21. decembra sēde

Stenogramm

a

Turpinājums. Sākums "LV" nr.199.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Pēteris Apinis, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts!

Cienījamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas, diskusiju laiks beidzies, pārtraukums beidzies, sākam debates.

P.Apinis

(LC). Augsti godātais Prezidenta kungs, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie deputāti! Izcilais krievu terapeits Botkins ir teicis šādus vārdus: "Nav veselu cilvēku, ir tikai slikti izmeklēti pacienti." Aizvakar Saeimas Budžeta un finansu komisijas sēdē Aivars Kreituss jautāja bankas "Baltija" administratoram Grūbes kungam — ko darīt tiem cilvēkiem, kas naudu noguldījuši minētajā bankā, bet kam nauda vajadzīga ārstniecībai? Kreitusa kungam bija savas 20 vēstules no šādiem nelaimīgiem cilvēkiem. Dažiem no tiem iekrājumi bija paredzēti operācijām un diagnostikai ārzemēs. Šādas vēstules, kā zināms, nonāk ne tikai pie Saeimas Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētāja, bet arī pie Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Saeimas Prezidija locekļiem un labklājības ministra. Tā nu tas ir iegājies, ka prezidents allaž šīs vēstules pāradresē mums, proti, Labklājības ministrijas Veselības departamentam. Bet mūsu speciālisti atkarībā no prasības pamatotības griežas ar papildu lūgumrakstu pie bankas "Baltija" administratora. Grūbes kungs teica, ka dažiem sirdzējiem viņš labprāt naudu izdalītu jau tagad, jo arī viņš labprāt vispirms palīdzētu atgūt naudu cilvēkiem, kam tā vajadzīga dzīvības glābšanai vai veselības atjaunošanai. Es ieteicu arī Kreitusa kungam pāradresēt savas vēstules man vai Veselības departamenta direktoram.

Šķiet, Kreitusa kungs šo to bija pārpratis, jo masu informācijas līdzekļos — televīzijā un radio —viņš sniedza informāciju, ka visi tie, kas ir slimi, varēs saņemt bankā "Baltija" ieguldīto naudu gadījumā, ja griezīsies pie veselības ministra. Tas, kas vakar notika mūsu ministrijā, ir grūti vārdos aprakstāms. Kāda ceturtā daļa no 137 tūkstošiem nelaimīgo bankas "Baltija" ieguldītāju bija atraduši sev, saviem bērniem, tuviem radiem, apgādībā vai aizgādībā esošām personām kādu ligu, kuras ārstēšanai būtu vajadzīgi līdzekļi. Ieradās invalīdi ratiņos, cilvēki ar ļoti smagu kardiālu astmu, mātes ar bērniem uz rokām. Daļa kareivīgāko apmeklēja pilnīgi visus kabinetus, tika saskaitīti seši, kas solījās Labklājības ministriju uzspridzināt, ja nauda nekavējoties netiks atgriezta. Šķiet, manu telefonu tagad zina visa Rīga, jo tas zvanīja nepārtraukti. Es pieļauju, ka kādu kaiti var atrast katram no 137 tūkstošiem. Ja es pieņemu, ka manam kolēģim Jurim Viņķelim viena iesnieguma izskatīšanai un vīzēšanai vajadzēs piecas sekundes, tad viņam paies sešpadsmit pirmās darba diennaktis šajā darbā. Tomēr arī šis veikums būs iespējams tikai pēc tam, kad mūsu jaunais finansu ministrs Aivars Kreituss būs dokumentāri vienojies ar bankas "Baltija" administrāciju par to, ka veselības valsts ministra vīza der naudas atgūšanai, kā arī izstrādājis kārtību, kādā slimniekiem nauda saņemama.

Man nav iemesla neuzticēties Latvijas ārstiem. Ja nu viņi ir atzinuši kāda noguldītāja slimību , tad Veselības departamentam šis gadījums būtu izskatāms un pēc Kreitusa kunga šādi noslēgta līguma slimniekiem vajadzētu doties nevis uz Labklājības ministriju pie Jura Viņķeļa pēc vīzas, bet tieši uz banku "Baltija", protams, ja tur būs gana daudz izmaksājamās naudas. Es ļoti ceru, ka šis pamācošais gadījums būs vienīgais nesaprašanās gadījums starp jaunajiem Finansu ministrijas un Labklājības ministrijas ministriem.

Lai pūles būtu iespējami mazas, mēs esam izstrādājuši jauno budžetu gan veselības aprūpei, gan sociālajai sfērai. Tas gan nedaudz, teiksim, par 20 procentiem, atšķiras no atsevišķu Finansu ministrijas ierēdņu viedokļa. Veselības budžetu rakstījām pēc programmu metodes. Piemēram, onkoloģija un hematoloģija — 5,6 miljoni latu. Gadā Latvijā ir ap 4000 cilvēku, kas akūti saslimst ar ļaundabīgām slimībām. Viedoklis ir ļoti vienkāršs. Ja mums pietrūkst 20 procentu, rēķinām, ka 800 slimnieku nomirst. Vai cits. Mugurkaulāja lūzumi. Ārstēšanas izdevumus esam rūpīgi sadalījuši trijos apakšpunktos: akūtu traumu ārstēšana, hronisku slimnieku ārstēšana un rehabilitācija. Ja Finansu ministrija negrib dot 20 procentus, ņemam tos nost no pirmās ailes, jo, ja akūtos neārstē, tad hronisko un rehabilitējamo vienkārši nav.

Es tiešām ticu, ka ārstam Viņķelim un finansistam Kreitusam atliks tikai apsēsties pie viena galda un dažu minūšu laikā saskaņot šo budžeta projektu. Ceru, ka nekādas partiju intereses, nekādas politiska rakstura domstarpības neliegs godājamajiem ministriem vienoties. Es ceru, ka tieši tikpat viegli saskaņojumu jau izstrādātajam budžetam saņems arī tēvzemietis Grīnblats, zemsavietis Spārītis un tautsaimnieks Turlais vai vienībnieks Kauls, ka jaunais Ministru kabinets darbosies kā viens veselums un precīzi realizēs seno musketieru formulu: viens par visiem, visi par vienu.

Katrā ziņā jaunajā Ministru kabinetā vieglās dienas beigsies rīt. Nejūtos aicināts izteikt prognozes, taču jebkurā gadījumā to gaida ārprātīgi grūta budžeta sastādīšana, vēl grūtāka nodokļu iekasēšana, parādi, nesaskaņas, streiki un budžeta deficīts. Medicīnā ar vislielāko varbūtību tā būs nepieciešamība pacientu iemaksas daļu pacelt līdz 50 procentiem. Tie nav ļauna vēlējumi, bet realitāte. Ja šādā situācijā katrs vilks galdautu uz savu pusi, nebūs ilgi jāgaida līdz dažām iekšējām nesaskaņām. Dievs dod, lai būtu kļūdījies!

Un tādēļ es vēlos izmantot to mirkli, kad es vēl joprojām esmu Māra Gaiļa valdības ministrs. Es vēlos pateikties liktenim, ka man bija iespēja strādāt šajā lieliskajā kolektīvā, šajā draudzīgajā komandā, kurā bija četru politisko partiju pārstāvji — zaļie, tēvzemietis Makarovs, tautsaimnieki un ceļinieki. Gan Māris Gailis, gan Valdis Birkavs turpinās darbu, viņi strādās par ministriem arī Šķēles kunga valdībā, viņiem būs grūti pateikt sev paldies un kur nu vēl sevi uzslavēt. Tādēļ ļaujiet man šodien vispirms pateikt viņiem, ka šajos grūtajos laikos Latvijai bija stipra, gudra un godīga valdība un ka tieši viņiem bija pa spēkam šādu komandu radīt. Ar premjerministru ir tāpat kā ar olimpisko čempionu. Deputāti nāk un iet, bet premjerministrs ir un paliek premjerministrs uz visiem laikiem. Tādēļ mēs vēl joprojām cienām Ivaru Godmani, un esmu lepns, ka šogad Latvijai pietika spēka viņam pateikties. Lai mēs mākam pateikties arī Valdim Birkavam un Mārim Gailim... Vienam — par viņa enciklopēdiskajām zināšanām, nosvērtību, situācijas analīzi, tālredzību un mūžīgo smaidu, otram — par darbspējām, spējām strādāt ar cilvēkiem, komandas atlases principiem, nenogurstošo enerģiju un aizrautību. Bet Māra Gaiļa valdībā strādāja trīs premjerministri — arī Vilnis Edvīns Bresis. Kad es pirms gada ienācu Ministru kabineta kolektīvā, es sev par milzīgu pārsteigumu secināju, ka pie galda sēž izcili gudri cilvēki. Es biju allaž atradies opozīcijā, kur par valdību mēdza izplatīt kariķētu un paglupu "imidžu". Biju allaž... To vēlos teikt arī jaunajai valdībai. Ap valdības galdu sēdīsies tikai ļoti gudri cilvēki. Jūsu priekšstats vienam par otru, kurš radies, atrodoties dažādās nometnēs, droši vien nav pilnīgi korekts. Tā, piemēram, veselības dienests allaž ir pārliecināts, ka ļaunuma sakne meklējama sociālajā sfērā, kas apēd visu naudu, un arī es ministrijā ierados ar lielām aizdomām. Un tad izrādījās, ka tieši sociālajā sfērā par ministriem strādā divi vīri, kuriem vēlāk bija lemts kļūt par maniem labākajiem draugiem. Tie, protams, ir Andris Bērziņš un Vladimirs Makarovs, kuri šodien tiks apstiprināti par ministriem arī jaunajā valdībā, kaut gan nedaudz apgrieztā secībā.

Gaiļa valdības lielākā uzvara ir astoņi sociālās sfēras likumi, kas tika rūpīgi sagatavoti un septembrī un oktobrī arī pieņemti. Latvijai šodien ir viena no modernākajām likumdošanām Eiropā, un gan Pasaules banka, gan PHARE visām citām Austrumeiropas valstīm tagad darbībai izdala tikai vienu paraugu — Latvijas likumus.

Mums bija kultūras ministrs Jānis Dripe. Latvijā ir daudz izcilu rakstnieku, režisoru un tēlnieku, bet ir tikai viens Jānis Dripe, kurš kā arhitekts varēja saskatīt Latviju kā vienotu kultūras celtni, sākot no Operas būves un beidzot ar mazu lauku mūzikas skolu, sākot no Nacionālās bibliotēkas un beidzot ar lauku pūtēju ansambli.

Mūsu valdībā bija Jānis Gaigals, kurš uzbūvējis amatnieku skolu, uzbūvējis kopā ar zēniem tā, ka skola pēc dizaina ir pērle. No zēniem izauguši teicami amatnieki. Jānis Gaigals ķērās pie visas Latvijas skolu dzīves, un es ticu, ka viņa vadībā mūsdienu skolnieki izaugs par teicamiem pilsoņiem. Kas teica, ka Latvijā ministri savu darbu neveic fanātiski?

Māra Gaiļa valdībā bija divas izcili skaistas un šarmantas dāmas — Indra Sāmīte un Aija Poča. Pievilcīgas un naudu skaitīt protošas. Indra gan man dažreiz likās pārlieku ietiepīga tanīs brīžos, kad neizdevās izspiest tos līdzekļus, kas man likās gauži pamatoti veselības aprūpei.

Es vēlos pateikties Andrim Gūtmanim, kurš sākumā, kad man gāja visgrūtāk, allaž uzņēmās par mani šefību. Visiem četriem mūsu pieredzējušajiem letiņiem — Ritenim, Pavlovskim, Tupesim, Trapānam... Man šodien ir ļoti žēl, ka Latvijas valdībā vieta neatradās Jānim Ādamsonam, dzelzs vīram, pārliecības un pašpārliecinātības simbolam, cilvēkam, kurš ir spējīgs strādāt 24 stundas diennaktī, un tā — neierobežotu laiku.

Es nepieminēšu visus iepriekšējās valdības ministrus nevis tāpēc, ka viņi man kļuvuši mazāk tuvi vai es viņu veikumu nevērtēju ļoti augsti, bet vienkārši laika trūkuma dēļ.

Tomēr es vēlos publiski teikt, ka esmu lepns par to, ka man ir bijis gods strādāt kopā ar Andri Piebalgu. Es redzēju, kā viņš cīnījās, kā strādāja dienām un naktīm, kā nervozēja, kā sabruka fiziski, nosirmoja, dabūja sirdsklauves, augstu asinsspiedienu, taču palika godīgs pret savu darbu un savu tautu.

Un tomēr vēl daži vārdi par Māri Gaili. Es vēlos pateikt jums lielu paldies par uzticību, par spēju paļauties un atbalstīt, par spēju grūtā brīdī cilvēcīgi uzmundrināt un meklēt nestandarta risinājumu. Un, ja pirmajā 6. Saeimas sēdē jūs nenovērtēja atsevišķi cilvēki un jūs sarūgtināja, tad esiet drošs — Latvijas vēsture jūs novērtēs. Es jums vēlu savas zināšanas un pieredzi nodot jaunajai valdībai. Un tad nu es vēlu Andra Šķēles valdībai, lai tai izdodas kļūt par kolektīvu, kas strādā Latvijas valsts un tautas labā. Lai tad, kad pēc dažiem gadiem jums nāksies nolikt savas pilnvaras, jūs varētu skatīties viens otram godīgi acīs, teikt paldies par kopīgā darbā un raizēs pavadīto laiku un nojaust, ka tik labā kolektīvā jums nekad pirms tam nav nācies būt un nekad vairs arī nebūs lemts būt.

Man ir vēl kāds brīdis, un es pateicos visiem kolēģiem Latvijā, visiem Latvijas ārstiem un medicīnas māsām, feldšeriem, administratoriem, farmaceitiem, laborantiem, Medicīnas akadēmijas mācībspēkiem, bet jo īpaši Labklājības ministrijas, tās Veselības departamenta, Vides veselības departamenta un Farmācijas departamenta darbiniekiem par godīgu darbu, savstarpēju izpratni un profesionalitāti, kas mums ļāva šajos grūtajos laikos virzīties uz priekšu.

Lai jums labi veicas, jaunā valdība!

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis, frakcijas "Latvijai" deputāts!

A.Saulītis

(TKL). Labdien vēlreiz! Protams, pēc tik kvēlas veselības aizsardzības ministra runas... Man, protams, divi kabatlakati ir līdzi, bet tik tiešām grūti ir savaldīties. Es arī negribētu neko izteikt personīgi pret Apiņa kungu tikai tāpēc, ka, nu, viņš ir kolēģis. Un es domāju, viņš arī bija vienkārši piemirsis savu zvērestu, kad pagājušajā savas uzstāšanās reizē nebija tik labvēlīgs un tik labu redzošs. Bet es domāju, ka viss nostāsies savā vietā un šodien ir jārunā par nākotni, un nākotne mums veidojas interesanta. Vieni to redz varavīksnes krāsās, citi to redz savādāk. Un es varbūt redzu to drusku savādāk. Un mēģināšu pamatot, kāpēc es to redzu drusku savādāk.

Pirmais. Es gribētu runāt par metodi. Par metodi, kā tiek stādīta šī valdība, kā tā tiek veidota un kā tā tiek īstenota. Es dzirdēju šeit tādu vārdu kā izaicinājums. Jā! Tik tiešām šodien Latvijas demokrātiskā iekārta saņem vienu lielu izaicinājumu. Kāpēc? Man nav pieņemams veids, ka cilvēks, kas neiepazīstina plašu sabiedrību, plašus pilsoņu slāņus ar savu ideoloģiju, ar savu uzskatu par to, kā veidot sabiedrību, pēkšņi, it kā pēkšņi parādās sabiedrības priekšā un sāk dominēt Latvijas politiskajos procesos. Pasaules politiskajā arēnā ir zināmi piemēri, kā tas viss notiek. Kā vienu no spilgtākajiem mēs redzējām to, ka Amerikas Savienotajās Valstīs negaidīti vēlēšanu kampaņā iesaistījās multimiljardieris Pero kungs. Mēs redzējām, kā Itālijā trīs mēnešus pirms vēlēšanām spīdoši uzlēca arī viena multimiljardiera, masu mediju īpašnieka zvaigzne — Berluskoni kungs. Bet arī šie kungi piedalījās vēlēšanu kampaņā, piedalījās spēles noteikumos, bija saskaņā ar valsts konstitūciju un pieņēma šos spēles likumus, pēc kuriem mēs visi spēlējam. Un šodienas situācija veidojas tādā veidā, ka parādās viens bagāts onkulis — Šķēles kungs — un izveido no visām Latvijas politiskajām partijām vienu lielu ģimeni. No desmit politiskajām partijām. Es varētu tās visas nosaukt, bet laika ekonomijas dēļ es nesaukšu. Man tas vienkārši ir ļoti un ļoti aizdomīgi, ka tā uzreiz viņš spēj konsolidēt un spēj vienot. Es pieņemtu to, ka viņš tik tiešām to spētu izdarīt. Un kādā veidā? Ja viņš pusgadu pirms vēlēšanām pārdotu visus savus īpašumus, izdalītu tos ubagiem un iesāktu savu priekšvēlēšanu kampaņu, visiem skaidri pasakot: "Es Latvijā gribu izdarīt to!" Un kaut vai pieklājības pēc nosauktu trīs lietas un grieztos nevis pie politiķiem, bet pie tautas. Uzrunājot viņu, teiktu: "Mīļie Latvijas pilsoņi! Palīdziet man izdarīt to!" Un tad varbūt nevajadzētu raudāt šeit par prostitūtām un cilvēkiem, un ubagiem, un visu pārējo. Es domāju, ja šos līdzekļus pārdotu un realizētu, daudzas sociālās problēmas ļoti īsā laikā un uz ilgu laiku tiktu risinātas.

Vēl es gribētu pieskarties vienam interesantam jēdzienam. Šis jēdziens mūsu valstī tiek deformēts un izkropļots, un šo jēdzienu mēs saucam par uzņēmējdarbību. Ar uzņēmējdarbību vismaz demokrātiskā pasaule un es arī personīgi saprotu legālu nodarbi, kur persona vai personu kopums sniedz pakalpojumus citām personām vai personu kopumam un par šiem pakalpojumiem pēc brīvprātīgas vienošanās, ko mēs visi saucam par tirgus ekonomiku, saņem pretī atlīdzību vai nu pakalpojumu, vai naudas veidā. Un tagad es skatos, kāda tad bijusi šī pakalpojumu sniegšana mūsu premjerministra kandidātam. Es lasu viņa iesniegtajā deklarācijā: darba pieredze — akciju sabiedrība "Uzvara", valdes priekšsēdētājs. Es gribu uzdot jautājumu Šķēles kungam. Šķēles kungs, es saprotu, ka cilvēks kļūst par "Adidas" firmas vadītāju tāpēc, ka kādreiz viņa vectēvs vai kāds cits ir izgudrojis īpašu liesti, kas atvieglo cilvēkiem pārvietošanās procesu. Es gribu jautāt — kādu konfektes recepti vai kādu jaunu metodi jūs esat izgudrojis vai ieviesis konfekšu vai saldumu ražošanā, caur kuru pakalpojumu jūs ieguvāt tik augstu vietu? Es gribu to vienkārši dzirdēt. Kāds ir jūsu nopelns tieši kā cilvēkam, kad jūs iemantojāt tādu vietu? Kādus pakalpojumus jūs sniedzāt?

Nākošais. Padomes priekšsēdētājs akciju sabiedrībā "Rīgas miesnieks". Tad varbūt jums ir kāda īpaša recepte par auksti kūpinātu šķiņķi vai kādu cīsiņu, kaut kāda Rīgas hamburgera recepte? Ar ko jūs esat izcēlies? Vai jūs vispār esat kādreiz kāvis cūku un tirgojies ar gaļu?

Padomes priekšsēdētājs akciju sabiedrībā "Rīgas vīni". Nu te man jāsāk arī skaust francūžus un itāļus. Es domāju, ka jums ir kāda zināma recepte, kā izveidot jaunus vīnus.

"Rīgas alus" padomes priekšsēdētājs. Latvija izsenis ir bijusi slavena ar savām alus tradīcijām. Mēs zinām "Aldari". Es esmu ticies arī Bauskā ar izciliem cilvēkiem. Bet šie cilvēki, profesionāļi, diemžēl nav pieminējuši jūsu vārdu, ka jūs būtu izcils speciālists alus brūvēšanā.

Un vēl varētu pieminēt, ka jums piemīt izcilas zināšanas zivju pārstrādē un jūs esat vienīgais un tāds izcilākais speciālists ostu un visu jautājumu risināšanā, kas saistīti ar kuģniecību. Es vienkārši to nevaru pieņemt. Es to nevaru pieņemt ne tāpēc, ka es negribu, bet es to nevaru pieņemt tāpēc, ka to nespēj pieņemt mani vēlētāji. Viņi nespēj pieņemt to, ka viens cilvēks, kad visa tauta grimst nabadzībā, pēkšņi it kā ne no kurienes uzrāda ļoti spožus, fantastiskus uzņēmējdarbības panākumus. Mani vēlētāji nevar pieņemt šo darbošanās veidu kā uzņēmējdarbību.

Vēl viens aspekts par metodi. Man ir grūti runāt par to, bet tā ir patiesība un manu vēlētāju griba, lai es to pasaku šodien šeit, šajā augstajā namā. Un tā problēma ir, ka mūsu prezidents ir izgājis no apolitiskā statusa un sācis piedalīties politikā, pie tam aktīvi piedalīties politikā. Un, lūk, šī trešā valdība, šī nestabilitāte ir kā sekas. Pateicoties maniem vēlētājiem, es jau zinu, ka nākošajās prezidenta vēlēšanās, kas būs jau pēc nedaudziem mēnešiem, man būs jāpiepilda savu vēlētāju griba un es balsošu pret pašreizējā prezidenta kandidatūru, ja būs tāda izvirzīta.

Grūti ir spriest par valdības darbu. Ļoti daudz cilvēku, es saprotu, daudzi politiskie spēki, arī politiķi, deputāti, iesaistās šajā valdībā ar rūgtu sirdi un ar tādu nomāktu garastāvokli. Es viņus saprotu, bet es arī negribu viņus šodien kaut kādā veidā īpaši pelt vai atbalstīt, jo to ir ļoti grūti izsvērt. Protams, ka deklarācijā tas ir vairāk Ziemassvētku novēlējums, Ziemassvētku stāsts jeb Ziemassvētku pasaka. Kā tas viss īstenosies, to varēs spriest tikai pēc ražīgā vai neražīgā darba pie budžeta, kāds tiks stādīts priekšā budžets, kāda būs budžeta ekonomija, kāda būs sociālo problēmu risināšana. Skaidrs ir viens — uzdevumi ir ļoti sarežģīti un atbildīgi, un galvenais no tiem vai prioritārais, ko es gribēju šodien vēlreiz atgādināt, protams, ir pensiju indeksācija. Četrus gadus mūsu valstī pensionāri nav saņēmuši pensiju indeksāciju, un tā faktiski ir vecu cilvēku mērķveidīga, metodiska apzagšana. Ar to es nespēju samierināties. Es domāju, ka ar to nespēj samierināties arī neviens no šeit zālē sēdošajiem deputātiem, jo, cik es atceros, priekšvēlēšanu kampaņas laikā visi solīja pensiju jautājumu risināšanu, visi solīja pensiju indeksēšanu un palielināšanu. Ja kādam šodien ir citas domas, es aicinu viņu šeit, augstajā tribīnē, skaidri un gaiši pateikt saviem vēlētājiem, ka viņš ir pret pensiju indeksāciju, pret pensiju paaugstināšanu.

Un nobeigumā es gribēju tomēr atzīmēt vienu pozitīvu noti, vienu pozitīvu procesu, kas ir noticis. Un proti, mēs visi vērojām, ka 5.Saeimā bija izveidojies Nacionālais bloks — it kā nacionālo interešu aizstāvis, it kā opozīcija. Šodien, lasot šo deklarāciju, mēs godīgi, viens otram acīs skatoties, varam pateikt, ka tas viss bija vairāk nekā blēņas. Ka tā bija vienkārši poza un pie tam ne visai laba poza, jo tika muļķoti mūsu vēlētāji. Un tāpēc es redzu, ka pēc šodienas balsojuma mēs varēsim apsveikt beidzot mūsu vēlētājus, mūsu pilsoņus ar to, ka Saeimā ienāks tāds jēdziens kā pilsoniska opozīcija. Un šīs pilsoniskās opozīcijas kodols jau šodien ir skaidri saredzams — tas būs Tautas kustība Latvijai. Es ceru, ka šis būs konstruktīvs, bet ļoti ass opozīcijas kodols, kas neiesaistīsies nekādos kompromisos. Vēl jo vairāk finansiālos kompromisos jautājumu risināšanā un jautājumu izgaismošanā. Kāpēc? Tāpēc, ka Šķēles kungs, tiekoties ar mūsu frakciju, skaidri un gaiši pateica, ka viņa ietekmē, es atkārtoju šo vārdu, viņa ietekmē esošie uzņēmumi ir finansējuši visas Latvijas Republikas politiskās partijas, izņemot Tautas kustību Latvijai un sociālistu grupu. Es esmu par to lepns, ka mēs esam brīvi, neatkarīgi un tādā veidā varam paust savu vēlētāju gribu.

Gribas arī novēlēt šai valdībai kaut ko darīt tautas labā. Vismaz Saeimā, šeit, savā starpā neķildojieties. Tas vienkārši ir smieklīgi. Izlamājieties kuluāros un nāciet ar kaut ko vienotu! Visos priekšlikumos, kas būs vērsti uz tā saucamā vienkāršā cilvēka jeb, mūsu ārlietu ministra terminoloģijā runājot, reņģu ēdāja cilvēka interešu aizstāvēšanu, viņa materiālā stāvokļa uzlabošanu, mūsu dzīves augšupeju, investīciju piesaistīšanu, drošāka partnera kā Tautas kustība Latvijai šajā Saeimā nav. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Andris Rubins, Tautas kustības Latvijai frakcijas deputāts!

A.Rubins

(TKL). Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Kolēģi! Dāmas un kungi! Biedri! Par Tautas kustību Latvijai vēlēšanās balsoja 142 324 Latvijas pilsoņi. Un balsojošo vēlētāju skaita ziņā tā ir otrajā vietā valstī. Jūsu zināšanai — mūsu deputāti Saeimā ir ne tikai partijas līderis Odisejs Kostanda un ārsts Andris Saulītis, kuri tiek nepārtraukti nepamatoti ķengāti, bet arī ekonomikas profesors Latvijas universitātē Elmārs Zelgalvis, profesors Latvijas Lauksaimniecības universitātē Imants Liepa, rakstnieks Jānis Mauliņš, skolotāja Janīna Kušnere, kinorežisors Oļģerts Dunkers, zinātnieks programmists Kārlis Čerāns, agronome Gunta Gannusa no Kuldīgas un Edmunds Grīnbergs — Pūres dārzu direktors, Liepājas pasažieru stacijas priekšnieks Jānis Kazāks, es — Latvijas Medicīnas akadēmijas Ādas un venerisko slimību katedras vadītājs, Latvijas un Baltijas dermatovenerologu asociācijas prezidents, Ņujorkas Zinātņu akadēmijas biedrs. Un vēl citi, varbūt ne profesori, bet ne mazāk godājami cilvēki. Tad, kad es klausījos runas Čevera valdības izgāšanas reizē, es nedzirdēju nevienu runu, kurā kāds augsti cienījams deputāta kungs vai biedrs būtu teicis pavisam vienkārši — es esmu latvietis. Man sāp sirds par Latvijas zemi un tautu. Es gribu ko darīt, lai atvieglotu tās likteni un palīdzētu. Jo ir cilvēki, kas dīvainā kārtā it kā labvēlīgos apstākļos nav kļuvuši par veiksmīgiem latvju uzņēmējiem, biznesmeņiem kā Šķēles kungs, un lielākā daļa no viņiem nav ne sliņķi, ne guļavas. Tie ir strādnieki, inteliģence, zemnieki, pensionāri, bērni, pusaudži un citi. No vārdiem, ko es esmu teicis pirms vēlēšanām — panākt Latvijas uzplaukumu un panākt cilvēka cienīgu dzīvi —, es neatkāpšos un cīnīšos par to visīstākajā nozīmē visu savu mūžu. Ne uz plaši sazēlušo nodevību augstākajās virsotnēs, ne uz pasūtījuma rakstu apmelojumiem pret mūsu kustību un mani personīgi, ne uz dziļo vienaldzību jeb augstprātību no augsti godājamā prezidenta kunga puses, kas mūs pat necentās uzaicināt uz pārrunām par valdības veidošanu, mēs neatbildēsim ar to pašu. Mūsu vēlētājiem šinī sakarībā ir izveidojies atzinums, ka tas viss nav nejauša sakritība, nodevība, nevērība, augstprātība, nicinājums, bet smalki izstrādāts scenārijs, kuru izpilda paklausīgas marionetes. Vienus no šiem kungiem vairāk interesē vara plus nauda, otrus — nauda plus vara. Bet ne tautas liktenis. Šādas patiesības ir vienkāršas un viegli atšifrējamas. Cilvēki ir novesti bezizejā. Valdība, tā saucamie kungi, dzīvo šķirti no tautas. To jūs, valdības vīri, paši zināt. Bet, ja nezināt, vēl sliktāk jums. Te var runāt par izstumtajiem vai izraidītajiem savā dzimtenē. Pirmkārt tie ir bērni, veci cilvēki, nabagi, slimi invalīdi, kā arī visi maznodrošinātie. Šo rindu var turpināt.

Var teikt, ka sarkanais terors turpinās. Mainījusies ir tikai forma, bet ne saturs. Ceturtā vara, kas pārdevusies valdībai, tā saucamā prese, atspoguļo valdības viedokli, publicē pasūtījuma rakstus, aplūko maznozīmīgas problēmas, sniedz atreferējumus no ārzemju preses. Līdz ar to var teikt, ka Latvijā prese dzīvo savu dzīvi. Inteliģence klusē.

Ir palikušas dažas dienas pirms Ziemassvētkiem, kad mēs, kristieši, gaidām atkal no jauna to brīdi, kad piedzimst bērniņš ne karaļa pilī, bet gan kūtiņā, kurš vēlāk kļuva par vīru, kuram, kā zināms, nebija ne sievas, ne mašīnas, ne mājas, bet kurš pārvērta visu pasauli, kurš pārvērta cilvēku domāšanu un kurš teica: "Kamēr nemainās cilvēki, nemainās valdības." Tas ir piepildīts. Es arī gribu mēģināt, kamēr atrodos šeit, mainīt cilvēku prātus, lai mainītos viņu domas. Ir pārāk sīki mērķi — māja, mašīna un sievas bilde blakus. Tas ir Šķēles variants, pierādījums, ka cilvēks ir kaut ko sasniedzis, — no intervijas "Dienā". Reiz visiem jums un arī man pienāks brīdis, kad būs jāatbild, ko tu esi darījis. Tāpēc es pateicos par to iespēju, kas man ir dota. Un es kā ārsts, kā cilvēks, kā tēvs vienmēr būšu pret jebkuriem meliem, negodīgumu, zagšanu, valsts izlaupīšanu, lai cik skaistiem saukļiem tā būtu piesegta. Jūs varat uz mani nepaļauties visi, kas grib realizēt šāda veida politiku. Pēc manām domām bija kļūda mūsu iesaistīšanās Nacionālā izlīguma blokā. Bet tas tika darīts tikai ar mērķi, lai palīdzētu Latvijā dzīvojošajiem godīgajiem un tajā pašā laikā trūcīgajiem iedzīvotājiem, jo mēs gribējām uzņemties tiešu un politisku atbildību. Nu, pateicoties Ulmaņa kungam, šī atbildība no mums kā kustības, kā partijas ir noņemta. Bet mēs Nacionālajā izlīguma blokā neiederējāmies, un tas ātri izira. Un, runājot mediķu valodā, apendicīts nu jau ir sastrutojis un ir sākusies asins saindēšanās jeb sepse. Varbūt kaut kas vēl ir glābjams ar pašaizliedzīgu kopšanu Šķēles kunga gādībā. Bet kas tad ir Šķēles kungs? No preses — bijušais puķu audzētājs un tirgotājs pie "Saktas". Kopš 1990.gada augusta beigām — lauksaimniecības ministra pirmais vietnieks, bet vēlāk arī ministra vietas izpildītājs. Tieši šajā laikā Lauksaimniecības ministrijā norisinājās nelikumības ar G—24 kredīta izšķērdēšanu lielos apmēros un citām lietām, kuru atšķetināšanu sarežģī daudzu dokumentu pazušana no ministrijas arhīviem. Mūsu vēlētāji saka — ja viņš to nezināja, tad viņš bija slikts vadītājs, ja viņš zināja, tad viņš ir ne tikai nolaidīgs, bet varbūt pat kaitnieks. Interesanta sakritība, ka tikko privatizētajā "Dzirnavniekā" arī sadega arhīvs. To visu var izlasīt presē, sākot ar 1990.gadu. Tas nav cilvēks no malas, tā nav politiski neitrāla persona, tas ir savējais. Tomēr daži vēlētāji kautrīgi bilst, ka viens no bagātākajiem cilvēkiem Latvijā zagšot mazāk. Citi tam nepiekrīt, jo visiem zināms, ka apetīte rodas ēdot, un citiem vēlētājiem nav saprotams, kāpēc tas, kas jau vienreiz izgāzies augstā postenī, kāro tikt vēl augstāk un tiek mīļi lūgts un gaidīts. Tāda situācija nebūtu iespējama civilizētā valstī, jo bundestāgs neievēlētu kancleru no vēlētajām... Ja neievēlētu kancleru no vēlētajām partijām, neaicinātu "Mercedes — Benz" prezidentu.

Līdz trešdienai nebija iespējams iepazīties ne ar programmu, ne ar eventuālo valdības sastāvu, kaut gan jau divas nedēļas iepriekš preses "molohs" savos ruporos pārliecina, cik stabila un laba būtu šī valdība. No kā tad tā ir cēlusies? Vai tā kā brīnišķs veidojums dzimst no jūras putām? Nē, mūsu vēlētāji ir ievērojuši, ka tie ir tie paši, kas mērķtiecīgi sagrāvuši medicīnu, izglītību, kultūru, zinātni, rūpniecību, lauksaimniecību un, protams, arī citas sfēras. Tie ir Māris Gailis, Valdis Birkavs, Vladimirs Makarovs, Andris Bērziņš, Aleksandrs Kiršteins, Krastiņš, Krištopans, Emsis, Aija Poča un citi. Programmas bija skaistas arī iepriekš. Tas ir tāpat kā ar medikamentu anotācijām — var lasīt un asaras birst. Un cik jau šādu programmu nav bijis, sākot no Tautas frontes pirmā kongresa laikiem. Neviena no tām nav izpildīta. Apskatot programmu, runāšu par to, kas man ir tuvāks kā ārstam un zinātniekam, — par nodaļu "Veselība". Jau pats pirmais teikums man liekas absurds. Citēju: "Valdība apņemas sadarbībā ar pašvaldībām un medicīnas profesionāļu sabiedriskajām organizācijām koordinēt un kontrolēt tirgus elementu pielietojumu veselības aprūpē." Ko tas nozīmē? Kas tie par tirgus elementiem? Tas nav saprotams, kas to ir sarakstījis. Tālāk — pāris rindkopu, kas atvēlētas veselībai, izteiktas vēlējuma formā un pēc stagnācijas laika labākajiem paraugiem. Bet programma bez naudas jebkurā formā ir nederīga. Un klupšanas akmens jau nav tā programma, kura burtiski ir pārrakstīta no Grīnblata programmas, bet personālijas. Labklājības ministrs paredzēts Vladimirs Makarovs, vēsturnieks. Kāds sakars vēsturniekam ar Labklājības ministriju, iedzīvotāju sociālo nodrošināšanu un veselību? Makarovs, kas jau piecus gadus, no 1990.gada, darbojās šajā sociālajā sfērā bez panākumiem, tautā nepazīts, neatzīts, nemīlams. Tas pats sakāms par Andri Bērziņu šajā Labklājības ministrijā. Tāds Viņķelis nav pazīstams ne kā ārsts, ne kā organizators. Tā ka valdības sastādīšanā tiek ievērots princips: jo sliktāk — jo labāk. Es apsveicu Gaiļa kungu, kurš, kā viņš pats ir teicis, var vadīt jebkuru ministriju, un šoreiz tā būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Protams, valdībā viņš būs arī kopā ar saviemdomu biedriem Kaulu, Krastiņu, Čeveru, Grīnblatu — visi Ministru prezidenta biedri. Saka, ka politika ir netīra, bet tā ir visaugstākā, tīrākā un smalkākā no mākslām, ja mērķi un ideāli ir tīri, tāpat cilvēki, kas to realizē. Visskumjākās atziņas šajās pēdējās adventes dienās ir tās, ka maniem pieciem bērniem studentiem, tāpat kā daudziem studentiem un jauniešiem Latvijā, ir vienaldzīgi politiskie procesi Latvijā un ir vienalga, vai pie varas nāk Šķēle vai paliek Gailis. Viņu vienīgā doma ir emigrēt, lai sāktu normālu dzīvi, lai nekļūtu par ķīlniekiem un nabagiem savu vecāku tēvzemē. Priecīgus Ziemassvētkus visiem! Paldies, ja klausījāties! (Starpsauciens no zāles: "Emigrē, emigrē!")

Sēdes vadītāja. Oļģerts Dunkers, frakcijas "Latvijai" deputāts! Deputātus lūdzu saglabāt mieru un neizraisīt tādu troksni, ka nedzird runātāju.

O.Dunkers

(TKL). Godājamā priekšsēdētāja! Godājamo Prezidij! Jūsu ekselence! Kolēģi deputāti! Es diezgan ilgi šaubījos, vai man runāt vai nerunāt, jo tas, kas valda zālē... Nu, ziniet, man manā ceturtdaļgadsimta garajā kino praksē ir nācies filmēt visdažādākās sabiedrības, tajā skaitā arī, teiksim, tādas stipri iereibušas zvejnieku kolhozu pārvēlēšanas sapulces, bet tur uzvedās ciešamāk, piedodiet man par tādu aizrādījumu. Vismaz, ja jūs paši neklausāties, tad netraucējiet citiem klausīties.

Tātad man par lielu prieku ar savstarpēju saprašanos un savstarpēju saskaņu ir beigušās kārtējās hameleonu rotaļas ap kārtējās valdības sastādīšanu. Ļoti asas, ļoti dramatiskas rotaļas, kurās netrūka ne nodevības, ne karogu maiņas, ne krāsu maiņas, ne uzskatu maiņas. Un es pats sev jautāju — kāpēc šīs rotaļas bija tik ļoti dramatiskas? Un tad es sapratu vienu elementāru lietu. Mēs visi savā laikā, padomju laikā, esam stāvējuši veikalos garās rindās. Un, kad rindas otrā galā sākās briesmīga plūkšanās, lamāšanās, savstarpēja apsaukāšanās — tu te nestāvēji, tu nebiji aizņēmis, tajā brīdī, augšā pārdevēja paziņoja, ka gaļa iet uz beigām. Godājamie kolēģi, gaļa laikam tiešām iet uz beigām. Ja nesen vēl veda ārā tonnām metāla, tad tagad no manas mātes kapa plāksnes ir nozagti metāla burtiņi, kas svēra labi ja 150 gramus. Tur bija uzrakstīts viņas vārds un uzvārds, dzimšanas un nāves gads. Tātad gaļa laikam tiešām iet uz beigām. Rotaļas sākās manuprāt ļoti efektīgi, katrā ziņā vizuāli efektīgi, jo no prezidenta kabineta iznāca septiņi kungi, kā prezidents teica, melnās frakās un lika saprast, ka Latvijā viss paliks pa vecam. Pie varas arī turpmāk būs "Latvijas ceļš". Tā es to sapratu no tās situācijas, ka tieši "Latvijas ceļa" pārstāvis norādīja uz dažādiem kungiem un sacīja — jūs būsiet valdībā, jūs būsiet valdībā un es arī būšu valdībā. Nu, ziniet, gluži tā kā Rainim "Zelta zirgā" — septiņi melni kraukļi salasījās ap princesītes zārku un teica "Krā!". Nabaga princesīte guļ ciešā miegā un pat nenojauš, ka šajā laikā arī viņas mazais zārciņš jau sen ir prihvatizēts. Tā bija, tā paliks, krā — tā teica melnie kungi.

Un tad, kad posteņi šādā veidā bija sadalīti, piepeši politiskajā arēnā parādījās kāds noslēpumains kungs, kuru maz kurš pazīst, ar, kā mēs šodien redzējām, ļoti stingru stāju un stingru valodu. Tāds noslēpumains kungs, kā saka, ļoti bagāts. Nu, man viņš drusku asociējas ar tādu noslēpumainu grāfu Monte Kristo. Tikai... Un, tāpat kā bagātā grāfa Monte Kristo, arī šī kunga labā slava ir stipri apēnota. Pie tam ēna ir spēcīga, tā nāk no profesionāla iekšlietu darbinieka mutes, un man ir šai ēnai jāuzticas. Nu, pēc grāfu likumiem, pēc grāfu tikumības kodeksa normām šim grāfam būtu jāsaka: cienījamie kolēģi, kamēr šī ēna no manas reputācijas nav noņemta, es esmu spiests atturēties no valdības sastādīšanas. Bet šis nav grāfs, un tāpēc viņš uzņemas sastādīt valdību, jo šis kodekss uz viņu neattiecas. Mēs, protams, labprāt zinātu daudz ko vairāk par šo kungu, viņa darbību, viņa nodokļiem, viņa, teiksim, visiem darījumiem un tā tālāk. Nu, mēs to nezinām, un mēs būsim šajā ziņā unikāla Saeima, kas balsos par cilvēku, kuru maz pazīst. Bet ievērosim tikai vienu — ja kaut kas tur neiznāks labi, tad tauta teiks mums: jūs taču par viņu balsojāt, kur tad jūs bijāt tajā brīdī, kad notika balsošana? Redziet, partijas ar krasi izteiktiem pretstatiem, ar krasi izteiktām politiskām pretrunām šajā brīdī ir draudzīgi saliedējušās un sadevušās rokās. Un drīz vien mēs laikam nonāksim šajā valstī pie vienpartijas sistēmas, kura mums tik labi pazīstama jau 50 gadus, un kļūsim par mūsu laikmeta prātu, godu un sirdsapziņu. Taču tieši šīs pretrunas partiju programmās meklē mūsu vēlētāji. Stundām sēdēja nabaga cilvēki ar brilli uz aci un skatījās avīzē, ko tad sola tā partija, ko sola šī, un kāpēc es balsošu ne par to, bet par šo. Tagad izrādās, ka šīm pretrunām ir maza nozīme, un nu mēs esam visi kopā. Saplūdīsim visi vienā partijā. Tad jau, cienījamie kolēģi, vēlēšanas nebija vajadzīgas. Šie kungi varēja sanākt kopā arī bez vēlēšanām un nospriest — piecus gadus tu biji prezidents, tagad es būšu prezidents, un cauri. Un priekš kam tad tie cilvēki balsoja par tām konkrētajām partijām? Ir jau pareizi, runas vīriem vara rokā.

Šajā jaunajā situācijā manā skatījumā ir arī divas pozitīvas lietas. Pirmā — ka diviem līdzšinējiem pie varas esošajiem Latvijas zemniekiem — rakstnieku zemniekam un zinātnieku zemniekam — tagad valdībā pievienosies arī kultūras zemnieks. Otrs pozitīvais moments, man šķiet, ir tas, ka es esmu ļoti priecīgs, ka valdībā ir Gaiļa kungs, jo man ir visas cerības tagad tomēr atgūt Baltijas bankā iesaldēto naudu, ko man Gaiļa kungs ir apsolījis televīzijā svinīgi. Pirmo reizi gan visu, otrreiz 500, pēc tam 200. Nu cerēsim, ka kaut ko es dabūšu. Tāpat kā visi pārējie apmuļķotie latviešu noguldītāji. Nu, Gaiļa kungam būs stipri liela iespēja neatdot arī naudā, jo viņš kā vides ministrs varēs atdot arī dabas veltēs — sēnēs, brūklenēs, mellenēs...

Prese ziņoja, ka valdība ir sastādīta no trim lielākajām frakcijām. Tas neatbilst patiesībai, jo viena no lielākajām frakcijām šajā sastādīšanā nepiedalījās. Bez vienas no lielākajām. Nu šajā gadījumā Viņa ekselence prezidenta kungs televīzijā paziņoja, ka viņam nav izdevies atrast Kostandas kungu un tāpēc šīs sarunas nav notikušas. Jeb Zīgerista kungu. Tad man ir jāizsaka līdzjūtība prezidenta kungam, ka viņa departaments tik vāji strādā un nevar Latvijā sameklēt vienu cilvēku, lai gan pārējie steigā sameklētie bija jau paspējuši arī steigā uzvilkt smokingus un labi uzpucēties šim negaidītajam gadījumam. Man šķiet, ka ar vēlētāju gribu mēs šajā gadījumā neesam rēķinājušies. Bet esmu pārliecināts, ka mums nāksies rēķināties ar mūsu vēlētāju gribu. Ir noskanējis pirmais zvans — skolotāju streiks, pavisam nesen noskanēja otrais zvans — lielā demonstrācija. Lai Dievs mūs pasargā no trešā lielā zvana, jo es domāju, ka mūsu vēlētāju pacietība, kolēģi, nav bezgalīga. Paldies!

Sēdes vadītāja. Odisejs Kostanda, frakcijas "Latvijai" deputāts — frakcijas vārdā!

O.Kostanda

(TKL). Prezidenta kungs! Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamo Prezidij un kolēģi! Negribu izplūst garos ievadvārdos, bet uzreiz runāšu par lietu. Tautas kustība Latvijai paziņo, ka šī valdība būs sliktākā Ziemassvētku dāvana, kādu Latvija šobrīd varētu saņemt. Un tautas vairumam faktiski jau tagad, pirms parastā 100 dienu valdības saudzēšanas laika, ir pilnīgi skaidrs spriedums. Un tā domā sekojošo — ka šī valdība būs mafioza rakstura valdība, ka pie šīs valdības bagātnieku turība vairosies, turpretim trūkumcietēji slīgs aizvien lielākā nabadzībā. Un ka šī valdība ilgi nenoturēsies un pēc īsa laika bankrotēs. Šīs valdības vienīgais dzinējspēks ir vara, vara un vēlreiz vara kā politiķu kabatu piepildīšanas līdzeklis. Cilvēku likteņi un tauta kā tāda Šķēles valdību neinteresēs.

Domājams, ka arī citas partijas, piemēram, daļēji "Latvijas ceļš", tīri labi saprot jau tagad, ka Andris Šķēle Ministru prezidents būs tikai ļoti īsu laiku. Šī būs vienas ziemas valdība. Tas arī ir viss.

Ir skaidrs, ka ar šo valdību valstī ir gaidāma vēl izteiktāka lejupslīde. Jau tuvāko nedēļu laikā arī Šķēles kungu gaida interesanta rūgta pieredze. Viņš atklās, ka viņa šodienas, tā saucamie draugi, jau rīt no viņa novērsīsies, liekulīgi sacīdami: "Nu mēs jau nekad viņu neatbalstījām aiz pārliecības. Un vispār kā nekā viņš jau arī nav mūsu partijas biedrs!", Tādējādi viņa šodienas draugi, bez šaubām, cer, ka Šķēles neveiksmes gadījumā, un tāda arī būs, viņi varēs izvairīties no līdzatbildības. Taču tieši mēs — frakcija "Latvijai" kā opozīcija — to nekādā ziņā nepieļausim.

Īstenībā Šķēles valdību vajadzētu saukt nevis par Ministru kabinetu, bet gan par jaunu Šķēles uzņēmumu, tādu kārtējo firmu. Tas varbūt būtu trāpīgāk. Šajā gadījumā ikvienam, kas šajā Šķēles firmā iesaistīsies un piedalīsies, pēc eventuālā tās bankrota būs jāuzņemas arī pilna atbildība. Mēs neatlaidīgi prasīsim un gādāsim par to, lai pie atbildības tiktu saukti itin visi, kas šīs firmas ģenerāldirektora lomu uzticēja Andrim Šķēlem.

Dabiski, rodas jautājums, kā ir izskaidrojams tas, ka tauta gaidāmo valdību noraida jau tagad? Tas ir bezprecedenta gadījums faktiski Latvijas vēsturē. Vai iepriekš bija Godmaņa valdība, Birkava vai Gaiļa valdība, uz visām šīm valdībām tauta vismaz pirmajos mēnešos raudzījās optimistiski. Bija kaut kādas cerības. Cerības, ka kaut kas varētu uzlaboties. Šodien, nu pastaigājiet pa pilsētām, pa laukiem, pajautājiet garāmgājējiem: ko jūs sagaidāt no Šķēles valdības? Un cilvēki paraustīs plecus, un astoņi no desmitiem atbildēs: "Mēs esam zaudējuši cerības. Mēs nekam vairs neticam. Visi šie politiķi ir negodīgi. Viņi domā un rūpējas tikai par sevi, ne jau par tautu." Tāpēc jau arī kustības Latvijai priekšsēdētājs Zīgerists pelnīti saka, ka 80 procenti politiķu ir bandīti. Jā, optimismu ir aizstājis pesimisms un cerība ir izplēnējusi. Tās vietā stājas bezcerība.

Latviešu tauta no šīs valdības pirmām un galvenām kārtām sagaida tikai vienu — labākus dzīves apstākļus. Bet tieši to no šīs valdības gaidīsim veltīgi. Vēlākais nākamā gada pavasarī Šķēles valdība , kā jau es teicu — ziemas valdība, būs bankrotējusi. Ministru prezidents ar šādu reputāciju Latvijai nespēs sagādāt ārvalstu investīcijas. Ministru prezidents ar šādu reputāciju Latvijas trūkumcietējiem nespēs sarūpēt tik ļoti nepieciešamo sociālo palīdzību. Vienalga, vai no Amerikas, Vācijas, Francijas, Zviedrijas vai citām valstīm. Un, godīgi sakot, šīs lietas viņu acīmredzot vispār neinteresē. Pagātnē Šķēles kungu ir interesējis tikai viens paša bizness. Man grūti iedomāties, kāpēc viņš tagad no Zaula pēkšņi būtu pārvērties Pāvilā. Un nācijas vajadzības piepeši sācis uzlūkot par svarīgākām nekā savējās? Acīmredzot valdības vadīšana būs viņa biznesa turpinājums — tikai jaunā formā.

Būtisks iemesls tautas uzticības trūkumam Šķēles valdībai, bez šaubām, rodams apstāklī, ka Šķēles kungam pārmet presē līdzdalību virknē tumšu biznesa darījumu. Ir iespējams, ka šie pārmetumi nav pamatoti. Protams! Bet vai tādā gadījumā nebūtu bijis pareizāk nogaidīt, kamēr visi šie pārmetumi ir noskaidroti? Vai nebūtu bijis labāk Ministru prezidenta amatam ieteikt cilvēku, uz kuru nekrīt šāda aizdomu un pārmetumu ēna?

Trešo reizi jau šodien atkārtoju jēdzienu — ziemas valdība. Un esmu pārliecināts, ka tas precīzi atbilst lietas būtībai. Domāju, ka triju četru mēnešu laikā par Šķēles kungu būs savākts tik daudz kompromitējošu materiālu, ka viņam šā vai tā nekas cits neatliks kā atteikties no amata.

Un vēl viena lieta katram, kas situāciju izprot, ir skaidra. Šķēles šodienas draugi klusībā cer, ka pēc iespējas ātrāk tiks no viņa vaļā, lai tad paši varētu pretendēt uz ministra posteni. Diemžēl no šīs netīrās politiskās spēlītes cietīs gan visa tauta, gan katrs iedzīvotājs atsevišķi.

Otrs iemesls, kāpēc tauta uz šo valdību raugās ar aizdomām, ir apstāklis, ka par firmu "Šķēle & Co" jau tagad vairākas lietas ir skaidri zināmas.

Pirmkārt, šī valdība nespēs būtiski paaugstināt pensijas, labākajā gadījumā vienīgi par dažiem nieka santīmiem. Otrkārt, šī valdība arī turpmāk nespēs nodrošināt skolotāju algas. Treškārt, šī valdība neradīs jaunas darbavietas. Ceturtkārt, šī valdība neatrisinās nevienu no valsts akūtajām problēmām. Piektkārt, šīs valdības izkārtojumā ārpolitiskās attiecības ar Krieviju sasniegs arktisku, ledusaukstu temperatūru. Sestkārt, šī valdība korupcijas un noziedzības problēmu nevis atrisinās, bet ļaus tai pieaugt. Jau tagad Rietumos mēdz runāt par Berluskoni valdības Latvijas variantu jeb "sicīliešu ģimeni". Es domāju, katram ir skaidrs, ko tas nozīmē. Septītkārt, šī valdība lauksaimniecības problēmas neatrisinās. Ar šo valdību Latvijas zemnieki tiks vēl vairāk izputināti. Astotkārt, šī valdība nav spējīga atrisināt Latvijas saimnieciskās un finansu problēmas. Ar Šķēles valdību Latvija visai drīz var sasniegt Albānijai līdzīgu stāvokli, kļūstot par Eiropas nabagmāju. Devītkārt, šī valdība apkrāptajiem bankas "Baltija" noguldītājiem zaudētos līdzekļus neatmaksās. Un desmitais. Šī valdība vēl vairāk palielinās politiķu atsvešināšanos no tautas. Ja Šķēles kungs domā, ka viņš ar ārvalstu investīciju palīdzību Latvijā ātri spēs radīt jaunas darbavietas, viņš vai nu apzināti, vai pieredzes trūkuma dēļ kļūdās.

Ņemot vērā Latvijas korumpēto birokrātiju, absurdos investīcijas kavējošos likumus, potenciālo ārvalstu investoru arvien lielāko rūgto pieredzi, ka Latvijā līgumi visbiežāk nav pat tā papīra vērti, uz kura tie ir uzrakstīti, un ņemot vērā arī nesenos vēlēšanu rezultātus Krievijā, nu, piedodiet, lūdzu! Bet acīmredzot tikai absolūti nezinīši saimnieciskajos un politiskajos jautājumos var vēl cerēt — kur nu vēl ticēt — ka šādos apstākļos īsā laikā iespējams iegūt ārvalstu investīcijas un radīt jaunas darbavietas.

Jau vairāk nekā gadu mēs, Tautas kustība Latvijai, visur atkārtojām priekšnoteikumus, kas jāizpilda, lai Latvijas saimniecība atkal varētu uzplaukt. Pirmkārt, jānoskaidro īpašuma jautājums. Zīgerists vienmēr uzsvēra, tēlaini sakot, ka īpašums ir īpašums. Tāpat kā grūtniece nevar būt tikai drusku stāvoklī, tā arī mūsu nostādne šeit ir kategoriska. Galvenais garants investīciju iegūšanai un veicināšanai ir brīvais zemes tirgus. Bet LNNK un "Tēvzemei un Brīvībai" to sauc par zemes izpārdošanu. Otrkārt, jārada pievilcīgi nodokļu likumi. Treškārt, ir jāsatriec kriminālā birokrātija. Ceturtkārt, kas tagad, šobrīd ir vēl svarīgāk nekā jebkad agrāk, — jānodrošina labas attiecības ar krievu kaimiņvalsti.

Krievijas vēlēšanu rezultāti šobrīd nav svarīgākais, izšķirošākais jautājums. Bet tomēr. Kā Šķēles valdība, piemēram, uz sarunām Maskavā sūtīs agresīvi klaigājošo partiju "Tēvzemei un Brīvībai" un LNKK pārstāvjus? "Tēvzemei un Brīvībai" bez diferencēšanas ir negatīvi noskaņota pret visiem Latvijas krieviem, sapņo par jauniem pilsonības likumiem. Es domāju, ka šāda attieksme salīdzināma ar jaunu ieganstu krievu armijai atkal okupēt Latviju, krievu zaldātiem nodejot jaunas dejas Doma laukumā. "Tēvzemei un Brīvībai" garīgās saknes liek domāt par rotaļāšanos ar fašismu un rasismu. Var pat domāt par to, ka tā ir Francijas Žirinovska, kura vārds ir Lepens — "māsas partija". Un Latvijā tā var izsaukt tikai nelaimi. Šī partija rotaļājas ar uguni un apdraud Latvijas brīvību, par kuru tik daudz patriotu ir atdevuši savas dzīvības. Mēs vērtējam "Tēvzemei un Brīvībai" iesaistīšanos valdībā kā lielu politisku tuvredzību. Un Sinkas kungs var protestēt vai neprotestēt, šeit sēžot zālē. Es domāju, ka jums vajadzētu, Sinkas kungs, paklusēt. Jo tieši jūsu partijas jaunatnes grupa Liepājā pirms neilga laika runāja par āriešu rases tīrību. Un izcēlās ar antisemītismu, kas arī tika apspriests šeit, Saeimā, antisemītisma komisijā. Vai jūs pats gadījumā nesen arī publiski neapkampāties ar "Lepena" fanātiķiem tikšanās laikā Rīgā? Jā, gars, kas Latviju jau reizi ir iedzinis nelaimē, joprojām ir saglabājies jūsu partijā un arī jūsos pašos, Sinkas kungs! Jā, nu lieliski! Protams, jūs varat domāt, ka par to gavilēs Rietumos un Austrumos.

Vēl. Ievērojama daļa vainas pēcvēlēšanu jampadracī jāuzņemas diemžēl ļoti pašpārliecinātajam, bet ne visai spējīgajam Valsts prezidentam. Guntim Ulmanim acīmredzot trūkst gan vēstures, gan pamatīgu politisku zināšanu. Viņam acīmredzot prezidenta pienākumi ir vienkārši par grūtiem. Un to daudzi jau ir pamanījuši. Tāpēc pēdējās vēlēšanās no viņa partijas principā nekas nav palicis pāri. Par Zemnieku savienības nozīmi šodien neviens vairs nopietni nevar runāt. Ļoti labi ir zināms arī tas, ka, ja prezidentu šodien vēlētu tauta, Guntis Ulmanis katastrofāli zaudētu. Ja turpretī kandidētu kaut vai Zīgerists, tad noteikti vairākums nobalsotu par viņu.

Tautas kustībai Latvijai personālpolitikā ir trīs mērķi. Pirmkārt, jauns Saeimas priekšsēdētājs, un šo mērķi mēs esam sasnieguši. Otrkārt, jauns Ministru prezidents. Nu jā, protams, šodien laikam arī tas piepildīsies, bet ne tā, kā mēs to bijām iecerējuši. Taču nekas, mēs varam pagaidīt līdz pavasarim, kad tik un tā politikā kārtis atkal tiks pārdalītas citādāk un bez Šķēles kunga. Tā ka arī šajā jomā mēs savu mērķi sasniegsim. Treškārt, Latvijai ir vajadzīgs jauns Valsts prezidents. Un nākamajās prezidenta vēlēšanās Guntis Ulmanis no kustības Latvijai nesaņems nevienu balsi. Nevar teikt, ka mūsu partijai būtu mīlestība pret Anatoliju Gorbunovu, un tomēr neviens mūsu rindās nešaubījās, ka Anatolijs Gorbunovs tautai vismaz nenodarītu pāri ar pārspīlētu pašpārliecinātību — kā Guntis Ulmanis.

Joahims Zīgerists skaidri pateica vārdus, ka prezidents šobrīd ir balasts Latvijai. Un galvenā vaina patiesi drūmajos valdības veidošanas apstākļos, vilcināšanā piemīt jums. Jūs neievērojāt un ignorējāt vēlētāju gribu, pārkāpāt Satversmē noteikto prezidenta neitralitāti. Tam visam klāt vēl nāk skandāls, kas sauc atmiņā Staļina laikus, — ka tiem, kas kritizē prezidentu, piedraud ar cietumu un prokuratūru. Tieši tas Latvijā pirms dažām dienām notika televīzijas raidījuma "Panorāma" laikā attiecībā uz Zīgerista paziņojumu. Tas notiek valstī, kas sakās, ejam ceļā uz Eiropu. Šeit demokrātiju īstenībā nevis pakāpeniski nostiprina, bet pa šķēlei, šķēlītei, pa gabaliņam noārda.

Nobeigumā es atkārtoju, ka šī "ziemas valdība", kuru tauta uzlūko par mafioza rakstura valdību, bankrotēs dažu mēnešu laikā. Es paredzu, ka pēc dažiem mēnešiem atsāksies sarunas par jaunas valdības sastādīšanu. Tomēr, ja valdības darbība būs nesekmīga, un tā būs nesekmīga, labākais atrisinājums tādā gadījumā būtu jaunas vēlēšanas, jo Latvijai beidzot ir vajadzīgs skaidrs un noteikts politisko spēku vairākums Saeimā. Tikmēr kustība Latvijai kā opozīcija nākamo mēnešu laikā uzņems ļoti skaidru un asu kursu un valdībā nesaudzēs nevienu. Tie, kas reiz ir uzkāpuši šajā kuģī, tad nu arī lai izbauda šo ceļojumu līdz beigām.

Un tomēr Tautas kustības Latvijai frakcija šai valdībai piedāvā zināmu sadarbību. Mēs atbalstīsim visus centienus, lai iegrožotu politiķu dzīvi greznībā. Mēs atbalstīsim visus pasākumus finansu jomā, kas valsts aparātā liktu ieviest stingru taupības režīmu un likvidētu nevajadzīgus izdevumus, piemēram, lai likvidētu bezjēdzīgi dārgus politiķu ārzemju ceļojumus, neattaisnojami uzpūsto birokrātiju, dārgas un greznas pieņemšanas, liekus izdevumus sakarā ar prezidenta rezidenci, ministrijām un Ministru prezidentu. Mēs atbalstīsim visus centienus, kas varētu veicināt Latvijas saimniecību un radīt jaunas darbavietas. Mēs atbalstīsim centienus, kas padziļinātu latviešu un Latvijā dzīvojošo cittautiešu savstarpējo izpratni. Protams, no Latvijas krievu iedzīvotājiem un cittautiešiem mēs pieprasām un sagaidām lojalitātes apliecinājumu pret Latvijas valsti un latviešu tautu. Mēs atbalstīsim visus centienus, kas vērsīsies pret korupciju un noziedzību. Mēs atbalstīsim visus centienus, kas stiprinās Latvijas drošību un aizsardzību.

Un tagad pats nozīmīgākais sadarbības ierosinājums. Mēs aicinām visas Saeimā pārstāvētās partijas, es atkārtoju, visas, iesaistīties kopīgas Eiropas palīdzības kampaņas izveidošanā Latvijas vajadzībām. Vismaz šajos jautājumos visiem nāktos būt vienisprātis. Mēs varam un drīkstam šeit, parlamentā, strīdēties, un mums nav vienam otrs jāsaudzē politiskās diskusijās. Bet Latvijas iedzīvotāji nekad nedrīkst no tā ciest. Šie 1995.gada Ziemsvētki daudziem cilvēkiem būs ļoti drūmi, un tas nedrīkst atkārtoties nākamajos gados. Šīs valsts īstenā traģika meklējama apstāklī, ka Latvijai ar pareizu saimniecības politiku un sociālo politiku taču īstenībā nebūtu jācieš trūkums, Latvija varētu būt bagāta zeme. Tāpat kā vecos laikos tas jau bija. Taču viss apstājas cilvēku egoisma un politiķu zināšanu un varēšanas trūkuma dēļ. Nav svarīgi, kāda katram no mums ir politiskā pārliecība, bet es jūs aicinu un lūdzu — strādāsim visi kopā un būsim vienoti šajā jomā! Tādā veidā mēs katru mēnesi varētu sniegt sociālo atbalstu vismaz 100 tūkstošiem cilvēku. Vienīgais priekšnoteikums, lai šo svētīgo pasākumu sekmīgi mēs spētu veikt, — mums ir jābūt vienotiem. Mēs esam paredzējuši šo ierosinājumu konkrēti pārrunāt ar katru partiju atsevišķi. Mums drīkst būt visiem tikai viens mērķis. Un tas ir — mūsu tautai beidzot jārada iespēja dzīvot labāk! Ja šajā valdībā ir kādi vīri un sievas, kuru uzskati ir līdzīgi, tad šajā jautājumā mēs jums piedāvāsim un sniegsim roku sadarbībai. Paldies par uzmanību! Aicinu balsot pret Šķēles valdības apstiprināšanu!