Saeimas priekšsēdētājas atskats

Gadu mijai tuvojoties, Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse 22.decembrī labprāt piekrita atbildēt uz žurnālistu jautājumiem un arī sniegt savu vērtējumu par politiskajām norisēm aizvadītajā 1995.gadā. Publicējam I.Kreituses sacīto (nedaudz saīsinātā izklāstā, pēc ieraksta diktofonā).

— Esmu patīkami pārsteigta, ka jūsu ir tik daudz, domāju, ka pēc vakardienas trauksmainās sēdes Saeimas darbība līdz budžeta apstiprināšanai jūs mazāk interesēs. Šoreiz gribu izteikt pateicību par to, ka jūsu interese par Saeimu nav zudusi. Ka esat diezgan varonīgi izturējuši šo pārbaudes laiku, katrs, kā vien varēja, — runājot par politiskajām partijām. Ceru, ka tas turpmāk iegūs vēl labākas sadarbības formas. Esmu gandarīta par to laiku, kas Saeimā ir pagājis, tieši par 6.Saeimas laiku. Manuprāt nav piepildījies tas pesimisms, ko pauda sākumā, kad ievēlēja Prezidiju. Kā redzat, Prezidijs strādā konstruktīvi un bez jebkādām politiskām ambīcijām vai novirzēm. Darbu nav traucījis tas, ka Prezidijs ir daudzpartijiskāks nekā 5.Saeimā. Bet tas netraucē normālam un labam darbam.

Domāju, ka 6.Saeimā ir pagājis iesildīšanās posms. Beigušies deputātu savstarpējie izaicinājumi — atceraties pirmās sēdes. Vakar izkristalizējās, kas tad Saeimā būs tie galvenie runātāji, "vārda vīri" — no sievietēm diemžēl šajā skaitā palikusi vien Seiles kundze. Man, šo amatu ieņemot, ir sarežģītāk veikt runātājas funkcijas. Ja tā turpināsies un sievietes tik maz vēlēsies runāt no tribīnes, šķiet, man par apbēdinājumu, 7.Saeimā viņu varētu būt vēl mazāk nekā tagad.

Vakar jūs atklājāt vēl vienu tribīnes runātāja talantu, vienubrīd mēs Prezidijā bijām priecīgi, ka mikrofoni ir noliekti lejup. Bet tas varbūt ir labi, ka šādā veidā piesaista klausītāju un jūsu uzmanību. Ceru, ka tagad Saeimas darbs ievirzīsies normālās sliedēs, jo kolīzijas ap valdību nu ir beigušās. Vakar, Prezidijam kopā sanākot, izteicām cerību, ka pēc pāris mēnešiem nevajadzēs atkal Prezidijā pieņemt Valsts prezidenta rīkojumus par valdības galvas norīkošanu. Turpinājums 3.lpp.

Tagad priekšā ir darbs. Bet mani nedaudz uztrauc situācija ap Pilsonības likumu un līdz ar to mūsu saistība ar Eiropas Savienību. Sākas parakstu vākšana, un tas var radīt zināmu spriedzi arī pašā Saeimā.

Runājot par iespējamo nākamo Valsts prezidentu — pēc vēlēšanām nākamvasar —, jāsaka, ka vakardien, 21.decembrī, situācija kļuva ļoti skaidra. Cīņa par Valsts prezidenta amatu būs ļoti asa, un varbūt daļēji to, kas būs tajā amatā, noteiks tagadējā prezidenta izvēle attiecībā uz Ministru prezidenta kandidatūru. Es varu pateikt viennozīmīgi, ka Demokrātiskā partija Saimnieks nebija tā, kas izvēlējas šo personu un ieteica Valsts prezidentam. Vienkārši Čevera kungs bija pirmais, kas parakstīja šo Deklarāciju.

Ādamsona kungu es nevērtēju tik zemu kā Gaiļa kungs. Viņš ir profesionālis, kas varbūt ne vienmēr ir parādījies labākajā gaismā sarunās ar žurnālistiem. Bet katram no mums ir savs dzīves stils un savs izteikšanās veids. J.Ādamsons ir cilvēks ar pietiekami labu izglītību, ar pieteikami lielu parktiskā darba pieredzi, lai strādātu iekšlietu ministra amatā.

Es teikšu godīgi — man pēc šīm divām runām — Ādamsona un Gaiļa — šķita, ka Saeimas zālē sabiezē gaiss, un sēdes vadīšana pēc šīm runām kļuva gluži fiziski smagāka. Domāju, ka šī problēma nepavisam nav atrisināta un ies tālāk, un tie nepavisam nebija tukši vārdi, kas izskanēja zālē.

Domāju, ka viss, kas saistīts ar "Lata International" lietas izmeklēšanu nevar tikt apturēts. Jo šie dokumenti ir ne tikai Iekšlietu ministrijas rīcībā, bet arī citur. Es darīšu visu, lai šī lieta nonāktu līdz pilnīgai skaidrībai — cik vien tas būs manos spēkos. Šī lieta jau aizgājusi tiktāl, ka to vairs nevar apturēt.

Attiecībā uz līdzšinējās valdības darbību nekāda izmeklēšanas komisija nav vajadzīga, jo, lai secinātu, ko iepriekšējā valdība nav izdarījusi, nav vajadzīga kaut kāda komisija. Par padarīto un nepadarīto paši ministri tagad varēs diskutēt, jo vairāk tāpēc, ka Ministru kabineta sastāvā ir līdzšinējais premjers. Prezidijā pagaidām nav nekādu dokumentu, kas prasītu iepriekšējās valdības darbības izmeklēšanu. Bet manuprāt noteikti ir vajadzīga komisija, kas izmeklētu visu, kas saistīts ar bankām.

Pēc manām domām, patlaban ir pilnīgi nenormāla situācija, ka Saeimu ievēlē vienā laikā, bet Valsts prezidentu — citā. Pašreizējā disonanse starp Saeimu un Valsts prezidentu, sķiet, izskaidrojama ar to, ka Saeimā nav politiskā spēka, kas ir ievēlējis prezidentu. Prezidentam nav pat savas partijas frakcijas Saeimā. Vakar izklausījās, ka vienīgais "zemnieks" ir Grinovska kungs. Valsts prezidents būtu ievēlams uzreiz pēc jaunās Saeimas sanākšanas.

Par budžetu. Var jau prasīt, lai iepriekšējā valdība sagatavo nākamā gada budžeta projektu, bet diez vai nākamā to ņems vērā. Laikam jau optimālākais laiks būtu pavasaris, kad vasaras darbi vēl nav sākušies. Var jau arī pārcelt valsts budžeta gada sākumu.

Saskaņā ar Satversmi vienīgais Valsts prezidenta politiski atbildīgais solis ir nosaukt Ministru prezidenta kandidatūru. Ja kandidatūra "neiet cauri" Saeimā, būtu jāatlaiž Valsts prezidents — nevis Saeima. Manuprāt normāli būtu, ja četrus gadus strādātu parlaments un divus gadus — ievēlētās pašvaldības.

Mintauts Ducmanis,

Saeimas un valdības lietu redaktors

Turpinājums no 1.lpp.

Tagad priekšā ir darbs. Bet mani nedaudz uztrauc situācija ap Pilsonības likumu un līdz ar to mūsu saistība ar Eiropas Savienību. Sākas parakstu vākšana, un tas var radīt zināmu spriedzi arī pašā Saeimā.

Runājot par iespējamo nākamo Valsts prezidentu — pēc vēlēšanām nākamvasar —, jāsaka, ka vakardien, 21.decembrī, situācija kļuva ļoti skaidra. Cīņa par Valsts prezidenta amatu būs ļoti asa, un varbūt daļēji to, kas būs tajā amatā, noteiks tagadējā prezidenta izvēle attiecībā uz Ministru prezidenta kandidatūru. Es varu pateikt viennozīmīgi, ka Demokrātiskā partija Saimnieks nebija tā, kas izvēlējas šo personu un ieteica Valsts prezidentam. Vienkārši Čevera kungs bija pirmais, kas parakstīja šo Deklarāciju.

Ādamsona kungu es nevērtēju tik zemu kā Gaiļa kungs. Viņš ir profesionālis, kas varbūt ne vienmēr ir parādījies labākajā gaismā sarunās ar žurnālistiem. Bet katram no mums ir savs dzīves stils un savs izteikšanās veids. J.Ādamsons ir cilvēks ar pietiekami labu izglītību, ar pieteikami lielu parktiskā darba pieredzi, lai strādātu iekšlietu ministra amatā.

Es teikšu godīgi — man pēc šīm divām runām — Ādamsona un Gaiļa — šķita, ka Saeimas zālē sabiezē gaiss, un sēdes vadīšana pēc šīm runām kļuva gluži fiziski smagāka. Domāju, ka šī problēma nepavisam nav atrisināta un ies tālāk, un tie nepavisam nebija tukši vārdi, kas izskanēja zālē.

Domāju, ka viss, kas saistīts ar "Lata International" lietas izmeklēšanu nevar tikt apturēts. Jo šie dokumenti ir ne tikai Iekšlietu ministrijas rīcībā, bet arī citur. Es darīšu visu, lai šī lieta nonāktu līdz pilnīgai skaidrībai — cik vien tas būs manos spēkos. Šī lieta jau aizgājusi tiktāl, ka to vairs nevar apturēt.

Attiecībā uz līdzšinējās valdības darbību nekāda izmeklēšanas komisija nav vajadzīga, jo, lai secinātu, ko iepriekšējā valdība nav izdarījusi, nav vajadzīga kaut kāda komisija. Par padarīto un nepadarīto paši ministri tagad varēs diskutēt, jo vairāk tāpēc, ka Ministru kabineta sastāvā ir līdzšinējais premjers. Prezidijā pagaidām nav nekādu dokumentu, kas prasītu iepriekšējās valdības darbības izmeklēšanu. Bet manuprāt noteikti ir vajadzīga komisija, kas izmeklētu visu, kas saistīts ar bankām.

Pēc manām domām, patlaban ir pilnīgi nenormāla situācija, ka Saeimu ievēlē vienā laikā, bet Valsts prezidentu — citā. Pašreizējā disonanse starp Saeimu un Valsts prezidentu, sķiet, izskaidrojama ar to, ka Saeimā nav politiskā spēka, kas ir ievēlējis prezidentu. Prezidentam nav pat savas partijas frakcijas Saeimā. Vakar izklausījās, ka vienīgais "zemnieks" ir Grinovska kungs. Valsts prezidents būtu ievēlams uzreiz pēc jaunās Saeimas sanākšanas.

Par budžetu. Var jau prasīt, lai iepriekšējā valdība sagatavo nākamā gada budžeta projektu, bet diez vai nākamā to ņems vērā. Laikam jau optimālākais laiks būtu pavasaris, kad vasaras darbi vēl nav sākušies. Var jau arī pārcelt valsts budžeta gada sākumu.

Saskaņā ar Satversmi vienīgais Valsts prezidenta politiski atbildīgais solis ir nosaukt Ministru prezidenta kandidatūru. Ja kandidatūra "neiet cauri" Saeimā, būtu jāatlaiž Valsts prezidents — nevis Saeima. Manuprāt normāli būtu, ja četrus gadus strādātu parlaments un divus gadus — ievēlētās pašvaldības.

Mintauts Ducmanis,

Saeimas un valdības lietu redaktors