7. decembra sēde

Kopsavilkums

Saeima 1. lasījumā kā steidzamu izskatīja

likumprojektu:

— "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995. gadam"". (Reģ. nr. 49) (dok. nr. 84) Balsojums par steidzamību: 80 par, 2 pret, 6 atturas, balsojums par 1. lasījumu: 82 par, 1 pret, 4 atturas.

Saeima 1. lasījumā izskatīja likumprojektu:

— "Lauksaimniecības likums". (Reģ. nr.9) (dok. nr. 6; nr. 83) Balsojums: 90 par, 0 pret, 1 atturas.

— "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". (Reģ. nr. 50) (dok. nr. 85) Balsojums: 88 par, 0 pret, 2 atturas.

— "Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu". (Reģ. nr. 19) (dok. nr. 37; nr. 90) Balsojums: 81 par, 0 pret, 15 atturas.

Saeima nodeva komisijām šādus likumprojektus:

— "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". (Reģ. nr. 43) (dok. nr. 69; nr. 69a) Likumprojekts nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

— "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"". (Reģ. nr. 44) (dok. nr. 70; nr. 70a) Likumprojekts nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

— "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"". (Reģ. nr. 45) (dok. nr. 71; nr. 71a) Likumprojekts nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā". (Reģ. nr. 46) (dok. nr. 74; nr. 74a) Likumprojekts nodots Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— "Papildinājums Kredītiestāžu likumā". (Reģ. nr. 47) (dok. nr.76; nr. 76a) Likumprojekts nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

— "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". (Reģ. nr. 48) (dok. nr. 82; nr. 82a) Likumprojekts nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā).

— "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"". (Reģ. nr. 51) (dok. nr. 86; nr. 86a) Likumprojekts nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā) un Sociālo un darba lietu komisijai.

Jautājumi un atbildes:

— Saeima noklausījās LR Ministru prezidenta M.Gaiļa atbildi uz Saeimas deputātu A.Bartaševiča, A.Golubova, M.Bekasova, O.Deņisova un M.Lujāna jautājumu par valdības darbības sākumā sastādītās un piedāvātās deklarācijas izpildi. (dok. nr. 38)

— Saeima noklausījās un nodeva LR aizsardzības ministram M.Gailim deputātu I.Ķezbera, J.Zaķa, J.Celmiņa, Ē.Kažas un E.Jurkāna jautājumu par Latvijas sadarbības līgumu ar Uzbekistānu. (dok. nr. 94)

Saeima izskatīja patstāvīgo priekšlikumu

un pieņēma lēmumu:

— "Par Induļa Emša ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā". (dok. nr. 107) Balsojums: 89 par, 0 pret, 4 atturas.

Saeima nepieņēma lēmumu

par uzticības izteikšanu Ziedoņa Čevera sastādītajam Ministru kabinetam.

(dok. nr. 100) 1. balsojums: 50 par, 45 pret, 5 atturas; 2. balsojums: 50 par, 45 pret, 5 atturas.

Saeimas preses dienests

 

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, labrīt! Paziņoju 1995.gada 7.decembra Latvijas Republikas Saeimas sēdi par atklātu. Pie izsludinātās darba kārtības gribu jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu iesniegumu:

"Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izslēgt no Saeimas 1995.gada 7.decembra sēdes darba kārtības lēmuma projektu "Par A.Lepses apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi", jo uzskata, ka ir nepieciešams minēto lēmuma projektu atkārtoti izskatīt komisijas sēdē." Līdz ar to mēs no dienas kārtības svītrojam mūsu darba kārtības 11.jautājumu.

Tāpat es jūs gribu informēt par to, ka ir saņemts sekojošs iesniegums:

"Šā gada 29.novembrī Latvijas Republikas Valsts prezidents ar rīkojumu nr.5 uzaicināja mani sastādīt Ministru kabinetu. Atbilstoši likuma "Par Ministru kabineta iekārtu" 4.panta prasībām paziņoju tā sastāvu un aicinu jūs celt to priekšā Saeimai tuvākajā sēdē. Ievērojot šī jautājuma svarīgumu valstij, lūdzu Jūsu ekselenci aicināt Saeimas Prezidiju iekļaut jautājumu par uzticības izteikšanu manis sastādītajam Ministru kabinetam šā gada 7.decembra sēdes darba kārtībā kā pirmo pēc Prezidija ziņojumiem. Ar cieņu Ziedonis Čevers. 1995.gada 6.decembrī."

Bet ir saņemts arī otrs dokuments: "Sakarā ar to, ka lietderīgi izskatīt jau iepriekš plānotajā šā gada 7.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā paredzētos jautājumus, atsaucu iepriekšējo paziņojumu daļā par izskatīšanas laiku un lūdzu Saeimas Prezidiju iekļaut jautājumu par uzticības izteikšanu manis sastādītajam Ministru kabinetam kā dienas kārtības pēdējo jautājumu. Ziedonis Čevers. Rīgā 1995.gada 6.decembrī."

Prezidijs, ņemot vērā Čevera kunga lūgumu, ierosina to izskatīt kā dienas kārtības pēdējo jautājumu. Nav citu priekšlikumu par darba kārtības izmaiņām? Sākam izskatīt 7.decembra sēdes darba kārtības pirmo daļu — par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Panteļējeva, Ādamsona, Apsīša, Gaiļa un Lagzdiņa iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Panteļējeva, Ādamsona, Apsīša, Gaiļa un Lagzdiņa iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kiršteina, Seiles, Dobeļa, Tabūna un Lamberga iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Vārds Jurim Kaksītim, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam!

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis jautājums tika apspriests Juridiskajā komisijā sakarā ar to, ka Saeimas Prezidijs uzdeva Juridiskajai komisijai risināt problēmu sakarā ar atsevišķu normu pretrunību starp pretkorupcijas likumu un Kārtības rulli. Komisija, Juridiskā komisija, šo jautājumu izskatīja, Juridiskais birojs deva atzinumu, Juridiskā komisija sniedza informāciju Frakciju padomes sēdē un izstrādāja savu likumprojektu. Šis likumprojekts tika vienbalsīgi atbalstīts Juridiskās komisijas sēdē. Šajā sakarībā es aicinu jūs atbalstīt mani, nodot šo likumprojektu un noteikt, ka Saeimas Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nav vairāk runātāju? Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts!

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Es aicinātu šo likumprojektu vispār nenodot komisijām, jo tas nobremzē cīņu pret korupciju, atliek šī likumprojekta stāšanos spēkā uz pusgadu. Tas ir tīši vērsts pasākums uz to, lai likums nestātos spēkā, tādēļ es aicinu balsot pret šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs, "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts!

A.Požarnovs

(TB). Cienījamie kolēģi! Izveidojas šāda situācija. Mēs esam ierosinājuši, ka mums ir jāizdara labojumi Saeimas Kārtības rullī. Saeimas Kārtības rullim ir jābūt saskaņotam ar korupcijas apkarošanas likumu, bet mums iznāk pēc šī korupcijas apkarošanas likuma tāda problēma, ka daudzu iestāžu vadītāji vairs nedrīkst strādāt savā darbā, tajā skaitā ārsti un citu profesiju darbinieki. Bet, par cik mums ir tā, ka visās slimnīcās galvenie ārsti tomēr ir savu profesiju pārstāvji, viņi strādā vienlaicīgi arī nodaļās un poliklīnikās, tad izveidojusies situācija, ka, ja mēs antikorupcijas likumā nekādus labojumus neizdarīsim, bet Saeimas Kārtības rullī izdarīsim, tad mēs būsim nostājušies ļoti neētiskā situācijā pret saviem kolēģiem mūsu profesijās. Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai" arī ir izskatījusi, kādi labojumi būtu izdarāmi antikorupcijas likumā, tāpēc es domāju, ka mums jābūt konsekventiem — vai nu nekādus labojumus, un tad mēs arī nekur nestrādājam paši, vai arī tad taisām gan Saeimas deputātiem, gan rajonu slimnīcu vadītājiem, vārdu sakot, citu profesiju pārstāvjiem, tādas pašas normas.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

V.Krisbergs

(DPS). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es aicinu pieņemt Jura Kaksīša ierosinājumu kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs, jo tik tiešām šis jautājums ir ļoti sarežģīts. Un arī ētisku apsvērumu pēc, jo manis vadītajā komisijā strādā faktiski šī likuma autors Lagzdiņa kungs, un nebūtu ētiski, ja mūsu komisija izskatītu šo jautājumu. Tāpēc arī aicinu balsot par Jura Kaksīša ierosinājumu nodot šo jautājumu izskatīt Juridiskajai komisijai. Jāizskata šis jautājums ir obligāti tāpēc, ka Kārtības ruļļa un šī likuma nesakritība rada lielu disonansi un, protams, mainīt Kārtības rulli vajadzētu minimāli. Tāpēc jautājums par to — izskatīt vai neizskatīt — nebūtu īsti konsekvents. Ir jāizskata, un Juridiskajai komisijai, šķiet, tā būtu vispiekritīgākā lieta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcijas "Latvijai" deputāts!

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Ja jūs esat nolēmuši nopietni pievērsties likumdošanas sakārtošanai, tad vispirms vajadzētu uzsvērt to, ka šis likuma nosaukums faktiski neatbilst antikorupcijas likumam, jo tur neviena punkta nav, kur būtu paredzēta vēršanās pret korupciju kā noziegumu. Runa ir tikai par ierēdņu un amatu sakārtošanu savstarpējās attiecībās. Tāpēc es uzskatu, ka šis likums ir bijis pieņemts pirms vēlēšanām tikai aģitācijas nolūkos, un, tā kā vēlēšanas ir beigušās, lūdzu izbeigt aģitāciju un atzīt, ka šim likumam ir jāmaina nosaukums, un Kaksīša kunga priekšlikums, ka tas jāizdara komisijā, ir pilnīgi pamatots. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts, otrreiz!

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Es ar dziļu interesi noklausījos īsās debates par šo likumprojektu. Es saprotu tās dažu frakciju bailes, jo šis likumprojekts tiks nodots komisijai, kurā strādā Jānis Lagzdiņš, un tas tiešām būs briesmīgi. Bet Mauliņa kungam es gribētu atgādināt kā juristam, ka ir Kriminālkodekss, kurš paredz sodus par šo antikorupcijas normu pārkāpšanu. Un šīs normas jau ir spēkā kopš 1993.gada aprīļa, un nevienā valstī nav visaptveroša likuma cīņai pret korupciju. Tā ir daudz plašāka. Ir jāveic daudzi un dažādi pasākumi. Ne tik vien jāizstrādā likumi, ne tik vien jāsoda, ne tik vien jāsakārto valsts pārvaldes sistēma, jāsakārto atalgojumu sistēma. Tā ir daudz sarežģītāka. Godātie kolēģi, es aicinu balsot pret šā likumprojekta nodošanu komisijai un aicinu, lai šis likums stātos spēkā tajā paredzētajā termiņā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Pirmo balsojam Saeimas Prezidija atzinumu likumprojektu "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 42, atturas – 11. Saeimas Prezidija atzinums nav pieņemts.

Deputātiem lūdzu uzmanību otrajam balsojumam! Lūdzu vēlreiz zvanu, lai pievērstu uzmanību! Par priekšlikumu likumprojektu "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 31, atturas – 8. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Papildinājums Kredītiestāžu likumā". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Panteļējeva, Lagzdiņa, Ābiķa, Lībanes un Tomašūna iesniegto likumprojektu "Papildinājums Kredītiestāžu likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pēterkopa, Straumes, Grīnblata, Zīles un Požarnova iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pēterkopa, Zīles, Straumes, Jirgena, Grīnblata un citu deputātu iesniegto likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Vārds Romānam Apsītim, "Latvijas ceļa" frakcijas deputātam!

R.Apsītis

(LC). Godātā Saeima! Sakarā ar to, ka šā likumprojekta saturs ir iekļauts alternatīvajā likumprojektā, kuru mēs izskatīsim nedaudz vēlāk, — tas ir šīsdienas darba kārtības 14.jautājums, es atsaucu šo likumprojektu un lūdzu atbalstīt alternatīvo likumprojektu — darba kārtības 14.jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Apsīša kungs, viens jautājums. Vai jūs runājat Ministru kabineta vārdā vai kā deputāts?

R.Apsītis.

Papildus paskaidroju, ka es runāju Ministru kabineta vārdā.

Sēdes vadītāja. Paldies! Tātad atsaucam.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Aivars Endziņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts!

A.Endziņš

(LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man būtu lūgums Sociālo un darba lietu komisijai noņemt šo priekšlikumu. Kādu apsvērumu pēc? Šodien mums jau darba kārtībā ir viens grozījums Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šie grozījumi, kurus piedāvā komisija, jau tika iesniegti vēl 5.Saeimas laikā, un Juridiskā komisija jau strādā un, gatavojot šos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ieliks tos otrajā lasījumā kā priekšlikumus, lai nebūtu vienkārši atsevišķs likumprojekts, pie kura būtu atsevišķi jāstrādā. Es lūdzu ņemt to vērā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs, "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts!

A.Požarnovs

(TB). Mēs nupat vēl sēdes sākumā domājām, kāda būtu labākā procedūra, bet nupat mēs aprunājāmies ar komisijas locekļiem un ar Kaksīša kungu, ka tomēr labāk būtu, lai šis ietu vispārējā kārtībā — pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā, jo šis likumprojekts ir nepieciešams, to skatīja Saeima, bet viņš netika pabeigts. Labāk būtu, ja viņš tomēr ietu vispārējā kārtībā.

Sēdes vadītāja. Požarnova kungs, lūdzu, jūs tomēr precizējiet! Jūs runājat kā deputāts vai jūs runājat kā komisijas pārstāvis, komisijas vārdā?

A.Požarnovs.

Es runāju kā iesniedzējs.

Sēdes vadītāja. Kā viens no iesniedzējiem. Jo te iesniedzēja ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Jūs komisijas vārdā vai kā deputāts runājat?

A.Požarnovs.

Es runāju komisijas vārdā. Jo tāds bija komisijas lēmums, ka šis likumprojekts ir jāiesniedz un jālaiž vispārējā kārtībā. Bet es kā deputāts runāju ar Endziņa kungu pirms sēdes, kā būtu labāk. Tomēr, saskaņojot ar pārējiem komisijas locekļiem, atzinām, ka tomēr kārtību nevajadzētu mainīt. Labāk lai viņš iet tā, kā komisija bija nolēmusi no sākuma.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs uzturat spēkā komisijas iesniegto likumprojektu. Endziņa kungs, jūs vēlaties runāt? Lūdzu, vārds Aivaram Endziņam, "Latvijas ceļa" frakcijas deputātam!

A.Endziņš

(LC). Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ja tas būs kā atsevišķs likumprojekts, tad Juridiskajai komisijai būs vēl viens papildu rādītājs un vēl viens likumprojekts, kurš ir nodots viņai un pie kura viņa strādās. Es atkārtoju vēlreiz, ņemot vērā to praksi, to pieredzi, kāda bija 5.Saeimā, ja dublējas. Mums ir pirmajā lasījumā šodien nelieli grozījumi. Mēs jūsu priekšlikumus varam iestrādāt iekšā uz otro lasījumu, un tādā gadījumā šis likumprojekts ātrāk ieraudzīs dienas gaismu nekā tad, ja mēs to laidīsim atsevišķi, kā atsevišķu likumprojektu. Es lūdzu to ņemt vērā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsojam par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" — nodot to Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 57, atturas — 11. Lēmums ir noraidīts.

 

Pārejam pie otras sadaļas. Atbilde uz jautājumu. Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde Saeimas deputātiem Bartaševičam, Golubovam, Bekasovam, Deņisovam un Lujānam jautājumā par valdības darbības sākumā sastādītās un piedāvātas deklarācijas izpildi.

Māris Gailis, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts, Ministru prezidents!

M.Gailis

(Ministru prezidents). Paldies! Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Turpinot Birkava kunga iesākto praksi, arī manis vadītā valdība sagatavoja valdības darba gada pārskatu. Tas ir izdots šādā grāmatā. Katra ministrija ir pietiekami izsmeļoši atbildējusi uz jautājumu, kā tai ir izdevies izpildīt deklarāciju. Mēs tur esam atainojuši, kas mums ir izdevies, protams, runājuši arī par neveiksmēm vai nepaspēto. Es pieņemu, ka konkrēti jautātājiem šīs grāmatas arī ir izsūtītas, šī grāmata ir nosūtīta arī Saeimai, to ir iespējams pavairot, var būt, ka tas jau ir izdarīts. Un es domāju, ka būtu lieki un nebūtu vajadzīgs man tagad iedziļināties un izklāstīt šo grāmatu, vēl jo vairāk tādēļ, ka šodien mums ir paredzētas varbūt lietas, kuras tiek gaidītas vairāk.

Runājot par otru uzdoto jautājumu – kādu iemeslu dēļ nav izpildīti uzdevumi, kas ir saistīti ar valsts ekonomisko attīstību, jāteic, ka arī tas ir atainots šajā plašajā grāmatā.

Un trešais — par to, vai un kādēļ nauda banku noguldītāju kompensācijām ir ņemta no sociālā budžeta. Atbildu skaidri un gaiši — tas nav darīts. Sociālais budžets nav izmantots banku noguldītāju kompensācijas shēmas izpildei. Arī tas viss ir aprakstīts manis parakstītajā atbildē, un es ceru, ka ar to ir pietiekami, lai varētu uzskatīt šo jautājumu par izsmeltu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Saeimas Prezidijs ir saņēmis nākamo jautājumu. Lūdzu, Kušneres kundze!

J.Kušnere

(Saeimas sekretāra biedre). Jautājums Latvijas Republikas aizsardzības ministram Mārim Gailim. "Saskaņā ar publicēto informāciju Latvija ir vienojusies parakstīt sadarbības līgumu aizsardzībā ar Uzbekistānu. Realizējot šo vienošanos, līguma teksts latviešu valodā jau esot parakstīts. Līgums paredz informācijas apmaiņu abu pušu starpā, delegāciju un ekspertu vizītes, kursantu un instruktoru stažēšanos, dalību otras puses organizētajos kursos, semināros. Lūdzam iepazīstināt ar pilnu šā līguma tekstu. Lūdzam atbildēt un pamatot, kā izskaidrojams šādas ciešas militārās sadarbības līgums ar Uzbekistānu - NVS valsti, ņemot vērā to, ka Latvija konceptuāli pieņēmusi konsekventu kursu uz līdzdalību un iekļaušanos NATO." Deputāti Ķezbers, Zaķis, Celmiņš, Kaža, Jurkāns - Ernests Jurkāns.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Latvijas Republikas aizsardzības ministram Mārim Gailim.

Pārejam pie darba kārtības ceturtās sadaļas — likumprojektu izskatīšana. Likumprojekts "Lauksaimniecības likums".

Lūdzu referentu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas! Ervids Grinovskis, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā!

E.Grinovskis

(LZS, KDS, LDP). Cienījamā Saeima! Saglabājot daudz no tā, kas ir jau iestrādāts projektā, gribu tomēr izteikt arī veselu rindu papildinājumu un labojumu, kuru trūkst pašreizējā projektā...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Grinovska kungs! Jūs uzstājaties debatēs vai stādāt priekšā likumprojektu?

E.Grinovskis.

Likumprojekts - Lauksaimniecības likums pirmajam lasījumam. Labojumi ir trīs. Pirmkārt...

Sēdes vadītāja. Grinovska kungs, es atvainojos vēlreiz, ka es jūs pārtraucu! Jūs stādāt komisijas vārdā šo likumprojektu priekšā vai jūs uzstājaties debatēs, lai izteiktu iebildumus pret šo likumprojektu?

E.Grinovskis.

Es uzstājos komisijas vārdā, aizstāvu likumprojektu ar papildinājumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies!

E.Grinovskis.

Viss skaidrs. Pirmkārt, iesaku izmainīt metodoloģisko bāzi, atsakoties šai ziņā no liberālisma galējām konsekvencēm un nostājoties uz teorētiskām koncepcijām, kuras vairāk atbilst Tenca mācībām, kas pieļauj arī valsts regulējošo un kontrolējošo lomu un sociāli orientētu tirgus ekonomiku. Tā būtu konceptuālā bāze šī likuma izstrādei.

Otrs. Struktūras moments. Atzīstu par nepieciešamu likumā ievērot sekojošu struktūru. Īpašā blokā jāizdala vesela rinda jautājumu, kuriem es piegriezīšu galveno vērību, kuri būtu virzīti uz lauksaimniecības atveseļošanu jeb sanāciju un kuri risināmi nekavējoties, jo bez tā nav iespējams iziet no pašreizējā kritiskā stāvokļa. To mērķis ir stabilizēt lauksaimniecību, apturēt lejupslīdi un iezīmēt kaut nelielu, bet stabilu attīstību. Un otrs bloks būtu jautājumi, kas attiecas jau uz normālu evolucionāru attīstības gaitu, kad ir veikta elementārā sakārtošana, bet faktiski sākas jau arī šodien.

Un trešais. Tie ir konceptuālas dabas jautājumi, kuri daļēji ir iestrādāti jau pašreizējā variantā, bet kurus gribu arī papildināt ar dažām prioritātēm, kam manuprāt ir ļoti alternatīvs raksturs. Pirmām kārtām tā ir zemnieku parādu dzēšana. Es saprotu, ka tas vairāk ietilptu gada likumā, bet šajā konceptuālajā aspektā gribētu redzēt normu, un tādu mēs dosim, kas noteiktu parādu režīmu lauksaimnieciskajā ražošanā, lai izbeigtu pašreizējo stāvokli, kad trūkst simetrijas principa lauksaimnieciskās ražošanas regulēšanā ar finansu mehānismiem. Proti, ja zemnieks ir parādā nodokli, tūlīt pielieto sankcijas, turpretī pārstrādes uzņēmumi var gadiem nesamaksāt zemniekiem parādus, un nekādu sankcijas režīmu nav. Lūk, izbeigt šo antisimetrisko praksi, kas kalpo šodien savtīgām interesēm dažādās komercstruktūrās, it sevišķi pārstrādāšanas sfērā. Gribu saistīt parādu dzēšanu ar noteiktu laika periodu, pieņemot trīs gadus, bet, ja tas netiek izpildīts, šī jautājuma izpildi saistīt Saeimā ar uzticības balsojumu valdībai, jo tik neatlaidīgs ir šis jautājums.

Otrs princips, otra prioritāte būtu valstiskā atbalsta politika lauksaimnieciskajai ražošanai — moments, kas ir visvairāk pretrunā ar liberālisma galējām konsekvencēm. Atzīstu, ka valstiskā regulēšana, valstiskais atbalsts, es viņu saucu par agrāro protekcionismu, ir nepieciešams triju faktoru dēļ. Tie ir lauksaimnieciskās ražošanas augstā fondu ietilpība, kapitāla lēnā aprite un paaugstinātais jeb dubultais riska faktors. Līdzšinējā lēmuma projekta variantā šis jautājums daļēji ir iestrādāts, gribu viņu pastiprināt un aktualizēt, bet pamats šeit ir.

Trešā prioritāte, kurai pievēršu uzmanību šajā sanācijas periodā, ir iekšējā tirgus sakārtošana, kas būtu jāveic vairākos virzienos, bet es šeit atzīmēšu tikai faktiski vienu. Ir pagājis laiks, kad ražotājs strādā neorganizētam tirgum, nezinot, vai preci pārdos vai ne. Šodien ražošana norit visās tirgus zemēs uz pasūtījumu portfeļa pamata, un ir nepieciešams, lai zemnieks jau gadu iepriekš zinātu, kam, ko, cik un atbilstoši kādiem kvalitātes parametriem viņš savu produkciju varēs pārdot. Šodien tā nav, un, ja šis stāvoklis tāds nav, tur liela vaina ir iepriekšējai lauksaimniecības vadībai. Tas ir galvenais moments, ko es akcentēju — iekšējā tirgus sakārtošanas kārtība. Ir citi, kurus es šodien šeit neskaršu.

Ceturtā prioritāte konceptuālā aspektā būtu ekonomisko robežu aizsargāšana. Mums viņa it kā jau ir, bet es pievēršu uzmanību, ka šis likums neīstenojas, un gribu nosaukt lietas īstajā vārdā. Balstoties uz savu personīgo pieredzi, teikšu, ka šeit jau korumpētā darbībā ne tikai ir pieķerti kontroles objekti, bet korumpētas attiecības ieviesušās arī jau pašos kontroles subjektos, kas liecina par valsts institūciju nespēju veikt savu funkciju, kura novedusi pie tā, ka tautsaimniecībā sākušies neatgriezeniski procesi. Bet pasaku sekojošo — ja ekonomiskā robeža netiks aizsargāta, tad lauksaimniecība neglābjami sabruks. Šajā kontekstā izsaku sekojošu piezīmi: galvenais ir tirgus. Galvenais faktors, kas ierobežo lauksaimnieciskās ražošanas attīstību, ir tirgus šaurība, kuru nosaka: a) lielas iedzīvotāju daļas maksātspējīgā pieprasījuma zemais līmenis; b) tas, ka šo trūcīgo tirgus ietilpību aizpilda ar un bez muitas deklarācijām ievestajiem produktiem. Ja šī tirgus situācija netiks labota, lauksaimniecības stāvoklis ir bezcerīgs, iznākums ir letāls.

Tālāk gribu pievērst uzmanību tādam jautājumam kā agrārās telpas jeb, vienkāršāk sakot, lauku attīstības problēma, kas faktiski šeit ir pieminēta, bet nav izvērsta. Mums ir jāpatur prātā prioritāte, ka laukos, ja gribam saglabāt lauku dzīvesveidu, lauku ainavu, ir jāsaglabā apmēram viena trešā daļa nācijas. Šī atziņa ir aprobēta šodien jau arī ārzemēs. Ja tas nenotiks, sekas ir grūti prognozējamas jeb varbūt ir prognozējamas —tas var beigties ar ģenētiskā koda deformēšanos. Lai to īstenotu, ar lauksaimniecību vien mēs nevaram aprobežoties, ir ar fiskālās politikas, ar kredītu politikas palīdzību laukos jāveicina citu ražotņu attīstība, kas šeit likuma projektā ir it kā pieminēta, bet nav pietiekami konkretizēta. Un šeit ir nepieciešams līdzās lauksaimniecībai attīstīt lauksaimniecības produkcijas pārstrādi, mežsaimniecību, mežu pārstrādi, agroservisu un ļoti daudzpusīgu un sarežģītu sociālo infrastruktūru, lai laukos saglabātu vienu trešo daļu iedzīvotāju. Tikai tas dos iespēju nodrošināt lauku dzīvesveidu kā vienu no nācijas identitātes saglabāšanas faktoriem, un šeit varbūt ir visdziļākā jēga, kas ir ielikta lauksaimniecības programmā.

Nākošais jautājums. Tas ir ļoti aktuāls un varbūt pat vairāk iederas gada likumā, bet es atļaušos to minēt šajā kontekstā. Pēdējos trijos četros gados ir vērojama parādība, ka iet bojā galvenais resurss lauksaimniecībā — lauksaimniecības zeme. Lauki masveidīgi aizaug ar "ziemeļu kokvilnu", ar nezālēm. Pēc aptuveniem orientējošiem datiem pēdējos trijos četros gados tas ir noticis jau apmēram 400 līdz 500 000 hektāru lielā platībā. Šodien tās ir nezāles, rīt būs krūmi, un tad jau būs sācies neatgriezenisks process. Tādēļ man ir pieteikums šodien jau jaunajai valdībai nodrošināt, lai nākamajā gadā šīs platības atrastos melnās papuves režīmā, ko rudenī varētu apsēt ar ziemājiem. Un šim nolūkam nepieciešams bezprocentu īstermiņa kredīts, apgrozāmā kapitāla elementu mobilizācija un valsts garantēta saražotās produkcijas noņemšana, tas ir, iepirkšana, lai nodrošinātu galvenā resursa — zemes — saglabāšanu un bojā ejas novēršanu. Ja tas netiks izpildīts jau nākošajā saimniecības gadā, pēc tam būs jau par vēlu.

Un beidzamais. Alternatīvas ieejai Eiropas Savienībā faktiski nav, bet es šeit gribētu lietot pazīstamo teicienu: steidzieties lēnām. Tāda Latvija un ar tādu lauksaimniecību, kāda ir šodien, Eiropas Savienībai nav vajadzīga. Jo pastāv režīms, ka mēs gan saņemsim dotācijas no Eiropas budžeta, kas lauksaimniecībai ir diezgan devīgs — pāri par 50 procentiem, bet to saprot arī Eiropas Savienība, ka ar tādu lauksaimniecību, kāda mums ir šodien, mums Eiropas Savienībā ieiet būs ļoti grūti vai pat neiespējami. Tādēļ es vēršos pie tiem, kam ieeja Eiropā ir pašmērķis, un akcentēju uzmanību uz nepieciešamību piegriezt vērību ekonomisko priekšnoteikumu sagatavošanai, lai mēs šajā Eiropā varētu ieiet ar latviešiem pienācīgo godu un apziņu. Tas nav iespējams, neatveseļojot, nesanacējot pašreizējo lauksaimniecības attīstības stāvokli.

Lūk, tās ir galvenās stratēģiskā rakstura prioritātes, kuras daļēji, bet nepietiekami ir atspoguļotas pašreizējā variantā un par kuru bezalternatīvo raksturu es iestājos.

Otrs bloks, pie kura es šeit sīkāk nepakavēšos, ir saistīts ar lauksaimniecības jau normālu evolucionāru attīstību, kura ir sākusies arī šodien. Tajā paredzētas zemes īpašuma formas. Mums ir jābūt skaidrai prognozei, uz kādām zemes īpašuma formām mēs ejam, kādas būs īpašuma un nomas attiecības. Es esmu par to, ka Latvijai jābūt saimnieku zemei, īpašniekam un saimniekam jābūt vienā personā, nevis nomnieku valstij, jo nomai ir vesela rinda negāciju, kuras es negribu redzēt Latvijā. Ir jābūt tiesiskām normām par uzņēmējdarbības formām pašā lauksaim-niecībā un uzņēmējdarbības formām laukos, kas nepieder pie lauksaimniecības, bet kas atradīsies laukos ar galveno funkcionālo nozīmi, lai laukos saglabātu trešo daļu iedzīvotāju un tādā veidā nodrošinātu nācijas identitātes saglabāšanu, ko es formulēju kā lauksaimniecības attīstības augstāko un galīgo mērķi.

Pagaidām viss. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Vārds Annai Seilei, LNNK un LZP frakcijas deputātei!

A.Seile

(LNNK, LZP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Sagatavotais likumprojekts ir vēl vārgāks nekā Latvijas lauksaimniecība šobrīd. Un tomēr es aicinu šo likumprojektu atbalstīt, lai arī viņā ir ārkārtīgi daudz deklaratīvu frāžu. Tas ir tas pats vecais likums, kurš tika iesniegts jau 5.Saeimā un netika atbalstīts viņa nesagatavotības dēļ. Un tomēr — varbūt tas izklausās paradoksāli — es aicinu šo likumu atbalstīt pirmajā lasījumā, lai ātrāk lauksaimniekiem būtu likums un viņā tiktu iestrādāti otrajā un trešajā lasījumā jau lauksaimnieku vidū daudzi sagatavotie priekšlikumi.

Īsos vārdos es tikai gribu vērst uzmanību uz tām sadaļām, kuras būtu pilnīgi nepieciešamas izstrādāt šajā likumā no jauna. Tā, piemēram, viena no likuma nobeidzošajām sadaļām ir "Zemes izmantošana un saglabāšana". Neviena konkrēta fakta, neviena konkrēta priekšlikuma. Šajā sadaļā būtu skaidri un gaiši jānorāda, kā izmantot valsts zemes fondu. Ja zemes reformas gaitā ir skaidrs, ka īpašnieks agrāk vai vēlāk, labāk vai sliktāk savu zemi izmantos, tad par valsts zemes fonda izmantošanu šeit nav runāts ne vārda. Šeit sīki vajadzētu limitēt — ko darīt ar šīm zemēm, kas zemes reformas gaitā paliks pāri. Un šis laiks pienāks ārkārtīgi ātri, jo ļoti daudzās pašvaldībās zemes reforma faktiski ir pabeigta. Zeme ir sadalīta, un ir atlicis pieņemt šo lēmumu, ka visa pārējā, nesadalītā zeme paliek valsts īpašumā. Un ir vēl ļoti daudzas tādas nepilnības. Gari nerunājot, aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Roberts Dilba , Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

R.Dilba

(LVP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vispirms gribētu pateikties profesoram par pamatīgu zinātnisku nopamatojumu, kāpēc mums ir vajadzīgs šis likums. Un tāpēc es arī mūsu frakcijas vārdā aicinu jūs pieņemt Lauksaimniecības likumu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Lauksaimniecības likums" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu komisijai termiņu, līdz kādam var iesniegt papildinājumus un labojumus. Lūdzu komisijas pārstāvi, līdz kādam iesniegt papildinājumus un labojumus? Datumu, lūdzu, līdz kādam! Kurā datumā ir pēdējā diena, kad var iesniegt...

E.Grinovskis.

Cienījamie kolēģi! Tātad iesniegumus, lūdzu, līdz 21.decembrim. Šā gada 21.decembrim. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tātad līdz 21.decembrim. Paldies!

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"".

Un alternatīvais likumprojekts tāds pats — "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Aivars Kreituss, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

A.Kreituss

(DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Pēc Finansu ministrijas ierosinājuma Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir iesniegusi izskatīšanai alternatīvu likumprojektu, dokuments nr.84, "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"". Un atšķirības no deputātu Seiles, Pētersona, Lamberga, Tabūna un Gaiļa iesniegtā likumprojekta ir šādas. Es viņas uzskaitīšu — četras.

Pirmkārt. Centrālās zemes komisijas izdevumu palielināšanai par līdzekļu avotu netiek izmantotas kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem, bet kredītu atmaksa par Pasaules bankas līgumsaistību izpildi.

Otrkārt. Pēc ministriju lūgumiem tiek optimizēta līdzekļu izlietošana, nemainot kopsummas, atsevišķās ministrijās — Ārlietu ministrijā, Ekonomikas ministrijā, Finansu ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Labklājības ministrijā un Tieslietu ministrijā. Tas ir paskaidrots dokumenta nr.84 pielikumā.

Treškārt. Precizēts Centrālās vēlēšanu komisijas pasākumu nosaukums, "Saeimas vēlēšanu izdevumi" nomainīti ar "Saeimas vēlēšanu un referenduma izdevumi", nemainot piešķirto līdzekļu apjomu.

Un tālāk, ceturtkārt, palielināti atsevišķi Finansu ministrijas speciālie budžeti sakarā ar ieņēmumu palielināšanos šajos budžetos.

Vispirms mums būtu jāizlemj, kuru dokumentu skatīt, un mans lūgums ir skatīt šo alternatīvo likumprojektu, kurā ir iekļauts likumprojekts, izskatāmais dokuments nr.19, kā jau es teicu, — pirmais. Skatīt tātad šo otro, alternatīvo likumprojektu kopā ar visiem šiem pārējiem punktiem attiecībā uz atsevišķām ministrijām.

Sēdes vadītāja. Informēju, ka iesniedzēji noņem savu iesniegto likumprojektu, un to ir iesniegusi deputāte Anna Seile.

A.Kreituss.

Paldies! Tālāk man ir lūgums nobalsot par šā likuma steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Tātad balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"" steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — 2, atturas — 6. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Kreituss.

Paldies! Tālāk man ir lūgums balsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Vispirms jautājums — vai kāds nav pieteicies debatēs pirmajam lasījumam? Ēriks Kaža, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

Ē.Kaža

(DPS). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Kaut kopumā es saprotu, ka vajag mainīt šo budžetu, un, piemēram, es arī atbalstu, ka vajag palielināt budžetu Centrālajai zemes komisijai, par pārējiem punktiem es domāju, ka šeit ir lielas šaubas. Un viens no tiem ir, piemēram, Ārlietu ministrijā remontēšanas darbi. Es saprotu tā, ka, ja šodien mums ir milzīgs budžeta deficīts valstī, man liekas, ka mums arī vajag sākt ko ekonomēt. Un šeit es saprotu, ka ļoti veiksmīgi mūsu Ārlietu ministrija ieekonomējusi līdzekļus — 214 tūkstošus latu. Tas nozīme, ka viņi nesamaksāja vēstniecību uzturēšanai, bet šodien viņi grib izmantot šos līdzekļus priekš remonta. Es nezinu, varbūt mēs esam tik bagāta valsts, ka tagad tikai taisīsim tos remontus. Un tajā pašā laikā ņemsim kredītus un maksāsim procentus. Pēc mana uzskata to nevar darīt. Un šajā gadījumā es neatbalstu un aicinu visus pārējos arī neatbalstīt šo grozījumu.

Ja runājam tālāk, par nākošo, Ekonomikas ministrija atkal ierosina palielināt izdevumus centrālajam aparātam. Ja mēs tā tālāk strādāsim, tad mēs tikai maksāsim centrālajam aparātam. Tas nozīmē, ka palielināsim maksājumus ierēdņiem un pārējiem. Bet kur mēs ņemsim to naudu? Es saprotu, ka mēs samazināsim izdevumus Starptautiskā valūtas fonda kredītu atmaksai. Skaidrs, ka nevajag atdot kredītus, labāk samaksāt sev algu. Bet kur mēs tā tālāk iesim? Skaidrs, ka tad mēs tos kredītus nekad neatdosim, ja mēs ņemsim kredītus un maksāsim algu. Un, ja skatīt tos visus grozījumus tālāk, iznāk tā, ka līdzīgs variants ir Finansu ministrijā, kur vajag palielināt izdevumus, kas saistīti ar starptautisko aizņēmumu noformēšanu. Tas nozīmē, ka mēs noformēsim pareizi. Bet kur mēs ņemsim to naudu, lai pareizi noformētu visus aizdevumus? Mēs vienlaicīgi paņemsim to no Starptautiskā valūtas fonda kredītu atmaksas. Pareizi! Nevajag atdot kredītu, labāk pareizi noformēsim to kredītu! Ja tā mēs rīkosimies tālāk, mūsu valstij nekas nepaliks.

Un pēdējais, kur es arī pats būšu pretī un aicinu arī jūs balsot "pret", ir priekšlikums Centrālajai vēlēšanu komisijai piešķirt līdzekļus "Tēvzemes un Brīvības" izstrādātā likumprojekta realizācijai, tas ir, tautas nobalsošanai. Es nezinu, man liekas, ka mums nav pieņemts lēmums, ka mēs tagad noorganizēsim tautas nobalsošanu par "Tēvzemes un Brīvības" likumprojektu, bet jau šodien mēs domājam par to, ka vajag iedot papildu līdzekļus, lai to noorganizētu. Kā es saprotu, ja šeit ir Saeima un mums vajag par visiem jautājumiem kopā balsot, tad, lūdzu, mums šeit ir iespēja parunāt par to. Ja tas ir lietderīgi patiešām, tad jā, tad mēs piešķirsim tos līdzekļus. Bet netaisīsim tā uz priekšu, ka vispirms mēs iedosim līdzekļus un tikai pēc tam balsosim, vai to vajag vai nevajag. Šajā gadījumā es aicinu varbūt arī atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu tāpēc, ka tur ir lietderīgi priekšlikumi, bet tajā pašā laikā ļoti uzmanīgi sagatavot visus priekšlikumus un nepieļaut tādus variantus kā tikai tērēt līdzekļus, kad valstij ir grūti. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Vārds referentam!

A.Kreituss.

Paldies par aizrādījumiem, bet, tā kā nākošais lasījums ir paredzēts 14.decembrī, tad es domāju, ka šos aizrādījumus ir iespējams iesniegt. Un tāpēc man ir lūgums balsot par pirmo lasījumu. Un nobalsošanas gadījumā priekšlikumus iesniegt līdz 11.decembrim.

Sēdes vadītāja. To mēs noprecizēsim pēc nobalsošanas. Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam""! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 1, atturas — 4. Likumprojekts pieņemts.

Lūdzu termiņu, līdz kādam iesniedzami papildinājumi un labojumi!