"Pāvests Latvijas vārdu uzsvēra īpaši"

Ārlietu ministra Valda Birkava preses konference pēc vizītes Vatikānā un Itālijā

Pāvesta dienesta foto (Foto FELICI)

Dinamiski lietišķs bija šīs nedēļas iesākums valdības namā. Vakar, tūdaļ pēc Ministru prezidenta Andra Šķēles preses konferences, ar žurnālistiem tikās ārlietu ministrs Valdis Birkavs, lai pastāstītu par savu vizīti Vatikānā, tikšanos ar Itālijas ārlietu ministri Sjuzannu Anjelli, kā arī sniegtu jaunāko informāciju piecu Indijā arestēto lidotāju, Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju, sakarā.

Valdis Birkavs pastāstīja, ka tikšanās sākumā apmēram pusstundu divatā ar Romas pāvestu pārrunājis Latvijas un Vatikāna attiecības, kā arī Latvijas un Krievijas attiecības. Pāvests atcerējies daudzas detaļas no savas 1993. gada vizītes Latvijā. Daudz ticis runāts arī par nākotni. Īpaši un detalizēti pāvestu interesējušas Latvijas attiecības ar Krieviju. Jo vairāk tāpēc, ka Valda Birkava vizītes laiks sakritis ar Krievijas ārlietu ministra Kozireva demisiju. Apspriesta arī konkordāta noslēgšanas iecere. "Te virzība ir pozitīva, domāju, ka mēs konkordātu varēsim noslēgt šī gada laikā, kaut arī speciāli to nesteidzināsim," teica V. Birkavs, piebilstot, ka šī abu valstu attiecības regulējošā dokumenta noslēgšana saistīta ar trim priekšnoteikumiem. Viens no tiem -- par Aglonas svētvietu ir izpildīts. Otrs priekšnosacījums -- likumu sakārtošana, tai skaitā izglītības likumā paredzamā iespēja brīvi apgūt ticības mācību, nevarētu sagādāt problēmas. Treškārt -- kapelāna dienests armijā, tas arī Latvijā ir ieviests.

Savukārt bīskapu konsekrācijas laikā Romas pāvests sevišķi uzsvēris, ka visā mūsu kristietības 800 gadu vēsturē tā bija pati pirmā Latvijas bīskapu konsekrācija, ko vadīja pats pāvests. "Pāvests Latvijas vārdu savā runā uzsvēra īpaši," teica ārlietu ministrs. Valdis Birkavs atzīmēja, ka Vatikāns Latviju min kā paraugu citām valstīm baznīcas īpašuma atdošanas jautājuma veiksmīgā risināšanā, jo Latvijā problēmu šajā aspektā gandrīz nav.

"Vizīti Vatikānā mēs izmantojām arī, lai pilnā apjomā sakārtotu vai attīstītu savas attiecības ar Itāliju," turpināja Valdis Birkavs." Sjuzanna Anjelli, Itālijas ārlietu ministre, mani pieņēma kā pirmo ārlietu ministru šajā gadā, kad sākas Itālijas prezidentūra Eiropas Savienībā." Pārrunātas ne vien Eiropas Savienības lietas, bet arī abu valstu ekonomiskās attiecības un Itālijas un Latvijas savstarpējo attiecību attīstība. S. Anjelli izteikusi vēlēšanos apmeklēt Latviju, un tas, pēc Valda Birkava domām, varētu notikt šī gada otrajā pusē, kad Itālija būs izpildījusi Eiropas Savienības prezidējošās valsts funkcijas.

Līdz šim Latvija un Itālija parakstījušas tikai vienu sadarbības līgumu, taču sagatavoti vēl daudzi citi: līgums par investīciju aizsardzību, līgums par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem (tas jau ir arī parafēts), starpvalstu līgums par autotransporta pārvadājumiem. Īstenojot mūsu galveno prioritāti -- ekonomiskās attiecības un ārpolitikas ekonomisko aspektu, tika panākta vienošanās arī par virkni savstarpēju projektu mārketinga menedžeru apmācības jomā, mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības attīstībā, kā arī Latvijas lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu mārketinga jomā.

Pie viena V. Birkavs žurnālistiem darīja zināmu arī jaunāko informāciju par Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka juridiskajās un konsulārajās lietās Ata Sjanīša tikšanos Indijā ar tur apcietinātajiem pieciem lidotājiem, kas ir Latvijas iedzīvotāji. A. Sjanīts ticies ar Indijas centrālā izmeklēšanas biroja darbiniekiem, policijas pārvaldes konferenču telpā viņam bijusi iespēja tikties arī ar visiem apsūdzētajiem. Atis Sjanīts savā ziņojumā ministrijai uzsvēris Indijas varas iestāžu labo izturēšanos pret apcietinātajiem (sarunas laikā viņiem pasniegti cepumi un minerālūdens, kas Indijas apstākļos esot ļoti svarīgi). Uz A. Sjanīša jautājumiem par veselību, ēdienu un ieslodzījuma apstākļiem visi pieci apcietinātie atbildējuši, ka sūdzību nav un ka viņu veselības stāvoklis ir normāls. Apcietinājuma apstākļi esot uzlabojušies, kad šo lietu pārņēmis Indijas centrālais izmeklēšanas birojs. Visi apcietinātie tāpat apliecinājuši, ka viņiem nav pretenziju pret izmeklēšanas gaitu un ka pret viņiem izmeklēšanas gaitā nav piemērots spēks vai izdarīts spiediens. Apcietinātie sniedzot izmeklēšanai visu informāciju, kas ir viņu rīcībā. Sākotnēji bijušas problēmas ar tulkošanu, tagad tās ir novērstas.

Ārlietu ministrs informēja, ka ministrijas darbinieks A. Sjanīts, iepazīstoties ar apstākļiem, izdarījis šādu secinājumu: arestētie Latvijas iedzīvotāji atzinušies ieroču kravas nomešanā apmēram 300 km no Kalkutas. Izmeklēšanas process visumā notiek atbilstoši pieņemtajām normām, bez spiediena lietošanas, labā un draudzīgā gaisotnē. A. Sjanīša ziņojumā vairākkārt esot uzsvērtas "draudzīgas attiecības ar izmeklētājiem". Valdis Birkavs izteica domu, ka advokāts procesā būtu ieinteresēts piedalīties arī bez maksas, reklāmas interesēs.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Par Indijā aizturētajiem Latvijas iedzīvotājiem

Piektdien, 5.janvārī, LR Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta darbinieki tikās ar Indijā aizturēto Latvijas iedzīvotāju radiniekiem un informēja par pašreizējo situāciju lietas izmeklēšanas gaitā, kā arī iepazīstināja ar Indijas kriminālkodeksa attiecīgajiem pantiem, kurus apsūdzības izvirzīšanas gadījumā var piemērot aizturētajiem. Tikšanās laikā uzsvērts, ka LR Ārlietu ministrija veic visus iespējamos pasākumus aizturēto tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai.

ĀM preses centrs