14. decembra sēde

Kopsavilkums

Saeima 2.lasījumā kā steidzamu izskatīja

likumprojektu:

— "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"". (Reģ.nr.49) (dok.nr.84; nr.111) Balsojums: 68 par, 3 pret, 6 atturas.

Saeima 1.lasījumā kā steidzamus izskatīja

šādus likumprojektus:

— "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par draudzību un sadarbību". (Reģ.nr.12) (dok.nr.23; nr.91) Balsojums par steidzamību: 82 par; 0 pret; 2 atturas, balsojums par 1.lasījumu: 77 par, 0 pret, 3 atturas.

— "Grozījumi korupcijas novēršanas likumā". (dok.nr.74; nr.114; nr.119) Balsojums par steidzamību: 75 par, 3 pret, 3 atturas, balsojums par 1.lasījumu: 58 par, 6 pret, 14 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem"". (Reģ.nr.55) (dok.nr.104) Balsojums par steidzamību: 77 par, 0 pret, 2 atturas, balsojums par 1.lasījumu: 81 par, 0 pret, 3 atturas.

Saeima 1.lasījumā izskatīja šādus likumprojektus:

— "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā". (Reģ.nr.39) (dok.nr.65; nr.98) Balsojums: 68 par, 0 pret, 1 atturas.

— "Par prekursoriem". (Reģ.nr.5) (dok.nr.12; nr.96) Balsojums: 76 par, 0 pret, 1 atturas.

— "Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību". (Reģ.nr.6) (dok.nr.7; nr.97) Balsojums: 80 par, 0 pret, 2 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"". (Reģ.nr.8) (dok.nr.4; nr.103) Balsojums: 68 par, 1 pret, 0 atturas.

— "Likums par zemes dzīlēm". (dok.nr.36) Balsojums: 70 par, 3 pret, 9 atturas.

Saeima nodeva komisijām šādus likumprojektus:

— "Vietvārdu aizsardzības likums". (Reģ.nr.54) (dok.nr.102; nr.102a) Nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— "Par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu". (Reģ.nr.56) (dok.nr.106; nr.106a) Nodots Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— "Par Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību". (Reģ.nr.57) (dok.nr.108; 108a) Nodots Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā". (Reģ.nr.58) (dok.nr.109; nr.109a) Nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— "Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos". (Reģ.nr.59) (dok.nr.110; nr.110a) Nodots Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Deputātu jautājumi un atbildes:

— Saeima noklausījās LR aizsardzības ministra M.Gaiļa atbildi uz Saeimas deputātu I.Ķezbera, J.Zaķa, J.Celmiņa, Ē.Kažas un E.Jurkāna jautājumu par Latvijas militāras sadarbības līgumu ar Uzbekistānu. (dok.nr.94; 94a)

— Saeima noklausījās un nodeva Ministru kabinetam deputātu A.Prēdeles, P.Putniņa, K.Druvas, M.Vītola un P.Kļaviņa jautājumu par humāno palīdzību. (dok.nr.123)

Saeima pieņēma lēmumprojektus par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata:

— "Par deputāta Imanta Liepas ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides, un reģionālās politikas komisijā". (dok.nr.116) Balsojums: 76 par, 1 pret, 0 atturas.

— "Par deputāta Imanta Liepas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā". (dok.nr.116) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Par A.Svirido apstiprināšanu par Valsts kontroles kolēģijas locekli". (dok.nr.120) Balsojums: 63 par, 2 pret, 14 atturas.

— Saeima pieņēma lēmumu par rudens sesijas slēgšanu 21.decembrī pēc plenārsēdes darba kārtības izskatīšanas. Balsojums: 82 par, 0 pret, 1 atturas.

— Saeima pieņēma lēmumu par ziemas sesijas atsākšanu 1996.gada 8.janvārī. Balsojums: 72 par, 2 pret, 9 atturas.

Saeimas preses dienests

 

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Sākam Latvijas Republikas 6.Saeimas 14.decembra sēdi. Pirms dienas kārtības jautājumu izskatīšanas mums ir ienākuši vairāki priekšlikumi par papildu jautājumu iekļaušanu dienas kārtībā. Tāpēc lūdzu deputātus paņemt dokumentu nr.119 — tas ir Juridiskās komisijas lūgums iekļaut šodienas darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi korupcijas novēršanas likumā" , un lūgums ir to iekļaut aiz dienas kārtības 11.jautājuma. Vai ir kādas pretenzijas vai iebildumi pret to, ka mēs pēc dienas kārtības 11.jautājuma iekļaujam likumprojektu "Grozījumi korupcijas novēršanas likumā"? Ja nav, tad pēc 11.jautājuma tiek iekļauts šis jautājums.

Tāpat ir saņemts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ierosinājums iekļaut šodienas dienas kārtībā likumprojektu "Likums par zemes dzīlēm" pēc dienas kārtības 16.jautājuma izskatīšanas. Ja deputātiem nav iebildumu, tad iekļaujam dienas kārtībā pēc 16.jautājuma likumprojektu "Likums par zemes dzīlēm".

Tāpat Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu iekļaut šodien dienas kārtībā jautājumu par A.Svirido apstiprināšanu par Valsts kontroles kolēģijas locekli. Ja deputātiem nav iebildumu, tad šo jautājumu iekļaujam pēc 9.punkta sadaļā par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata.

Vairāk ierosinājumu par izmaiņām vai papildinājumiem dienas kārtībā nav. Līdz ar to sākam šodienas dienas kārtības izskatīšanu.

 

Pirmais — par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Vietvārdu aizsardzības likums". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi korupcijas novēršanas likumā". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Straumes, Grīnblata, Sinkas, Jirgena un Baloža iesniegto likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

 

Nākamā sadaļa par atvaļinājuma piešķiršanu. "Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam. Lūdzu man piesķirt neapmaksātu atvaļinājumu no 1995.gada 18.decembra līdz 1996.gada 5.janvārim. Kārlis Druva, 6.Saeimas deputāts." Atbilstoši Saeimas Kārtības rullim deputāts var pieprasīt sesijas laikā vienu neapmaksātu atvaļinājumu ne ilgāk par vienu nedēļu. Līdz ar to Prezidijs ierosina piesķirt neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Kārlim Druvam no 18. līdz 24.decembrim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 1, atturas — 1. Deputātam Kārlim Druvam piešķirts neapmaksāts atvaļinājums no 1995.gada 18.decembra līdz 24.decembrim.

 

Atbildes uz jautājumiem.

Lūdzu, vārds Ministru prezidentam Mārim Gailim, "Latvijas ceļa" frakcijas deputātam!

M.Gailis

(Ministru prezidents). Labrīt! Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es saņēmu jautājumu par līgumu, kuru it kā ir parakstījusi aizsardzības jomā Uzbekistāna un Latvija. Varu atbildēt, ka tas neatbilst patiesībai, šāds līgums nav parakstīts. Ir sagatavošanā līgums starp Latvijas un Uzbekistānas aizsardzības ministrijām. Tas ir līdzīgs tiem sadarbības līgumiem ar aizsardzības ministrijām, kādus mēs jau esam parakstījuši vairākus "Partnerattiecības mieram" ietvaros. Kā zināms, gan Latvija, gan arī Uzbekistāna ir NATO partnervalstis. Līguma projekts ir nodots jums informācijai, un es domāju, ka Aizsardzības ministrija, jādomā, jau jaunajā sastāvā, jaunajā valdībā pēc rūpīgas līguma projekta izsvēršanas varēs to parakstīt un nevienam no deputātiem iebildumu nebūs. Paldies!

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debatēm nav, līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis nākamo jautājumu. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Janīnai Kušnerei!

J.Kušnere

(Saeimas sekretāra biedre). "Latvijas Republikas Ministru kabinetam. Deputātu jautājums. 5. Saeima pieņēma likumu par humāno palīdzību, kas nosaka, ka līdz 1995. gada 1. oktobrim Ministru kabinetam jāizveido saraksts, kas precīzi noteiktu, kādi priekšmeti, vielas un citi ietilpst jēdzienā "humānā palīdzība". Tuvojas Ziemassvētki, un daudzas ārvalstu palīdzības organizācijas gribētu sagādāt dāvanas Latvijas bērniem humānās palīdzības veidā, taču likumdošana nav sakārtota. Tāpēc lūdzam atbildēt, kāpēc līdz pat šim laikam saraksts nav izveidots un kad tas tiks izdarīts." Deputāti: Aida Prēdele, Pauls Putniņš, Kārlis Druva, Māris Vītols, Paulis Kļaviņš.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Ministru kabinetam.

 

Nākamā dienas kārtības sadaļa — par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Saeimas Prezidijs saņēmis deputāta Imanta Liepiņa... Liepas iesniegumu par vēlmi strādāt Saeimas komisijās, un ir sekojošs Saeimas lēmuma projekts "Latvijas Republikas Saeima nolemj ievēlēt deputātu Imantu Liepu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 1, atturas — nav. Deputāts Imants Liepa ievēlēts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Tāpat Saeimas Prezidijs ierosina balsot par sekojošu lēmumu: "Latvijas Republikas Saeima nolemj ievēlēt deputātu Imantu Liepu Pieprasījumu komisijā". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — nav. Deputāts Imants Liepa ir ievēlēts Pieprasījumu komisijā. Varam novēlēt veiksmīgu darbu.

Nākamais šīs pašas sadaļas jautājums ir par sekojošu Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu: "Apstiprināt Aleksandru Svirido par Valsts kontroles kolēģijas locekli". Aivars Endziņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja valsts kontroliera Černaja kunga ieteikumu par Aleksandra Svirido iecelšanu par Valsts kontroles kolēģijas locekli. Jums ir izdalīts dokuments nr. 120, Juridiskā komisija vienbalsīgi lūdz apstiprināt Aleksandru Svirido par Valsts kontroles kolēģijas locekli.

Sēdes vadītāja. Paldies! Lūdzu zvanu! Pirms balsošanas vēlos deputātiem atgādināt, ka balsošana ir aizklāta, tāpēc nepievērsiet uzmanību tam, ka jums neiedegas signāli uz galda. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 2, atturas — 14. Aleksandrs Svirido apstiprināts par Valsts kontroles kolēģijas locekli.

 

Tā, sākam likumprojektu izskatīšanu. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995. gadam"", otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Aivars Kreituss, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts — komisijas vārdā!

A.Kreituss

(DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es ziņošu Budžeta komisijas vārdā — dokuments nr. 111a. Man ir priekšlikums sākt izskatīšanu ar 2. lappusi, kur ir atsevišķi priekšlikumi, jo, ja mēs sākam izskatīšanu ar 1. pantu 1. lappusē, tad mēs dabūsim griezties atpakaļ sakarā ar 11. priekšlikumu 4. lappusē. Tādu piebildi jūs varat redzēt pie 1. panta. Vai mēs varam pieņemt šādu priekšlikumu — sākt ar atsevišķiem priekšlikumiem no 2. lappuses un tad griezties atpakaļ pie 1. panta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Iebildumu nav. Tātad tiek pieņemts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — sākt izskatīt atsevišķos likumprojekta pantus, lai nobalsotu pēc tam par galīgo grozījumu summu.

A.Kreituss.

Priekšlikums nr. 1, deputāta Kažas priekšlikums — neizdarīt grozījumus Ārlietu ministrijas budžetā par 214 596 latiem. Priekšlikums izdarīt grozījumus tika pamatots. Es varētu paskaidrot, ja interesē. Šeit nav ārlietu ministra? Jūs, ja? Labi.

Sēdes vadītāja. Vārds Mārim Gailim! Šoreiz kā Ministru kabineta pārstāvim vai kā deputātam? Kā Ministru kabineta pārtāvim.

M.Gailis

(Ministru prezidents). Cienījamie kolēģi! Veicot tiesu reformu, mums nācās izdarīt pamatīgas telpu nomaiņas, proti, ieviešot apgabaltiesas Brīvības bulvārī 34. Tātad radās apgabaltiesa un nācās no turienes aiziet Augstākajai tiesai un Tieslietu ministrijai. Tanī sakarā no Brīvības 36 uz citām telpām tika pārvietota Ekonomikas ministrija un praktiski, izņemot Valsts kanceleju, visas iestādes pārmainīja savas vietas. Kā jūs varat iedomāties, ja kāda iestāde pēc vairāku desmitu gadu uzturēšanās telpās aizbrauc ar visām mēbelēm, tad neapšaubāmi remonts tajās telpās ir jāizdara.

Arī Ārlietu ministrija ieņēma citas telpas šajā pašā Brīvības ielas 36 blokā, un šajā sakarā tika pieņemts lēmums, toreiz saskaņots ar ministriju, ar Finansu ministriju, uz Ārlietu ministrijas pašas līdzekļu bāzes, bet citā postenī paredzētajiem līdzekļiem veikt šo remontu. Šis remonts šobrīd ir faktiski pabeigts. Vēl, ja nemaldos, ir jāstrādā dažas nedēļas, pilnībā apmaksa nav veikta, bet darbi šobrīd notiek. Tādēļ tas būtu ārkārtīgi bēdīgi, ja šis Ministru kabineta piedāvātais labojums budžetā netiktu akceptēts. Vēlreiz atkārtoju: nauda nenāk no citām nozarēm vai uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina. Tā ir tajā pašā Ārlietu ministrijā no viena posteņa pārcelta uz otru posteni. Lūdzu atbalstīt šo Ministru kabineta ierosinājumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Vārds Ērikam Kažam, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam!

E.Kaža

(DPS). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribu pacelt šo jautājumu tikai viena iemesla dēļ. Es vēl šodien izlasīju avīzē "Diena", ka budžets ir likums, ka to vajag pildīt tā, kā tur ir rakstīts. Un tas ir viens no gadījumiem. Kā es saprotu, līdzekļi jau ir iztērēti, bet tagad mums vajag tikai to apstiprināt. Tas nozīmē — lēmums jau ir pieņemts, bet mums vajag tikai to atbalstīt. Bet kopumā šeit laikam iet runa par citu. Es arī šodien izlasīju, ka mums budžeta deficīts jau ir 80 miljoni. Un mēs visu laiku runājam tikai par to, ka mums trūkst, trūkst un trūkst. Un laikam to līdzekļu tuvākajā laikā nebūs. Un tajā pašā laikā mēs varam ļoti mierīgi ieekonomēt, to es atbalstu. Šodien ir tāda situācija. Bet tikpat viegli mēs varam tos līdzekļus iztērtēt. Man ir ļoti žēl, bet mans priekšlikums šeit laikam ir mazliet nepareizi formulēts. Man bija tāds priekšlikums, ka, ja ir tāda iespēja ieekonomēt līdzekļus, tad viņus vajag atstāt un netērēt. Tāds bija mans priekšlikums. Bet ne tā, ka es neatbalstu to, ka līdzekļi tajā pašā ministrijā tiks izlietoti citam. Tas ir, ka, vienalga, tie tiks iztērēti, bet citiem mērķiem. Mans priekšlikums bija neatbalstīt to, ka mēs tērēsim līdzekļus tur priekš visiem remontiem. Tas ir viss. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Vārds referentam!

A.Kreituss.

Man ir lūgums balsot. Uzstājās "par", uzstājās "pret". Šeit ir komisijas lēmums — atbalstīt. Mēs komisijā balsojām. Bija lēmums atbalstīt šādu deputāta Kažas priekšlikumu. Acīmredzot ir jābalso deputātiem.

Sēdes vadītāja. Tātad viens priekšlikums — komisijas priekšlikums ir atbalstīt, ka svītrot Ārlietu komisijas iesniegtos priekšlikumus. Tā, ja? Un otrs ir — Ministru kabinets uztur spēkā savu prasību par iesniegtajiem labojumiem. Tātad tā ir pirmā lasījuma redakcija. Tātad pirmo mēs balsojam to... Kā, lūdzu? Panteļējeva kungs, jūs vēlaties runāt? Par procedūru.

Lūdzu, Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts!

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Manuprāt ir tikai viens balsojums. Ja Saeima pieņem Kažas kunga labojumu, tad viņš ir spēkā. Ja Saeima viņu noraida, tad paliek spēkā pirmais lasījums.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies, Panteļējeva kungs! Tā tas arī ir. Tātad lūdzu zvanu! Balsojam par Ērika Kažas priekšlikumu — svītrot Ministru kabineta iesniegtos labojumus! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 41, atturas — 15. Deputāta Ērika Kažas priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss.

Var turpināt?

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu!

A.Kreituss.

Iekšlietu ministra Ādamsona kunga priekšlikums. Priekšlikums nr.2 Šeit viņš ir redzams. Komisijas lēmums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Neviens nevēlas runāt? Lūdzu zvanu! Ādamsona kungs, jūs vēlaties vārdu? Nē. Tātad par Ādamsona kunga iesniegto labojumu likumprojekta 2.punktā.

A.Kreituss.

Pēc projekta. Es atvainojos! Šeit ir komisijas lēmums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Jābalso vispirms iesniegtais priekšlikums, deputāta priekšlikums — Ādamsona kunga priekšlikums par izdarītajiem labojumiem. Mums ir jābalso vispirms iesniegtais deputāta priekšlikums. Līdz ar to šobrīd deputāti balso par Ādamsona, par ministra Jāņa Ādamsona iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 37, atturas — 19. Deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss.

Nākošais ir priekšlikums nr.3 — Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšlikums. Izdarīt izmaiņas Aizsardzības ministrijas budžeta iedaļā "Kultūra" apstiprinātā finansējuma ietvaros. Budžeta iestāžu darba samaksas fonds. Tas ir saistībā ar Kara muzeju. Komisijas lēmums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts!

Dz.Ābiķis

(LC). Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mūsu komisija tomēr aicina atbalstīt šo mūsu priekšlikumu, jo — kā viņš tapa? Un kādi ir tie galvenie argumenti, kāpēc viņš būtu jāatbalsta?

Pirmkārt galvenais arguments ir tāds, ka mēs neko neprasām papildus. Un tā naudiņa, kas tiek prasīta papildus budžeta iestāžu darba samaksas fondā, tā ir tapusi iekšējās naudiņas pārdalē Aizsardzības ministrijas budžeta ietvaros, jo savlaicīgi Aizsardzības ministrija nebija iesniegusi Finansu ministrijai dokumentu par šo iekšējo pārdali. Davidoviča kungs, šīs ministrijas valsts sekretārs, atzina savu vainu, un viņš uzrakstīja mūsu komisijai vēstuli ar lielu lūgumu, lai šo iekšējo pārdali atļauj izdarīt, jo šobrīd situācija ir tāda, ka Kara muzeja darbinieki vienkārši nevar saņemt algu, jo tā naudiņa darba samaksas fondā ir iztērēta. Un mēs neprasām, mūsu komisija neprasa no budžeta papildus neko, tā ir iekšējā pārdale Aizsardzības ministrijā. Es saprotu, ka finansistiem šobrīd ir tādi iebildumi, it kā muzejā tur kaut kas nav kārtībā, tur nav nokomplektētas štata vietas un tā tālāk. Bet tad vajadzēja risināt šo jautājumu savlaicīgi un šobrīd nenostādīt cilvēkus, kas strādā Kara muzejā, zem sitiena pašās gada beigās un atstāt viņus bez algām. Skaidrs, ka nākamgad, ja tur kaut kas iekšpusē muzeja darba organizācijā nav kārtībā, tas neapšaubāmi ir jāsakārto, bet uz šo brīdi atstāt viņus bez algām nebūtu solīdi. Un es vēlreiz atkārtoju: tas neprasa papildus neviena santīma naudiņas. Es aicinu tomēr atbalstīt šo mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Vārds komisijas vārdā referentam!

A.Kreituss.

Man ir lūgums balsot. Jo komisijas lēmums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu likumprojekta trešajā sadaļā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 15, atturas — 14. Pieņemts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums.

A.Kreituss.

Nākošais ir labklājības ministra Bērziņa kunga priekšlikums izdarīt grozījumus Labklājības ministrijas budžeta atsevišķās pozīcijās apstiprinātā finansējuma ietvaros. Priekšlikums nr.4, sadaļa "Izglītība". Komisijas lēmums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Māris Gailis, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts!

M.Gailis

(LC). Cienījamā priekšsēdētājas kundze, cienījamie kolēģi! Es valdības vārdā lūgtu atbalstīt šos priekšlikumus, jo Labklājības ministrija tos labi izsvērusi un tātad tie neiesniedzas budžeta izdevumu palielinājumos, tas ir uz pašas nozares iekšējās sakārtošanas pamata. Šobrīd ir gada beigas un ir redzami posteņi, kur tik tiešām nedaudz naudas pietrūkst, un posteņi, no kuriem varētu pārdalīt, un tādēļ man būtu lūgums tomēr atbalstīt šos priekšlikumus, lai vienkārši sakārtotu šo nozari un normāli nobeigtu gadu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzas. Vārds referentam!

A.Kreituss.

Cienījamā priekšsēdētāja, deputāti! Man ir lūgums balsot, jo ir divi viedokļi. Komisijas lēmums balsojot bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Tātad balsojam par labklājības ministra Andra Bērziņa izteikto priekšlikumu nr.4 — "Izglītība, tajā skaitā stipendiju fonds". Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 11, atturas — 20. Ceturtais priekšlikums, ko izteicis labklājības ministrs Andris Bērziņš sadaļā "Izglītība kopā, tajā skaitā stipendiju fonds", ir pieņemts.

A.Kreituss.

Tālāk. Priekšlikums nr.5 — "Veselības aizsardzība, tajā skaitā štata vienību skaits". Un atkal komisijas lēmums balsojot bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5. priekšlikumu — "Veselības aizsardzība kopumā, tajā skaitā štata vienību skaits"!

Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 16, atturas —16. Priekšlikums pieņemts.

A.Kreituss

. Tālāk priekšlikums nr. 6 — "Sociālā nodrošināšana, transporta izdevumu kompensācija". Atkal komisijas lēmums balsojot bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par 6. priekšlikumu — "Sociālā nodrošināšana, tajā skaitā transporta izdevumu kompensācija". Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 17, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss

. Tālāk ir priekšlikums nr. 7, Labklājības ministrijas priekšlikums: "Pārējās iestādes un pasākumi. Protezēšana. Sociālajai apdrošināšanai kopumā". Un atkal bija komisijas lēmums neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds Mārim Gailim, "Latvijas ceļa" frakcijas deputātam! Ministru kabineta vārdā? Ja?

M.Gailis

. Paldies! Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Uzstājoties pirmo reizi, es tiešām biju domājis visus šos grozījumus, jo viņi visi ir savstarpēji saistīti. Es ļoti lūgtu visu invalīdu vārdā atbalstīt naudas palielināšanu protezēšanai. Tās ir protēzes cilvēkiem, kuri vienkārši nevar normāli pārvietoties bez tām.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Vārds referentam!

A.Kreituss

. Man ir lūgums balsot, ņemot vērā it īpaši, ka mēs balsojam par ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Tātad balsosim par labklājības ministra Andra Bērziņa priekšlikumu, kas ir tabulā nr. 7 "Pārējās iestādes un pasākumi sociālajai apdrošināšanai. Protezēšana. Sociālajai apdrošināšanai". Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 5, atturas — 10. Priekšlikums pieņemts.

A.Kreituss

. Es atvainojos, ka es to saku, bet man ir lūgums deputātiem ņemt vērā, ka mēs balsojam par to priekšlikumu, kuru izsaka ministrs, un komisijas lēmumu es nosaucu atsevišķi. Man ir tādas aizdomas, ka tas tiek dažreiz te sajaukts. Lūdzu, es atvainojos, ka es to saku! Priekšlikums nr. 9 ...

Sēdes vadītāja. Nr. 8.

A.Kreituss.

Jā nr. 8... es atvainojos! "Pārējās iestādes un pasākumi. Kompensācijas un sanatoriju uzturzīmes invalīdiem." Komisijas lēmums bija neatbalstīt šo Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds Mārim Gailim, "Latvijas ceļa" frakcijas deputātam — Ministru kabineta vārdā!

M.Gailis

(LC). Cienījamā priekšsēdētājas kundze, cienījamie kolēģi! Tātad Labklājības ministrija ir paredzējusi uz Labklājības ministrijas iestāžu un pasākumu finansējuma rēķina palielināt iespējas apmaksāt uzturzīmes, lai uzturētos sanatorijās invalīdi. Es ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Vārds referentam!

A.Kreituss

. Man ir lūgums balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Tātad balsosim par labklājības ministra Andra Bērziņa priekšlikumu, kas ir ar numuru 8 tabulā "Pārējās iestādes un pasākumi. Kompensācijas un sanatoriju uzturzīmes invalīdiem". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 6. Priekšlikums pieņemts.

A.Kreituss

. Nākošais punkts ir priekšlikums nr.9 — "Valsts darba inspekcija. Darba samaksas fonds. Centrālais aparāts. Darba samaksas fonds". Un šeit komisijas lēmums bija atbalstīt labklājības ministra priekšlikumu. Man ir lūgums balsot.

Sēdes vadītāja. Ja nav pretenziju un ir atbalstīts, tad balsojums nav vajadzīgs. Paldies! Nākamais!

A.Kreituss

. Priekšlikums nr. 10 — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Šeit tas ir saistīts ar lūgumu atvēlēt 12 tūkstošus latu poliklīnikas un skolotāju dzīvojamās ēkas jumta uzlikšanai, bet nav norādīts līdzekļu avots. Līdz ar to šis priekšlikums acīmredzot nav pilnvērtīgs.

Sēdes vadītāja. Tas būtu sakarā ar Kārtības ruļļa 87. pantu, kas nosaka: "Nevienu likumprojektu nedrīkst izskatīt pirmajā lasījumā (Šinī gadījumā mums ir otrais lasījums.), ja tas paredz budžetā neparedzētus izdevumus un tam nav pievienota finansu ministra atsauksme."

A.Kreituss.

Šeit jāpiebilst, ka pirmajā lasījumā šī priekšlikuma nebija.

Sēdes vadītāja. Leopolds Ozoliņš, frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" deputāts!

L.Ozoliņš

(TB). Cienījamā priekšsēdētājas kundze, cienījamie deputāti! Es gribēju pievērst uzmanību, ka pašreiz Latvija un it sevišķi jaunceltnes, kas uzsāktas astoņdesmito gadu beigās, pārvēršas drupās. Un, ja mēs atceramies, ka vārds "romantika" radies no vārdiem "Roma antica", cilvēkiem priecājoties par Romas vecajām drupām, tad es ļoti negribētu redzēt Latviju tādās drupās. Un gribu pievērst uzmanību tieši Aizputei, kur ir ļoti krāšņa poliklīnikas ēka — trīsstāvu māja, kurai nav jumta. Un sabrūk šī māja tieši blakus Aizputes pilsdrupām.

Es ļoti atvainojos, ka es neievēroju Kārtības rulli, bet ļoti cerēju uz komisijas... Finansu un budžeta komisijas palīdzību. Es pievēršu šim jautājumam uzmanību. Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Es nesapratu, Leopold Ozoliņa kungs, kāds ir jūsu priekšlikums galu galā? Jums ir jāpasaka, ko jūs lūdzat darīt deputātus?

L.Ozoliņš.

Mans priekšlikums ir izteikts. Es lūdzu šos nelielos līdzekļus, lai glābtu šīs ēkas no bojāejas. Un tāpēc es lūdzu komisijas palīdzību norādīt, no kādiem līdzekļiem mēs varētu sniegt šo palīdzību, lai neveidotos Latvijā šīs jaunās drupas.

Sēdes vadītāja. Jā, bet ko jūs lūdzat no deputātiem šeit? Balsot vai nebalsot? Jums ir jāpasaka savs priekšlikums līdz galam , lūdzu!

L.Ozoliņš.

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un izdalīt līdzekļus no akcīzes nodokļiem par alkoholu un cigaretēm.

Sēdes vadītāja. Mutiski priekšlikumi diemžēl otrajā lasījumā netiek balsoti, bet tātad skaidrs, ka jūs lūdzat balsot par savu priekšlikumu. Paldies!

Vārds referentam!

A.Kreituss.

Es gribētu paskaidrot deputātiem, ka ir trīs iespējami varianti, šādi runājot: viens ir budžeta deficīta palielināšana, otrs ir parādīt, kur to naudu var ieņemt, kurā virzienā, un trešais ir parādīt, kuram to naudu var noņemt. Un, ja ir situācija, ka līdz jaunam gadam ir palicis pusmēneša un līdz jaunā budžeta sastādīšanai, tad manā izpratnē šo jautājumu apspriest vispirms jau ir pret Kārtības rulli un, otrkārt, viņu arī nav iespējams apspriest, runājot par to, no kurienes naudu ņemt, jo pašreiz strādāts tiek pie jaunā budžeta projekta, un tur tad arī šāds priekšlikums varētu tikt iesniegts, norādot to avotu, kuru tikko kā deputāts Ozoliņš minēja.

Sēdes vadītāja. Paldies! Lūdzu zvanu! Tātad deputātiem uzmanībai. Mēs balsojam par Leopolda Ozoliņa priekšlikumu, kas jums tabulā ir ar numuru 10. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 20, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss.

Cienījamie deputāti, priekšlikums nr. 11 — deputātu Kažas un Tuča priekšlikums: neatbalstīt Spirta monopola pārvaldes izdevumus. Un komisijas lēmums balsojot bija atbalstīt šo priekšlikumu. Es saprotu, ka... Grib runāt deputāti?

Sēdes vadītāja. Jā, sākam debates. Vārds Aijai Počai, valsts ieņēmumu valsts ministrei, par grozījumiem budžetā — par 2. pielikumu!

A.Poča

(valsts ieņēmumu valsts ministre). Augsti godātais Prezidij, godātā Saeima! Izskatot šo priekšlikumu, ko iesnieguši deputāti Kaža un Tučs, — neatbalstīt Spirta monopola pārvaldes izdevumus un praktiski samazināt speciālā budžeta izdevumus 344 006 latu apmērā, man radās dažas pārdomas. Ar tām es gribētu dalīties arī ar jums.

Runājot par šo jautājumu, es varētu runāt par speciālajiem budžetiem kā tādiem, bet šo diskusiju, es domāju, jūs atstāsiet un diskutēsiet par jauno budžetu. Var runāt par spirta monopola kā institūcijas darbu. Tas varbūt kādu neapmierina. Bet, cik es zinu, arī šo jautājumu jūs varēsiet diskutēt, strādājot pie likuma par spirta monopolu, kas šobrīd ir Saeimas dienas kārtībā. Es šobrīd gribu runāt par to, kas notiks šobrīd, tieši šodien, ja šie izdevumi vairs nebūs paredzēti. Tas nozīmē, ka tiks pārkāpts likums par akcīzes nodokli, kas nosaka, ka alkohola imports ir marķējams ar īpašām akcīzes markām. Tas nozīmē, ka tiks pārkāpti Ministru kabineta noteikumi par šo akcīzes marku piemērošanu. Es nerunāšu par to, ka speciālais budžets vispārējās mūsu budžeta krīzes apstākļos finansē arī dažus pamatbudžeta izdevumus. Tajā skaitā tie ir komunālie maksājumi un arī pat ierēdņu algas, kas ir noteiktas ar likumu. Diemžēl mūsu pamatbudžeta ieņēmumi nav tik lieli. Un ko tas reāli nozīmē? Tas reāli nozīmē, ka šobrīd tās jaunās akcīzes markas, kuras ir pasūtītas un kurām būtu jāstājās to marku vietā, kas šobrīd it kā jau ir parādījušās viltotas, praktiski netiks apmaksātas, jo šī pamatbudžeta... es atvainojos, speciālā budžeta galvenā izdevumu daļa ir tieši šo akcīzes marku iegāde, viņu uzskaite, izsniegšanas apmaksa un tamlīdzīgi. Un šī nauda jau faktiski ir tikai izdevumos un arī ieņēmumos. Un Spirta monopola pārvalde no tās praktiski tikpat kā neko nepelna.

Ko tas nozīmē Latvijas valsts budžetam? Praktiski, ja mēs turpmāk nemarķēsim importa alkoholu, tas var dot iespējas ieplūst nelegālam alkoholam tirgū. Tas nozīmē, ka mūsu lielākajiem akcīzes nodokļa maksātājiem, vietējiem ražotājiem, "Latvijas balzamam" būs daudz grūtāk realizēt savu produkciju. Tas nozīmē, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā, kas pēdējo sešu mēnešu laikā ir stipri optimistiski, samazināsies. Faktiski tas ir vienīgais nodoklis, kurš savus ieņēmumus nepārtraukti palielina. Un tas nozīmē, ka netiks pārskaitīta arī nauda veselības aizsardzības speciālajā budžetā. Un tad man tāds retorisks jautājums — kam tas ir izdevīgi? Paldies! Es lūgtu neatbalstīt šo deputāta Kažas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vilis Krištopans, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Krištopans

(LC). Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Arī es nolēmu uzstāties par šo Spirta monopola pārvaldi tāpēc, ka man bija tas gods vēl Birkava valdībā stāvēt klāt pie viņas dibināšanas. Un es gribu izstāstīt jums vēsturi, jo es dzirdēju ļoti daudzas skaistas runas pagājušajā reizē par likumu "Par valsts spirta monopolu". Es jūs varu informēt, ka tāds likums jau sen strādā. Tas gan ir kā kabineta noteikumi, un daudzi no jums atceras, kādas kādreiz bija alkohola markas. Tādas sarkanas uz pudelēm. Un daudzi mēs par viņām vīpsnājām. Tieši šī Spirta monopola pārvalde ir viņas pārveidojusi, radījusi civilizētas, tādas, kādas ir Rietumos, grūti viltojamas. Ja skatāmies uz akcīzes ieņēmumiem, tad divarpus gadus atpakaļ mēnesī tie sastādīja kādus 300–400 tūkstošus latu. Pašlaik tie ir mērāmi vairākos miljonos latu katru mēnesi, ko valsts ieņem. Protams, ka daudz vēl ir ko darīt un daudz kas vēl ir priekšā. Visi jūs atceraties, varbūt daudzi pamanīja, varbūt ne. Bija tādu degvīna marku ļoti daudz — "Batjuška", "Matuška" un tā tālāk, kuru vairs nav. Tieši šī Spirta monopola pārvalde aizliedza vairākus desmitus šo degvīna veidu importēt, jo tieši tie lielākoties bija absolūti bez nodokļa ievedami. Jā, šī Spirta monopola pārvalde ir iemantojusi ļoti daudzus ienaidniekus, tas nav noslēpums, jo Roķa kungs, kas viņu vada, ir principiāls un solīti pa solītim sakārto šo lietu. Interesantākais ir tas, ka šajos budžeta grozījumos mēs it kā mēģinām samazināt šai monopola pārvaldei tieši atalgojumu. Es jūs varu informēt, ka pirmos divus trīs mēnešus, kad šī pārvalde tika dibināta pilnīgi no nulles, Roķa kungs nesaņēma algu. Viņš dzīvoja no pāris pabalstiem, ko viņam izrakstīja Finansu ministrija, kamēr šī pārvalde sāka funkcionēt. Tad neviens Saeimā neuztraucās, ka viņš nesaņem algu. Tagad mēs viņiem gribam noņem algas. Šī ir tā iestāde, kura valstij nes miljonus mēnesī un arī turpinās nest. Tā ka es lūdzu tomēr neatbalstīt Kažas kunga priekšlikumu, jo tādā veidā mēs apzināti vai neapzināti atbalstīsim alkohola kontrabandu.

Sēdes vadītāja. Ēriks Kaža, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

Ē.Kaža

(DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man bija prieks to visu dzirdēt, un es atbalstu tos visus, kas jau runāja, ja tas ir taisnība. Bet es gribu runāt par realitāti. Man ļoti žēl, ka atkal Budžeta un finansu komisija nepareizi uzrakstīja manu priekšlikumu. Diemžēl laikam viņi kaut ko nedzird, tie, kuri strādā. Man bija mazliet savādāks priekšlikums. Man bija priekšlikums vispār noņemt izdevumus speciālajam budžetam visiem. Un kāpēc? Es atkal to pamatošu, tāpat kā to, ja šodien ir budžeta krīze un ja tie līdzekļi ir, un es tajā laikā runāju par 230 vai 240 tūkstošiem latu speciālajā budžetā... Man bija tāds priekšlikums. Šodien, apskatieties, kāds ir datums kalendārā, šodien ir apmēram 15.datums kalendārā. Tas nozīmē, ka mēs, deputāti, dodam atļauju iztērēt pusmiljona dolāru par pusmēnesi. Tas nozīmē, ka mēs atbalstām to, ka viņi steidzīgā kārtā tērēs līdzekļus. Es biju pret to. Es saprotu, ka varbūt nākošgad budžetā mēs varam ielikt, ka viņiem būs tāda iespēja. Bet palielināt izdevumus par pusmēnesi, nu, tas mazliet nav nopietni. Es arī atbalstu Počas kundzi, kad viņa pateica, ka tur viss ir saistīts ar akcīzes markām, bet es nesaprotu, varbūt tā bija viņu kļūda, ka viņa man tieši par šo Spirta monopola pārvaldi atnesa šo budžetu. Un es jums varu iedot tikai ciparus. Ne to, par ko runāja Počas kundze, bet es saprotu to, kas ir rakstīts šeit. Un šeit ir rakstīts savādāk. Ka kopumā gada izdevumi Spirta monopola pārvaldei ir 344 tūkstoši latu. Varbūt tas nav daudz. Bet vajag skatīt tikai pēdējo ailīti. Cik cilvēku tur strādā? Es saprotu tā, es ņemu to papīru un redzu — pieci. Tas nozīmē, ka, lai nodrošinātu darbu pieciem cilvēkiem, mums valstī vajag tērēt 344 tūkstošus latu. Tas nozīmē, ka uz katru cilvēku, lai tikai nodrošinātu viņa darbu, mums vajag tērēt apmēram 70 tūkstošus latu. Un ja tāda iestāde prasa vēl palielināt budžetu, es atvainojos, man kā uzņēmējam radās šaubas. Vai tas ir pareizi vai ne? Labi, tur bija pateikts tā, ka es esmu tāds ienaidnieks, kurš grib samazināt viņam to algu. Es skatos arī uz to pašu algu fondu. Lai visiem būtu zināms, pat tiem klausītājiem, kuri mūs klausās, ka mēs, deputāti, esam tie ienaidnieki, kuri saņem tik lielu algu. Labi, uz pieciem strādājošiem pamatalga ir 9 320 latu gadā. Ja dalām uz katru cilvēku mēnesī, vidējā alga ir 150 lati. Varbūt nav tik daudz.

Un tagad mēs runāsim tikai par nākošo ailīti. Piemaksas darba algām. Šeit ir cits cipars — 20 200. Tas nozīmē, ka piemaksa katram strādājošajam tur ir 300 lati mēnesī. Es tā saprotu, ka jebkurš ierēdnis Spirta monopola pārvaldē saņem atalgojumu apmēram 450 latu mēnesī, viņam darbs ir līdzīgs, kā es sapratu, vai nu Ministru prezidenta darbam, vai tuvu jau prezidenta darbam. Ko tad runāt par mums, par deputātiem? Un šeit, lūdzu, vērtējiet paši, vai mans priekšlikums bija pareizs vai ne. Vai tieši tas bija saistīts ar markām, kuras es arī atbalstu. Bet es gribu redzēt to reālā budžetā, kur tas ir rakstīts. Tur nav rakstīts, ka tās ir markas. Tur ir rakstīts savādāk. Ja es ņemu atkal — atkal remonts ir 25 tūkstoši, atkal materiāli — 20 tūkstoši, atkal kustamie īpašumi, es saprotu, transporta līdzekļi — 40 tūkstoši, vēl transports — 20 tūkstoši. Tad nevajag dot tādus papīrus, ja tas nav taisnība. Es labprāt gribu dzirdēt kaut ko savādāku. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Aija Poča, valsts ieņēmumu valsts ministre — ārpus kārtas.

A.Poča

(valsts ieņēmumu valsts ministre). Cienījamie deputāti! Man ir ārkārtīgi sāpīgi, ka Budžeta komisijā strādā deputāti, kas nepacenšas iedziļināties budžeta izdevumos, budžeta klasifikācijā, ko tas nozīmē. Kustamie īpašumi — tie nav jāsaprot burtiski, cienījamais Kažas kungs! Tas ir kompjūters, kurā tiek uzkrāta informācija par visu to, kas tiek iekasēts, un tamlīdzīgi.

Runājot par darba algām, jums vajadzēja iepazīties arī ar pamatbudžetu, kur ir parādīts, ka 46 ierēdņiem, kas strādā Spirta monopola pārvaldes aparātā, darba algas fonds uz gadu pamatbudžetā ir 44 tūkstoši un nedaudz vairāk. Un šie pārējie, teiksim 20 tūkstoši, ko jūs skaitījāt, ir piemaksas par veiktajām kontrolēm, kuras kā jau zināt, nav nemaz tik absolūti nekaitīgas veselībai.

Un runājot par šīm akcīzes markām. Jā, tās ir materiālās vērtības līdz 50 latiem, kur katra marka maksā 2,2 santīmus, ja viņu iepērk, un 2,6 santīmus, ja viņu pārdod uzņēmējam, pieliekot klāt pievienotās vērtības nodokli, kas ieiet pamatbudžetā. Tā ka es ļoti gribētu turpmāk, ja tiek diskutēti šādi jautājumi Budžeta komisijā, izdiskutēt viņus pēc būtības pietiekoši dziļi, lai pēc tam šeit no tribīnes neatskanētu manuprāt samērā neizglītota informācija. Paldies!

Sēdes vadītāja. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

M.Vītols

(LZS, KDS, LDP frakcija). Cienījamo Prezidij! Godātā Saeima! Es vēlos tomēr iesaistīties šajā diskusijā un tieši tajā šīs diskusijas aspektā, kuram nepieskārās Počas kundze, kopumā skarot problēmu, kas valstī pastāv attiecībā uz speciālajiem budžetiem. Un man, lai gan es uzstāšos, oponējot Kažas kunga priekšlikumam, patiesībā no saturiskā viedokļa to ir ļoti grūti darīt, jo es saprotu, cik jūtīga patiesībā ir šī problēma, proti, šis Kažas kunga zināmā mērā ierosinātais jautājums — cik lielā mērā Saeimas deputāts spēj kontrolēt speciālo budžetu līdzekļu izlietojumu. Un, ja man ir jāatbild pašam, tad mana atbilde ir, ka Saeimas deputāts spēj kontrolēt šo speciālo budžetu līdzekļu izlietojumu ļoti mazā mērā. Speciālo budžetu kopapjoms šobrīd valstī ir 354 miljoni latu. Un tas ir tikai aptuveni par 17 miljoniem latu mazāk nekā 1995.gada valsts pamatbudžetā paredzētie ieņēmumi. No šiem daudzajiem speciālajiem budžetiem manuprāt tikai četri — Sociālās apdrošināšanas fonds, Veselības aizsardzības budžets, Valsts autoceļu fonds un Skrundas nomas maksājumi — ir pakļauti Valsts kases departamenta kontrolei. Pārējo budžetu pārskatāmība ir daudz nosacītāka. Mums frakcijā bija saruna ar valsts kontrolieri Černaja kungu, kurš arī skāra šo speciālo budžetu problēmu, un atbilstoši viņa sniegtajai informācijai man šķiet nepieņemami, ka šajos budžeta deficīta apstākļos, kad valstij iekšējā finansu resursu tirgū ir jāaizņemas šī dārgā nauda budžeta deficīta segšanai, atsevišķās budžeta iestādes no šiem ārpusbudžeta līdzekļiem iegādājas dārgas mēbeles, maksā prēmijas un tā tālāk. Tātad neizmanto naudu paredzētajiem mērķiem, proti, šo iestāžu attīstībai. Sekas tam ir arī tādas, ka dažu iestāžu darbiniekiem algas ir divkārt un trīskārt lielākas par Ministru prezidenta atalgojumu. Mani, piemēram, ļoti interesētu tas, vai Gaiļa kungs varētu šeit nosaukt Valsts īpašuma fonda konsultanta vidējo algu. Un es esmu tikpat kā pārliecināts, ka viņš to nespēs izdarīt. 1000 latu. Šeit teica priekšā.

Bez tam atšķirībā no pamatbudžeta šie speciālie budžeti ir teorētiski neaizskarami arī tādā ziņā, ka uz tiem neattiecas ierobežojumi, kas skar pamatbudžetu, ja nepildās ieņēmumi. Tādējādi atsevišķas iestādes atrodas priviliģētākā stāvoklī nekā pārējās, jo tās neskar vai arī minimāli skar, piemēram, valsts pārvaldes līdzekļu jeb izdevumu samazinājums valsts pamatbudžetā. Tā kā speciālo budžetu ieņēmumi pildās daudz veiksmīgāk nekā pamatbudžeta ieņēmumi, tad arī mani kā Saeimas deputātu interesē, piemēram, vai mēs varam vai nevaram atrast veidu, kādā daļu no šiem precizētajiem Finansu ministrijas speciālo budžetu ieņēmumiem, tas ir, nepilniem 873 tūkstošiem novirzīt pamatbudžeta izlīdzināšanai. Un, proti, konkrēti budžeta deficīta segšanai. Un es arī daļēji saprotu Kažas kunga rīcību, jo viņš domā, ka ir atradis veidu, kā to izdarīt. Un, lai gan es saprotu šīs problēmas būtību, es uzskatu, ka tā ir risināma nevis šādā veidā, kā Kažas kungs to ierosina, bet gan grozot likumos paredzētās normas, kuras nodrošina attiecīgajām iestādēm tiesības šādus ieņēmumus saņemt un pašām tos arī tērēt. Es, piemēram, šobrīd neredzu iemeslu, kāpēc tos ieņēmumus, kuri veidojas, budžeta iestādēm sniedzot maksas pakalpojumus, citiem vārdiem sakot, veicot valsts uzņēmējdarbību, nevarētu dalīt caur valsts pamatbudžetu. Tādējādi es centīšos no savas puses izstrādāt un iesniegt visdrīzākajā laikā Saeimā attiecīgus likuma grozījumus, lai šo stāvokli mainītu.

Bet pagaidām, kamēr šādi likuma grozījumi nav izdarīti, jāvadās no spēkā esošajiem likumiem, proti, no likuma "Par budžeta un finansu vadību", kurš nosaka, ka speciālajiem budžetiem ir sava pastāvīga apropriācija, tātad ar likumu piešķirtas pilnvaras veikt maksājumus noteiktiem mērķiem no speciālā budžeta ieņēmumiem. Un tādēļ šodien mums nav likumīga pamata, negrozot šos likumus, attiecīgos izdevumus neapstiprināt. Līdz ar to es lūdzu deputātus neatbalstīt deputāta Kažas un Tuča priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Vārds referentam!

A.Kreituss.

Es gribētu piebilst. Ir vairāki iemesli, kāpēc šāds priekšlikums radies. Samērā precīzi situāciju aprakstīja Vītola kungs. Beigās. Jāpiebilst, ka, nākošā gada budžetu izstrādājot, šie momenti, par ko tika runāts, momenti attiecībā uz attiecīgo likumu labošanu, kas paredz zināmu procentu atskaitījumus atsevišķām ministrijām, tas ir tas uzdevums acīmredzot, kas deputātiem būs kopīgi jārisina. Bet ir četri atsevišķi likumi, lielāki likumi, kas paredz šādu naudas koncentrēšanu četros budžetos. Un tie ir Valsts īpašuma fonda budžets, transporta budžets no akcīzes nodokļa, meža — no celma naudas un sociālais budžets — pats lielākais. Tātad ap 270 miljoniem. Tā ka es domāju, ka šinī virzienā, kas tikko tika diskutēts, strādāts tiek. Un tas tiek ņemts vērā — acīmredzot caur likumdošanu — 1996.gada budžetā, lai reizē deputāti vairāk varētu kontrolēt šos speciālos budžetus.

Bet es gribētu piebilst, ka diemžēl mums neiznāca īsti pareiza rīcība, balstoties uz Kārtības rulli, strādājot pie šī likuma, jo mēs pieļāvām iespēju, ka var iesniegt, teiksim, mutiski priekšlikumus pēdējā brīdī. Kārtības rullis prasa iesniegt priekšlikumus rakstiski. Un it īpaši attiecībā uz budžetu tas ir ļoti svarīgi, lai nerastos šādi divdomīgi skaidrojumi. Un šeit es gribētu piekrist tam skaidrojumam, ko deva valsts ieņēmumu valsts ministre, jo mēs atrauti pašreiz apskatām vienu jautājumu. Bet es saku, ka šis pārpratums manā izpratnē radās tāpēc, ka mēs neatbilstoši Kārtības ruļļa prasībām iesniedzām priekšlikumu, un mans lūgums ir turpmāk to tā nedarīt, jo Budžeta komisija šādus priekšlikumus nepieņems. Citādi mēs šeit varam strīdēties bezgalīgi. Un šajā sakarā man ir priekšlikums deputātiem balsot par deputātu Kažas un Tuča priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Tātad, deputāti, lūdzu uzmanību, mēs balsojam par priekšlikumu nr.11, ko ir iesnieguši deputāti Kaža un Tučs — "Spirta monopola pārvalde". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 36, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss.

Tālāk man ir lūgums atgriezties pie 1.lappuses, pie 1.panta, kur ir deputātu Kažas un Tuča priekšlikums. Šeit mēs varam redzēt ciparu veidā, kas būtu noticis, ja mēs šo summu, par kuru tikko kā runājām, atņemtu nost. Man ir lūgums atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Tas nav tik vienkārši tagad. Te sākas tās problēmas, kas ir ar budžeta apstiprināšanu skaitļos. Tā kā mēs esam noraidījuši deputātu Kažas un Tuča priekšlikumu un līdz ar to ir izdarīti grozījumi speciālajā budžetā, tad mums...

A.Kreituss.

Es atvainojos, nav izdarīti, jo mēs neatbalstījām šo priekšlikumu. Līdz ar to faktiski šis balsojums nav vajadzīgs, jo paliek iepriekš nobalsotais.

Sēdes vadītāja. Jā, paliek spēkā pirmā redakcija. Lūdzu tālāk!

A.Kreituss.

2.pants. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums 2.pantā izslēgt vārdus "un papildinājumus", jo pēc savas būtības papildinājumi arī ir grozījumi. Komisijas lēmums bija atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav. Lūdzu tālāk!

A.Kreituss.

3.pants. Arī Juridiskā biroja priekšlikums 3.pantā izslēgt vārdus "un papildinājumus", jo papildinājumi pēc savas būtības arī ir grozījumi. Arī komisijas lēmums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

A.Kreituss.

Tālāk. Juridiskā biroja priekšlikums likumprojekta noteikumā par likuma spēkā stāšanās laiku vārdus "ar tā izsludināšanas dienu" aizstāt ar vārdiem "nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas". Komisijas lēmums — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

A.Kreituss.

Vairāk nav labojumu, tātad lūgums ir balsot laikam kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"" otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 3, atturas — 6. Likumprojekts pieņemts.

A.Kreituss.

Paldies deputātiem par pirmo likumu, kas pieņemts 6.Saeimā!

 

Sēdes vadītāja. Nākamais izskatāmais likumprojekts — "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par draudzību un sadarbību". Indulis Bērziņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts — Ārlietu komisijas vārdā.

I.Bērziņš

(LC). Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja šo jautājumu savā sēdē un praktiski bez lielām diskusijām uzskatīja, ka ir jāpieņem likums "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par draudzību un sadarbību", kas ir parakstīts jau 1995.gada 3.maijā, attiecīgi jāratificē šis likums. Pirms izskatām pirmajā lasījumā, komisijas vārdā es lūdzu cienījamos kolēģus Kārtības ruļļa 92.panta kārtībā nobalsot šo likumprojektu kā steidzamu. Šāda prakse bija arī iepriekšējā Saeimā, kad tie līgumi, kuri tiek ratificēti, attiecīgi pieņemti ar likuma palīdzību, pieņemot likumu Saeimā, tika izskatīti praktiski divas reizes, dažreiz, ļoti steidzamos gadījumos, vienā dienā balsojot pat trīs reizes pēc kārtas. Sasteigt visu, balsot vienā dienā šobrīd nav nepieciešamības, mēs varam iet normālu kārtību — tātad nobalsot kā steidzamu, tad balsot pirmajā lasījumā un atgriezties pie šī likumprojekta pēc zināma laika un nobalsot viņu jau galīgi. Tātad man ir lūgums, pirms mēs izskatām likumprojektu pirmajā lasījumā, nobalsot par to kā par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Par steidzamību, Ķezbera kungs? Nē. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Ārlietu komisijas lūgumu atzīt likumprojektu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu, balsojam par likumprojekta pirmo lasījumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 3. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi un papildinājumi!

I.Bērziņš.

Man būtu lūgums, tā kā mēs izskatām otrajā lasījumā ne šodien, tad izskatīt viņu nākamo ceturtdien un attiecīgi labojumus varētu iesniegt līdz Ārlietu komisijas sēdei, līdz nākamajai otrdienai, tas ir, precīzu datumu es tūdaļ pateikšu. Līdz 19.decembra vakaram var iesniegt labojumus. Un attiecīgi izskatīt likumprojektu nākamajā sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad, lūdzu, deputātiem iebildumu nav, ka priekšlikumu un papildinājumu iesniegšana līdz 19.decembra darba dienas beigām? Nav.

 

Sakarā ar mūsu izdarītajām izmaiņām dienas kārtībā nākamais likumprojekts ir "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā". Juridiskā komisija. Juridiskās komisijas vārdā vārds Aivaram Endziņam, "Latvijas ceļa" frakcijas deputātam!

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskās komisijas sagatavotais priekšlikums par grozījumu Korupcijas novēršanas likumā ir dokumentā nr. 46, kur vispirms ir atzinums, ko izstrādāja Juridiskā komisija un kas tika izdarīts pēc Saeimas Prezidija lūguma. Tajā Juridiskā komisija konstatējusi virkni pretrunu, kādas pastāv starp šo Korupcijas novēršanas likumu un starp Saeimas Kārtības ruļļa 10. un 11.pantu, kā arī vairākiem citiem likumiem, tajā skaitā likumā par pašvaldībām, par civildienestu, par policiju, par prokuratūru, par tiesu varu un tā tālāk. Un tāpēc, ņemot vērā, ka likuma spēkā stāšanās un visas šīs normas ir paredzētas ar 1.janvāri, bet diemžēl valdība nav iesniegusi nevienu likumprojektu par nepieciešamajiem grozījumiem citos spēkā esošajos likumos, lai novērstu šīs pretrunas, būtībā lai sakārtotu likumdošanu, Juridiskā komisija ierosina izdarīt grozījumu šā Korupcijas novēršanas likuma pārejas noteikumos un, proti, noteikt, ka Ministru kabinetam un Valsts ieņēmumu dienestam līdz 1996.gada 1.martam ir jāapstiprina tie normatīvie akti, kas ir nepieciešami šā likuma izpildei, jo tas nav izdarīts uz šo brīdi, un arī līdz tam pašam 1.martam iesniegt nepieciešamos grozījumus. Varētu likties, ka varbūt šie datumi ir atvirzīti pārāk tālu, bet mēs ņemam vērā arī to reālo situāciju, kāda pastāv uz šo brīdi, proti, valdība vēl nav izveidota, tātad faktiski funkcionēt valdība varēs sākt tikai pēc zināma laika. Un kaut arī grozījumi nav sarežģīti, tad vismaz ir rezerve. Un līdz ar to, teiksim, arī noteikt, ka šis Korupcijas novēršanas likums stātos spēkā ar 1.jūliju. Tādi ir Juridiskās komisijas priekšlikumi. Vienlaicīgi ņemot vērā, ka pārejas noteikumi paredz, ka likums stājas spēkā ar 1.janvāri un ir jānovērš, lai nepastāvētu šādas pretrunas, Juridiskā komisija ierosina arī šo likumprojektu atzīt par steidzamu, un es lūgtu par to cienījamo Saeimu nobalsot.

Sēdes vadītāja. Tā, pirms sākam debates, mums ir jāizšķir jautājums par steidzamību. Runāt neviens nevēlas, lūdzu zvanu! Tātad deputātus lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi korupcijas novēršanas likumā" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 3, atturas — 3. Steidzamība pieņemta.

Lūdzu, vai kāds vēlas runāt debatēs? Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts!

J.Lagzdiņš

(LC). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Es gribētu, lai šo jautājumu mēs bez emocijām un ļoti lietišķi šodien atrisinātu un tiktu skaidrībā par šo problēmu, par kuru varbūt reizumis ir radusies nevajadzīga diskusija. Kāda ir vēsture, godātie kolēģi? Jau apmēram divarpus gadus spēkā ir antikorupcijas normas, kuras ir vairāk nekā 15 likumos — par policiju, par tiesu varu, par pašvaldībām, par civildienestu, par ostām, pat par mežu ierīcību un mežu lietošanu. Un šīs antikorupcijas normas nosaka dažādus ierobežojumus un prasības attiecīgām valsts amatpersonu kategorijām — vai tie būtu tiesneši vai prokurori, meža dienesta darbinieki, valsts ierēdņi, Saeimas deputāti vai pašvaldību deputāti. Turklāt katrai valsts amatpersonu kategorijai noteikti savādāki ierobežojumi un savādāka deklarāciju iesniegšanas kārtība. Atsevišķas valsts amatpersonu kategorijas vispār nedeklarē savu interešu konflikta stāvokli. Savukārt ir valsts amatpersonas, piemēram, ministri, kas vienlaikus ir deputāti, un ir arī tādi ministri un deputāti, kas vienlaikus ir arī ostas padomē un kam ir pienākums iesniegt trīs veidu deklarācijas, kuras savstarpēji ir pretrunīgas. Un šai vienai personai, kura vienlaikus ir ministrs, deputāts un ostas padomes loceklis, ir dažādas prasības attiecībā uz interešu konflikta novēršanu. Un tādējādi praktiski šīs antikorupcijas normas šobrīd nedarbojas, jo spēkā esošā likumdošana ir ļoti nepilnīga, savstarpēji pretrunīga un neskaidra. Tādēļ arī savulaik, tas ir, pirms gada, Saeima uzdeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai izstrādāt Korupcijas novēršanas likumu, kurš tika arī izstrādāts kopā ar citiem antikorupcijas likumiem un kurā ir vienota sistēma cīņai pret korupciju. Ir izstrādātas vienotas prasības valsts amatpersonu kategorijām, vienoti ierobežojumi, viena sistēma un mehānisms interešu konfliktu deklarēšanai. Tātad ielikts pamats interešu konfliktu novēršanai un cīņai pret korupciju. Pieņemot šo likumu un apzinoties to, ka jāgroza vesela rinda citu likumu, mēs noteicām zināmu pārejas periodu — trīs mēnešu garumā. Faktiski šis periods ir sešu mēnešu garumā noteikts, lai valdība varētu izdarīt attiecīgos grozījumus likumos un citos normatīvajos aktos, kā arī attiecīgās amatpersonas varētu savlaicīgi izbeigt interešu konflikta stāvokli. Tādēļ arī pārejas noteikumos tika noteikts pietiekami ilgs pārejas periods.

Diemžēl jāsaka, ka valdība un attiecīgie atbildīgie ministri savus pienākumus nav pildījuši. Arī Valsts ieņēmumu dienests nav izstrādājis likumam pakārtotus aktus. Pareizi uz to šeit norādīja kolēģis Endziņš. Un jāsaka, godātie kolēģi, it īpaši tie, kuri parlamentā nav strādājuši, es aicinu jūs pievērst tieši šai problēmai lielāku uzmanību, jo tā ir hroniska nelaime. Kolēģi, piecu gadu laikā, kopš es darbojos parlamentā, ar šādu slimību slimo visas ministrijas un gandrīz katram otrajam likumam netiek sagatavoti šādi likumam pakārtotie akti, likumi nedarbojas un rodas tāda situācija, par ko jūs esat lasījuši presē un ko jūs redzat dzīvē. Un tas ir noticis arī ar antikorupcijas likumu.

Kā šādā gadījumā, godātie kolēģi, vajadzētu rīkoties mums, aizmirstot visas tās emocijas, kas varbūt ir parādījušās presē, masu medijos. Manuprāt mums nevajadzētu gaidīt, lai kāds cits mūsu vietā izdara darbu, bet pašiem šo darbu izdarīt, ja mēs gribam, lai būtu kāds rezultāts. It īpaši tādēļ, ka, godātie kolēģi, jūs neatkarīgi no savas politiskās piederības priekšvēlēšanu kampaņā esat paši solījuši saviem vēlētājiem aktīvi cīnīties pret korupciju. Tātad ir pienācis īstais brīdis atrotīt piedurknes un pašiem izdarīt attiecīgos grozījumus likumos un tos steidzamības kārtā pieņemt. Šie grozījumi likumos nav sarežģīti, praktiski tie būtu tādi, ar kuru palīdzību tiktu svītrotas visas pretrunīgās normas no citiem likumiem.

Man, godātie kolēģi, šobrīd rokā ir grozījumi desmit likumos, tai skaitā likumos par pašvaldībām, par civildienestu, par policiju, Valsts ieņēmumu dienestu un tā tālāk. Un, ja šos grozījumus mēs pieņemtu, tad pretrunas tiktu novērstas. Turklāt pat gadījumā, ja mēs šos grozījumus nepieņemtu, saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu spēkā ir tās normas un tas likums, kurš ir pieņemts pēdējais, proti, antikorupcijas likums. Tādējādi nav nekādu problēmu, godātie kolēģi, lai reāli darbotos antikorupcijas likums.

Kādas sekas būtu gadījumā, ja mēs pieņemtu Juridiskās komisijas piedāvātos grozījumus? Sekas, godātie kolēģi, būtu tādas, ka nedarbotos visi tie stingrie ierobežojumi, kas ir Korupcijas novēršanas likumā. Un šeit jau nav runa tikai par to, vai mēs, deputāti, vai kādas citas valsts amatpersonas varētu savienot savu pamatdarbu ar citu algotu darbu. Godātie kolēģi, tie, kas ir uzmanīgi izlasījuši antikorupcijas likumu, zina, ka, ja šis likums stātos spēkā, tādā gadījumā viena valsts amatpersona nevarētu izmantot tā saucamās telefona ietekmēšanas tiesības, proti, ietekmēt citu valsts amatpersonu nesodīti. Tā ir ļoti izplatīta parādība. Turklāt nevarētu izmantot nevienu valsts amatpersonu, tai skaitā valsts un pašvaldību deputātus, sava vārda reklamēšanai. Nevarētu pieņemt lēmumus, kas būtu vērsti uz radiniekiem, uz juridiskām un fiziskām personām, kuru darbība interesē attiecīgo valsts amatpersonu. Turklāt, ja pieņemtu šo likumu, tad visām valsts amatpersonām būtu vienoti vienos termiņos jādeklarē savs interešu konflikta stāvoklis. Un tas dotu iespēju sabiedrībai saņemt informāciju par valsts amatpersonu saimniecisko un finansiālo darbību.

Godātie kolēģi, es aicinu šo Juridiskās komisijas piedāvāto grozījumu likumā nepieņemt, bet visiem kopīgi strādāt pie grozījumiem citos likumos un tos pieņemt pēc iespējas ātrāk. No savas puses teikšu, godātie kolēģi, ka tuvāko nedēļu laikā tiks iesniegti grozījumi 12 likumos, kas palīdzēs novērst pretrunas starp Korupcijas novēršanas likumu un līdz tam pieņemtajiem likumiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Līdz pārtraukumam ir astoņas minūtes. Vai Modris Lujāns izmantos laiku? Modris Lujāns, Sociālistiskās partijas Līdztiesība politiskā bloka deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns

(SP). Protams, es labi varu saprast Lagzdiņa kunga uztraukumu par savu "bērnu", ko viņš savā laikā, iespējams, 5.Saeimas pēdējā periodā, ir ļoti gatavojis, nogatavojis un beigās, varētu teikt, arī panācis viņa pieņemšanu. Bet ar viņu taisni iepazīstoties nopietnāk, man pat negribas šodien viņu tā galīgi izķidāt, jo iepazīstoties arī Juridiskajā komisijā, es nācu pie viena secinājuma. Tādu termiņu būtu pat grūti nokvalificēt. Ir savākts no visa pa bišķim, un kopsummā iznācis kaut kas tāds īpatnējs. Jo var saprast to, ka cienījamie autori vai kas viņu ir veidojuši, labi nesaprot pašu īsto situāciju gan valstī, gan arī pašu deputātu statusā. Mani uzjautrināja, ka pašvaldību deputāts nedrīkst būt uzņēmējsabiedrības dibinātājs vai īpašnieks. Teiksim, Rīgas Domē, es saprotu to, tur bija pants par pašvaldībām, par pašvaldību deputātu statusu, tas skaitās arī korupcijas iemesls, ja paskatās. Un tad iznāk tas pats motīvs, ka lielākā daļa deputātu, vismaz Rīgas Domē, ir tīrākie korumpanti, jo mēs atalgotu darbu tur nesaņemam. Mums ir tikai piemaksa par komiteju sēdēm vai par Domes sēdēm. Līdz ar to tad iznāk, ka viņam ir jānoliek šis mandāts vai arī attiecīgi jābeidz sava biznesa darbība.

Tāpat savā laikā kaut vai mūsu kolēģis Krisberga kungs teica, ka viņš ir Rīgas domnieks un arī firmas "Auseklītis" līdzīpašnieks. Tātad tas arī skaitās korupcijas fakts pēc šī likuma savā veidā, jo viņš reklamē ar savu vārdu šo firmu, iespējams to zināmā mērā varētu tā kvalificēt.

Tikpat labi, ja es aizeju uz alus turnīru un man piešķir alus muciņu, tad iznāk, ka man jāskrien pēc tam uz Saeimas sēdi un par, teiksim, turnīrā ieņemto pirmo vietu jāziņo, ka mani ir korumpējuši, — pēc Lagzdiņa kunga. Un, protams, ja paskatās vēl stingrāk, tad šādas variācijas ir ļoti īpatnējas. Tāpat jautājums, ja man, teiksim, Lujānam — arodbiedrības darbiniekam, piešķir automašīnu ar kartupeļiem, ko es taisos grūtdieņiem izdalīt, tad tas ir korupcijas fakts vai nav? Un tad man ir jāgriežas Saeimā ar lūgumu, vai Kreituses kundze atzīst šo faktu vai neatzīst, vai arī piedalās kartupeļu dalīšanā. Bet, saprotiet, es netaisos pārvērst to parodijā. Ja šo likumu loģiski lasa, tad, piedodiet, es nezinu, mums nav tāda humora virtuoza kā Žvaņeckis, bet, ja iedotu viņam šo likumu, viņš to pārtaisītu un visa Latvija smietos.

Nu, ja Lagzdiņa kungs grib, — kaut gan iznāks drīzāk, ka mums būs jāsmejas vai jāraud, — tad gandrīz viena trešā daļa vai divas trešās daļas Saeimā būs korumpēti vīri visi. Un vairāk nav ko spriest, ja ir tāds likums.

Patiešām varētu pat varbūt piekrist Lagzdiņa kungam, ka šis likums ir jāpārstrādā pilnīgi saskaņā ar reālo situāciju, jo mēs jau balstāmies uz privāto cilvēku iniciatīvu šodien, un balstāmies taisni uz fiziskas personas iniciatīvu. Taču vajag aptvert, kā darbojas šodien biznesa struktūras, kaut vai to, kā darbojas arodbiedrības. Nedod jau kaut kam mistiskam, bet dod, teiksim, Kostandas kungam, Saulīša kungam, Lujānam vai kādam personīgi. Tādēļ, ka zina, ka es neaizstiepšu kaut kur, nepārdošu tirgū un vēl kaut kur. Bet, ja mēs ieviesīsim šādu mehānismu, mēs vienkārši visus loģiski domājošos cilvēkus izgrūdīsim no visām valsts struktūrām. Tātad loģiski — kādēļ man apvienot vai būt deputātam vai kādam uzņēmējam, kas ir vēl, vismaz pašvaldību līmenī, jo tur algas nesaņem. Es varu saprast, šeit Saeimas līmenī, tur ir vēl citas problēmas, bet arī līdz ar to labdarība kā iznāk.

Vai kristīgie demokrāti, teiksim, varēs veikt labdarību, vai viņiem būs jāmeklē kaut kādi, piedodiet, SIA priekšsēdētāji, caur kuriem to labdarību laist cauri? Ko mēs panāksim? Vai tā nav drīzāk korupcija, ko Lagzdiņa kungs grib pats veicināt?

Sēdes vadītāja. Līdz pārtraukuma četras minūtes. Vai Aivars Kreituss izmantos iespēju runāt? Tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma. Bet pirms pārtraukuma un reģistrācijas mums ir vairāki paziņojumi.

Vārds Saeimas sekretāram Imantam Daudišam.

I.Daudišs

(Saeimas sekretārs). Godātie deputāti! Mums būtu jālemj par to, kad slēgt rudens sesiju un kad atsākt ziemas sesiju. Saeimas Prezidijs ierosina izskatīt šādu priekšlikumu, proti, slēgt rudens sesiju 21.decembrī, tūlīt pēc Saeimas sēdes ceturtdien, un atsākt ziemas sesiju 8.janvārī, nākamā gada 8.janvārī — pirmdien. Ar domu, ka plenārsēde varētu notikt 12.janvārī. Mēs šo savu priekšlikumu esam nosūtījuši arī frakcijām, lai viņas ar to iepazīstinātu. Nu šodien Saeimai būtu jālemj gan par sesijas slēgšanu, gan par ziemas sesijas atsākšanu.

Sēdes vadītāja. Un Prezidijam priekšlikums būtu šo jautājumu atrisināt, slēdzot šodienas sēdi. Tāpēc lūdzu deputātus, ja ir kādi citi priekšlikumi frakcijām, tos rakstiski iesniegt Saeimas Prezidijā.

Bet vēl pirms reģistrācijas mums ir ļoti liels gods un prieks šodien sveikt mūsu deputātu un kolēģi Aivaru Endziņu viņa 55 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Lūdzu deputātus tagad reģistrēties! Lūdzu režīmu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere

(Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

J.Kušnere.

Pēteris Apinis...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

J.Kušnere.

Valdis Birkavs...

Sēdes vadītāja. Nav.

J.Kušnere.

Ilmārs Bišers...

Sēdes vadītāja. Nav.

J.Kušnere.

Alfreds Čepānis...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

J.Kušnere.

Kārlis Čerāns...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

J.Kušnere.

Guntars Grīnblats...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

J.Kušnere

. Roberts Jurdžs...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

J.Kušnere

. Juris Kaksītis...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

J.Kušnere

. Vilis Krištopans...

Sēdes vadītāja. Ir zālē.

J.Kušnere

. Kristiāna Lībane...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

J.Kušnere

. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Nākamajam vārds debatēs Aivaram Kreitusam, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam. Deputāta nav zālē. Vārds Ojāram Grinbergam, frakcijas "Latvijai" deputātam!

O.Grinbergs

(L). Godājamo Prezidij, godājamie Saeimas locekļi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību šim jautājumam par korumpētību. Tieši no savas mākslinieka viedokļa puses, par cik mēs šeit esam deputātu vidū. Vai tomēr tas neiznāk tā, ka mēs nostājamies kaut kur drusciņ pret saviem vēlētājiem, jo iznāk, ka man nav tiesību pie viņiem braukt, man ir jābūt kaut kur negodīgam, jāsāk palikt negodīgam, jo nav nevienam noslēpums: ja mēs, mākslinieki, kaut kur aizbraucam, tad mēs arī minimālu naudiņu par to saņemam. Un vai tas būtu pareizi — sasteigt šo likumu un aizliegt pilnīgi... Nu, es tā runāju no mākslinieka viedokļa, vai ne... Jo tad jau man patiešām ir jākļūst negodīgam, jālūdz, lai cits paraksta kādu dokumentu jeb kaut ko. Nu tās ir manas personīgās domas. Es domāju, ka Dunkera kungs arī varētu atbalstīt manas domas. Paldies par uzmanību! Ja vajag, es varu uzdziedāt arī...

Sēdes vadītāja. Paldies! Pagaidām mēs laikam bez Ziemassvētku dziesmām... Turpinām darbu. Vārds Aivaram Kreitusam, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam!

A.Kreituss

(DPS). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es diezgan daudz esmu par šo likumu izteicies gan presē, gan citur, un es negribētu, lai manus izteikumus mēģinātu tādā veidā interpretēt, ka es kaut kādā veidā mēģinātu vai nu šo likumu novilcināt, vai iestāties par plašām iespējām korupcijai. Bet es gribētu tikai vērst uzmanību uz diviem momentiem.

Kas iznāk patiesībā, ja mēs šo likumu steigā pieņemam? Es gribētu vērst uzmanību uz to, ka manuprāt pie šī likuma būtu diezgan pamatīgi jāpiestrādā, jo, piemēram, nekādā veidā nav novērsta tāda nianse, ka deputāti zālē sēž kā dažādu lielu privātstruktūru īpašnieki, viņi nevar kļūt arī par padomju vai valžu locekļiem, viņi, kā mēs redzam pēc pēdējiem notikumiem, var noformēt sevi par stratēģiskiem menedžeriem, viņi var atlikt vispār savu līdzdalību ar daļām privātfirmās, slēdzot dažādus slepenus līgumus, un pēc ilgāka laika šīs firmas izrādīsies simtprocentīgi viņu īpašums, un mēs būsim iestrādājuši likumdošanā punktus, kas to atļauj darīt. Tātad arī tas punkts, kas ir Korupcijas novēršanas likumā par divu gadu nedarbošanos privātbiznesā pēc šāda vai nu deputāta, vai ministra darba, ir viegli apejams... viegli apejams. Lagzdiņa kungs, it īpaši es vēršu jūsu uzmanību uz to, jo ir tādas iespējas, un tās Latvijā jau tiek plaši praksē izmantotas, ka šeit var sēdēt cilvēks, kas it kā privātajā biznesā piedalās ļoti maz vai viņam vispār nav nekā, bet patiesībā viņam ir lieli īpašumi, pret kuriem jeb pret kuru apkopšanu caur valstiskām jeb caur deputātu struktūrām nekādi šis likums nedarbojas.

Un tas ir tas, kas mani uztrauc, jo, ja deputāts vai ministrs, vai cits valsts ierēdnis savā darbā dod iespēju viņa pārvaldītām struktūrām vai tām struktūrām, kurām viņš ir līdzīpašnieks, saņemt valsts pasūtījumu vai kādā citā veidā attīstīties, es domāju, ka jūs visi piekritīsiet, tā jau ir tā korupcija un tā ir tā pati lielākā korupcija, kas starptautiskā mērogā visvairāk izsauc dažāda veida skandālus. Pret šiem momentiem šis likums nestrādā nekā.

Šis likums vienkāršoti vēršas pret deputātiem, kuri ir locekļi dažādās padomēs vai, piemēram, kā manā gadījumā, ir valsts uzņēmuma... kaut kādā veidā vai nu direktors, vai nu prezidents vai varētu būt arī kādā citā amatā... Šeit šis likums pret to vēršas. Šeit nekādā veidā netiek izvērtētas ne tās summas, kas tiek saņemtas kā atlīdzība vienā vai otrā, vai trešā darbā, ne arī tas, cik svarīgi deputātam dažādās nozarēs ir būt kā lobijam parlamentā, lai šīs nozares vai viņu attīstību kaut kādā veidā regulētu. Kaut vai sakārtojot likumdošanu. Es ne vienreiz vien esmu runājis, ka likumdošana valsts uzņēmuma pārejai no valsts uzņēmuma uz pusprivātu un uz privātu pašreiz ir ar ļoti lieliem robiem, kas atļauj valsts uzņēmumu pataisīt par pilnīgi bezvērtīgu, kas atļauj atlaist tūkstošiem strādnieku bez kādām sekām. Arodbiedrībām šeit nekādu īpašu pilnvaru nav pēc šodienas likumdošanas, izņemot neliela trokšņa taisīšanas iespēju. Un arī, lai šo troksni taisītu, ir jādabū vairākas atļaujas no dažāda līmeņa pašvaldībām. Arī to var aizliegt, un tādā sakarā kas tad iznāk? Pret ko tad, pret kādu korupciju tad šis likums iestājas? Es domāju, ja es šādi sāktu attīstīt šo jautājumu, te viens otrs varētu izteikties arī par deputātu līdzdalības nepieciešamību dažādās padomēs vai nu kā padomju locekļiem, vai kā savādāk tieši tāpēc, ka viņi šeit ir tie likumu radītāji un likumu izstrādātāji kopā ar juristiem. Un, ja mēs paši praktiski nezinām, kas notiek mūsu valstī, šeit strādājot, tad jau rodas visas šīs nepilnības, par kurām es runāju tieši privatizācijas gaitā. Un es par to esmu nobažījies tieši tāpēc, ka šādas privatizācijas gaitā, kāda notiek Latvijā pašreiz, protams, visvairāk cieš budžets. Un mēs te varam runāt, cik mēs gribam, un rožainos vārdos ietērpt visu, kas saistīts ar šo lietu, bet cipari rāda, ka, piemēram, valsts uzņēmumi divu gadu laikā tieši divreiz mazāk maksā peļņas nodokli tieši šīs "sekmīgās" privatizācijas rezultātā. Tātad kaut kas nav kārtībā. Kaut kas nav kārtībā šajā likumdošanā, kas atļauj visu pataisīt pilnīgi bezvērtīgu un pēc tam viņu kaut kādā veidā bez maksāšanas pārņemt. Nu, ja mēs kā deputāti negribam šo procesu uzraudzīt, ja mēs gribam tikai izlikties, ka mēs neko neredzam, tad mēs esam nonākuši pie tāda budžeta, kāds šodien ir — ar 90 miljonu deficītu, un nekas īpaši labāks nākotnē nav gaidāms.

Tāpēc es domāju, ka nopietni jāapspriež jautājumi par to, kurās struktūrās deputāti ņem līdzdalību un kādā veidā. Un noteikti likumā ir jāiestrādā attiecības starp deputātu privātīpašumu, viņa apkopšanu, viņa vairošanas iespējām apstākļos, kad viņš ir deputāts vai valsts ministrs, vai valsts ierēdnis. Nu neteiksim, pēc ierēdņu amatiem tādi cilvēki netiecas, bet, ja viņi tiecas pēc ministru amatiem un pēc deputātu amatiem, tad jau jautājums rodas pats par sevi — kāpēc tad viņi tā tiecas? Vai viņi tik ļoti mīl tautu, vai viņi vairāk mīl savu īpašumu.

Es varētu paskatīties, protams, arī uz jautājumu no otras puses un pateikt... Atcerieties, ka vissekmīgāk Rīgu pārvaldīja tirgoņi un tad Rīga visstraujāk attīstījās un gāja uz priekšu. Un, ja mēs gribam atkal uztaisīt tādus likumus, lai tas, kam ir privātīpašums, nevarētu nekur piedalīties, tad mēs nonākam atkal otrā galējībā — ka nu tad ir jāpiedalās lietu vadīšanā un izlemšanā tiem, kam absolūti nekas nepieder, un bieži vien tie, nu, jāsaka, ir mazāk ar izglītību un līdzekļiem apveltītie. Tāpēc uz šo jautājumu būtu jāskatās no šīm abām pusēm. Un, šādi paskatoties, es domāju, ka pie likuma ir nopietni jāpiestrādā un tie labojumi, ko mēs ienesīsim pārējos likumos, balstoties uz šo likumu, man liekas, ir par ātriem. Tāpēc es personīgi lūgtu atbalstīt Endziņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pauls Putniņš, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

P.Putniņš

(LZS, KDS, LDP). Cienītā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Es domāju par šīs lietas vienu noteiktu aspektu, un, lūk, tieši par to, lai mēs antikorupcijas likuma sakarā, jāteic tieši tā, pašlaik tieši antikorupcijas likuma sakarā, kas dzēš citu likumu darbību, nepazeminātu, piemēram, šajā gadījumā Saeimas kvalitātes iespējas. Mēģinājums jau kaut ko šajā lietā darīt ir "Tēvzemei un Brīvībai" iesniegtais priekšlikums, bet, kā jūs redzat, arī tas ir problemātisks. Un pirmkārt tur varbūt nav atrunāta kultūras sfēra, bet tur ir gan pieminēta ārsta sfēra. Un, protams, uzreiz rodas likumsakarīgs jautājums — kāpēc tur nav atrunāti juristi? Jūs ļoti labi saprotat — ja juristi būtu atrunāti, tad varbūt būtu pavērsta vislielākā iespēja korumpētībai. Bet, redziet, kas nu tagad notiek! Jurists, nestrādādams savā sfērā, zaudē savu kvalifikāciju, un var notikt tā, ka šeit tie labākie juristi nepulcēsies, nepretendēs iekļūt Saeimā un Saeima bez juristiem vispār ir absurds. Mums ir izņēmumi... Jānis Lagzdiņš, lielisks jurists, kas absolūti ziedojis sevi Saeimai, bet tie ir atsevišķi izņēmumi. Kā risināt šo problēmu kopumā?

Tāpat antikorupcijas likums atļauj šeit darboties, teiksim, atļauj cilvēkiem… atļauj speciālistiem izglītības laukā darboties. Tas ir labi... Kā tas ir ar zinātnes lauku? Mums ir jārada tāda sistēma, lai šeit pulcētos zinātnieki, nezaudējot savu kvalifikāciju. Un šis ir ļoti ļoti nopietns jautājums. Es domāju, sasteigtībai te nevajadzētu būt, jo ar laiku, ja mēs ārkārtīgi stingras normas noteiksim šajā ziņā, cīnoties pret korupciju, šeit pulcēsies tikai pensionāri un neveiksminieki. Lai Dievs mūs sargā no tādas nelaimes. Paldies!

Sēdes vadītāja. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte!

A.Seile

(LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Šis iesniegtais likumprojekts paredz apstādināt korupcijas likuma ieviešanu dzīvē līdz nākošā gada 1. jūlijam. Vai to vajag vai nevajag? Tātad paies vesels pusgads, un tikai tad savu spēku iedarbinās šis korupcijas likums. Es uzskatu, ka tā nevajag, ka katram deputātam, pirms viņš izšķīrās balotēties sarakstā, nākt šeit, Saeimā, nevis sēdēt, nevis ierasties vienreiz nedēļā uz plenārsēdēm, bet strādāt no pirmās līdz pēdējai nedēļas dienai, to vajadzēja analizēt tad. Ja viņš nespēj strādāt savā uzņēmumā un apvienot darbu ar deputāta darbu šeit, Saeimā, tad viņam ir visas iespējas atteikties un nolikt šo objektīvo apstākļu dēļ savu mandātu, un iet un turpināt vadīt savu uzņēmumu. Un viņa vietā lai nāk nākošais cilvēks, kurš var strādāt šeit, Saeimā. Šāda prakse bija jau tajā Augstākajā padomē, kura pasludināja Latvijas neatkarību. Jā, šeit sēdēja bijušie kolhozu priekšsēdētāji, pēc tam — paju sabiedrību priekšsēdētāji un daudzi citi uzņēmumu vadītāji, kuri parādījās vienreiz nedēļā uz plenārsēdi, lai par to saņemtu algu. Bet sagatavot likumprojektus visā šajā laikā, nedēļas gaitā strādāt komisijās un iesniegt priekšlikumus — to viņi nedarīja. Un nedarīs arī tagad, ja šo likumu, kuru ierosina Juridiskā komisija, mēs šodien pieņemsim. Saeimas Kārtības rullis demokrātiski paredz, ka cilvēks var apvienot darbu, arī deputāts var apvienot darbu ar savu darbu radošajā profesijā, piemēram, pa nakti dzejodams un no rīta nododams publicēt savus dzejoļus, vai arī kādā citā radošā vai pedagoģiskā darba nozarē. Un tas ir loģiski un saprotami. Un tas ir jau Kārtības rullī. Ja ir kāds īpašs gadījums, ļoti īpašs gadījums, tad Saeima saskaņā ar Kārtības rulli var pieņemt arī šo savu īpašo lēmumu, balsojot un dodot tiesības šim cilvēkam strādāt. Un arī tas jau ir spēkā esošajā likumdošanā. Kādēļ mums šis korupcijas likums... antikorupcijas likums ir jāapstādina uz gadu? Es nesaprotu.

Manuprāt šeit darbojas kaut kādi lobiji, un tāpēc es aicinu visus godprātīgi turpināt darbu Saeimā, strādāt pie likumiem, tur, kur ir tas mūsu darbs, un savas saimnieciskā darba pilnvaras nolikt uz kādu laiku, jo nebūs pareizi, ja jurists, kas ievēlēts šajā 6. Saeimā, vēl paralēli atvērs savu privātbiroju un šajā birojā ļoti rūpīgi strādās un sniegs konsultācijas vai nodarbosies ar advokāta praksi... Es domāju, ka tas nav pieņemami. Paldies par uzmanību! Aicinu neatbalstīt Juridiskās komisijas iesniegto projektu. It sevišķi arī tāpēc, ka līdzīgu projektu jau ir iesniegusi "Tēvzemei un Brīvībai". Var būt, ka no šī "Tēvzemei un Brīvībai" iesniegtā projekta vēl varētu kaut ko izlobīt, mazliet palabot varbūt arī Kārtības rulli, bet tādā variantā, kādu iesniegusi Juridiskā komisija, man ir pilnīgi nepieņemams šis likumprojekts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

V.Krisbergs

(DPS). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ļoti gribētos tiešām atcerēties viena iepriekšējā oratora vārdus par jaunajiem Saeimas deputātiem. Atšķirībā acīmredzot no vecajiem Saeimas deputātiem mēs neesam paspējuši zaudēt saikni ar tautu. Es negribēju teikt, ka visi vecie jau būtu zaudējuši, bet acīmredzot, piekrītot tēzei, ka Saeima vairs nebūs augstākā lēmējinstitūcija, kas par savu atsevišķo locekli nedrīkstēs spriest, un viņam automātiski būs aizliegts apvienot darbu ārpus Saeimas sēdēm sakarā ar antikorupcijas likuma stāšanos spēkā, acīmredzot tik tiešām tiek mēģināts panākt, lai visi deputāti vienlīdzīgi paliktu nezinoši pret reālo dzīvi ārpus šīs skaistās mājas sienām. Nupat tika izskanējusi doma — kā tad, interesanti, tas uzņēmuma vadītājs nāks uz šejieni un nedarīs šeit darbu. Es domāju, ka ir otrādi. Mans piemērs ir ļoti konkrēts. Mums ir viena liela rūpnīca, kuras direktoram netika dota atļauja apvienot darbu ar Saeimu. Un tomēr šis darbs tiek veikts, un tomēr šī rūpnīca, kas ir visas Latvijas industrijas lepnums, pamazām sāk iziet no kritiskās bedres.

Vajadzētu pieņemt tēzi, ka Latvijas tauta nav dumja tauta un šeit sēž Latvijas 100 labākās galvas. Un arī pašvaldībās sēž attiecīgā reģiona labākās galvas. Tātad šīs labākās galvas tiek automātiski atslēgtas no iespējamās ekonomiskās darbības. Man gribētos arī pateikt savam kolēģim, kurš ir radījis šo likumprojektu, likumu — varbūt tik tiešām ir tik liela viņa atraušanās no dzīves, ka viņš pats jau nu nedrīkstētu strādāt. Meita vai sieva nedrīkstētu strādāt. Bet kā tad likums ierobežos mana slepenā drauga draudzību un darbošanos manā vietā? Var būt tas, ka tik viegli var apiet šo likuma normu, ir speciāli iestrādāts šajā likumā. Jo, ja nav sevišķi daudz radinieku, bet ir pietiekoši daudz draugu, tad acīmredzot kādam tas bijis ļoti izdevīgi, lai prioritāti šiem draugiem arī iedotu, jo viņus jau nu šis likums absolūti neskar. Tad varbūt arī nebūs problēmas zvanīt uz Mazirbes ciema padomi, lai kādam radiniekam palīdzētu radīt tūrisma firmu, kura galu galā nekā nedara, bet tikai putina pašvaldības līdzekļus. Es nesaukšu nevienu vārdā. Priekš tam galu galā ir Černaja kungs un ir arī mūsu Pieprasījumu komisija. Ielikt normas, ka visiem deputātiem jābūt vienlīdzīgi nabadzīgiem, šķiet, 17.gadā cienījamais, bet vēl šodien neapglabātais par saviem noziegumiem Uļjanovs – Ļeņins ir jau izteicis vienreiz šādu domu. Atteikties no īpašuma. Jā, kādreiz, 1917.gadā, boļševiki to noteica ar likumu. Šodien mēģināsim atkārtot šo gājienu vēlreiz. Man ir ļoti žēl, ka es savā laikā esmu pakļāvies jau šī likumprojekta tēzēm, jo šo likumu es zināju, un, pusotra gada atpakaļ, atsacījies no sava uzņēmuma vadīšanas, es šodien ar nožēlu skatos, ka šī uzņēmuma vadītājs ir viņu nolaidis tik tālu. Man bija pieņemts Ziemassvētkos trūkumcietējiem, pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm rīkot svētkus. Šogad laikam šie svētki izpaliks. Tāpēc, ka acīmredzot mēs gribam, lai visiem deputātiem, ne tikai Saeimā, bet jebkurā pašvaldībā, būtu liegts apsaimniekot, ja viņi ir uz to spējīgi, divas vai pat trīs darba vietas. Es domāju, ka šeit ir ļoti daudz cilvēku, kuri prot strādāt ne tikai divās darba vietās uzreiz. Tas ir talants. Un šo talantu nedrīkst iznīcināt ar likumu. Es ierosinu neatbalstīt šādā gadījumā šos labojumus, bet jāpieiet šiem labojumiem ir svēti, lai tik tiešām zagt no valsts un pašvaldību kabatas nevarētu, bet nebūtu ierobežota arī personīgā iniciatīva un talants, un gudrāko galvu piedalīšanās reālā valsts pārvaldīšanā apakšstruktūrās, kur mazākā vienība, protams, ir uzņēmums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs, "Tēvzemes un Brīvības" frakcijas deputāts!

A.Požarnovs

(TB). Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi deputāti! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis antikorupcijas likums nosaka normas ne tikai Saeimas deputātiem, bet arī pašvaldību un valsts iestāžu vadītājiem. Un šeit parādās tāda paradoksāla situācija, kas ir, proti, ar ārstiem. Ka atbilstoši šim likumam neviens slimnīcas galvenais ārsts nedrīkst strādāt savā nodaļā, poliklīnikā, nekur. Viņiem ir jāatstāj savs darbs, un viņi, kļūdami par administratoriem varbūt uz noteiktu laiku, zaudē savas profesionālās iemaņas.

Ja mēs skatāmies šo momentu — cik kurš nopelna. Traktorists 18 gadu vecumā sāk strādāt, saņem savu algu un strādā līdz pensijas vecumam. Ārsts, skolotājs un citi cilvēki ar augstāko izglītību sāk strādāt sešus līdz astoņus gadus vēlāk. Acīmredzot viņa algai jābūt lielākai, par cik viņš ir zaudējis laiku savā izglītībā, par cik viņš par šo izglītību ir samaksājis un par cik viņa aktīvais darba mūža laiks ir daudz īsāks. Tātad viņam ir jāsaņem vairāk. Bet, ja mēs skatāmies Saeimas deputātus, kas ir ievēlēti uz trijiem gadiem, ja gadījumā viņi šo triju gadu laikā zaudē savas profesionālās iemaņas, tad acīmredzot viņiem triju gadu laikā ir jānopelna tikpat daudz, cik nopelna šo profesiju pārstāvji. Acīmredzot, ja tā alga nav tāda, tas taisni veicinās korupciju. Tāpēc, proti, visloģiskākā pieeja būtu tāda, ka deputāta laiku nevarētu apvienot ar amatu, bet varētu apvienot ar to profesiju, kuru viņš nedrīkst zaudēt. Un tieši to pašu attiecināt uz valsts iestāžu vadītājiem. Ja gadījumā viņš sēž vienlaicīgi divos amatos, tas ir nepieļaujami, bet ja viņš ir ieguvis savu augstāko izglītību un, strādājot kādā amatā, vēl kaut kur iet, pieņemsim, raksta grāmatas, iet uz dežūrām vai dara kaut ko tamlīdzīgu, tad to varētu pieļaut. Un šeit paceļas jautājums par brīvajām profesijām. Likumā "Par sociālo nodokli" ir ierakstīts, ka sociālais nodoklis ir jāmaksā visiem, visām iedzīvotāju kategorijām, tajā skaitā arī brīvo profesiju pārstāvjiem. Bet kas ir tās brīvās profesijas, nekur nav definēts, nekāda likuma nav. Un tāpēc manā skatījumā būtu vispareizākais, ja mēs ierakstītu šinī antikorupcijas likumā, ka nedrīkst apvienot divus amatus, bet brīvo profesiju pārstāvji varētu to darīt. Lai to izdarītu, mums šis likums ir jāsagatavo. Un tāpēc es domāju, ka pusgada laikā šo likumu varētu sagatavot. Un vienkārši Kārtības rullis neparedz to, ka mēs varētu uzdot kādai atsevišķai ministrijai, bet mēs varētu to uzdot jaunajam premjeram, ja gadījumā viņš tiks ievēlēts. Un tad, kad šis likums tiks sagatavots, tad arī to ņemtu vērā. Tāpēc es domāju, ka Juridiskās komisijas priekšlikums šo likumu atlikt, ir loģisks, jo tiešām šī sfēra nav sakārtota. Paldies!