Vakar, 7. decembrī, saspringtajā Saeimas plenārsēdes gaisotnē Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse tomēr kādā pārtraukumā izbrīvēja laiku preses konferencei, lai informētu žurnālistus par nule Varšavā notikušo Viduseiropas un Austrumeiropas valstu parlamentu vadītāju otro tikšanos. To bija organizējusi Eiropas Padome un Eiropas Parlamenta prezidents Klauss Henšs.

Preses konferences iesākumā, izvērtējot Varšavas tikšanos, Ilga Kreituse akcentēja būtiskākās atziņas. Pirmkārt, Varšavā viennozīmīgi pateikts, ka Eiropas Savienība "negatavojas risināt mūsu problēmas, bet gan gaida mūsu pašu aktīvu darbību". Otrkārt, laiks, kad kāda valstu grupa vai atsevišķa valsts varētu tikt uzņemta Eiropas Savienībā, nav tik tuvs kā daudziem politiķiem gribētos. Uzņemšana notiks vienīgi pēc individuāla dialoga ar attiecīgo valsti, un tā būs šī individuālā dialoga, kā arī tajā risināto problēmu novērtējums. "Skaidrs, ka Eiropas Savienība ir pārskatījusi savu attieksmi pret dažāda veida palīdzības sniegšanu, un turpmāk tā būs daudz ierobežotāka un stingrāk kontrolēta," teica Saeimas priekšsēdētāja.

Vērtējot apspriedes dalībnieču valstu nostāju Varšavas apspriedē, Ilga Kreituse izdalīja vairākas atsevišķas valstu grupas. Vispirms jau — Baltijas valstis un Polija, kas vairāk akcentēja informācijas, kā arī problēmu risināšanas aktualitāti. Savukārt dažas citas valstis diezgan tieši deklarējušas savu vēlēšanos iespējami ātrāk iekļūt Eiropas Savienībā. Piemēram, Bulgārijas delegācija, kas pēc tam saņēmusi Eiropas Parlamenta prezidenta asu kritiku. Pēc Klausa Henša vārdiem, ja Bulgārijas tauta šobrīd būtu par iestāšanos Eiropas Savienībā, tad divu gadu laikā šī pati tauta, izjūtot Eiropas Savienības realitāti, iespējams, savu lēmumu kardināli mainītu. Citiem vārdiem, par maz ir ar kādas valsts gribēšanu iestāties Eiropas Savienībā, šim procesam nepieciešama arī rūpīga ekonomiska sagatavošanās.

Interesanti bijis arī uzzināt Polijas pārstāvju viedokli. Šī valsts, kas, pēc Ilgas Kreituses domām, attiecībās ar Eiropas Savienību aizgājusi krietni tālāk, plāno, ka varētu tikt uzņemta ne ātrāk par 2002. gadu.

Varšavas tikšanās bijusi arī nozīmīga ar parlamentu vadītāju personiskajiem kontaktiem. Latvijas pārstāvjiem vērtīgas bijušas sarunas ar Polijas ārlietu ministra vietnieku Stefanu Melleru, kura kompetencē ir attiecības ar Baltijas valstīm. Pārrunātas Latvijas un Polijas turpmāko attiecību aktualitātes, uzsverot sadarbības koordināciju abu valstu tālākajā virzībā. Latvijai piedāvāta konkrēta palīdzība, lai uzlabotu informācijas izplatīšanu par Latviju pasaulē. Polijā ar šiem jautājumiem nodarbojas īpašs departaments, un poļi esot gatavi dalīties savā pieredzē. Neplānota, bet ļoti interesanta bijusi tikšanās ar Polijas administrācijas skolas direktori Mariju Jankovicku. Viņa dalījusies savā vērtīgajā pieredzē, sagatavojot valsts pārvaldes darbiniekus. Par šīs skolas augsto prestižu liecina jau iestāju konkurss — 50 pretendenti (ar augstāko izglītību) uz katru vietu.

Savukārt Polijas senāta maršals izrādījis lielu interesi par poļu kopienas dzīvi Latvijā un izteicies par abu valstu parlamentu delegāciju apmaiņu. Izskanējusi arī neizpratne par 5. Saeimā izveidotās Polijas atbalsta grupas pasīvo darbību — šai grupai netika pat ievēlēts vadītājs.

Varšavas tikšanās laikā nostiprinājušies kontakti starp Baltijas valstu un Polijas parlamentu vadītājiem. Atceļā no Varšavas draudzīga bijusi arī uzņemšana Lietuvas parlamentā Viļņā. Tur ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju Č.Juršenu pārrunāta abu kaimiņvalstu parlamentāriešu sadarbība. Ilga Kreituse iepazinusies arī ar Latvijas vēstniecību darbu Varšavā un Viļņā un preses konferencē uzsvēra nepieciešamību uzlabot vēstniecības darba apstākļus Varšavā, vienlaikus aktīvāk risinot kompensācijas jautājumu par Latvijas īpašumu pirmskara Varšavā.

"Latvijas Vēstnesi" interesēja, vai Varšavas tikšanās laikā tika akcentētas arī Eiropas Savienības iekšējās grūtības, kas arī ir svarīgs kavējošs faktors jaunu valstu uzņemšanai. Ilga Kreituse atbildēja, ka šis aspekts Varšavā nav skarts, akcentēta tikai nepieciešamība valstīm, kuras pretendē uz uzņemšanu Eiropas Savienībā, risināt pašām savas problēmas.

Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" otro jautājumu — par Polijas politiķu attieksmi pret neseno prezidenta vēlēšanu rezultātu Polijā, Ilga Kreituse uzsvēra poļu preses atšķirīgo attieksmi pret saviem politiķiem. "Mēs Polijā neatradām tādus graujoši kritizējošus rakstus par saviem politiķiem, kādi parādās pie mums," teica Saeimas priekšsēdētāja. "Mēs arī parlamentā, Ārlietu ministrijā nedzirdējām bažas, ka prezidenta maiņa varētu izjaukt Polijas tālāko virzību."

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors