Konvertējamo valūtu kursi

Latvijas Banka no 28.12.95. nosaka šādus konvertējamo valūtu un zelta kursus latos:

Parādzīmju cena tiek aprēķināta atkarībā no dienu skaita

līdz dzēšanas datumam.

Latvijas Bankas prezidents E.Repše

Monetārās politikas pārvaldes Vērtspapīru daļas vadītājs U.Paukšens

Nekonvertējamo valūtu kursi

Latvijas Banka periodam no 01.01.96. līdz 07.01.96. nosaka šādus nekonvertējamo valūtu kursus latos:

*BNV - bezskaidras naudas vienība

Latvijas Bankas prezidents E.Repše

Valūtas operāciju pārvaldes daļas vadītāja D.Brunere

Latvijas Bankas bilance par 1995. gada 30. novembri

(tūkst. latu)

Ārzemju valūta (konvertējamā un nekonvertējamā) pārvērtēta pēc Latvijas Bankas noteiktajiem dienas konvertējamās un nedēļas nekonvertējamās valūtas kursiem. Latvijas Bankas prezidents E.Repše

Latvijas Bankas galvenā grāmatvede A.Sileniece

Latvijas Bankas preses dienesta paziņojums

Latvijas Republikas "Kredītiestāžu likumā" ir ietverta virkne kredītiestāžu darbību regulējošu prasību (normatīvu), kuru ievērošana lielā mērā garantē katras bankas un līdz ar to arī visas banku sistēmas drošumu un stabilitāti. Lai noteiktu, vai šie normatīvi tiek ievēroti, Latvijas Bankai ir nepieciešama dažāda veida informācija par bankām, tai skaitā informācija par banku akcionāriem. Neņemot vērā vairākkārtējus pieprasījumus, viena Latvijas Republikas banka pilnu informāciju par tās akcionāriem Latvijas Bankai nav sniegusi. Tā ir "Ventspils apvienotā Baltijas banka".

Nesaņemot pilnu informāciju par bankas akcionāriem, Latvijas Banka nevar novērtēt, vai banka pilnībā ievēro "Kredītiestāžu likumā" noteiktās to darbību regulējošās prasības un - līdz ar to - kāds ir šīs bankas patiesais finansiālais stāvoklis un drošums.

1995.gada 21.decembrī Latvijas Bankas preses sekretārs E.Vējiņš

Par a/s "Banka Baltija" bankrotu

Sakarā ar a/s "Banka Baltija" atzīšanu par bankrotējušu Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdza Latvijas Banku sniegt atbildes uz vairākiem jautājumiem. Tā kā tie interesē lielu iedzīvotāju daļu un masu saziņas līdzekļos par a/s "Banka Baltija" bankrotu ir pausti dažādi izdomājumi vai, iespējams, pat apzināta un mērķtiecīga dezinformācija, sniedzam Latvijas Bankas atbildes uz šiem jautājumiem arī presei. (Dažas komisijai sniegtās atbildes vieglākas uztveramības dēļ publikācijai nedaudz papildinātas, nemainot to būtību.)

1. jautājums

Kādu apsvērumu dēļ a/s ""Banka Baltija"" neturpināja savu darbību maksātnespējas režīmā, bet tika pieņemts lēmums atzīt banku par bankrotējušu?

Atbilde

Spriedumu par bankas bankrotu pieņem tiesa; mēs varam paskaidrot savu pozīciju, kas tika izteikta, izskatot šo lietu.

Vispirms jāpaskaidro, ko nozīmē maksātnespējas režīms:

1) tiek pārtraukta kreditoru prasību apmierināšana;

2) tiesas ieceltais bankas administrators, analizējot reālo ekonomisko stāvokli, cenšas noskaidrot, vai ir iespējama bankas sanācija.

Ja bankas sanācija nav iespējama, banka jālikvidē, turklāt tas jādara pēc iespējas ātrāk, jo katra šādas bankas eksistences diena rada bankas kreditoriem papildu zaudējumus. A/s ""Banka Baltija"" maksātnespējas režīmā strādāja ilgāk nekā 5 mēnešus, t.i., no 1995. gada 27. jūnija, kad Latvijas Saimnieciskā tiesa to atzina par maksātnespējīgu, bet faktiski - gandrīz 7 mēnešus, t.i., no 1995. gada 22. maija, kad a/s ""Banka Baltija"" pati pilnīgi pārtrauca pildīt savas saistības pret kreditoriem. Šo mēnešu laikā a/s ""Banka Baltija"" izdevumi pārsnieguši tās ieņēmumus vairāk nekā par 1 milj. latu, tādējādi a/s ""Banka Baltija"" kreditoriem radot papildu zaudējumus minētās summas apmērā. Tas nozīmē, ka bankrota procesa novilcināšana bankas kreditoriem, tai skaitā noguldītājiem, nav izdevīga . Gan a/s ""Banka Baltija"" administrators U. Grūbe, gan auditorfirma ""Ernst & Young"" pārliecinājās, ka a/s ""Banka Baltija"" saistības pārsniedz tās aktīvu reālo vērtību vismaz par 150 milj. latu. Loģiski, ka neatradās gribētāji ieguldīt savu kapitālu tādā ""bankā"", jo kapitāla ieguldīšana nozīmētu a/s ""Banka Baltija"" izlaupītāju vietā norēķināties ar kreditoriem aptuveni 150 milj. latu vai 300 milj. ASV dolāru apmērā, pretī saņemot banku bez kapitāla. Šāds darījums būtu iespējams tikai vienā gadījumā - ja a/s ""Bankas Baltija"" nemateriālā vērtība (goodwill) būtu tuva minētai summai. Presē bieži parādās apgalvojumi, ka a/s ""Banka Baltija"" galvenā vērtība ir tās filiāļu tīkls. Jebkurš, iepazīstoties ar a/s ""Banka Baltija"" darbības ekonomiskajiem rādītājiem, var pārliecināties, ka praktiski visas a/s ""Bankas Baltija"" filiāles strādāja ar zaudējumiem.

A/s ""Banka Baltija"" darbības turpināšana maksātnespējas režīmā būtu izdevīga :

1) a/s ""Bankas Baltija"" administratoram (saņem pieklājīgu atalgojumu);

2) a/s ""Banka Baltija"" darbiniekiem (tiek saglabāts algots darbs);

3) a/s ""Banka Baltija"" bijušajai vadībai cerībā, ka laika gaitā varētu izmainīties politiskā situācija un varētu rasties iespēja izvairīties no soda par a/s ""Banka Baltija"" izlaupīšanu.

No minētā kļūst saprotams, kādēļ Latvijas Saimnieciskā tiesa pieņēma lēmumu atzīt a/s ""Banka Baltija"" par bankrotējušu.

2. jautājums

Kādas iespējas atgūt naudu būtu bijušas tad, ja banka darbotos kā maksātnespējīga, un kādas iespējas ir tagad, kad banka ir atzīta par bankrotējušu?

Atbilde

Iespējas atgūt naudu a/s ""Banka Baltija"" maksātnespējas un bankrota gadījumos ir absolūti vienādas, jo a/s ""Banka Baltija"" attiecības ar tās kredītu ņēmējiem nav mainījušās. Kā zināms, lielākā daļa kredītu tika izsniegti A. Laventa kontrolētām firmām, nezināmu īpašnieku beznodokļu zonu (off-shore) firmām un Latvijas valsts uzņēmumiem.

3. jautājums

Kādas pozitīvas un kādas negatīvas puses ir šim lēmumam, un kam varētu būt izdevīgs šis bankrots?

Atbilde

A/s ""Banka Baltija"" atzīšana par bankrotējušu un tās likvidācijas uzsākšana ir izdevīga tās kreditoriem: jo ilgāk a/s ""Banka Baltija"" eksistēs, jo mazāk saņems tās noguldītāji. Ņemot vērā a/s ""Banka Baltija"" lielo noguldītāju skaitu, a/s ""Banka Baltija"" atzīšana par bankrotējušu varētu ietekmēt valsts politisko stabilitāti, jo līdz šim vairums noguldītāju, masu informācijas līdzekļos lasāmās propagandas un dezinformācijas ietekmēti, ticēja, ka a/s ""Banka Baltija"" sanācija ir iespējama un noguldītāji varētu atgūt savu naudu pilnā apmērā.

4. jautājums

Kādēļ a/s ""Banka Baltija"" kreditorus uztrauc bankas bankrots?

Atbilde

A/s ""Banka Baltija"" kreditoru uztraukumu sakarā ar a/s ""Banka Baltija"" atzīšanu par bankrotējušu, kā jau teikts, rada viņu maldīgā pārliecība par iespējamo a/s ""Banka Baltija"" sanāciju. Liela loma ir arī kreditoru neizglītotībai ekonomiskajos jautājumos, jo presē tomēr publicēts arī pietiekami daudz informācijas par a/s ""Banka Baltija"" reālo ekonomisko stāvokli.

5. jautājums

No kurienes tiks ņemti līdzekļi kompensāciju izmaksai noguldītājiem?

Atbilde

Pašreiz norēķinus ar bankrotējušu banku kreditoriem, tai skaitā noguldītājiem, regulē ""Kredītiestāžu likums"". Šajā likumā noteiktajā kārtībā norēķini ar a/s ""Banka Baltija"" kreditoriem notiks no a/s ""Banka Baltija"" atgūtajiem aktīviem. Saskaņā ar likumā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas secīgumu, pirmie apmierināmi fizisko personu prasījumi, kas nepārsniedz 500 latus.

6. jautājums

Cik lieli budžeta līdzekļi ir a/s ""Banka Baltija""?

Atbilde

Saskaņā ar A. Grūbes kunga sniegto informāciju a/s ""Banka Baltija"" ir iesaldēti šādi budžeta līdzekļi (1995. gada 30. novembra dienas beigās):

1) centrālās valdības - Ls 4 012 916;

2) pašvaldību - Ls 2 528 676.

1995. gada 27. decembrī

Latvijas Bankas

preses sekretārs E. Vējiņš