DEKLARĀCIJA PAR MINISTRU KABINETA DARBU

Demokrātiskā Partija Saimnieks, Savienība Latvijas Ceļš, Apvienība ‘Tēvzemei un Brīvībai’, Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība un Zaļā Partija, Latvijas Zemnieku Savienības, Kristīgo Demokrātu Savienības un Latgales Demokrātiskās Partijas koalīcija un Latvijas Vienības Partija ir vienojušās par nodomu izveidot stabilu un darbaspējīgu valdību.

Šī vienošanās panākta apstākļos, kad valstī samilzušas ekonomiskās, sociālās un parlamentārās problēmas. Politiķu spēja mobilizēt labākos dažādu partiju spēkus vienotam mērķim šādos apstākļos ir īpaši būtiska. Tā vērtējama kā nopietns solis konstruktīvas darbības virzienā un reizē ir apliecinājums politiķu atbildības sajūtai, kā arī politiskās un valstiskās domāšanas briedumam.

Šādas – plaša politiskā spektra atbalstītas – valdības izveidi ir noteikusi nepieciešamība steidzīgi risināt valsts varas pamatuzdevumus.

Demokrātiskā Partija Saimnieks, Savienība Latvijas Ceļš, Apvienība ‘Tēvzemei un Brīvībai’, Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība un Zaļā Partija, Latvijas Zemnieku Savienības, Kristīgo Demokrātu Savienības un Latgales Demokrātiskās Partijas koalīcija un Latvijas Vienības Partija ir skaidri formulējušas tos uzdevumus, kas ir būtiski svarīgi Latvijai un kuru risināšana ir viennozīmīgi nepieciešama. Šie politiskie spēki ir spējuši rast vienotu izpratni par valsts izpildvaras darbības principiem un stratēģiskajiem uzdevumiem.

Pēc neatkarības atgūšanas Latvija uzsāka smago un garo ceļu uz brīvību un labklājību. Šajā ceļā ir sasniegts daudz – ir noformējies Latvijas valstiskums, ir nodrošināta privātīpašuma kā institūta pastāvēšana, kas ir fundamentāli priekšnoteikumi valsts neatkarībai un labklājībai. Jaunās valdības galvenais uzdevums ir nodrošināt šo procesu neatgriezeniskumu. Šajos apstākļos īpaši būtiska ir politisko spēku vienošanās par nepieciešamību konsekventi virzīties uz integrāciju Rietumeiropas ekonomiskajā, kultūras, zinātnes un drošības telpā.

Tas ir uzdevums, kurš prasa ilgstošu piepūli un smalku diplomātiju, lai iekļaušanās Eiropā neapdraudētu nacionālās identitātātes saglabāšanos, bet būtu nacionālo kultūru bagātinošs process.

Šie mērķi paredz milzīgu darbu Latvijas tautsaimniecības, politiskās un sociālās vides sakārtošanā, noteiktu virzību uz stirpu valstiskumu, iekšējo un ārējo drošību.

6. Saeimā ievēlēlēto politisko spēku vairākums ir vienojies par neatgriezenisku un noteiktu virzību uz tādas sociālpolitiskās un ekonomiskās vides izveidošanu Latvijā, kas sekmētu tautsaimniecības attīstību, celtu vietējo un ārvalstu uzņēmēju uzticību mūsu valstij un tās perspektīvām, attīstītu privātās iniciatīvas garu sabiedrībā un nodrošinātu sociāli atbildīga brīvā tirgus veidošanos Latvijā. Tas ir vienīgais zināmais ceļš uz labklājību, un mums tas ir jāiet.

Tas ir grūts un tāls mērķis, taču tas ir pamats, politisko spēku konsolidācijai un virzībai uz dzīves kvalitātes celšanos valstī.

Šī deklarācija ir programmatisks dokuments, kas paredz reāli veicamus soļus konkrētu ministru un politiķu tālākajā darbībā, par kuriem ir vienojušās valdību atbalstījušās frakcijas un par ko ir uzņēmušies atbildību attiecīgie ministri.

Tautsaimniecība

Par ilglaicīgu valsts ekonomiskās politikas uzdevumu valdība uzskata turpināt Latvijas iekļaušanos Eiropas valstu ekonomiskajā apritē ar mērķi iestāties Eiropas Savienībā, veidojot tās standartiem atbilstošu saimniecisko likumdošanu.

Valdības tuvāko triju gadu pamatuzdevums ir saimnieciskās rosības un uzplaukuma veicināšana ekonomiskās vides stabilitātes apstākļos.

Neatliekami uzsākama ilglaicīgas valsts ekonomiskās stratēģijas izstrādāšana.

Svarīgs valdības uzdevums ir sekmēt vienota Baltijas tirgus izveidi.

Finanses

Valsts finansu un kredītu sistēma tiks pilnveidota, lai tā efektīvi kalpotu visu Latvijas tautsaimniecības nozaru stabilai un harmoniskai attīstībai un tai nepieciešamo kapitālu uzkrāšanai, veicinot saimnieciskās krīzes pārvarēšanu, pakāpenisku iedzīvotāju labklājības pieaugumu.

Valdība atbalstīs stingru monetāro politiku, pieļaujot tikai tādu naudas emisijas apjomu, kādu nosaka iekšzemes kopprodukta (ekonomiskās aktivitātes) pieauguma objektīvas vajadzības, kā arī nepieciešamība tālāk samazināt inflāciju. Inflācijas tempa samazināšanai sabalansēt fiksēto maksājumu palielināšanu vai atbrīvošanu no tiem ar nodokļu racionalizāciju.

Jāizveido pastāvīgs sadarbības mehānisms starp Saeimu, Ministru kabinetu un Latvijas Banku, kas nodrošinātu regulāru informācijas apmaiņu un konsultācijas valsts vadības līmenī par ekonomiskās politikas jautājumiem un to saistību ar monetāro politiku.

Par finansu politikas svarīgāko sastāvdaļu valdība uzskata konsekventu virzību uz bezdeficīta budžetu. Tiks veikts pasākumu komplekss, lai divu līdz trīs gadu laikā pārietu uz sabalansētu budžeta kārtējo ieņēmumu un izdevumu daļu.

Apzinoties, ka budžeta deficīta samazināšana ir jāveic nekavējoties, valdība:

ieviesīs visstingrākās taupības režīmu budžeta izdevumu daļā un krasu izdevumu samazināšanu valsts iestādēs, likvidējot dublējošas institūcijas, samazinot nesamērīgi uzpūstus kalpotāju štatus, pārskatot vēstniecību izdevumu lietderību;

pilnveidos nodokļu iekasēšanas mehānismu;

izveidos vienotu nodokļu maksātāju informatīvo sistēmu;

palielinās pašvaldību lomu nodokļu iekasēšanā;

paaugstinās Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku kvalifikāciju un personālo atbildību;

koncentrēs akcīzes nodokļa uzraudzību;

pastiprinās budžeta līdzekļu izlietošanas kontroli, tai skaitā izstrādās un attīstīs budžeta līdzekļu izlietošanas (naudas plūsmas) operatīvās vadības sistēmu, vienlaikus racionalizējot pamatbudžeta, attīstības un speciālo budžetu struktūru.

Nodokļu sistēmai jāveicina nacionālā kapitāla uzkrāšanās un investīciju plūsmas palielināšanās tautsaimniecības nozaru atjaunošanā, mūsdienīgas ražošanas un pakalpojumu tehnoloģiskās bāzes attīstībā, samazinot valsts atkarību no ārējiem parādiem.

Lai veicinātu tautsaimniecības attīstību, valdība:

noteiks, ka ar nodokļu sistēmu tiek pārdalīti ne vairāk par 35 procentiem iekšzemes kopprodukta;

sekmēs nodokļu likmju stabilizēšanos, atsevišķas izmaiņas pieļaujot tikai sakarā ar nodokļu sistēmas racionalizāciju, pieņemot ikgadējo valsts budžetu;

nepieļaus dažādu obligāto, nodokļiem un nodevām analoģisko maksājumu nepamatotu pieaugumu;

izstrādās lauksaimniecības, kā arī mazā un vidējā biznesa kreditēšanas principus, pastāvīgu un ilgstošu lauksaimniecības subsidēšanas un finansēšanas mehānismu, tai skaitā pārskatot lauksaimniecībai pielietojamo nodokļu politiku;

nodrošinās valsts starptautiskā kredītvērtējuma noteikšanu.

Par galveno ārējo līdzekļu piesaistīšanas formu uzskatāmas tiešās investīcijas ražošanas un infrastruktūras attīstībā. Līdz minimumam tiks samazināta valdības garantēta ārējo kredītu ņemšana.

Valdības garantētus ārvalstu kredītus pieļaus tikai Valsts investīciju programmas ietvaros, kas ir valsts budžeta sastāvdaļa.

Valsts iekšējais un ārējais parāds kopā ar citām valsts saistībām nedrīkst pārsniegt 20 procentus no iekšzemes kopprodukta.

Pilnveidojami likumi par Latvijas banku sistēmu, kreditēšanas noteikumiem un šo likumu izpildes kontrole, lai nodrošinātu banku sistēmas vispusīgu attīstību un noguldījumu drošību, kā arī banku un citu kredītiestāžu darbības stingru valstisku uzraudzību.

Īpaša un pastāvīga uzmanība tiks pievērsta finansu infrastruktūras pakāpeniskai un pilnasinīgai attīstībai, lai tā nodrošinātu gan Latvijas iedzīvotājus, tostarp – uzņēmējus, gan arī – aizvien plašāku ārvalstu klientu loku – ar banku, cita veida kredītiestāžu un apdrošināšanas pakalpojumiem.

Jānodrošina kredītiestāžu, apdrošināšanas sabiedrību, investīciju fondu darbības visstingrākā uzraudzība un to atbildība attiecībās ar noguldītājiem.

Valdība uzskata, ka reāla nekustamā īpašuma tirgus izveidošana un hipotēku kredīta attīstība valstī ir viens no visneatliekamākajiem uzdevumiem.

Jāizveido vērtspapīru tirgus uzraudzības mehānisms, kas garantētu tā drošību un stabilitāti. Vērtspapīru tirgus izveidošanas pamatprincipam ir jābūt investoru aizsardzībai. Lai to nodrošinātu, jāpanāk tirgus uzraudzība un atklātība attiecībā uz emitentiem, finansu starpniekiem, vērtspapīru cenas noteikšanu. Visi ieguldītāji ir jānodrošina ar līdzvērtīgu tirgus pieejamību, vienādu un precīzu informāciju. Tas veicams, izveidojot Vērtspapīru tirgus komiteju.

Precizējama Latvijas Bankas, Finansu ministrijas ieņēmumu dienestu un Valsts kontroles kompetence un atbildība par noteiktu valsts finansu sfēru kontroli un attīstību. Minēto institūciju un to konkrētu amatpersonu darba efektivitāte regulāri un atklāti vērtējama, par pamatu ņemot objektīvus finansu un valsts budžeta attīstības rādītājus.

Ekonomiskā politika

Valdības ekonomiskās politikas pamatu veidos:

Latvijas ražotāju atbalstīšana,

radot stabilu un drošu ekonomisko vidi, atbilstoši tam sakārtojot saimniecisko likumdošanu, īpaši nodokļu un muitas procedūru jomā;

atvieglojot pieeju informācijai par ārējiem tirgiem, Eiropas Savienības kvotām, potenciālajiem partneriem, palīdzot veidot ārējos ekonomiskos sakarus, maksimāli iesaistot šai darbā Latvijas vēstniecības ārzemēs, nosakot un koordinējot atbildīgo vietējo institūciju darbu šai virzienā;

nodrošinot valsts palīdzību informācijas ieguvei par starptautiskajiem standartiem un kvalitātes sistēmām, pilnveidojot un finansējot attiecīgos dienestus;

realizējot eksporta veicināšanas programmas pasākumus, tai skaitā veidojot kredītgarantiju, eksporta apdrošināšanas un finansēšanas fondus (banku) ārēji konkurentspējīgas vai importu aizvietojošas produkcijas ražošanas un pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai, izstrādājot un realizējot speciālas valsts atbalstītas programmas, piemēram, iepakojuma un dizaina uzlabošanai Latvijas precēm;

sekmējot mazā un vidējā biznesa attīstību (tai skaitā lauksaimniecībā) ar labvēlīgu nodokļu politiku, veidojot īpašus finansēšanas un kredītgarantiju fondus, sniedzot valsts atbalstu uzņēmēju apmācīšanā un projektu izstrādāšanā;

uzņemoties darbaspēka pārkvalificēšanas prognozēšanu un organizāciju.

Infrastruktūras intensīvāka attīstīšana, finansējot to no valsts investīciju programmas, vienlaicīgi maksimāli piesaistot tiešās vietējās un ārvalstu investīcijas, kā arī izmantojot koncesiju mehānismu.

Valsts ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocību maksimāla izmantošana, veicinot to nozaru attīstību, kurām pieejamas vietējās izejvielas, kā arī nozares, kas saistītas ar tranzīta koridoru un ostu apkalpošanu.

Ārvalstu investīciju piesaistīšanai valdība:

optimizēs uzņēmējdarbības reģistrācijas procedūras (licenču, atļauju saņemšanu);

nodrošinās pakalpojumu kopumu ārvalstu investoru darbības uzsākšanai;

vienkāršos zemes pirkšanas procedūru ārvalstu ieguldītājiem un uzņēmējsabiedrībām investīciju objektu celtniecībai un ekspluatācijai.

Valsts īpašumu pārvaldīšanas sakārtošana, valsts īpašumā vai kontrolē esošo uzņēmumu komercializācijas un ekonomiski pamatotas darbības nodrošināšana, konkretizējot atbildīgo valsts institūciju pienākumus un atbildību, izslēdzot funkciju dublēšanu.

Privatizācijas procesa intensifikācija:

uzsākt lielo valsts uzņēmumu privatizāciju;

precizēt sertifikātu pielietošanas iespējas privatizācijā, veicinot privatizējamo valsts uzņēmumu akciju tirgošanu Fondu biržā;

vienkāršot privatizācijas procesa procedūru, novēršot birokrātiskus šķēršļus;

privatizācijas procesā aktīvi iesaistīt to valstu investorus, ar kurām Latvijai ir noslēgti līgumi par investīciju aizsardzību;

nodrošināt iespēju privatizācijas gaitā norakstīt vai kapitalizēt privatizējamo uzņēmumu parādus valsts budžetam;

izvērtēt atsevišķu infrastruktūras nozaru privatizācijas iespējas, ar mērķi taupīt valsts budžeta līdzekļus.

Privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu pārorientācija valsts mērķprogrammu finansēšanai.

Valdība stingri sekos monopoluzņēmumu darbībai energosaimniecības, sakaru, satiksmes un resursu apgādes jomā, izanalizēs pašreizējo elektroenerģijas un siltumenerģijas tarifu pamatotību, nepieļaujot iespēju monopoluzņēmumiem iedzīvoties, izmantojot savu monopolstāvokli.

Ekonomiskās aktivitātes veicināšana un patērētāju aizsardzība, paredzot uzņēmēju tiesības un pienākumus dabiskā monopolstāvokļa vai konkurences apstākļos.

Enerģētiskās politikas pilnveidošana, nodrošinot Latvijas enerģētiskās neatkarības palielināšanu.

Stabilu un skaidru apstākļu nodrošināšana enerģētikas sektorā ar mērķi veicināt energoefektivitātes palielināšanu.

Tirgus orientētu cenu un tarifu stimulēšana, kas veicina resursu efektīvu izmantošanu visā energoapgādes jomā, ietverot tajos vides aizsardzības pasākumu izmaksas.

Enerģijas cenu subsidēšanas pārorientācija no enerģijas ražotājiem uz patērētājiem.

Investīciju piesaistīšana ar mērķi sakārtot energosaimniecību, nodrošināt tai kvalitatīvu ekspluatāciju un attīstību, tai skaitā piesaistot stratēģiskos investorus, kas var nodrošināt resursu piesaisti.

Izmantojamā kurināmā diversifikācija ar mērķi samazināt atkarību no viena veida energoresursiem, tai skaitā intensīvāka vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana. Rietumu energoresursu piesaiste ar mērķi samazināt atkarību no Austrumu piegādātājiem, tai pašā laikā maksimāli saglabājot lētākos ieguves avotus.

Energotaupošu tehnoloģiju un materiālu pielietošana, resursu maksimāla taupīšana, lietotāju izglītošana šai virzienā.

Ciešākas sadarbības veidošana ar Baltijas valstīm elektropārvades sistēmu un gāzes vadu efektīvākai izmantošanai.