Apstiprināti Latvijas Juristu biedrības kongresā 1995. gada 9. decembrī

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Latvijas Juristu biedrība (turpmāk tekstā: LJB) ir brīvprātīga, nevalstiska, neatkarīga sabiedriska organizācija, kas uz kopēju interešu pamata apvieno Latvijas Republikas profesionālos juristus.

LJB savā darbībā pamatojas uz Latvijas Satversmi, ievēro Latvijas likumus un citus normatīvos aktus, darbojas ar tiesiskām metodēm, ievērojot atklātumu un līdztiesības principus.

LJB prezidija atrašanās vieta — Rīgā, Miesnieku ielā 11.

1.2. LJB un tās nodaļas ir juridiskas personas. Tām ir zīmogs ar savu nosaukumu un konts bankā.

1.3. LJB ir sava atribūtika. LJB atribūtika izmantojama tikai ar LJB prezidija atļauju.

2. Darbības mērķi un uzdevumi

LJB mērķi un uzdevumi ir:

2.1. Tiesiskiem līdzekļiem panākt, lai Latvija kļūtu par demokrātisku un tiesisku valsti, kura atbilstu Eiropas Savienības standartiem.

2.2. Rūpēties par juristu profesionālo izaugsmi, pilnveidot juridisko kultūru.

2.3. Veicināt Latvijas juristu saprašanos un tuvināšanos, sakaru attīstību ar citu valstu juristiem.

2.4. Atbalstīt citu valstu juristus un viņu organizācijas, kas iestājas par vispārcilvēcisko vērtību saglabāšanu, mieru, demokrātiju un ekoloģiski tīru apkārtējo vidi.

2.5. Sekmēt Latvijas tautu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas juridisko nodrošinājumu un vēsturisko tiesisko tradīciju apzināšanu.

2.6. Veidot un attīstīt sabiedrisko juridisko domu.

2.7. Izkopt juridisko terminoloģiju latviešu valodā, īpašu uzmanību pievēršot juridiskās valodas kultūrai.

3. Darbības formas

3.1. LJB saskaņā ar tās uzdevumiem var:

3.1.1. piedalīties likumu jaunradē, konsultējot, ekspertējot vai dodot atzinumus;

3.1.2. apspriest un izteikt viedokli par sabiedriski nozīmīgiem valsts varas un pārvaldes institūciju normatīvo aktu projektiem un to atbilstību likumiem;

3.1.3. izteikt viedokli par jau spēkā esošiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, ierosināt izdarīt tajos izmaiņas, atcelt tos vai izstrādāt (radīt) to vietā jaunus;

3.1.4. sadarboties ar citu valstu un starptautiskām juridiskām un citām apvienībām, organizēt simpozijus, konferences un sanāksmes tiesiskos jautājumos;

3.1.5. izdot savu periodisku preses izdevumu;

3.1.6. rekomendēt juristus uz vakantām vietām valsts un sabiedriskajās organizācijās;

3.1.7. organizēt juristu klubus, darba komisijas;

3.1.8. izveidot biedrības juridisko metodisko centru un bibliotēku;

3.1.9. nodarboties ar izdevējdarbību un citu uzņēmējdarbību atbilstoši likumam "Par sabiedriskām organizācijām".

3.2. LJB savu uzdevumu veikšanai var izmantot arī citas darbības formas.

4. LJB biedri, viņu tiesības un pienākumi

4.1. LJB ir individuālie un kolektīvie biedri.

4.2. Par LJB biedru var kļūt jebkura persona ar augstāko juridisko izglītību, kura atzīst un ievēro LJB statūtus.

Augstāko juridisko mācību iestāžu studentus uzņem par LJB biedru kandidātiem, un viņiem ir visi biedru pienākumi un tiesības, izņemot balsstiesības.

LJB var būt kolektīvie biedri (juristu asociācijas, juridiskās firmas, biroji u.tml.), kuri sadarbojas ar LJB uz vienošanās pamata.

4.3. Personai, kura vēlas iestāties LJB, jāiesniedz rakstisks iesniegums LJB prezidijā vai nodaļā un jāiemaksā iestāšanās nauda tādā apmērā, kā to noteicis LJB kongress.

Jautājumu par biedra uzņemšanu izlemj LJB prezidijs vai nodaļas biedru kopsapulce un informē par to LJB prezidiju.

4.4. LJB biedram ir tiesības:

4.4.1. vēlēt un tikt ievēlētam LJB vadības institūcijās;

4.4.2. piedalīties LJB vadības institūciju darbā ar padomdevēja tiesībām;

4.4.3. iesniegt LJB prezidentam, prezidijam, savai nodaļai, komisijām un darba grupām priekšlikumus, pieteikumus, protestus par LJB darbības jautājumiem;

4.4.4. prasīt savu tiesību un likumīgo interešu aizstāvību jebkurā LJB vadības institūcijā;

4.4.5. saņemt biedrības rekomendāciju darbam juridiskās firmās, birojos, valsts vai pašvaldību institūcijās;

4.4.6. izmantot biedrības atribūtiku prezidija noteiktā kārtībā;

4.4.7. piedalīties LJB pasākumos.

Piederība pie LJB neliedz tiesības būt par citas sabiedriskās organizācijas biedru.

4.5. LJB biedra pienākumi ir:

4.5.1. ievērot LJB statūtus;

4.5.2. iesaistīties nodaļas un citu LJB strukturālo veidojumu darbā;

4.5.3. maksāt biedru naudu ik gadu tādā apmērā, kā to noteicis LJB kongress.

4.6. LJB biedram ir tiesības pēc savas iniciatīvas izstāties no biedrības, par to rakstiski paziņojot nodaļai vai prezidijam.

4.7. Izslēgšana no LJB pieļaujama gadījumos, ja LJB biedrs:

— pārkāpj statūtus;

— diskreditē jurista vārdu.

Lēmumu par izslēgšanu no LJB pieņem tās nodaļas biedru kopsapulce, paziņojot par to LJB prezidijam.

LJB nodaļas lēmumu par izslēgšanu var pārsūdzēt LJB prezidijā, kura lēmums ir galīgs.

4.8. Par sevišķiem nopelniem teorētiskās juridiskās domas un prakses attīstībā, kā arī par darbību, kas būtiski sekmējusi LJB uzdevumu īstenošanu, atsevišķām personām var piešķirt LJB goda biedra nosaukumu.

5. LJB struktūra

5.1. LJB biedri atbilstoši savām interesēm var apvienoties nodaļās, kuras veidojamas pēc teritoriālā vai nozaru principa.

Augstāko juridisko mācību iestāžu studenti apvienoti atsevišķā sekcijā pie LJB ar nodaļas tiesībām.

5.2. Nodaļu veido ne mazāk kā trīs biedri.

5.3. Nodaļas augstākā institūcija ir tās biedru kopsapulce, kuras lēmums ir spēkā, ja par to balsojusi vairāk nekā puse no klātesošiem biedriem.

5.4. Nodaļas ievēlē priekšsēdētāju (vadītāju), kā arī pēc saviem ieskatiem citas institūcijas.

5.5. Nodaļa pati saskaņā ar LJB statūtiem organizē savu darbu, rīkojas ar saviem finansu līdzekļiem, kas tiek izlietoti atbilstoši nodaļas pieņemtajiem lēmumiem.

5.6. Nodaļas reģistrējamas prezidijā, iesniedzot biedru sarakstu un ziņojot par to izmaiņām.

5.7. Par nodaļas izveidošanu prezidijs divu nedēļu laikā paziņo Tieslietu ministrijai un attiecīgajai pašvaldībai.

6. LJB institūcijas

6.1. LJB augstākā institūcija ir kongress, kuru sasauc reizi divos gados. Ārkārtēju kongresu var sasaukt pēc LJB prezidija vai kolēģijas iniciatīvas vai vienas trešdaļas LJB biedru ierosinājuma.

6.2. Kongresa laiku, vietu, pārstāvniecības normas un darba kārtību nosaka LJB prezidijs, paziņojot par to savlaicīgi visiem biedriem.

6.3. Kongress ir tiesīgs, ja tajā pārstāvēta vairāk nekā puse no LJB biedriem, kuri ir samaksājuši biedru naudu.

6.4. LJB kongress:

6.4.1. pieņem, groza, papildina LJB statūtus;

6.4.2. ievēlē uz diviem gadiem LJB prezidentu, prezidiju, kura skaitlisko sastāvu nosaka kongress, revidentu un preses izdevumu galveno redaktoru;

6.4.3. noklausās un apstiprina LJB prezidija, prezidenta un revidenta, un preses izdevuma galvenā redaktora pārskata ziņojumus;

6.4.4. lemj par LJB svarīgākajiem jautājumiem un turpmāko darbību;

6.4.5. apstiprina LJB atribūtiku;

6.4.6. nosaka iestāšanās un biedra naudas apmēru;

6.4.7. izlemj jautājumus par LJB reorganizāciju un pašlikvidāciju, kā arī iestāšanos starptautiskās juristu biedrībās un apvienībās.

6.5. Kongress pieņem lēmumu ar klātesošo biedru balsu vairākumu.

LJB kolektīvie biedri realizē balsstiesības ar savu pilnvaroto pārstāvju starpniecību.

Katram LJB biedram ir viena balss.

6.6. Kongresu starplaikā LJB vadošā institūcija ir LJB prezidijs. Prezidijs sastāv no prezidenta, prezidija locekļiem, kuri ievēlēti LJB kongresā.

Prezidijs no sava vidus ievēl LJB viceprezidentus.

Prezidijs sanāk pēc savas iniciatīvas, vai to sasauc LJB prezidents.

6.7. LJB prezidijs:

6.7.1. kongresa starplaikā vada LJB darbu;

6.7.2. organizē kongresa lēmumu izpildi, izskata un izlemj jautājumus, izņemot tos, kas ir tikai kongresa kompetencē;

6.7.3. var izveidot patstāvīgas darba grupas LJB darbības galvenajos virzienos un apstiprina to priekšsēdētājus;

6.7.4. apstiprina LJB tāmi un štatus, rīkojas ar LJB līdzekļiem, iegūst un atsavina kustamo un nekustamo mantu, par ko atskaitās kongresam;

6.7.5. sadala pienākumus starp LJB prezidentu un viceprezidentiem;

6.7.6. lemj jautājumu par biedru uzņemšanu un līdzdalības noteikumiem;

6.7.7. sasauc kolēģiju.

6.8. Prezidija darbu organizē LJB prezidents, kurš ievēlēts LJB kongresā.

Prezidents kārto saraksti LJB vārdā ar citām organizācijām un atsevišķām personām, pieņem un atlaiž LJB štata darbiniekus, kuri nav vēlēto institūciju locekļi.

Prezidents bez īpaša pilnvarojuma pārstāv LJB attiecībās ar citām organizācijām un institūcijām.

Dokumentus LJB vārdā paraksta prezidents, bet viņa prombūtnes laikā prezidenta nozīmēts viceprezidents.

6.9. Katrs LJB viceprezidents atbild par noteiktu darba virzienu, šajos jautājumos vada prezidija sēdes un paraksta attiecīgus lēmumus.

6.10. LJB prezidija sēdes lēmumus pieņem ar klātesošo locekļu balsu vairākumu un tos paraksta sēdes vadītājs.

Ikviens LJB biedrs ir tiesīgs piedalīties LJB prezidija sēdēs.

6.11. Revidents kontrolē LJB prezidija finansiālo un saimniecisko darbību un sniedz par to pārskatu LJB kongresam.

6.12. LJB kolēģija ir padomdevēja institūcija, kurā pārstāvēti ievērojami juristi un kura pēc prezidija priekšlikuma apspriež būtiskus jautājumus.

7. LJB manta. Finansu līdzekļi. Darbinieki

7.1. LJB ir sava manta, tai skaitā finansu līdzekļi, kas glabājas bankā.

7.2. LJB līdzekļus veido biedru nauda, fizisko un juridisko personu ziedojumi, citi ienākumi no finansēšanas avotiem, kas nav aizliegti ar likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem.

7.3. LJB finansu līdzekļus izlieto atbilstoši biedrības uzdevumiem un mērķiem saskaņā ar tāmi.

7.4. LJB var būt savi štata darbinieki.

8. LJB pašlikvidācija un reorganizācija

8.1. LJB darbība izbeidzas, ja kongress pieņem lēmumu par LJB pašlikvidāciju.

8.2. LJB kongress pieņem lēmumu par LJB pašlikvidāciju arī gadījumos, kad LJB pievienojas citai organizācijai, apvienojas ar citu organizāciju vai sadalās, dibinot jaunas sabiedriskās organizācijas.

8.3. LJB kongress izlemj jautājumu par LJB pievienošanos citai organizācijai, apvienošanos ar citu organizāciju vai sadalīšanos, dibinot jaunas sabiedriskās organizācijas.

8.4. LJB pašlikvidācijas un sadalīšanas gadījumā mantas un finansu līdzekļu izlietošanas un sadalīšanas kārtību nosaka kongress.