Skaidrīte Krūmiņa, Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja, — "Latvijas Vēstnesim"

— Pēdējos gados, kā vērojams, sabiedrībā pieaugusi notāru loma. Lūdzu, raksturojiet viņu galvenos uzdevumus!

— Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija ir viena no tām organizācijām, kas izveidota samērā nesen — šogad septembrī tai palika divi gadi. Tā kā brīvā profesija pastāvēja līdz 1940.gadam un tika atjaunota 1993.gadā. Notāru kolēģijai bija savas tradīcijas, un tās atkal ir atdzimušas atjaunotā Notariāta likuma ietvaros. Taču nereti daudziem joprojām nav skaidrs, kāda ir notāra profesija, kādi viņam ir pienākumi un tiesības. Bieži vien dominē uzskats, ka notāri ir biznesmeņi un notariāts dibināts tāpēc, lai iegūtu tikai peļņu.

Taču Notariāta likumā varam atrast uz to īsto atbildi: proti, notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kas pielīdzinātas valsts dienesta amatpersonām un darbojas tiesu pārraudzībā. Notāriem ar likumu piešķirtas īpašas funkcijas. Vispirms — realizēt konkrētas valsts funkcijas, jo viena no valstiskuma pazīmēm ir tā, ka notariātam ir ģerboņa zīmogs ar papildināto Latvijas mazo ģerboni. Tāpēc nevar būt runas par kādu privātu, bet drīzāk — par valstiskas nozīmes struktūru. Arī savā darbā notārs pārstāv valsts intereses, taču atšķirībā no advokāta viņa pienākums — apliecinot dažādus līgumus, nodrošināt abu slēdzēju pušu interešu un tiesību maksimālu aizstāvību. Ja Advokatūras likums paredz advokātam tiesas procesā aizstāvēt vienas personas puses likumīgās intereses, tad Notariāta likumā teikts, ka notārs savā darbībā ir pakļauts likumam un vienīgi likumam. Viņš pilda savus pienākumus kā neatkarīgs, neitrāls abu — fizisko un juridisko — pušu likumīgo tiesību un interešu nodrošinātājs. Otra būtiska iezīme: notārs par savu darbu atbild ne tikai likuma priekšā, bet materiāli — arī savu klientu priekšā. Notārs ar savu rīcību nedrīkst nodarīt materiālu kaitējumu saviem klientiem. Tāpēc notāri savu darbību apdrošina. Šim nolūkam kalpo speciāli apdrošināšanas noteikumi. Ja notārs neuzmanības dēļ radījis klientam kādu zaudējumu, tad to atlīdzina apdrošināšanas sabiedrība. Taču, ja atklājas tīša notāra vaina, tad viņš pats sedz materiālos zaudējumus.

— Kā jurists kļūst par notāru un kāda ir jūsu vadītās padomes ietekme viņu darbā?

— Pirms sava amata pienākumu pildīšanas visi Latvijā praktizējošie notāri nodod zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam. Pēc tam, kad viņi ir iekļauti zvērinātu notāru sarakstā, apdrošina savu darbību un var sākt strādāt. Notāri apvienojas Zvērinātu notāru kolēģijā. Un arī tai ir īpaša valstiska nozīme, savs zīmogs ar Latvijas ģerboni. Savukārt Zvērinātu notāru padome, ko kolēģijas kopsapulce ievēlē uz trim gadiem, ir saistīta ar citām valsts un pašvaldības institūcijām, pārstāv notārus. Turklāt padome veic arī uzraudzības funkcijas, pārbauda notāru darbu. Vēl kāda svarīga tās funkcija: savu kadru izglītošana. Padome rūpējas arī par zvērinātu notāru maiņas sagatavošanu.

Ļoti svarīgs uzdevums — darbs ar likumdošanas aktiem, kuri skar notāru profesionālo pienākumu jomu. Padome tādos gadījumos dod savu vērtējumu, kā likums darbosies šajā sfērā.

Gribu vēl piebilst, ka notāri atbild ne tikai mūsu padomes priekšā, bet viņu darbību uzrauga arī tā apgabaltiesa, kuras teritorijā notārs strādā. Protams, disciplināri notāru var sodīt tieslietu ministrs. Tātad nosacīti, it kā no vienas puses — brīva profesija, bet no otras — tomēr stingri kontrolēta. Un tas arī saprotams, jo notāriem jābūt ļoti kvalificētiem speciālistiem, profesionāļiem, lai neciestu klientu intereses. Šajā ziņā ieinteresēts arī pats notārs. Tātad notāru darbības uzraudzību veic attiecīgā apgabaltiesa, bet tieslietu ministrs notāru ieceļ amatā, nosaka vietu skaitu, vadoties no klientu pieprasījuma pēc notāra pakalpojumiem. Pašlaik valstī praktizē 84 notāri, ap 19 vietas ir brīvas. Pasaules prakse apliecina, ka uz 25 000 cilvēkiem jābūt vismaz vienam notāram. Te, protams, jāskatās, cik nozīmīgi ir notariāta darījumi. Piemēram, viens notārs stundā apliecina daudzus, bet mazāk nozīmīgus dokumentus, šķiet, ka ir ļoti noslogots, taču viena līguma slēgšana prasa gandrīz stundu. Ir tāda situācija — rajonā daudz iedzīvotāju, bet maz privātīpašuma. Toties citā rajonā, piemēram, Limbažu, Kurzemes rajonos, iedzīvotāju mazāk, taču daudz nekustamā īpašuma. Tas savukārt prasa notāra pakalpojumus.

— Kā notāri paaugstina savu kvalifikāciju, zina jaunos likumus? Nereti nācies sastapties ar gadījumiem, kad atbilstošus likumus nezina pašvaldību institūciju amatpersonas.

— Tas varētu būt, ja nav organizētas regulāras mācības. Mūsu metodiskā padome gādā, lai kolēģi obligāti izglītotos reizi mēnesī. Tad visi notāri sanāk kopā un visu dienu notiek nodarbības. Mēs cenšamies uz tām aicināt kompetentus lektorus no Latvijas Universitātes, Saeimas Juridiskās daļas un citus. Paldies viņiem par atsaucību! Šajās reizēs notāri iepazīstas ar pieņemtajiem likumiem, saņem metodisko informāciju un citus vajadzīgos materiālus.

— Cik zinu, pavasarī Latvijas notāru delegācija devās uz Vāciju, kur tika uzņemti kādā nozīmīgā apvienībā. Vai tas arī palīdzēs notāru darbības pilnveidošanā?

— Jā, mācības kolēģiem notiek ne tikai Latvijā, bet dodamies arī uz citām Baltijas valstīm. Tad kopīgos semināros uzzinām par ārvalstu tiesību normām, jo tagad, kad teritoriālie ierobežojumi darījumiem ar nekustamiem īpašumiem ir atcelti, notāriem jākārto arī darījumi ar citu valstu pilsoņiem. Pie mums ierodas lasīt lekcijas arī Eiropas Padomes speciālisti dažādās tiesību nozarēs.

Kāpēc šādas mācības ir iespējamas? Tāpēc, ka šopavasar Latvijas notāru kolēģija ir uzņemta Pasaules latīņu notariāta apvienībā. Starp citu, tā tika izveidota 1948.gada 2.oktobrī. Sākumā tur bija nedaudzas valstis, tagad ir jau 62. Šīs apvienības mērķis — apvienot to valstu notārus, kur darbojas romiešu tiesības. Piemēram, Amerikā ir cita tiesību skola, Skandināvijas valstīs — vēl citādāka. Pasaules latīņu notariāta apvienības uzdevumos ietilpst notāru izglītošana, pieredzes apmaiņa. Un tas notiek četras reizes gadā. Protams, ne jau visi notāri ik reizi var doties uz šādām tikšanām, lai smeltos zināšanas un krātu pieredzi (tas saistīts ar līdzekļiem), taču pārstāvji ir un, atgriezušies mājās, viņi stāsta saviem kolēģiem par dzirdēto. Apvienība pārstāv notārus dažādās pasaules nozīmes struktūrās. Piemēram, tāds ir Eiropas Padomes tiesību sektors. Tāpēc ir iespējams izmantot šīs struktūras, organizējot metodisko darbu. Taču gribu piebilst, ka pirms Latvijas uzņemšanas šajā organizācijā Eiropas Padomes pārstāvji kopā ar Pasaules latīņu notariāta apvienības pārstāvjiem iepazinās ar Latvijas likumdošanu — Civillikumu, Zemesgrāmatas likumu un Notariāta likumu. Un tikai pēc gada, kad Eiropas Padomē izanalizēja šos likumus, tika lemts par uzņemšanu.

Šopavasar, kad mēs kļuvām par minētās apvienības locekļiem, notika tās kongress — to sasauc reizi trijos gados. Vienlaikus ar Latviju Pasaules latīņu notariāta apvienībā uzņēma arī Igauniju, Krieviju, Albāniju, divas Āfrikas valstis. Jā, lai cik dīvaini tas būtu — arī tur ir romiešu tiesību skolas principi. Apvienības prezidents ir Andre Švarcgens no Luksemburgas, bet viņa rezidence atrodas Argentīnā. (Skat. fotoattēlu, kur mūsu Latvijas notāru delegācijas pārstāve Skaidrīte Krūmiņa stāv pie savas valsts karoga kopā ar Andre Švarcgenu — R.B.)

— Paldies par sarunu. Lai mūsu notāriem netrūkst zināšanu un strādātgribas savu klientu, visas valsts labā!

Sagatavoja Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore