Augusts Milts, habilitētais filozofijas doktors:
"Nacionālā mutvārdu vēsture: modelis un interpretācija"
Nacionālā mutvārdu vēsture Filozofijas un socioloģijas institūta pētījumos iekļāvās kā jauns projekts 1992.gada otrajā pusē.
Blakus oficiālajai, akadēmiskajai vēsturei vienmēr ir pastāvējusi tendence izteikt ikdienas cilvēku vēsturi, subjekta pārdzīvojumu un izjūtu vēsturi. Padomju varas gados šī vēsture bija izteikti tendencioza un ierobežota ar to cilvēku dzīves stāstu uzklausīšanu, kas karojuši padomju armijas rindās, bijuši t.s. sarkanie strēlnieki, padomju varu atbalstoši partizāni u.tml. Ir pēdējais laiks, kad vēl var paspēt uzklausīt vēsturiskās patiesības vārdā daudzus aculieciniekus tiem dramatiskiem pārdzīvojumiem, ko latviešu un citas Latvijā dzīvojušās tautas pieredzējušas ne tikai padomju okupācijas 50 gados, bet visā XX gadsimtā, kurš bijis un turpina būt kontrastiem bagāts un traģēdiju pārpilns. Svarīgi pētīt, kā, mainoties politiskām sistēmām un sociāliem apstākļiem, mainās arī pats cilvēks, kādas pamatvērtības saglabājas visā cilvēka dzīvē un kādas atmirst un no jauna rodas.
Akadēmijas sēdē tika izteiktas bažas, vai mēs pārāk neiestrēgstam vēsturē. Mutvārdu vēsture ir šodienas cilvēku izziņa, kā šodienas dažādu paaudžu cilvēki nes vēsturi sevī. Mums ir pierasts mācīties no grāmatām, masu komunikācijas līdzekļiem, bet mūsu priekšā jau ir cilvēki, kas lasījuši grāmatas un avīzes, skatījušies filmas un televīzijas pārraides un vēl izgājuši lielāku vai mazāku dzīves skolu. Vairāki jaunieši pēc savu vecāku vai pat vecvecāku dzīvesstāstu uzklausīšanas ir pārsteigti par to, cik daudz viņi pieredzējuši, cik daudz grūtību spējuši pārvarēt.
Dzīvesstāstu uzklausīšana, it sevišķi to ierakstīšana kasetēs, ir vērtīgs materiāls, kam ir ne tikai audzinoša nozīme, bet kas ir arī plašs pētniecības lauks lingvistiem, psihologiem, saskarsmes kultūras pētniekiem, etnogrāfiem, vēsturniekiem un rakstniekiem. Paveras iespējas dziļāk pētīt tautas un tautu mentalitāti, tikumību, morāli un estētiku.
Mutvārdu vēstures pētīšana var palīdzēt iedziļināties arī tādās problēmās, kāpēc mūsu republikā ir tik liels pašnāvnieku īpatsvars, kāpēc tik maz ir jaunpiedzimušo, tik daudz abortā bojā aizgājušo bērnu, kāpēc tik daudziem ģimenes dzīve nav vērtība. Jau līdzšinējie pētījumi ļauj izdarīt vairākus secinājumus: pašnāvības potences jauniešos ir ievērojamas, ģimenes vērtību bērnos degradē viņu vecāku nelabvēlīgais ģimenes dzīves piemērs, dzīvības vērtība nereti pārvēršas par līdzekli materiālām vērtībām. "Caur uguni un ūdeni" izgājušo dzīvesstāsti var liecināt par garīgo un vispirms morālo vērtību lielo lomu cilvēku dzīvē. Arī tēvzemes mīlestībai ir ievērojama vieta cilvēka gara spēka stiprināšanā. Optimisma saglabāšanai un attīstībai ir nepieciešams no mazām dienām mācīt grūtību pārvarēšanas māku, saskarsmes un patstāvības māku, orientēšanos visdažādākos dzīves piedāvājumos un vilinājumos.
Cilvēku vēlme tapt uzklausītam ir liela, tajā ir gan sublimācijas, gan grēksūdzes nepieciešamība, gan arī vēlēšanās savu dzīves pieredzi atstāt citiem, tā ir arī sociālās nemirstības mūžīguma jautājums laicīgajā dzīvē.
Nacionālais mutvārdu vēstures projekts vairāk orientējas uz Latvijas vecākās paaudzes dzīvesstāstos rodamajām vērtībām -- gan no tiem, kuri tagad vairs tikai iegūstami Amerikā, Anglijā, Norvēģijā un citās latviešu dzīves vietās, gan no tiem, kas stāstīti Latvijā.
Galvenais darbs projekta ietvaros līdz šim bijis veltīts mutvārdu vēstures -- dzīvesstāstu pētījumu metodoloģisko principu apgūšanai un lietošanai. Šim nolūkam sistemātiski organizēti starptautiski semināri. Pēdējais lielākais – vasaras treniņseminārs Mazirbē. Tajā pētnieciskā grupa izmēģināja un analizēja ar kvalitatīvajām metodēm sasniedzamos rezultātus. Sagatavots mutvārdu pētījumam veltīts speciāla žurnāla manuskripts, kas ar šo metodi ļaus iepazīstināt studentus un apmācīt jaunus līdz-strādniekus.
Mutvārdu vēsture ar kvalitatīvajām izziņas metodēm ielūkojas individuālajā, atšķirīgajā, meklē pamatojumu un cēloņsakarības parādībām, kuras uzrāda kvantitatīvie pētījumi. Šķiet, ka zināma taisnība ir vācu filozofam un teologam Šleiermaheram, kas tieši savdabīgajā, atšķirīgajā redz cilvēka saistību ar cilvēci.
Kvalitatīvās izziņas galvenais veids ir sapratne, spēja iejusties attieksmēs, viedoklī, motivācijā, kas izteikta gan cilvēku vārdos, gan veidā, kā viņi stāsta par savu dzīvi vai kādu atsevišķu posmu. Šī pieeja prasa pētnieka erudīciju, dzīves pieredzi, empātiju, toleranci, ko lielā mērā sniedz atbilstoša izglītība un kvalifikācija. Te sākas jaunā pētījuma virziena grūtības, ar kurām sastopoties, esam atbilstoši veidojuši savu pētniecisko seju un ievirzi. Nacionālās mutvārdu vēstures projektam tādējādi ir šādas sastāvdaļas:
1. Metodikas apgūšana ārzemju un vietējo speciālistu vadītos semināros, plaša jaunās paaudzes līdzstrādnieku iesaistīšana (vidēji no 7 līdzstrādniekiem 4 ir tikko pabeiguši augstskolu vai vēl studē), līdzstrādnieku specializēšanās ārzemēs (2 līdzstrādnieki cer turpināt specializāciju ASV un Norvēģijā), kolektīvo semināru organizēšana, piesaistot radniecīgus pētnieciskos virzienus (folkloristus, muzeju darbiniekus), starpnozaru sadarbību -- ekspedīcijās, kopīgu projektu un publikāciju sagatavošana.
2. Materiālu vākšana, arhivēšana, kolekciju apstrāde -- pakāpeniska materiālu vācēju tīkla paplašināšana, iesaistot arī sabiedriskos līdzstrādniekus. Šajā vasarā paredzēts Latvijā organizēt ekspedīciju ar ārzemju latviešu piedalīšanos.
Veidojot aprakstu formas un gatavojot automatizēto datu bāzi, tas tiek darīts ar aprēķinu, lai materiālā var orientēties dažādu nozaru pētnieki un speciālisti -- lingvisti, vēsturnieki, folkloristi, etnologi un psihologi. Pagaidām kolekciju izmantojuši lielākoties pētnieki no ārzemēm, kuru izglītība bijusi vairāk orientēta uz šāda veida izziņas avotiem.
Ja metodikas apguvē pamatos varam balstīties uz pētnieciskā granta sniegtajām darba iespējām, tad kolekcijas vākšanai, noformēšanai un datu bāzes izveidošanai ir nepieciešami speciāli līdzekļi un perspektīvi risinājumi "Letonikas" programmas ietvaros.
3. Analīze un interpretācija. Uzkrātais materiāls piesaka tēmu pārbagātību. Arī publikāciju sagatavošanai nepieciešams pasūtījums, kuru saistām ar "Letonikas" programmu.
Galvenais akcents līdz šim ticis likts vecākās paaudzes dzīvesstāstu ieskaņošanai. Bez tam, arvien plašāk attīstot jauno līdzstrādnieku loku (sadarbība ar dzimtu pētniekiem Rīgas Komercskolā, ar Kultūras akadēmijas sociologu, video un kino režijas topošajiem speciālistiem), mutvārdu vēstures pētījums iesaista līdzdalībā un iespaido jauniešus tiešā veidā. Pētījums ir ļoti darbietilpīgs. Pirmie plašāk apkopotie rezultāti būs novērtējami speciālajā žurnālā, ko gatavojam ar "Letonikas" programmas atbalstu.
"Letonikas" programmā Nacionālā mutvārdu vēsture piedāvā:
apzināt un sniegt iespējami daudzveidīgu XX gadsimta Latvijas cilvēku dzīves modeļa un garīgo īpašību raksturojumu, aplūkojot humāno un sociālo problēmu loku, ko piesaka savāktais dzīves materiāls -- cilvēku pašu sniegtais dzīves raksturojums;
aptvert identitātes un adaptācijas jautājumus citzemju latviešu kopienās, kā arī cittautiešu kopienās Latvijā (piemēram, starp poļiem, čigāniem un ebrejiem);
kā arī aplūkot īpašās kultūru mijietekmes, kas veidojas, sastopoties latviešu un lībiešu, kā arī dažādos latviešu valodas dialektos runājošo cilvēku tradīcijām un dzīves pieredzei;
raksturot dažādos cilvēka ikdienas dzīves apziņas līmeņus un to savstarpējās mijietekmes ar profesionālo zinātni, mākslu un izglītību.
Dzīvesstāsti rosina saskatīt problēmu. Uzklausot dažādas pieredzes, mainās skatu punkti un perspektīva, kas atklāj jaunu pieeju un problēmas kontekstu. Mutvārdu vēsture, tāpat kā filozofija, pētī dzīves gudrību -- ikdienas apziņu, kas vada cilvēku un ļauj viņam rast risinājumu pat vissmagākajos, visnelabvēlīgākajos apstākļos.
"Letonikas" programmai piedāvājam: automatizētās datu bāzes izstrādi, mutvārdu vēstures avotu arhīva sagatavošanu starpdisciplināriem pētījumiem, mutvārdu vēstures pētījumu metodikas pielietošanu starpnozaru ekspedīcijās, pētījumu rezultātu publikāciju monogrāfijā "Latvijas cilvēka vērtības XX gadsimtā". To paredzēts izdot 1999.gadā (latviešu un angļu valodā).