniecība un ostu, staciju sasaiste;

? transporta veidu sasaistīšana, kombinēto pārvadājumu pilnveidošana;

? kooperēšanās ar kaimiņu valstīm un integrēšanās Eiropas transporta sistēmā;

? kravas staciju attīstība, kravu sadales centru, noliktavu saimniecības veidošana un to savstarpējā sadarbība, loģistikas attīstība;

? satiksmes drošības palielināšana;

? videi draudzīgas transporta sistēmas izveidošana un bīstamo kravu pārvadāšanas pilnveidošana;

? transporta statistikas un informācijas infrastruktūras attīstība;

? transporta likumdošanas un institucionālo noteikumu pilnveidošana;

? izglītības un zinātnes attīstība.

Transporta attīstības nacionālās programmas galvenais mērķis ietver sevī sekojošus apakšmērķus un uzdevumus:

• uzturēt, atjaunot un attīstīt transporta infrastruktūru (autoceļus un autoostas, dzelzceļu un dzelzceļa stacijas, jūras ostas, lidostas, lidlaukus un gaisa satiksmes vadības līdzekļus) atbilstoši valsts sociālajām un ekonomiskajām vajadzībām;

• radīt efektīvu pasažieru un kravu pārvadājumu sistēmu, kas nodrošinātu ar vajadzīgajiem transporta pakalpojumiem cilvēkus un tautas saimniecību;

• attīstīt starptautiskos (eksporta, importa, tranzīta) pārvadājumus, kas veicinās iedzīvotāju labklājības celšanos un ekonomikas augšupeju; veidot transporta koridorus, kas radīs lielākas iespējas valsts transporta infrastruktūrai, transporta līdzekļiem, telekomunikāciju sistēmai piedalīties starptautiskajā pārvadāšanas procesā un veicinās tautsaimniecības nozaru, t.sk. tūrisma attīstību Latvijā;

• sasaistīt transporta sistēmas:

‡ veicot satiksmes tīklu savstarpējo sasaisti, būvējot ostu, dzelzceļu un auto pievedceļus, nodrošinot jūras ostu, lidostu, autoostu, dzelzceļa staciju sasaisti, attīstot satiksmes tīklu savstarpējo izmantošanu, koordināciju un informatīvo bāzi,

‡ nodrošinot transporta veidu sasaistīšanu attīstot kombinētos pārvadājumus,

‡ attīstot loģistiku: sakārtojot un attīstot kravas stacijas, kravu sadales centrus, noliktavu saimniecību,

‡ kooperējoties ar kaimiņu valstīm un integrējoties Eiropas transporta sistēmā;

• nodrošināt augstu satiksmes drošību visos transporta veidos, garantēt transporta drošību;

• nodrošināt plānveidīgu videi draudzīgas transporta sistēmas veidošanu, attīstot transporta infrastruktūru, regulējot un optimizējot transporta veidus un plūsmas, transporta līdzekļos izmantojot noteiktu standartu degvielas, smērvielas, minimizējot visu transporta veidu kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi, pilnveidojot bīstamo kravu pārvadāšanu;

• izveidot tādu transporta informācijas un statistikas sistēmu, kas ļautu ērti un pēc iespējas precīzi visiem transporta pakalpojumu sniedzējiem un izmantotājiem iegūt operatīvu informāciju, attiecīgiem dienestiem vākt un apkopot statistisko informāciju; visām ar transportu saistītām institūcijām un organizācijām ļautu šos datus izmantot transporta norišu analīzē, plānošanā, prognozēšanā un lēmumu pieņemšanā;

• izveidot harmonizētu likumdošanas un institucionālo noteikumu sistēmu, kas efektīvi regulē transporta nozares darbu, novērš juridisko vakuumu, kā arī veic transporta nozaru attīstības valsts programmu un transporta attīstības nacionālās programmas īstenošanas juridisko nodrošinājumu;

• nodrošināt transporta nozari ar nepieciešamo skaitu kvalificētiem speciālistiem un augstvērtīgiem lietišķiem un fundamentāliem pētījumiem, pilnveidojot transporta speciālistu profesionālo apmācību, kvalifikācijas paaugstināšanu, pārkvalifikāciju, akadēmisko izglītību, zinātnieku sagatavošanu, fundamentālās un lietišķās zinātnes attīstību.

4. Nacionālās programmas struktūras pamatojums

Transporta attīstības nacionālā programma ir Valdības veicamo pasākumu kopums transporta jomā, kuru realizācija ir nozīmīga un būtiski nepieciešama Latvijas sabiedrības labklājības un tautas saimniecības attīstībai kopumā.

Transporta attīstības nacionālā programma ir plāna dokuments, kas satur vienā sistēmā saistītos ekonomiska, organizatoriska, institucionāla un cita rakstura programmas pasākumus (darbus, uzdevumus, darbības veidus). Tā tiek izstrādāta 15 gadu ilgam laika periodam (1996.—2000.g., 2001.— 2010.g.).

Lai risinātu atsevišķu transporta nozaru attīstības problēmas, jau ir izstrādātas nozaru (autoceļu, autotransporta, jūras transporta, dzelzceļa transporta, gaisa transporta, ceļu satiksmes drošības) attīstības valsts programmas. Šajās programmās vāji vai vispār netika skartas daudzas problēmas, kam ir komplekss raksturs. Piemēram, transporta statistika, transporta sistēmu sasaistīšana u.c.

Transporta attīstības nacionālā programma ir kompleksa mērķprogramma. Kompleksās, harmoniskās, sasaistošās un koordinējošas pieejas kontekstā aptverot un risinot transporta attīstības galvenās problēmas, tika izveidota Transporta attīstības nacionālās programmas struktūra.

Transporta attīstības nacionālā programma sastāv no sekojošām apakšprogrammām:

5.1. Transporta infrastruktūras uzturēšana un attīstība;

5.2. Transporta pakalpojumu pilnveidošana;

5.3. Starptautiskie (eksporta, importa, tranzīta) pārvadājumi. Transporta koridori, kooperēšanās ar kaimiņu valstīm un integrēšanās Eiropas transporta sistēmā;

5.4. Transporta sistēmu sasaistīšana;

5.5. Satiksmes drošība;

5.6. Videi draudzīgas transporta sistēmas veidošana;

5.7. Transporta statistika un informācijas infrastruktūra;

5.8. Transporta likumdošana un institucionālie noteikumi;

5.9. Izglītība un zinātne.

5. Nacionālās programmas apakšprogrammas

5.1. Transporta infrastruktūras uzturēšana un attīstība

5.1.1. Autoceļi un autoostas

AUTOCEĻI

MĒRĶIS:

vienotā autoceļu tīkla efektīva uzturēšana, atjaunošana un attīstība atbilstoši valsts sociālajām un tautsaimnieciskajām vajadzībām, tās iedzīvotāju un ekonomikas finansiālajām iespējām.

Starpmērķi:

Laika posmā no 1995. — 2000. gadam:

saglabāt un uzturēt ceļu tīklu darbaspējīgā līmenī tautsaimniecības stabilizācijas periodā atbilstoši finansiālajām iespējām.

Laika posmā no 2001. — 2010. gadam:

paaugstināt ceļu uzturēšanas līmeni. Izveidot ceļu tīklu, kas darbotos kā vienotai valsts ekonomiskai politikai atbilstoša transporta kompleksa sastāvdaļa.

 

Galvenie ceļu nozarē veicamie uzdevumi:

? nodrošināt garantētu autoceļu uzturēšanu, atbilstoši finansiāli nodrošinātiem standartiem;

? saglabāt autoceļus un to struktūru;

? attīstīt autoceļu tīklu valsts tautsaimniecības un sociālajās interesēs.

 

Galvenie pasākumu kompleksi:

• finansēšanas sistēmas izveide;

• tiesību aktu izstrāde un pieņemšana;

• autoceļu uzturēšana un attīstība;

• vienota autoceļu tīkla pārvaldīšanas restrukturēšana;

• autotransporta koridoru veidošana;

• autoceļu datu bāzes izveidošana.

AUTOOSTAS

MĒRĶIS:

radīt priekšnoteikumus autoostu darbības stabilizēšanai, kā arī pilnvērtīgai pasažieru un autobusu apkalpošanai autoostās.

Galvenie pasākumu kompleksi:

• tiesību aktu izstrāde un pieņemšana;

• autoostu sertifikācija;

• autoostu uzturēšana, remonts, rekonstrukcija un būvniecība;

• vienotas biļešu pārdošanas un informācijas sistēmas ieviešana.

5.1.2. Dzelzceļš un dzelzceļa stacijas

MĒRĶIS:

esošās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana, atjaunošana un perspektīvā attīstība, kas nodrošinātu un pilnveidotu dzelzceļa kravu un pasažieru pārvadājumu pieaugumu, vienlaicīgi nodrošinot dzelzceļa transporta kustības drošību un ekonomisko nostiprināšanos.

Galvenie pasākumu kompleksi:

• sliežu ceļu uzturēšana, remonts, rekonstrukcija un būvniecība;

• dzelzceļa transporta ritošā sastāva atjaunošana un tehniskās apkalpošanas saimniecības attīstība;

• sakaru, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu un sistēmu attīstība;

• energoapgādes sistēmas attīstība;

• datortīklu un informatīvās sistēmas izveidošana;

• kravu staciju attīstība, kravu pārvadāšanas un iekraušanas— izkraušanas darbu tehnoloģijas pilnveidošana, kombinēto pārvadājumu attīstība;

• pasažieru dzelzceļa staciju un pieturas punktu uzturēšana un attīstība.

 

5.1.3. Jūras ostas

MĒRĶIS:

palielināt kravu un pasažieru plūsmu caur Latvijas ostām, veidojot pievilcīgus un mūsdienu pasaules līmenim atbilstošus kravu apstrādes, kuģu un pasažieru pakalpojumu nosacījumus.

Galvenie pasākumu kompleksi:

• Ventspils, Rīgas un Liepājas ostu attīstība:

‡ rekonstrukcijas darbi,

‡ jaunu terminālu būvniecība,

‡ pievedceļu attīstība;

• mazo jūras ostu (Ainažu, Salacgrīvas, Skultes, Lielupes, Engures, Mērsraga, Rojas, Pāvilostas) attīstība.

 

5.1.4. Lidostas, lidlauki un gaisa satiksmes vadības līdzekļi

MĒRĶIS:

 

Programmas galvenais mērķis ir panākt maksimālu pasažieru, kravas un lidojumu skaita pieaugumu Latvijas teritorijā, nodrošinot pasažieru un aviokompāniju apkalpošanas kvalitāti pasaules attīstītāko valstu standartu līmenī.

Apakšmērķi:

? Rīgas kā reģionāla aviācijas centra izveidošana;

? efektīvas, drošas gaisa satiksmes vadības sistēmas izveidošana.

 

Galvenie pasākumu kompleksi:

• starptautiskās lidostas “Rīga” attīstība;

• lidostu un lidlauku darbības jautājumu risināšana;

• gaisa satiksmes vadības sistēmas attīstība.

 

5.1.5. Maģistrālo naftas un naftas produktu vadu uzturēšana un attīstība

MĒRĶIS:

 

uzturēt naftas un naftas produktu vadus un attīstīt šo saimniecību.

Galvenie pasākumu kompleksi:

• maģistrālo naftas un naftas produktu cauruļvadu un līniju ražošanas dispečeru staciju uzturēšana un attīstība;

• operatīvās dispečeru pārvaldīšanas automātiskās sistēmas projektēšana un ieviešana;

• materiāli tehniskais nodrošinājums;

• vides aizsardzības, darba drošības un ugunsdrošības pasākumu veikšana;

• maģistrālo cauruļvadu apsardzes nodrošināšana.

 

5.1.6. Maģistrālo gāzes cauruļvadu uzturēšana un attīstība

MĒRĶIS:

 

nodrošināt iedzīvotāju un tautas saimniecības vajadzības pēc dabas gāzes.

Galvenie pasākumu kompleksi:

• dabas gāzes uzskaites uz robežas nodrošināšana;

• Inčukalna pazemes gāzes krātuves rekonstrukcija;

• gāzes regulēšanas staciju modernizēšana;

• tālvadības, kontroles, telemetrijas sistēmas izveidošana un dispečeru centra modernizācija;

• maģistrālo gāzes vadu katodaizsardzības sistēmas modernizācija;

• maģistrālo gāzes vadu attīstības programmas īstenošana;

• laboratoriju un mēraparātu iegāde.

5.2. Transporta pakalpojumu pilnveidošana

5.2.1. Pasažieru pārvadāšana

MĒRĶIS:

radīt vienotu pasažieru pārvadājumu sistēmu valstī, kas nodrošinātu satiksmes iespēju katrā lielākā apdzīvotā vietā (pilsētā, pagasta centrā, ciemā).

Galvenie pasākumu kompleksi:

• pasažieru pārvadājumu vienotas subsidēšanas sistēmas izveidošana visos funkcionējošos transporta veidos;

• sabiedriskā (valsts un pašvaldību) transporta sistēmas attīstība;

• privāto struktūru iesaistīšana pasažieru pārvadāšanā;

• konkurences apstākļu veidošana pasažieru transportā;

• dažādu transporta veidu darbības sasaistīšana un koordinēšana pasažieru pārvadājumos;

• pasažieru pārvadāšanas tiesību aktu izstrādāšana un pieņemšana;

• pasažieru un pārvadātāju savstarpējo attiecību tiesiskās regulēšanas sistēmas izveidošana;

• pasažieru pārvadājumu pieprasījuma apmierināšanas kvantitatīva un kvalitatīva organizācija un nodrošināšana;

• pasažieru pārvadājumu servisa pakalpojumu pilnveidošana;

• pasažieru apdrošināšanas pilnveidošana;

• starptautisko pasažieru pārvadājumu attīstība.

5.2.2. Kravu pārvadāšana

MĒRĶIS:

pārvadājumu kustības drošības, saglabātības un efektivitātes paaugstināšana, maksimāli izmantojot visus pieejamos resursus un iespējas, radīt drošu, ekonomiski efektīvu kravas transporta sistēmu, kas, optimāli iekļaujoties kopējā Latvijas transporta sistēmā, vispilnīgāk apmierinātu Latvijas tautsaimniecības intereses un sniegtu pēc iespējas lielāku ieguldījumu tās attīstībā.

Apakšprogrammas galvenajam mērķim ir pakārtoti šādi apakšmērķi:

? kravu pārvadājumu infrastruktūras optimālas attīstības nodrošināšana;

? kravu pārvadāšanas procesa pilnveidošana;

? kravu pārvadājumu servisa pakalpojumu pilnveidošana.

 

Galvenie pasākumu kompleksi:

• komerciālās vides attīstība un konkurences apstākļu veidošana;

• klientu un pārvadātāju attiecību regulējošas sistēmas attīstība;

• kombinēto pārvadājumu attīstība;

• dažādu transporta veidu sadarbības koordinācija;

• iekšzemes un starptautisko kravu pārvadājumu attīstība atbilstoši noteiktiem normatīviem un standartiem;

• transporta pakalpojumu valsts standartizācijas, sertifikācijas, licenzēšanas un tiesiskās un tehniskās kontroles sistēmas attīstība;

• transporta līdzekļu un pārvadājumu apdrošināšanas un drošības garantiju pilnveidošana.

5.3. Starptautiskie (eksporta, importa, tranzīta) pārvadājumi. Transporta koridori. Kooperēšanās ar kaimiņu valstīm un integrēšanās Eiropas transporta sistēmā

MĒRĶIS:

radīt labvēlīgus apstākļus starptautisko (eksporta, importa, tranzīta) pārvadājumu attīstībai.

Autoceļu koridoru attīstības galvenie mērķi:

? nodrošināt šo koridoru efektīvu funkcionēšanu, atbilstoši pārvadājumu pieprasījumam;

? veicināt konkurētspēju, salīdzinot ar citiem paralēliem koridoriem;

? savienot Latvijas autoceļu tīklu ar citu valstu tīkliem;

? nodrošināt efektīvus pārvadājumus Latvijas reģionu starpā.

 

Galvenie autotransporta koridori:

Ziemeļu— Dienvidu virzienā:

1. VIA Baltica (Krētas koridors Nr. 1) Helsinki— Tallina— Rīga—

Kauņa— Varšava;

2. VIA Hanseatika Rīga— Šauļi— Kaļiņingrada— Gdaņska— Berlīne;

3. St.Pēterburga— Pleskava— Rēzekne— Daugavpils— Medumi.

Rietumu— Austrumu virzienā:

4. Rīga— Jēkabpils— Rēzekne— Maskava;

4.a) Rīga— Ventspils;

4.b) Rīga— Liepāja;

4.c) Jēkabpils— Daugavpils— Vitebska;

5. Rīga— Sigulda— Pleskava.

 

Dzelzceļu koridoru attīstības galvenie mērķi:

? nodrošināt dzelzceļa kravu pārvadājumu apjomu caurlaides pieaugumu atsevišķos dzelzceļa posmos un iecirkņos kopumā;

? paātrināt kravu piegādes termiņus kravu saņēmējiem, palielinot braukšanas ātrumu un samazinot laika patēriņu muitas formalitāšu kārtošanai;

? pilnveidot kravu pārvadāšanas tehnoloģiju ar dzelzceļa transportu starp kaimiņu valstīm;

? censties noslogot vagonus pāri par 70%;

? veicināt konkurētspēju kravu pārvadājumos ar auto, jūras transportu.

 

Galvenie dzelzceļa transporta koridori:

Austrumu — Rietumu virzienā:

1. Maskava — Rēzekne — Krustpils — Jelgava — Ventspils;

Krustpils — Jelgava— Liepāja;

Krustpils — Rīga.

2. Vitebska — Daugavpils — Krustpils — Jelgava — Ventspils;

Krustpils — Jelgava — Liepāja;

Krustpils — Rīga.

Ziemeļu — Dienvidu virzienā:

3. St.Pēterburga — Kārsava — Rēzekne — Daugavpils — Kurcums —

Viļņa;

Daugavpils— Radvilišķi— Klaipēda.

4. Tallina— Valga— Ieriķi— Rīga— Meitene— Šauļi.

 

Galvenie pasākumu kompleksi:

• transporta koridoru Rietumi — Austrumi un Ziemeļi — Dienvidi attīstība;

• politiskās un ekonomiskās vides veidošana starptautisko pārvadājumu attīstībai;

• integrācijas Eiropas transporta sistēmā veicināšana;

• kooperācijas attīstība transporta sfērā.

  5.4. Transporta sistēmu sasaistīšana

5.4.1. Satiksmes tīklu saistīšana.

MĒRĶIS:

 

elastīgas transporta tīklu sasaistīšanas un sadarbības nodrošināšana.

Galvenie pasākumu kompleksi:

• galveno satiksmes mezglu punktu savstarpējā sasaiste;

• jūras ostu pievadceļu uzturēšana un attīstība;

• pilsētu pievedceļu un apvedceļu attīstības harmonizācija ar šo pilsētu ielu un ceļu tīklu attīstību;

• satiksmes tīklu savstarpējās izmantošanas, koordinācijas, informatīvās bāzes attīstība.

5.4.2. Transporta veidu saistīšana

KOMBINĒTIE PĀRVADĀJUMI.

KONTEINERU, TRANSPORTPAKEŠU UN PIEKABJU PĀRVADĀŠANA

MĒRĶIS:

transporta veidu sasaistīšana, lai nodrošinātu ērtus, drošus un ātrus kombinētos kravu pārvadājumus valstī un stabīli iekļautos starptautiskajā kravu pārvadājumu tirgū.

Galvenie pasākumu kompleksi:

• kombinēto pārvadājumu attīstība;

• kombinēto pārvadājumu infrastruktūras izveidošana;

• ērtu un drošu pakalpojumu attīstība.

KRAVU STACIJAS, KRAVU SADALES CENTRI. NOLIKTAVU SAIMNIECČBA. LOĢISTIKAS ATTČSTČBA.

MĒRĶIS:

kravu staciju, kravu sadales centru un noliktavu saimniecības sakārtošana, stabilizācija un attīstība atbilstoši pārvadājumu pakalpojumu tirgus pieprasījumam un loģistikai.

Galvenie pasākumu kompleksi:

• kravu staciju un noliktavu saimniecības attīstība;

• kravu sadales centru veidošana;

• loģistikas attīstība.

5.5. Satiksmes drošība

AUTOCEŅU SATIKSMES DROŠČBA

MĒRĶIS:

samazināt ceļu satiksmes negadījumos izraisītos cilvēku, materiālos un vides resursu zaudējumus valstij.

DZELZCEŅA SATIKSMES DROŠČBA

MĒRĶIS:

samazināt dzelzceļa avāriju un pārkāpumu izraisītos cilvēku, materiālos un vides resursu zaudējumus valstij.

JŪRAS SATIKSMES DROŠČBA

MĒRĶIS:

nodrošināt efektīvu jūras transporta darbību Latvijas ūdeņos un ostās, samazināt avāriju un tehnisko kļūmju iespējamību, izslēgt nelikumīgu aktu iespējamību, kas garantētu kuģu apkalpes locekļu un kuģu drošību, samazināt iespējamos izdevumus ekoloģiskā piesārņojuma likvidēšanā, apmierināt pastāvīgi augošo pieprasījumu pēc kvalitatīviem un drošiem kravas un pasažieru pārvadājumiem.

GAISA SATIKSMES DROŠČBA

MĒRĶIS:

aviācijas katastrofu, avāriju un tehnisku kļūmju nepieļaušana, kā arī nelikumīgas iejaukšanās aktu iespējas izslēgšana civilās aviācijas darbībā, kas garantētu apkalpes locekļu, pasažieru un visas sabiedrības drošību.

VIENOTA GLĀBŠANAS DIENESTA IZVEIDOŠANA UN DARBČBA

MĒRĶIS:

izveidot vienotu glābšanas dienestu satiksmes un citu negadījumu seku likvidācijai un smaguma samazināšanai uz:

— autoceļiem;

— dzelzceļiem;

— jūras transportā un uz/zem ūdens;

— gaisa transportā;

— citos negadījumos.

Galvenie pasākumu kompleksi:

• materiāli tehniskā nodrošinājuma uzlabošana;

• satiksmes dalībnieku kontroles sistēmas pilnveidošana;

• transporta līdzekļu tehniskās kontroles sistēmas pilnveidošana;

• satiksmes dalībnieku izglītošanas un apmācības attīstība;

• tiesību aktu izstrādāšana;

• sakaru un informatīvās sistēmas pilnveidošana.

5.6. Videi draudzīgas transporta sistēmas veidošana

MĒRĶIS:

plānveidīga videi draudzīgas transporta sistēmas veidošana, lai samazinātu transporta radīto kaitējumu videi un cilvēku veselībai, un sabiedrības drošības garantēšana bīstamo kravu pārvadāšanas laikā.

Galvenie pasākumu kompleksi:

• videi draudzīgas transporta infrastruktūras attīstība;

• apkārtējās vides aizsardzības prasību ievērošana un kontrole visos transporta veidos;

• bīstamo kravu pārvadāšanas kontroles sistēmas izveidošana;

• tiesību aktu izstrādāšana.

5.7. Transporta statistika un informācijas infrastruktūra

MĒRĶIS:

izveidot tādu transporta informācijas un statistikas sistēmu, kas ļautu ērti un pēc iespējas precīzi visiem transporta pakalpojumu sniedzējiem un izmantotājiem iegūt operatīvo informāciju, atbildīgajiem dienestiem vākt un apkopot statistisko informāciju; visām ar transportu saistītām institūcijām un organizācijām ļautu šos datus izmantot transporta norišu analīzē, plānošanā, prognozēšanā un lēmumu pieņemšanā.

Galvenie pasākumu kompleksi:

• transporta statistikas vākšanas, apkopošanas un analīzes uzlabošana un attīstība;

• transporta informatīvās infrastruktūras pilnveidošana;

• izglītības un pētniecības darba organizēšana.

5.8. Transporta likumdošana un institucionālie noteikumi

MĒRĶIS:

izveidot harmonizētu likumdošanas sistēmu, kas efektīvi regulē transporta nozares darbu, novērš juridisko vakuumu, kā arī veic transporta attīstības nacionālās programmas izpildes juridisko nodrošinājumu.

Galvenie pasākumu kompleksi:

• tiesību aktu izstrādāšana;

• Latvijas Republikas transporta nozares tiesību aktu harmonizācija ar Eiropas Savienības prasībām un standartiem;

• tiesību informācijas sistēmas izveidošana.

5.9. Izglītība un zinātne

MĒRĶIS:

nodrošināt transporta nozari ar nepieciešamo skaitu un kvalifikācijas speciālistiem, kā arī nepieciešamo zinātnisko pētījumu izpildi.

Galvenie pasākumu kompleksi:

• transporta speciālistu profesionālo apmācību, kvalifikācijas paaugstināšanas, pārkvalifikācijas, augstākās izglītības, fundamentālās un lietišķās zinātnes attīstība;

• profesionālās izglītības mācību iestāžu un augstskolu materiāli tehniskās bāzes attīstība;

• profesionālās kvalifikācijas celšanas sistēmas pilnveidošana;

• mācību un studiju programmu pilnveidošana;

• pasniedzēju un zinātnieku sagatavošanas sistēmas pilnveidošana;

• speciālistu, pasniedzēju un zinātnieku sagatavošanas un darba finansēšanas sistēmas pilnveidošana.

6. Nacionālās programmas izmaksas un finansēšanas avoti

Transporta attīstības nacionālās programmas nepieciešamo un visu vēlami veicamo pasākumu kopuma izmaksas 1996. — 2000.g. varētu sastādīt aptuveni 0,5 — 2,5 mljrd. latu, bet 2001. — 2010.g. aptuveni 2,0 — 6,5 mljrd. latu.

Transporta attīstības nacionālās programmas īstenošanas avoti:

• valsts budžets;

• kredīti;

• fondi;

• uzņēmumu līdzekļi;

• privātkapitāls;

• citi avoti.

7. Pēc nacionālās programmas īstenošanas paredzamais ekonomiskais un sociālais efekts

? Transporta attīstības nacionālās programmas īstenošanas gadījumā Latvijā tiks:

? uzturēta, attīstīta un funkcionēs noteiktiem kvalitātes standartiem atbilstoša transporta infrastruktūra,

? pilnveidota transporta pakalpojumu sistēma, kas apmierinās cilvēku un tautas saimniecības prasības pēc kvantitatīviem, kvalitatīviem un efektīviem pasažieru un kravu pārvadājumiem iekšzemes un starptautiskajā satiksmē,

? nodrošināta augsta satiksmes drošība, minimizēta transporta kaitīgā ietekme uz vidi, un pilnveidota bīstamo kravu pārvadāšana,

? izveidota un funkcionēs transporta statistikas un informācijas infrastruktūra,

? radīta harmonizēta transporta likumdošanas un institucionālo noteikumu sistēma,

? nodrošināts transports ar atbilstošas kvalifikācijas speciālistiem un zinātniekiem.

Nacionālās programmas realizācijas gadījumā tiks radīti apstākļi un priekšnoteikumi, lai transports arī turpmāk efektīvi sekmētu valsts ekonomikas izaugsmi, sabiedrības labklājības augšupeju un sabiedrības mobilitāti.

Transporta attīstības ekonomiskajam un sociālajam efektam ir daudzpusīgs raksturs, jo visa sabiedrība un liels loks tautas saimniecības nozaru, uzņēmumu, organizāciju iegūs labumus un priekšrocības transporta attīstības rezultātā.

Transporta efektīvas funkcionēšanas rezultātā pieaugs iekšzemes kopprodukts.

Transporta attīstības ekonomiskais efekts ietver sevī trīs ekonomiskā efekta veidus:

• tiešais (iekšējais) transporta ekonomiskais efekts (pārvadājumu izmaksu samazināšanās, peļņas pieaugums, pārvadājumu pašizmaksas samazināšanās, transporta līdzekļu nolietojuma samazināšanās, degvielas ekonomija u.c.),

• netiešais (ārpus) transporta ekonomiskais efekts (zaudējumu un izmaksu samazināšanās tautas saimniecībā, transporta stimulējošā iedarbība uz materiālās ražošanas sfēras attīstību u.c.),

• tiešais ekonomiskais efekts sociālajā sfērā— sociālekonomiskais efekts (sociālās sfēras izdevumu samazināšanās, medicīniskās apkalpošanas uzlabošanās, “transporta noguruma” samazināšanās u.c.).

Nacionālās programmas konkrētās apakšprogrammas īstenošanas gadījumā paredzamais ekonomiskais un sociālais efekts atspoguļots katrā apakšprogrammā.

8. Nacionālās programmas īstenošanas vadīšana

Transporta attīstības nacionālās programmas izstrādāšana un īstenošana notiek, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 1994.gada 12.aprīļa rīkojumu Nr.162–r “Par nacionālajām programmām ekonomiskās politikas realizācijai” un “Nacionālo programmu koncepcija”, uz Latvijas Republikas satiksmes ministra 1994.gada 18.maija pavēli Nr.98 “Par transporta attīstības nacionālās programmas un nozaru attīstības valsts programmu izstrādāšanu un realizāciju”, uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995.gada 9.maija noteikumiem Nr. 129 “Nacionālo programmu izstrādes un īstenošanas kārtība”.

Transporta attīstības nacionālo programmu vada satiksmes ministrs.

Transporta attīstības nacionālās programmas vadītājs:

• vada nacionālās programmas izstrādi,

• akceptē izstrādāto nacionālo programmu un iesniedz to Ministru kabinetā apstiprināšanai,

• kontrolē nacionālās programmas izpildi,

• iesniedz Ministru kabinetā pārskatu par nacionālās programmas iepriekšējā gada plāna izpildi, kā arī nākamā gada plānu un aktualizētu kārtējā gada plānu.

Transporta attīstības nacionālās programmas vadītājs izveido Transporta attīstības nacionālās programmas koordinācijas padomi.

Nacionālās programmas padome:

• izvērtē normatīvo aktu projektus, kas saistīti ar nacionālās programmas īstenošanu,

• izskata izstrādāto nacionālās programmas projektu,

• novērtē nacionālās programmas kārtējo mērķu un uzdevumu izpildi.

Transporta attīstības nacionālās programmas sekretariāta funkcijas pilda Satiksmes ministrijas Stratēģiskās plānošanas departaments, kas ir atbildīgs par nacionālās programmas izstrādi un īstenošanu un nodrošina nacionālās programmas padomes darbību.

Transporta attīstības nacionālās programmas vadīšanas organizatorisko struktūru veido Ekonomikas ministrija, kas veic nacionālo programmu vispārējo koordināciju un kontroli, Finansu ministrija, kas risina programmas finansēšanas jautājumus un Satiksmes ministrijas struktūrvienības, kas veic operatīvās vadības koordinējošas un kontroles darbības ar programmas pasākumu izpildītājiem.

Nacionālās programmas vadīšanas organizatoriskā struktūra pastāvīgi pilnveidojas, ņemot vērā izmainījušos apstākļus programmas organizēšanā, plānošanā un vadīšanā, kā arī izmaiņas programmas vadības pilnvaru, atbildības, funkciju, tiesību un pienākumu sfērā.

Transporta attīstības nacionālā programma ir pamats transporta sektora Valsts investīciju programmas veidošanai.

Latvijas Republikas Satiksmes ministrija