Baltijas asamblejas septītajā sesijā

1.—2.12.1995. Tallina

Aizvadītās nedēļas nogalē 1.—2. decembrī Tallinā notika Baltijas asamblejas 7.sesija. Latviju tajā pārstāvēja Saeimas 16.novembra sēdē apstiprinātā delegācija I.Ķezbera (DPS) vadībā: V.Dozorcevs (TSP), I.Bišers (DPS), A.Saulītis, J.Strods (L), A.Požarnovs, J.Sinka, L.Ozoliņš (TB), R.Dilba, V.Kalnbērzs (LVP), I.Emsis (LZP), A.Lambergs (LNNK), K.Druva (LZS), O.Deņisovs (LSP) un M.Vītols (KDS). Baltijas asamblejas dalībniekus uzrunāja Igaunijas Republikas prezidents L.Meri; asamblejas viesi bija Rietumeiropas Savienības prezidents D.Smits, Ziemeļu padomes un Eiropas Parlamenta pārstāvji.

Baltijas asamblejas dalībnieku diskusijas galvenokārt bija veltītas Baltijas valstu drošības un savstarpējās sadarbības jautājumiem, kā arī sadarbībai ar starptautiskajām organizācijām. Apspriešanai tika piedāvāti 22 rezolūciju projekti, no kuriem pēc rūpīgas izvērtēšanas un darba komitejās tika pieņemtas 14 rezolūcijas, kas skar Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbību, sadarbību ar Rietumeiropas Savienību un Beniluksa valstīm, kā arī Baltijas valstu vienotas nostājas principus, robežkontroles un citu problēmu risinājumu.

Savukārt Baltijas asamblejas labējie delegāti nāca klajā ar paziņojumu, kurā pauda savas bažas par 1994.gada novembra sesijā Viļņā pieņemto Baltijas asamblejas rezolūciju par Baltijas valstu militāru savienību, pēc kuras pieņemšanas nav sekojusi konkrēta rīcība. Tāpēc labējo delegātu grupa pieprasīja iekļaut šo jautājumu Baltijas Ministru padomes nākamās sēdes darba kārtībā.

Baltijas asamblejas ietvaros notika arī Baltijas asamblejas balvu svinīga piešķiršana literatūrā, mākslā un kultūrā. Balva par veikumu literatūrā tika piešķirta latviešu dzejniekam Uldim Bērziņam, mākslā — igauņu māksliniekam Pēterim Mudistam, bet zinātnē — lietuviešu zinātniekam Jozam Kulim.

Irīna Korņiļjeva,
Saeimas preses dienests

Vienošanās

Par Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbību

Lai Baltijas jautājumu risināšanā panāktu efektīvāku un ciešāku pasākumu savstarpējo koordināciju, Baltijas asambleja un Baltijas Ministru padome nosaka šādu sadarbības kārtību:

1. Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes augstākā sadarbības forma ir kopsapulce — Baltijas padome, kas tiek sasaukta reizi gadā — Baltijas asamblejas pavasara sesijas laikā. Baltijas padomes ārkārtas sēdi var sasaukt, ja par to vienojas Baltijas asamblejas Prezidijs un Baltijas valstu valdību vadītāji.

2. Baltijas padomes sasaukšanas laiku, vietu un darba kārtību saskaņo Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes sekretariāti.

3. Baltijas padomes sēde ir tiesīga izskatīt sadarbības jautājumus, ja tajā piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas Baltijas asamblejas locekļu no katras valsts, kā arī katras Baltijas valsts premjerministrs vai ārlietu ministrs un tie ministri, kuru darbības joma tiek izskatīta.

4. Baltijas padomes kārtējā sēdē Baltijas Ministru padomes prezidējošās valsts premjerministrs ziņo par Baltijas Ministru padomes darbu iepriekšējā gadā un par nākotnes perspektīvām.

5. Baltijas asamblejas locekļi var uzdot Baltijas Ministru padomei jautājumus par Baltijas valstu sadarbību, iesniedzot tos Baltijas Ministru padomes sekretariātam mēnesi pirms sēdes.

Baltijas padomes sēdes laikā ir atļauts uzdot jautājumus, lai konkretizētu iesniegtā jautājuma kontekstu.

6. Baltijas padome var pieņemt kopīgus ieteikumus, ja tos, balstoties uz konsensusa principu, akceptē Baltijas asamblejas locekļi un klātesošie Baltijas valstu ministri.

7. Sadarbība starp Baltijas asambleju un Baltijas Ministru padomi Baltijas padomes sēžu starplaikā tiek īstenota šādā veidā:

7.1. sasaucot ne retāk kā reizi gadā kopīgas Baltijas asamblejas Prezidija, Baltijas valstu valdību vadītāju un Baltijas valstu sadarbības ministru sēdes;

7.2. sadarbojoties attiecīgajām Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes komitejām;

7.3. sadarbojoties Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes sekretariātiem.

8. Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes attiecīgās komitejas rīko kopīgas sēdes ne retāk kā reizi gadā, lai apspriestu un vienotos par kopīgu taktiku un saskaņotu kopīgā darba pasākumus attiecīgajās jomās.

Šajās sēdēs var piedalīties Sadarbības komitejas pārstāvji.

9. Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes nozaru komitejas, sagatavojot ieteikumus un dokumentus par attiecīgajās jomās risināmiem jautājumiem, saskaņo savus uzskatus, kā arī iesniedz un apspriež priekšlikumus attiecībā uz šo ieteikumu un dokumentu izstrādāšanu.

10. Ar Baltijas padomes sēdēm saistītos izdevumus vienlīdzīgās daļās sedz Baltijas asambleja un Baltijas Ministru padome.

11. Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes sekretariāti nodrošina nepieciešamās informācijas apmaiņu visos sadarbības līmeņos, saskaņo pasākumus un dokumentus, kā arī nodrošina sakarus starp Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes attiecīgajām struktūrām.