Elmārs Vēbers, filozofijas doktors:

"Nacionālie procesi Latvijā"

Nacionālajai problemātikai kā īpašai tēmai Filozofijas un socioloģijas (tolaik -- tiesību) institūts pievērsās 1988.gadā. Tas bija laiks, kad pie Brīvības pieminekļa, Arkādijas parkā un citās vietās savas politiskās aktivitātes sāka demonstrēt latviešu tauta. Lai slāpētu šīs aktivitātes, toreizējās vadošās aprindas uzskatīja, ka jāsāk enerģiski nodarboties ar internacionālo audzināšanu un internacionālisma propagandu. Filozofijas un tiesību institūts bija viens no tām institūcijām, kam bija jākļūst par šādas rīcības veicinātāju. Lai šo darbību varētu uzsākt, institūtam atvēlēja papildu naudas līdzekļus piecām darba vietām.

Taču problēma bija tā, ka neatradās cilvēki, kas vēlētos šādā virzienā darboties. Kad šīs grupas vadību piedāvāja man, institūta vadībai ieteicu mainīt tēmu un uzsākt nodarboties ar nacionālo jautājumu, bet grupas kopējo tēmu formulēt šādi: "Kultūra un nacionālās attiecības". Tā arī notika -- darba vietas bija nodrošinātas, bet pētnieciskā darbība notika nacionālā virzienā.

Savukārt tajā laikā, kad ZA institūtos ieviesa grantu sistēmu, granta kopējo tēmu formulējām tā, kā tā pieteikta arī šīsdienas darba kārtībā -- "Nacionālie procesi Latvijā".

Šī tematika ir ļoti plaša, it īpaši Latvijas apstākļos. Plaša tā ir ne tikai tādēļ, ka Latvija ir etniskā ziņā raiba valsts, kurā bez latviešiem dzīvo arī daudzām citām nacionalitātēm piederīgu cilvēku grupas, kuru vēsture, organizētība un integrācijas pakāpe Latvijas politiskajā dzīvē ir atšķirīga, bet arī tādēļ, ka šī tēma 50 gadus tika skaidrota virspusēji, neņemot vērā politiskās zinātnes attīstību pasaulē.

Aizvadīto gadu darba rezultāti ir publicēti galvenokārt rakstu veidā. Katru gadu prof. I.Apine, Dr.hist. L.Dribins, Dr.phil. E.Vēbers un V.Volkovs kopumā publicējuši 30 -- 40 rakstus. Pēdējā atskaites gadā ir publicēti 43 zinātniskie un populārzinātniskie raksti "Latvijas ZA Vēstīs", dažādos rakstu krājumos, laikrakstos un žurnālos.

Nozīmīgs mūsu darbības virziens ir saistīts ar piedalīšanos konferencēs, kā arī -- ar konferenču organizēšanu. Pēdējā gada laikā ir nolasīti 14 referāti starptautiskās konferencēs Latvijā, Vācijā, Krievijā un citās valstīs. Kopš 1990.gada esam sarīkojuši 3 starptautiskas konferences un 7 tematiskus seminārus. Starptautiskās konferences ir notikušas ik pēc diviem gadiem. Pirmās 1990.gada konferences tēma bija "Demokratizācija un nacionālās tiesības", bet otra (1992.gadā) un trešā (1994.gadā) -- "Demokrātija un etnopolitika". Konferenču materiāli ir publicēti. Pēdējā konferencē nolasītie materiāli, kas attiecas uz Baltijas valstīm, ir izdoti atsevišķā krājumā "Nacionālā politika Baltijas valstīs".

Tematisko semināru mērķis ir uzsākt darbu, lai apkopotu informāciju par nacionālās grupas dzīvi Latvijā un lai iepazītos ar katras nacionālās grupas pašreizējo vadību. Informācija par semināra norisi parasti tiek publicēta. Līdz šim notikuši semināri par ukraiņu, ebreju, poļu, baltkrievu, igauņu, lietuviešu un vāciešu dzīvi Latvijā.

Jaunas iespējas radās, kad Augstākās izglītības atbalsta programmas ietvaros saņēmām mērķfinansējumu no Atklātās sabiedrības institūta Budapeštā. Tā pavērās iespēja publicēt grāmatas "Ukraiņi Latvijā" un "Baltkrievi Latvijā". Sagatavotas publicēšanai grāmatas "Poļi Latvijā", "Ebreji Latvijā" un "Krievi Latvijā".

Pateicoties IREX, Džona D. un Katrīnas T. Makartūru fonda un Sorosa fonda -- Latvija finansiālajam atbalstam, notika starptautiskā konference "Demokrātija un etnopolitika -- Rīga ’94", kā arī tika izdota jau minētā grāmata "Nacionālā politika Baltijas valstīs".

Ko sola un kādas iespējas mums pavērtu "Letonikas" programma? Vispirms jau iespēju strādāt rezultatīvi, proti, gatavot darbus un tos publicēt. Šai programmai esam pieteikuši vairākus darbus: I.Apines un V.Volkova monogrāfiju "Slāvu tautas Latvijā", kurā tiktu apkopota informācija par krievu, ukraiņu un baltkrievu dzīvi Latvijā; L.Dribina grāmatā "Nacionālā valsts Latvijā. Vēsture, šodiena, nākotnes perspektīva" tiks atspoguļota nacionālās valsts veidošanās līdzšinējā pieredze Latvijā, tās politiskie un tiesiskie aspekti. Pieteikta arī agrāk publicēto autoru darbu izlase par nacionālo jautājumu "Nācija un valsts", kurā paredzēts ievietot J.Alunāna, K.Valdemāra, A.Kronvalda, M.Skujenieka, M.Valtera, K.Skalbes, J.Akuratera, E.Blanka, L.Laicēna, P.Zālītes, A.Krodera, J.La-piņa, E.Virzas, F.Kempa, A.Švābes, A.Šildes, U.Ģērmaņa, A.Andersona, A.Ruņģa, P.Jureviča un citu latviešu autoru darbu fragmentus un rakstus.

"Letonikas" programmas ietvaros esam uzsākuši darbu pie plašas un nozīmīgas tēmas: politiskās nācijas veidošanās Latvijā. 1995.g. 22.novembrī notika pirmais seminārs par šo tēmu. Paredzēts šai tematikai veltītus seminārus rīkot arī turpmāk un jau 1996.gadā organizēt starptautisku konferenci.

Politiskās nācijas veidošanās ir likumsakarīga un nenovēršama parādība neatkarīgas valsts pastāvēšanas apstākļos. Politiskā nācija veidojās no pilsoņu kopuma, attīstoties pilsoņu valstiskajai apziņai un nostiprinoties valsts tiesiskajai kārtībai, kas garantē valsts iekšējo drošību un tās pastāvēšanu vēsturiskajā perspektīvā.

Politiskās nācijas veidošanās apstākļos svarīgi ir saglabāt latviešu nācijas etnisko vērtību sistēmu kā politiskās nācijas vērtību pamatu un līdzsvaru tām ietekmēm, ko var izraisīt Latvijas minoritāšu iesaistīšanās politiskās nācijas struktūrā.