Lai Latvija būtu starptautiski pievilcīga

Ministru prezidenta Andra Šķēles pirmā preses konference

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakarrīt Valdības namā, Ministru prezidentu zālē, pirmo reizi notika jaunā Ministru prezidenta Andra Šķēles preses konference, kas tika sarīkota gan tādēļ, ka pagājušajā piektdienā valdība saskaņā ar Satversmes 81.pantu pieņēmusi virkni svarīgu grozījumu likumos, gan tāpēc, ka tagadējais Ministru kabinets pāris nedēļas jau ir veicis tam uzliktos pienākumus.

Novērtējot pēdējā valdības sēdē izlemto, Andris Šķēle sacīja:

-- Šajā neilgajā laikā jau ir notikušas vairākas valdības sēdes. Pats es tagad vadu Ministru kabineta Finansu un ekonomikas komiteju, jo uzskatu to par būtiski svarīgu tagad. Tāpēc, ka turpmāk runāt par jebkādu sociālo jautājumu risināšanu un par visām tām lietām, kas saistītas ar cilvēku cerībām uz viņu maciņu reālu papildināšanos, mēs nevarēsim, ja nestrādās tautsaimniecība. Arī valdības sēdes šobrīd pirmām kārtām ir veltītas virknei jautājumu, kurus atrisinot, vistuvākajā laikā vajadzētu mainīties gan pašmāju, gan ārvalstu uzņēmēju pagaidām nelabvēlīgajai attieksmei pret Latviju kā pievilcīgu zemi naudas ieguldīšanai. Te man jāsaka, ka ne vienmēr valsts augstāko politisko un saimniecisko darbinieku izpratnē ir pareizi akcenti -- manuprāt, Latvija nav pievilcīga kā tirgus zeme. Un diez vai tāda būs, jo Latvija ir ļoti maza gan tās teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā. Tātad Latvijas tirgus ir ļoti mazs. Galvenais mums ir padarīt Latviju par tādu pievilcīgu zemi, kurā var ražot, kurā var ieguldīt naudu, kurā būtu salīdzinoši labāki nosacījumi investīcijām. Ja mēs to panāksim, Latvija kļūs pievilcīga. Un tāpēc, man šķiet, kaut arī nodarboties ar likumdošanas iniciatīvām nepavisam nav labākais valdības rīcības veids, tomēr, lai paātrinātu mūsu valdības deklarācijas izpildi, Satversmes 81.panta kārtībā nupat pamatoti ir pieņemta virkne Ministru kabineta noteikumu, kas tieši attiecas uz privatizācijas tempiem, investīciju pievilcības palielināšanu un kontroli pēcprivatizācijas procesā. Esmu pārliecināts, ka šie soļi jau tuvākajā laikā radīs pozitīvu rezonansi.

 

Pēc tam Ministru prezidents Andris Šķēle atbildēja uz žurnālistu jautājumiem (tās publicējam pēc ieraksta "LV" diktofonā).

Jautājums:

-- Vai ir paredzēti vēl kādi valdības lēmumi, kas varētu radīt labvēlīgākus apstākļus ārzemju investoriem?

Andris Šķēle:

-- Protams, šie nelielie uzlabojumi, kurus mēs pieņēmām Satversmes 81.panta kārtībā, neaptver visu, ko mēs gribam paveikt. Katrā ziņā man ir svarīga arī Saeimas attieksme. Ka tā būs pozitīva, par to esmu pārliecināts, jo visi valdību atbalstošie politiskie spēki pilnīgā vienprātībā piekrita šādam ceļam. Bet saskaņā ar pašreizējo kārtību valdībai nav gluži brīvas rokas un 81.panta kārtībā pieņemamie Ministru kabineta noteikumi jāsaskaņo ar sadarbības padomi, kurā pārstāvēti visi valdību atbalstošie spēki. Un šī vienprātība man apliecināja, ka valdības centieni ir pareizi, un acīmredzot, ja izskatīsies, ka vajadzīgo likumu pieņemšanas temps Saeimā ir būtiski gausāks par to, kādā mēs deklarācijā solījām izpildīt savus pamatuzdevumus, es, protams, iestāšos par tā paātrināšanu. Tātad varētu būt vēl virkne likumdošanas soļu, kas padarītu Latviju par ekonomiski tīkamu vidi.

Jautājums:

-- Ja Eiropā ir daudz uzņēmumu, kam nav kur likt savu produkciju, kādas būtu iespējas radīt Latvijā ražotnes, pēc kuru produkcijas ārzemēs būtu pieprasījums?

Andris Šķēle:

-- Jūsu jautājums, protams, ir vietā. Bet jāatzīst, ka Eiropas Savienības ietvaros ir situācija, kas saistīta ar šīs organizācijas stingro iekšējo regulāciju, bet to nepavisam nevar attiecināt uz situāciju, kāda patlaban izveidojusies Latvijā -- valstī, kas nav ES locekle. Šobrīd tieši Eiropas Savienības valstis ļoti intensīvi meklē iespējas attīstīt ražošanu ārpus ES rāmjiem, jo tad tās tiek atbrīvotas no daudziem ierobežojumiem, kvotām un visa pārējā. Acīmredzot Latvijai vajadzētu būt mazāk ekonomiski riskantai valstij, salīdzinot ar dažiem mūsu lielākajiem kaimiņiem Austrumeiropā. Šķiet, vēl ilgu laiku Latvijā būs lētāks darbaspēks, te ir unikālas satiksmes iespējas. Latvija ir pietiekami bagāta ar augsti kvalificētiem darba darītājiem -- viņu kvalifikācija daudzās jomās nav zemāka nekā ES valstu labi atalgotiem strādniekiem un intelektuālā darba veicējiem. Tas viss ļauj mums teikt, ka esam pievilcīgi un pietiekami ilgi tādi būsim.

Jautājums:

-- Austrumvācijā, kur dzīvo apmēram 16 miljoni cilvēku, investēti vairāk nekā 300 miljardi dolāru. Kādi investīciju apjomi būtu nepieciešami Latvijai?

Andris Šķēle:

-- Runājot par konkrētiem skaitļiem, tās ir nesalīdzināmas lietas. Austrumvācijas labā strādāja visas Eiropas spēcīgākās valstis, bet motors bija Rietumvācija. Neraugoties uz milzīgo apjomu, ko tās bija spiestas investēt Austrumvācijā, Austrumvācija turklāt bija atvērta visām ES valstīm. Ļoti daudzi lieli projekti ir īstenoti Austrumvācijā. Tas, protams, ļāva veiksmīgi "norīt" to milzīgo ekonomisko mīnusu, ko prognozēja Austrumvācijas ekonomikai. Vācieši tomēr tika galā ar savām problēmām.

Katrā ziņā Latvijai ir svarīgi miljonu un pat miljardu projekti. Jau iepriekšējās valdības ir strādājušas pie celulozes ražošanas programmas, bet tas jau ir simtu miljonu projekts. "Lattelekom" ir simtu miljonu projekts. Šobrīd aktualizētās ostu problēmas, arī naftas un gāzes tranzīta iespējas -- tie ir miljonu un miljardu projekti. Tikai tādi projekti, kas pārsniegs Latvijas robežas un skars ne tikai ES, bet arī daudzas citas valstis un saimnieciskās struktūras, spēs mums nodrošināt to, ko mēs gribam. Mums vairs nav vajadzīga situācija, kad bija jāmeklē cilvēki, kas gatavi 100 dolārus ieguldīt. Ja runājam par mērogiem, Latvijai ir vajadzīgi skaitļi, kas rakstāmi ar sešām vai deviņām nullēm. Tas ir smags uzdevums. Lai tā notiktu, valdībai ir jāpārliecina.

 

Jautājums: -- Latvija neesot pievilcīga kā tirgus. Bet ko tad mēs darīsim ar pašu saražoto produkciju, ja Eiropa mūs ar savām kvotām un ierobežojumiem savā ekonomiskajā vidē iekšā nelaidīs?

Andris Šķēle: -- Redziet, pagājušajā gadā pirmoreiz mums jau bija Eiropas kvotas, bet mēs tās neesam sasnieguši. Bieži vien -- sliktās kvalitātes, neatbilstošā iepakojuma vai mūsu ražojumu sertifikācijas noteikumu neizpildes dēļ. Ja mēs gribam strādāt ne tikai austrumos, kur ir mūsu galvenais tirgus, bet arī rietumos, mums nāksies visas savas ražotnes pakļaut tiem sertifikācijas noteikumiem, kādi ir Eiropas Savienībā. Tas ir ļoti būtisks jautājums, kur, pirmajā brīdī varētu šķist, ir jāiegulda nelietderīgi daudz naudas. Mums šobrīd valdībā ir īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās, mums ir Eiropas Savienības integrācijas birojs, kam jāpalīdz pietiekami ātri sakārtot mūsu ražotnes atbilstoši jaunajiem standartiem. Ja nebūsim to izdarījuši, nevarēsim cerēt, ka mūs laidīs atpakaļ Eiropā. Bet tomēr šobrīd Latvijā jau ir tādas ražotnes, kas spēj ar visām atļaujām un sertifikācijām ieiet Rietumeiropas tirgū.

 

Jautājums: -- Kā valdība nodomājusi veicināt zemes īpašumu tirgu kā paātrinātas privatizācijas un investīciju priekšnosacījumu?

Andris Šķēle: -- Daļēji mēs jau iesākām sakārtot šo lietu ar 81.panta kārtībā pieņemtiem likumu grozījumiem, kas atļauj privatizācijas procesā to valsts un pašvaldību zemi, uz kuras atrodas privatizējamais uzņēmums, iegādāties vienlaikus ar privatizējamā uzņēmuma pārņemšanu savā īpašumā. Tas jau ir pirmais būtiskais solis. Protams, turpmāk es iestāšos par to, lai tiktu atcelti ierobežojumi uz zemi, kur atrodas privatizējamie uzņēmumi, arī Latvijas nepilsoņiem vai tām juridiskajām personām, kuru kapitālā Latvijas pilsoņi nav pārstāvēti ar vismaz 51 procentu. Tādējādi ārzemju kompānijas varētu ar pietiekamu pārliecību un pietiekami brīvi piedalīties privatizācijas procesā un iegūt to zemi, uz kuras atrodas ražošanas uzņēmumi. Šobrīd es negribētu iesaistīties daudz lielākā politiskā šī jautājuma apspēlēšanā attiecībā uz visu Latvijas zemi. Jo valdību atbalsta Saeimas frakcija "Tēvzemei un Brīvībai", kurai šajā ziņā ir pietiekami stingra nostādne. Bet mēs esam šo jautājumu atrisinājuši attiecībā uz ražojošajiem uzņēmumiem, jau vistuvākajā laikā jārada iespējas ārzemniekiem iegādāties zemi, uz kuras kāds no šiem uzņēmumiem atrodas.

 

Jautājums: -- Kā valdība spēs iedvest cilvēkiem pārliecību, ka viņi ir pasargāti no reketa jeb varmācīgas izspiešanas?

Andris Šķēle: -- Nupat uz preses konferenci nedaudz nokavējos, jo man bija pārrunas ar iekšlietu ministru un viņam pakļautiem atbildīgiem darbiniekiem. Tāda situācija, kad cilvēks ir pazemots un savus godīgi nopelnītos darba augļus ir spiests atdot "piespiedu brīvprātīgā" kārtā, man nav pieņemama. Nekad es savā dzīvē neesmu maksājis jebkādus meslus un arī turpmāk netaisos to darīt. Šodien viens no uzdevumiem iekšlietu ministram -- kādā veidā izpaudīsies pretdarbība reketam. Bet es pilnīgi paļaujos uz iekšlietu ministru un tiem cilvēkiem, kas ir ap viņu, uz to, ka viņi zina, ko un kā vajag darīt.

 

Jautājums: -- Kādas valdībā bija galvenās domstarpības, apspriežot 1996.gada valsts budžetu?

Andris Šķēle: -- Šis jautājums, protams, ir ļoti smags. Jo budžets ir pirmais nopietnais valdības dokuments, kurā vienlaicīgi saduras visu frakciju, visu ministru un daudzu ārpus valdības esošu iestāžu intereses. Mūsu nostādne pašlaik ir tāda, ka līdzekļi varētu tikt piešķirti papildus, un acīmredzot tā arī būs, ka tie pārsniegs iepriekšējā gada rādītājus -- Iekšlietu ministrijai, Labklājības ministrijai un, iespējams, Izglītības un zinātnes ministrijai. Pārējām ministrijām līdzekļi tiks sašaurināti, jo situācija ar ārējo un iekšējo parādu, reālo budžeta deficītu ir, vienkārši sakot, katastrofāla. Citus vārdus es neatrodu. Parasti cilvēki runā: nu, ko tad tas nozīmē -- iekšējais parāds, ārējais parāds, budžeta deficīts. Bet, pavisam vulgāri runājot, faktiski katrs lats, kas atrodas mūsu kabatās, ir palienēts. Tik daudz skaidras naudas, kas šobrīd Latvijā ir apritē, ir palienēta. Vai tad tas par kaut ko nepārliecina? Vai jums, žurnālistiem, nešķiet, ka katrs lats, kas jūsu kabatā vai maciņā, nav jūsu, bet ir palienēts? Tāpēc pasākumi attiecībā uz budžeta deficīta samazināšanu būs visai nopietni jau pirmajā gadā. Es nemainīšu savu pārliecību, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt aptuveni 60 miljonus latu. Tiks darīts viss, lai palielinātu ieņēmumu daļu. Un tad atbilstoši tām valdības noteiktajām prioritātēm, kuras mēs ar ministriem sakārtosim atsevišķā rangu sarakstā un pēc tam, protams, iesniegsim Saeimā, raudzīsimies pēc papildu finansējuma tām lietām, kuras būsim atzinuši par vissvarīgākajām. Bet mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, ka tiek uzsākti izdevumu projekti, kam galu galā nepietiek naudas, kas tiek aizsākti, bet tos pabeigt nevar naudas trūkuma dēļ, taču izdevumi jau bijuši attiecīgā projekta dēļ. Un kārtējo reizi esam apmānījuši sevi un cilvēkus. Tā kā budžets, protams, ir vissmagākais jautājums, bet, kā zināt, visā pasaulē tā ir. Tā notiek gan Amerikas Savienotajās Valstīs, kur ir milzīgas jaudas ekonomiskais motors, gan arī mūsu pašu samērā pieticīgajā valstī -- Latvijā.

 

Jautājums:-- Vai varat pateikt, kuras tad bija tās iepriekšējās valdības kļūdas un neveiksmes, kuru dēļ radusies pašreizējā situācija?

Andris Šķēle: -- Es negribu nodarboties ar iepriekšējās valdības īpašu kritiku. Budžeta deficīts, Godmaņa kungam aizejot, bija apmēram 3 miljoni latu, Birkava kungam atstājot savu posteni, -- 37--40 miljoni latu, bet, Gaiļa kungam aizejot, -- 90--93 miljoni latu. Es runāju par tiešo, bet nevis slēpto budžeta deficītu, šis pieaugums nav apzināts līdzšinējās valdībās, bet tiek precizēts tikai pašlaik. Katrā gadījumā tā jau ir kļūda, ka uz tādiem skaitļiem paļāvās tik ietekmīga un manā uztverē visnotaļ spēcīga partija kā "Latvijas ceļš", kurai tomēr bija pārliecinošas iespējas parlamentā noturēt savu pozīciju. Bet ieslīga paviršībās un politiskos populismos un attiecībā uz budžetu, manuprāt, izdarīja kļūdas.

Kurss, kas tika pietiekami labi aizsākts Birkava valdības laikā, pamazām tika aizmirsts. Es domāju -- šo reformu ceļu. Daudz savādāka būtu situācija, ja jau tās valdības laikā būtu pieņemti šie lēmumi par zemes privatizāciju, par uzņēmumu parādu kapitalizāciju vai iespēju to atmaksu attiecīgi apturēt, vai arī, balstoties uz attiecīgiem lēmumiem vai noteikumiem, tos pat dzēst. Tas katrā ziņā būtu pietiekami svarīgi, lai tautsaimniecība pati ražotu naudu un mums nevajadzētu aizņemties.

 

Jautājums:-- Cik lielā mērā paaugstināsies benzīna un citas degvielas cenas, palielinot akcīzes nodokli?

Andris Šķēle: -- Vispirms -- par situāciju ar akcīzes precēm vispār. Mums ir vesela virkne preču, kas apliktas ar akcīzes nodokli, -- alkohols, tabakas izstrādājumi, degviela, zeltlietas. Stāvoklis šajā jomā nepavisam nav normāls. Mēs redzam, ka alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumi veido tikai apmēram 60 procentus no iespējamā. Attiecībā uz degvielas akcīzes nodokli -- samērā lielā vienprātībā Ekonomikas un finansu komitejas sēdes laikā, balstoties uz Finansu ministrijas datiem, secinājām, ka apmēram 50 procentus no tā akcīzes nodokļa, ko Latvijā patērē, mēs valsts budžetā saņemam. Tātad viena jautājumu grupa saistīta ar preču akcizēšanas sakārtošanu, pārraudzību un administrēšanu. Tie būs atsevišķi, īpaši pasākumi. Esmu iesācis pārrunas ar valsts ieņēmumu valsts ministri. Un šīs konsultācijas turpināšu pietiekami intensīvi arī šonedēļ. Mēs mainīsim pašreizējo valsts administrēšanas struktūru un kārtību.

Par degvielas akcīzes nodokli. Mums ir noslēgts līgums ar Eiropas Savienību, līdz ar to mēs apņemamies daudzas lietas sakārtot atbilstoši ES regulācijām. Mums jāsaka pilnīgi godīgi, ka šobrīd pie mums akcīzes nodokļa samērs ir aptuveni 4--5 reizes zemāks nekā Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka, pienākot brīdim, par kuru mums visiem vajadzētu rūpēties, nedrīkstētu būt tāda situācija, ka Latvija kļūst par vietu, kur visizdevīgāk iepirkt degvielu tikai tāpēc vien, ka akcīzes nodoklis Latvijā būtu neatbilstošs Eiropas Savienībā pastāvošajam. Tāda situācija nebūs iespējama. Mēs iesim uz regulāru un precīzu pieskaņošanos Eiropas Savienības normām. Bet mani neapmierināja šī situācija, tāpēc šis jautājums tika atlikts.

Attiecībā uz to, ka mēs nākam ar vienreizējiem paziņojumiem, ka rīt, lūk, ir šis akcīzes nodokļa paaugstinājums. Bet mēs neesam ne tautai, ne uzņēmējiem izskaidrojuši, kāpēc to darām, kāda būs dinamika šīm pārmaiņām -- vai akcīzes nodokļus mainīsim pusgadā, gadā vai gadu tūkstotī reizi un vai divtūkstošajā gadā mums būs cita akcīzes norma.

Tāda situācija man šķita neapmierinoša, tāpēc pašlaik Satiksmes ministrijas iesniegtais projekts par grozījumiem attiecībā uz degvielas akcīzes nodokli ir apturēts. Nesakārtots ir arī cits aspekts -- netiek iekasēti 50 procenti akcīzes nodokļa, kas sastāda aptuveni 20--22 miljonus. Bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas gada budžets vien taču ir 7 miljoni latu. Katrā gadījumā, ja kaut kas netiek mainīts šajā degvielas akcīzes nodokļa labākā iekasēšanā, nav ko runāt par kaut kādu pacēlumu, nekas vairāk mums neienāks. Tātad objektīvi mums ir jāpaaugstina šis akcīzes nodoklis un jātuvinās Eiropas Savienības prasībām. Bet tas jādara pietiekami skaidrs visiem, arī visiem uzņēmējiem. Bez tam jārūpējas, lai visi šo nodokli maksātu. Tātad jāveic īpaši pasākumi, kas saistīti ar tiem uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar degvielas vairumtirdzniecību.

 

Jautājums: -- Kādas ir jūsu prioritātes ārpolitikā?

Andris Šķēle: -- Šobrīd uzskatu par galvenajiem darbības virzieniem tos, kas vērsti uz valsts iekšieni. Domāju, ka ārlietu ministrs ir ļoti pieredzējis cilvēks, kura darbības laikā ir veiktas ļoti nopietnas iestrādes. Turklāt, kā zināt, mums ir īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās. Eiropas Savienība ir galvenais akcents ārpolitikā.

Otra lieta, ar ko pats esmu neapmierināts, ir tā, ka tik svarīgais tirgus, kas ir austrumos, nav mūsu ārpolitikā pietiekami nostiprināts. Tas nozīmē, ka tās ilgi plānotās tikšanās visaugstākajā līmenī, kas bija iecerētas jau Birkava valdības laikā, lai risinātu ekonomiskās lietas, būtu patiešām realizētas.

Katrai valstij ārpolitika saistās ar divām lietām -- drošību un ekonomisko telpu. Tāda ārpolitika, kas neatrisina ne vienu, ne otru jautājumu, uzskatāma par bezjēdzīgu. Tāpēc pārrunās, kas man jau ir notikušas ar ārlietu ministru, esmu lūdzis īpaši precīzi strādāt tieši ekonomikas jautājumos, tos pareizi novirzot ar mūsu vēstnieku starpniecību. Tajās valstīs, kur atrodas mūsu vēstniecības, vajadzētu panākt, lai tur labāk ritētu arī mūsu ekonomiskā dzīve. V.Birkavs šai lietai ir ļoti nopietni pievērsies. Ceru, ka tas dos augļus jau tuvākajā laikā. Īsumā runājot, ir nesakārtotas ļoti svarīgas lietas austrumos, un ir arī konsekvents, smags, varētu pat teikt, rutīnas darbs Eiropas Savienības lietās. Tie, manuprāt, ir divi galvenie mūsu ārpolitikas virzieni.

 

Jautājums: -- Cik ilgā laikā varētu nodot privatizācijai atlikušos valsts uzņēmumos?

Andris Šķēle: -- Tas ir saistīts ar privatizācijas tempu uzturēšanu valstī, un šis jautājums, manā izpratnē, ir īpaši svarīgs. Tas ir valdības deklarācijas jautājums. Domāju, ka jauns un visaptverošs saraksts būs gatavs aptuveni februāra vidū. Tas paredz visu privatizējamo uzņēmumu iekļaušanu privatizējamo objektu sarakstā. Ja mēs neuzturēsim pietiekamu šo tempu, tad savam ekonomiskajam kokam apcirtīsim saknes jau tagad, nerūpējoties, lai tas savlaicīgi tiktu pārstādīts pareizā augsnē. Citādi -- Privatizācijas aģentūrai pēc gada iestātos pārrāvums tās darbībā. Tempu nedrīkst zaudēt, tāpēc tāds saraksts noteikti būs. Es nepieļaušu situāciju, ka mēnešiem ilgi pretendenti tiek trenkāti pa ministriju un citu saskaņojošo institūciju gaiteņiem, kur dažkārt saka -- vēl jau tas uzņēmums ir gana labs, vēl jau to nevajadzētu privatizēt, vēl mazliet pagaidīsim. Tādu situāciju vairs nebūs, visi uzņēmumi tiks pakļauti likuma prasībām.

 

Jautājums: -- Vai Krājbankas zaudējumi tiks segti ar budžeta līdzekļiem?

Andris Šķēle: -- Divām bankām Latvijas valdība palīdz ar attiecīgu obligāciju kreditēšanu. Tas ir ceļš, kā mēs palīdzam šīs bankas sakārtot. Es nedomāju, ka pašlaik situācija Krājbankā prasītu kaut kādus ārkārtējus pasākumus. Domāju, ka šīs bankas jaunā vadība rūpīgi iepazīstas ar tās stāvokli un tai būs pārrunas ar Latvijas Bankas vadību. Neparedzu pašreiz situāciju, ka mums vajadzētu tieši iejaukties ar kaut kādiem līdzekļiem Krājbankas finansiālās darbības uzlabošanā. Protams, valdība pietiekami labi apzinās, ka situācijai ar bankām, kas aptver lielu cilvēku masu, kā tas bija bankas "Baltija" gadījumā, ir jābūt valdības pastiprinātas uzmanības lokā.

Mintauts Ducmanis,
"LV" Saeimas un valdības lietu
redaktors