ministriju ziņas

Latvijas izglītība uz gada sliekšņa

Aizvadītais 1995.gads ir bijis nozīmīgs posms izglītības jomas sakārtošanā. Pieņemts Augstskolu likums, Saeimā iesniegts izglītības likuma projekts, Ministru kabinets atbalstījis Izglītības un zinātnes ministrijas rīcības programmu, atbilstoši tai tiek precizēts un papildināts nacionālās programmas "Izglītība un zinātne" projekts.

Situācijā, kad ir ierobežota iespēja ievērojami palielināt valsts budžeta finansējumu izglītībai un zinātnei, nacionālās programmas "Izglītība un zinātne" projekts ir minimālā programma, lai apturētu negatīvo tendenču padziļināšanos un veidotu pamatu mūsdienīgas izglītības sistēmas izveidei. Projekts veidots atbilstoši izglītības koncepcijas un zinātnes attīstības pamatvirzieniem Latvijā.

Līdzās izglītības sistēmas tiesiskās un finansiālā nodrošinājuma sakārtošanas darbam ne mazāk nozīmīgs ir mācību satura pilnveides un pedagogu izglītošanas darbs atbilstoši jaunajām prasībām.

Mācību satura attīstībā tiek strādāts pie mūsdienu prasībām atbilstošām mācību programmām. Skolēnu slodzi paredzēts pārkārtot tā, lai mācību režīms būtu optimāls un veicinātu vēlēšanos mācīties. Izglītības satura un eksaminācijas centrā apstiprināti 177 Latvijas speciālistu sagatavoti mācību līdzekļi. Izdoti 9 Latvijas autoru izstrādāti vai no latviešu valodas tulkoti mācību līdzekļi, kas izmantojami minoritāšu skolās. Organizēti vairāk nekā 70 lietišķie pētījumi izglītības satura jautājumos.

Nelabvēlīgas tendences veidojas pedagoģisko darbinieku sastāva ziņā. To tieši ietekmē darba samaksas apjoms. Lai gan pašreizējā posmā ierobežotie valsts budžeta līdzekļi neļauj maksāt pedagoģiskajiem darbiniekiem algu atbilstoši viņu ieguldītajam darbam, tomēr jaunā darba samaksas kārtība dod iespēju elastīgāk risināt šos jautājumus, palielinot mācību iestādes vadības atbildību un iespējas paturēt darbā skolās labākos pedagogus. Tā dod arī iespēju ātrāk paaugstināt darba algas vismaz daļai pedagoģisko darbinieku.

Izšķirošs faktors, īstenojot izglītības satura un metožu reformas, ir pedagoģisko darbinieku izglītošana. Izstrādāts pedagogu Izglītības sistēmas koncepcijas projekts, sākusi darboties izglītības darbinieku izglītošanas un profesionālās meistarības pilnveides konsultatīvā padome. 1995.gadā darbu sācis Pedagogu izglītības atbalsta centrs, kas informatīvi un metodiski atbalsta un koordinē pedagogu izglītošanas un profesionālās meistarības pilnveidi.

1995.gadā skolotāju profesionālās meistarības pilnveidei no valsts budžeta atvēlēts apmēram 2,5 reizes vairāk līdzekļu nekā 1994.gadā. Jaunas iespējas profesionālās meistarības pilnveidošanai paver Skolotāju tālākizglītības atbalsta fonds, kurā paredzētie Ls 200 000 ļaus daļēji (Rīgas izglītības iestāžu skolotājiem — 50%, bet pārējo Latvijas izglītības iestāžu skolotājiem — 70% apmērā no mācību maksas) kompensēt mācību izdevumus profesionālajām studijām augstskolu pedagoģijas specialitātēs neklātienē vai eksternatūrā, tālākizglītošanos Izglītības un zinātnes ministrijas atzītos pedagogu profesionālās meistarības kursos, skolotāju darba specifikai atbilstošām studijām augstskolu maģistratūrās.

Pārmaiņas izglītībā būs iespējams veikt tikai tad, kad izglītības darbinieki atbalstīs pārveidojumu nepieciešamību. Nozīmīgu darbu šajā jomā veic nevalstiskās organizācijas. Lielu intelektuālo un finansiālo atbalstu sniedz starptautiskās organizācijas un fondi. No šādiem nozīmīgākajiem projektiem gribētos minēt TEMPUS un Sorosa fonda finansētos projektus pārmaiņu veicināšanai izglītībā. Tikai ar visas sabiedrības atbalstu, apzinoties un saglabājot esošos sasniegumus un ieviešot laika garam atbilstošas pārmaiņas, ir iespējams panākt izglītības kvalitātes paaugstināšanu. Plašāka sabiedrības iesaistīšanās lēmumu pieņemšanā, izvērtējot dažādas sadarbības formas (konsultatīvās padomes, darba grupas), ir arī turpmāko gadu uzdevums.

Profesionālajā izglītībā 1995.gadā nozīmīgākais darbs saistīts ar "PHARE" profesionālās izglītības reformas programmas (VET Reform Programme — Latvia) īstenošanu. Tās ietvaros piešķirti 3 milj.ekiju trīs gadu posmam, lai palīdzētu attīstīt jaunu principu un programmu izveidi un ieviešanu profesionālajā izglītībā.

Augstākās izglītības jomā galvenais darbs saistās ar Augstskolu likuma (1995.gada 17.novembris) un Augstskolu akreditācijas noteikumu (1995.gada 28.novembris) pieņemšanu un tai sekojošu pārējo normatīvo dokumentu sakārtošanas darbu atbilstoši šiem dokumentiem. Izglītības satura kontrole augstākajā izglītībā pēc augstskolu akreditācijas kārtības apstiprināšanas notiks atbilstoši pasaules standartiem. Tuvojas beigām arī darbs pie studiju kreditēšanas sistēmas izveides, kas pašreizējo iespēju robežās ļaus risināt augstākās izglītības pieejamības un kvalitātes jautājumus.

Bērnu tiesību aizsardzības jautājumos IZM uzdevums ir izveidot vienotu valsts sistēmu, iesaistot tajā visas ieinteresētās puses. 1995.gada 20.augustā apstiprināts un sācis darboties Bērnu tiesību aizsardzības centrs. Tā galvenie uzdevumi, sadarbojoties ar rajonu un pilsētu bērnu tiesību aizsardzības institūcijām, ir veikt socioloģisko, profilaktisko un metodoloģisko darbu, analizēt bērnu tiesību aizsardzības kvalitāti un efektivitāti, koordinēt bērnu tiesību aizsardzības sistēmu darbību Latvijā.

Aizvadītās vasaras nozīmīgākie ārpusskolas pasākumi, kuru organizēšanā piedalījās IZM, bija VII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki un Baltijas valstu studentu svētki "Gaudeamus XII".

Pieaugušo izglītībā ir iesākts sistēmas sakārtošanas darbs. Tā galvenie virzieni formulēti un izstrādāti nelielu projektu veidā. Pieaugušo izglītībā būtisks nosacījums ir sadarbības pilnveide starp valsts un nevalstiskām organizācijām. Veidojas sadarbība ar Latvijas pieaugušo izglītības apvienību un Pieaugušo izglītības centru, notiek darbs pie pieaugušo izglītības zinātniski pētnieciskā centra izveides pedagogu sagatavošanā darbam ar pieaugušajiem. Šīs tēmas funkcionēšanai nozīmīga ir informācijas pieejamība, tāpēc tiek veidota datu bāze par pieaugušo izglītību.

1995.gadā noslēgti vairāki starpvalstu līgumi, kas veicinās sadarbību izglītības, zinātnes un kultūras jomā. Noslēgti līgumi ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību, ar Dānijas izglītības ministriju, Ukrainas un Uzbekijas Republikas valdībām. Parakstīta kopīga deklarācija par sadarbību izglītības, zinātnes un kultūras jomās ar Ziemeļreinas—Vestfālenes kultūras ministriju.

1996.gadā nepieciešams turpināt sakārtošanas darbu izglītībā, zinātnē, jaunatnes lietās un sportā, nodrošināt attīstībai vajadzīgo finansiālo atbalstu un veicināt radošās attieksmes izpausmes.

Reformu sagatavošana un īstenošana ir ilgstošs process, kam nepieciešams laiks, kā arī atbilstoši intelektuālie un finansiālie resursi. Ministrijas darbs šajā laikā ir tikai viens posms izglītības un zinātnes jomas sakārtošanā un nostiprināšanā, kas ļauj precizēt arī nākotnē risināmos jautājumus.

Pārmaiņas izglītībā būs iespējams veikt tikai tad, kad izglītības darbinieki atbalstīs pārveidojumu nepieciešamību. Nozīmīgu darbu šajā jomā veic nevalstiskās organizācijas. Lielu intelektuālo un finansiālo atbalstu sniedz starptautiskās organizācijas un fondi. No šādiem nozīmīgākajiem projektiem gribētos minēt TEMPUS un Sorosa fonda finansētos projektus pārmaiņu veicināšanai izglītībā. Tikai ar visas sabiedrības atbalstu, apzinoties un saglabājot esošos sasniegumus un ieviešot laika garam atbilstošas pārmaiņas, ir iespējams panākt izglītības kvalitātes paaugstināšanu. Plašāka sabiedrības iesaistīšanās lēmumu pieņemšanā, izvērtējot dažādas sadarbības formas (konsultatīvās padomes, darba grupas), ir arī turpmāko gadu uzdevums.

Profesionālajā izglītībā 1995.gadā nozīmīgākais darbs saistīts ar "PHARE" profesionālās izglītības reformas programmas (VET Reform Programme -- Latvia) īstenošanu. Tās ietvaros piešķirti 3 milj.ekiju trīs gadu posmam, lai palīdzētu attīstīt jaunu principu un programmu izveidi un ieviešanu profesionālajā izglītībā.

Augstākās izglītības jomā galvenais darbs saistās ar Augstskolu likuma (1995.gada 17.novembris) un Augstskolu akreditācijas noteikumu (1995.gada 28.novembris) pieņemšanu un tai sekojošu pārējo normatīvo dokumentu sakārtošanas darbu atbilstoši šiem dokumentiem. Izglītības satura kontrole augstākajā izglītībā pēc augstskolu akreditācijas kārtības apstiprināšanas notiks atbilstoši pasaules standartiem. Tuvojas beigām arī darbs pie studiju kreditēšanas sistēmas izveides, kas pašreizējo iespēju robežās ļaus risināt augstākās izglītības pieejamības un kvalitātes jautājumus.

Bērnu tiesību aizsardzības jautājumos IZM uzdevums ir izveidot vienotu valsts sistēmu, iesaistot tajā visas ieinteresētās puses. 1995.gada 20.augustā apstiprināts un sācis darboties Bērnu tiesību aizsardzības centrs. Tā galvenie uzdevumi, sadarbojoties ar rajonu un pilsētu bērnu tiesību aizsardzības institūcijām, ir veikt socioloģisko, profilaktisko un metodoloģisko darbu, analizēt bērnu tiesību aizsardzības kvalitāti un efektivitāti, koordinēt bērnu tiesību aizsardzības sistēmu darbību Latvijā.

Aizvadītās vasaras nozīmīgākie ārpusskolas pasākumi, kuru organizēšanā piedalījās IZM, bija VII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki un Baltijas valstu studentu svētki "Gaudeamus XII".

Pieaugušo izglītībā ir iesākts sistēmas sakārtošanas darbs. Tā galvenie virzieni formulēti un izstrādāti nelielu projektu veidā. Pieaugušo izglītībā būtisks nosacījums ir sadarbības pilnveide starp valsts un nevalstiskām organizācijām. Veidojas sadarbība ar Latvijas pieaugušo izglītības apvienību un Pieaugušo izglītības centru, notiek darbs pie pieaugušo izglītības zinātniski pētnieciskā centra izveides pedagogu sagatavošanā darbam ar pieaugušajiem. Šīs tēmas funkcionēšanai nozīmīga ir informācijas pieejamība, tāpēc tiek veidota datu bāze par pieaugušo izglītību.

1995.gadā noslēgti vairāki starpvalstu līgumi, kas veicinās sadarbību izglītības, zinātnes un kultūras jomā. Noslēgti līgumi ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību, ar Dānijas izglītības ministriju, Ukrainas un Uzbekijas Republikas valdībām. Parakstīta kopīga deklarācija par sadarbību izglītības, zinātnes un kultūras jomās ar Ziemeļreinas--Vestfālenes kultūras ministriju.

1996.gadā nepieciešams turpināt sakārtošanas darbu izglītībā, zinātnē, jaunatnes lietās un sportā, nodrošināt attīstībai vajadzīgo finansiālo atbalstu un veicināt radošās attieksmes izpausmes.

Reformu sagatavošana un īstenošana ir ilgstošs process, kam nepieciešams laiks, kā arī atbilstoši intelektuālie un finansiālie resursi. Ministrijas darbs šajā laikā ir tikai viens posms izglītības un zinātnes jomas sakārtošanā un nostiprināšanā, kas ļauj precizēt arī nākotnē risināmos jautājumus.

Jānis Kantāns,
IZM Sabiedrisko attiecību
nodaļas vadītājs

(dažādos novados)