Saulvedis Cimermanis,
LZA akadēmiķis,
LZA "Letonikas" padomes priekšsēdētājs:

Latvijas Zinātņu akadēmijas \"Letonikas"\ padomē

Latvijas Zinātnes padomes 1995.gada pavasarī izsludinātajā zinātnisko programmu projektu konkursā kā īpašs zinātnes virziens tika pieteikts arī "Letonika", kam jāskaidro latviešu tautas un Latvijas valsts likteņi vēsturiskās attīstības gaitā no vissenākajiem laikiem līdz mūsu dienām un tālāk nākotnē. Izveidojās zinātnieku grupa, kas uzdrošinājās uzņemties "Letonikas" ilgtermiņa programmas izstrādi 1996.--2005.gadam. Tika organizētas Latvijas Zinātņu akadēmijas tematiskās sēdes, kurās dažādu nozaru speciālisti iztirzāja "Letonikas" programmas satura un izstrādes jautājumus.

Par kupli apmeklētajām sēdēm un tajās valdošo radošo garu tūliņ ieinteresējās laikraksta "Latvijas Vēstnesis" redakcija. Kopš 1995.gada jūnija laikraksts regulāri publicē atsevišķus zinātnieku rakstus un rakstu kopas, kas atspoguļo "Letonikas" kā humanitāro un sociālo zinātņu jaunā kopvirziena veidošanos. Akadēmijas sēdes un to materiālu publicējumi ir aktivizējuši Latvijas humanitāro disciplīnu pārstāvjus, kuri meklē izeju no zinātnei pašlaik draudošā sastinguma.

"Letonikas" kā starpnozaru pētījumu veidošanā jau iekļāvušies antropologi, arheologi, ekonomisti, etnodemogrāfi, etnogrāfi, etnopolitiķi, filozofi, folkloristi, kultūras vēsturnieki, literatūrzinātnieki, mākslas zinātnieki, valodnieki, vēsturnieki un zinātnes vēsturnieki. Projekta izstrādes grupai un Latvijas Zinātnes padomei viņi iesnieguši vērtīgus priekš-likumus un publicēšanai "Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstīs" nodevuši vairākus desmitus rūpīgi izstrādātu rakstu. Topošā projekta galvenais saturs -- pētījumu sērija par latviešu tautas etnisko vēsturi un kultūras vēsturi, kā arī par Latvijas vēsturi. Ar vārdkopu "kultūras vēsture" te saprotam kultūru tās plašā nozīmē, ietverot tajā arī folkloru, valodu un citas jomas. Pētījumu hronoloģiskie ietvari -- no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Tas nozīmē, ka tiks skaidrota latviešu etniskā situācija un kultūras situācija arī visjaunākajā laikā. Darbam iecerēta stingra zinātniski praktiska ievirze, lai pētījumu rezultāti un zinātnieku ieteikumi būtu izmantojami Latvijas valsts celtniecībā, izglītības un kultūras attīstīšanā, etnisko procesu vadīšanā un citās jomās. "Letonika" varēs sekmīgi attīstīties un dot iecerētos valstiski un zinātniski nozīmīgos rezultātus tikai tad, ja saņems no valsts darbam nepieciešamo finansiālo nodrošinājumu, kurā ietilpst arī pētījumu rezultātu publicēšana. Pozitīvas attieksmes gadījumā "Letonika" kļūs par sazarotu nacionālu zinātnes virzienu, kam būs praktiska nozīme valsts un tautas dzīvē. Latvijas humanitārās zinātnes ar attīstītu, publikācijām bagātu "Letoniku" varēs iekļauties starptautiskajos zinātnes kopvirzienos un nostāties līdzās ģermānistikai, slāvistikai un somugristikai, kas skaidro arī Baltijas reģiona etniskos procesus, kultūras vēstures un citus jautājumus.

Lai sekmētu "Letonikas" attīstību, 1995.gada decembrī tika nodibināta Latvijas Zinātņu akadēmijas "Letonikas" padome, kas darbosies Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā. Padomes sastāvā iekļāvušies Latvijā un ārzemēs pazīstami cilvēki, piemēram, arheologs Jānis Graudonis, mākslas zinātniece Elita Grosmane, literatūrzinātnieks Viktors Hausmanis, kultūras vēsturniece Janīna Kursīte, filozofe Maija Kūle, etnodemogrāfs Ilmārs Mežs, folkloriste Beatrise Reidzāne, zinātnes vēsturnieks Jānis Stradiņš un citi.

Padome organizēs un sekmēs starpnozaru pētījumus latviešu etniskajā vēsturē un kultūras vēsturē, kā arī citās jomās. Zinātnes attīstību, šķiet, nopietni varētu bagātināt starpnozaru autoru kolektīvi, kurus vispārinošu publikāciju gatavošanai organizēsim saziņā ar Latvijas Zinātnes padomi. Labas perspektīvas varētu būt arheologu, etnogrāfu, folkloristu un valodnieku kopai, kas skaidrotu latviešu etniskās vēstures jautājumus, etnogrāfu, etnopolitiķu un valodnieku kopai, kas risinātu etnisko attiecību problēmas, un filozofu un literatūrzinātnieku kopai, kas pievērstos sabiedriskās domas attīstības jautājumiem. Šajās jomās sadarbosimies arī ar zinātniskās pētniecības institūtu domēm un augstskolu mācībspēku domēm.

Kopā ar zinātniskās pētniecības iestāžu un augstskolu mācībspēku kolektīviem organizēsim diskusijas, lekciju ciklus, seminārus, tematiskas sēdes un citus zinātniskus pasākumus. Īpašu uzmanību veltīsim jaunu darba virzienu attīstīšanai un jaunām darba metodēm, iepriekšējo paaudžu pētnieku pieredzes un darba metožu analīzei, avotu bāzes pilnveidošanai un sakrāto vērtību saglabāšanai.

Kādi pasākumi tiek plānoti 1996.gadā? Plašāku sabiedrības uzmanību varētu saistīt apspriede un preses konference par pētniecības institūtos esošajiem zinātniskajiem arhīviem un fondiem, kas ir milzīga Latvijas nacionālā bagātība un jau ilgi gaida pienācīgu valstisku aprūpi un garantētu ilglaicīgu saglabāšanu. Šiem arhīviem un fondiem, kas glabā informāciju par Austrumbaltijā noritējušajiem etniskajiem un kultūrvēsturiskajiem procesiem, ir liela starptautiska nozīme, jo tie interesē visu Baltijas jūras valstu zinātnes un kultūras darbiniekus. Notiks akadēmiķa J.A.Šegrena 1846.gada ekspedīcijas 150 gadu atcerei veltīta zinātniskā konference. Šo valodnieciski etnogrāfisko ekspedīciju organizēja Krievu ģeogrāfijas biedrība. Tā modināja nopietnu zinātnisku interesi par lībiešiem un krieviņiem (votiem) Latvijā. Pētījumu rezultātā izdotās publikācijas stimulēja etnogrāfijas un valodniecības attīstību Latvijā. Ekspedīcijas darba metodika nav zaudējusi savu nozīmi arī mūsdienās. Tiek organizēta 1896.gada pirmās latviešu etnogrāfiskās izstādes un 10.arheoloģiskā kongresa 100 gadu jubilejas konference. Tās bija visplašākās arheoloģiskās un etnogrāfiskās norises 19.gadsimta Latvijā, un tām bija liela nozīme latviešu arheoloģijas un etnogrāfijas zinātnes un muzeju darbības rosināšanā.

Kopš 1977.gada Rīgā, Viļņā un Klaipēdā notikušas četras populāras un zinātniski bagātas konferences par baltu tautu etniskās vēstures problēmām. Cikla piekto konferenci iecerēts rīkot 1997.gadā Rīgā. Tagad šīs problēmas varētu risināt dziļāk: Latvijā un kaimiņzemēs par baltiem iegūti jauni dotumi, ir izauguši jauni pētnieki un parādījušās jaunas publikācijas. Visai būtiski ir arī tas, ka vairs nepastāv padomju laika ierobežojumi literatūras izmantošanā un apgrūtinājumi aplūkojamās teritorijas un no ārzemēm uzaicināto referentu izvēlē.

"Letonikas" padome savu iespēju robežās ekspertēs pētniecības virziena attīstīšanai iesniegtos projektus, šā virziena jomās sniegs konsultācijas valsts institūcijām, pētniekiem un zinātnieku kolektīviem. Centīsimies sadarboties ar sabiedriskajiem fondiem un citām organizācijām, lai sekmētu "Letonikas" problemātikai atbilstošu publikāciju sagatavošanu un izdošanu. Sadarbojoties ar LR Saeimas Cilvēktiesību komisiju, Izglītības un kultūras komisiju, ar LR Tieslietu ministrijas Nacionālo lietu nodaļu un ar LR Kultūras ministriju, padome varēs veicināt etnisko un kultūras procesu pozitīvas norises, piedalīties attiecīgu likumdošanas aktu izstrādē un publikāciju gatavošanā.

Padome darīs visu, lai "Letonika" kļūtu par valstiski nozīmīgu Latvijas humanitāro zinātņu virzienu, kas sekmētu latviešu etniskās apziņas celšanos un mazinātu asimilācijas draudus, paplašinātu cilvēku zināšanas un celtu kultūras līmeni, rosinātu sabiedrību aktīvai darbībai tautas vispusīga uzplaukuma labad, un Latvijas zinātnei un kultūrai pavērtos plaši starptautiskie apvāršņi.