Mūžībā aizgājis bijušais Francijas Republikas prezidents,

Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieris

Fransuā Miterāns

Francijas Republikas

prezidentam Žakam Širakam

Rīgā 1995. gada 9. janvārī

Dārgais un lielais draugs,

ar dziļu aizkustinājumu es saņēmu vēsti par Fransuā Miterāna zaudējumu, kas tik pēkšņi pārsteidzis franču tautu.

Francija ir zaudējusi izcilu politiķi un humānu personību. Esmu pārliecināts, ka visas Eiropas tautas novērtē viņa lielo ieguldījumu vienotas Eiropas radīšanā, kā arī drošības un miera uzturēšanā mūsu kontinentā.

Latvija ir zaudējusi labu draugu, mūsu valsts neatkarības idejas kvēlu aizstāvi. Fransuā Miterāns bija pirmais no Rietumvalstu vadītājiem, kas pagodināja Latviju ar savu apmeklējumu 1992. gada maijā, un šīs vizītes laikā izskanēja viņa atbalsts idejai par okupācijas karaspēka izvešanu no Latvijas valsts. Latvija deva šādai attieksmei savu visaugstāko novērtējumu, 1995. gada 17. aprīlī piešķirot Fransuā Miterānam Triju Zvaigžņu ordeņa I šķiru un lielkrusta komandiera titulu.

Latvijas tautas un manā vārdā atļaujiet man izteikt līdzjūtību Miterāna kundzei Danielai un viņa ģimenei. Fransuā Miterāns vienmēr paliks dzīvs mūsu atmiņā.

Atļaujiet izteikt, dārgais un lielais draugs, manus visaugstākās cieņas un draudzības apliecinājumus, --

Guntis Ulmanis,

Latvijas Valsts prezidents

Fransuā Miterāna kundzei

Danielai Miterānai

Rīgā 1995. gada 9. janvārī

Kundze,

latviešu tautas un Latvijas valdības vārdā izsaku Jums un jūsu bērniem visdziļāko līdzjūtību.

Latvija ir zaudējusi labu draugu un politiķi, kura humānā darbība tiks saglabāta gan mūsu vēsturē, gan mūsu atmiņās.

Guntis Ulmanis,

Latvijas Valsts prezidents

Francijas Republikas vēstniecībā Rīgā vakar, 1996. gada 9. janvārī____ Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 9. janvārī, Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse nosūtīja Francijas Nacionālās asamblejas prezidentam Fīlipam Segenē adresētu vēstuli, kurā izsaka līdzjūtību Francijas tautai, Danielai Miterānas kundzei, kā arī visiem piederīgajiem sakarā ar izcilā politiķa, bijušā šīs valsts prezidenta Fransuā Miterāna nāvi. Vakar Saeimas priekšsēdētāja ieradās Francijas vēstniecībā, kur nodeva vēstules kopiju Francijas ārkārtējai un pilnvarotajai vēstniecei Latvijā Žannai Debenē, un godināja Fransuā Miterāna piemiņu, noliekot ziedus pie viņa ģīmetnes.

Fīlipam Segenē kungam,

Francijas

Nacionālās asamblejas

prezidentam

Rīgā 1996. gada 8. janvārī

Priekšsēdētāja kungs,

Francija šodien zaudējusi Fransuā Miterānu, izcilu personību, kura aiziešana mūžībā mūs visus dziļi apbēdinājusi.

Mēs skumstam par Cilvēku, pārliecinātu Eiropieti, bet galvenokārt -- Draugu, dedzīgu mūsu neatkarības aizstāvi.

Latvijas Saeimas un savā vārdā es izsaku visdziļāko līdzjūtību franču tautai, Miterāna kundzei, kā arī visiem piederīgajiem.

Ilga Kreituse,

Latvijas Saeimas priekšsēdētāja

Neoficiāli tekstu tulkojumi -- pēc Valsts prezidenta un Saeimas preses dienestu materiāliem

Latvijas un latviešu tautas sapratējs un draugs

Fransuā Miterāns pamatoti tika uzskatīts par vienu no pasaules izcilākajiem politiķiem. Miterāns dzimis 1916. gada 26. oktobrī, un viņa paaudzes jaunība pagāja Otrā pasaules kara laikā. Arī Fransuā Miterāns vācu okupācijas laikā divdesmit sešu gadu vecumā iesaistījās Pretošanās kustībā. Tūlīt pēc Otrā pasaules kara, 1946. gadā, Fransuā Miterāns aktīvi iekļāvās Francijas politiskajā dzīvē,un vairākkārt tika ievēlēts parlamentā (no 1946. līdz 1958. gadam un no 1962. līdz 1981. gadam). Vairākkārt (1947.--1948. g., 1950.--1953. g. un 1954.--1957. g.) Fransuā Miterāns bija Francijas valdības loceklis. 1965.--1966. gadā viņš kļuva Francijas demokrātisko un sociālistisko kreiso spēku federācijas līderis, apvienojot vienpadsmit sociāli orientētas partijas un organizācijas. No 1971. līdz 1981. gadam Fransuā Miterāns bija Francijas sociālistiskās partijas prezidents.

1981. gada 10. maijā Francijas tauta vispārējās vēlēšanās Fransuā Miterānu ievēlēja par savu prezidentu -- par viņu balsoja 51,75 procenti Francijas vēlētāju. Jo lielāks bija vēlētāju atbalsts Miterānam nākamajās prezidenta vēlēšanās 1988. gada 8. maijā, kad viņš ieguva 54,02 procentus balsu un atkārtoti tika ievēlēts par prezidentu. Miterāns prezidenta amatā atradās līdz pērnā gada 17. maijam, kad viņš šo amatu atstāja, jau būdams smagi slims ar vienu no mūsu gadsimta smagākajiem lāstiem -- vēzi. Jau 1992. gadā sakarā ar pirmo operāciju Fransuā Miterāns teica: "Process ir sācies. Tā ir slimība, no kuras mirst". Un varam tikai apbrīnot šī cilvēka vīrišķību. Zinādams, ka ir nedziedināmi slims, Fransuā Miterāns tomēr atrada spēku līdz pēdējai savu pilnvaru dienai pildīt bezgala grūtos un atbildīgos Francijas prezidenta pienākumus. Viņš atrada spēku strādāt arī pēc otras operācijas pagājušajā gadā, un nāve -- pirmdien -- šo vīrišķīgo un bezgala izturīgo cilvēku sastapa pie rakstāmgalda.

Dziļā cieņā pieminot Fransuā Miterāna dramatisko cīņu ar slimību (tikai desmit mēnešu viņam pietrūka līdz 80 gadu jubilejai), nāk prātā Francijas prezidenta vizīte Latvijā 1992. gada maijā.

Fransuā Miterāns bija pirmais Rietumu lielvalsts vadītājs, kurš ieradās oficiālā vizītē Latvijā drīz pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas. Vēl Latvijā atradās bijušās PSRS karaspēks, mūsu valsts vēl tikai organizēja savus nacionālos bruņotos spēkus. Un Francijas prezidenta vizīte mums tobrīd nozīmēja ārkārtīgi daudz. Apliecinot varenās un ietekmīgās Francijas atbalstu atkal suverēnajai Latvijas valstij, Fransuā Miterāna vizīte stiprināja mūsu drošības sajūtu, sekmēja latviešu politiķu un diplomātu pašapziņu un paātrināja Latvijas valsts atgriešanos Eiropā un pasaulē.

Būdams "Latvijas Vēstneša" ārpolitikas redaktors, esmu atspoguļojis daudzu pasaules izcilāko politiķu vizītes Latvijā. Taču Francijas prezidenta vizīte, īpaši Fransuā Miterāna preses konference Kongresu namā, dziļi iespiedusies ne vien atmiņā, bet arī sirdī. Pirmais šāda mēroga notikums Latvijā, kas šķietami pēkšņi atkal bija brīva valsts. Manai, padomju okupācijā dzimušajai paaudzei, tas, liekas, bija pat vēl būtiskāk -- pirmo reizi kā pašiem savas, suverēnas Latvijas pilsoņiem sagaidīt savā valstī varenās Francijas prezidentu un uzdot viņam jautājumus.

Preses konferences telpā pavisam, pavisam tuvu, gluži līdzās, es ieraudzīju prezidentu Fransuā Miterānu, cilvēku, kas līdz tam bija tik daudzreiz skatīts fotogrāfijās un kinohronikās. Ienākot Miterāns draudzīgi sasveicinājās ar žurnālistiem, un mani šajā brīdī pārsteidz prezidenta seja. Viņa draudzīgais smaids bija tik bezgala tālu no politiķu profesionālā "keep smiling". Patiess, dvēseliski dziļš sirsnības smaids ar tādu viegli jaušamu skumju pieskaņu. Kā sasveicināšanās ar atvadu ēnu apziņā. Atceros, sirdī tobrīd iedzēla tāda savāda sāpe -- jo tuvumā šī seja izskatījās askētiski vāja, un nedziedināmā slimība tai bija uzspiedusi savu zīmogu. Tobrīd mēs vēl nezinājām, ka Miterāns ir nedziedināmi slims. Viņš pats -- zināja. Tagad, pēc gadiem, kad arī mēs zinām, cieņa pret šo nesalaužamo cilvēku ir vēl lielāka. Patiešām nesalaužamo -- jo arī toreiz, 1992. gada maijā, septiņdesmit sešu gadu vecumā, būdams smagi slims, šis kādreiz spēcīgais liela auguma vīrs turējās stalti. Skaļi un noteikti pār Latviju skanēja viņa vārdi (preses konferenci translēja Latvijas radiofons).

Mans jautājums Francijas prezidentam toreiz bija par bijušās PSRS armijas atrašanos Latvijā. Prezidents atbildēja, ka labi atceras savas valsts okupāciju. Un atceras, kā svešajai armijai vajadzēja aiziet no Francijas...

Francijas prezidentam savas vizītes laikā bija virkne svarīgu tikšanos ar Latvijas valsts vadītājiem, taču liekas, ka tieši šajā preses konferencē, brīvi un atklāti apliecinot savu atbalstu mūsu neatkarīgajai valstij un demokrātijas principiem, Fransuā Miterāns visuzskatāmāk parādīja, ka ir patiess Latvijas draugs.

Šajās dienās uz Francijas vēstniecību (Rīgā, Raiņa bulvārī 9) dodas daudzi latvieši, lai īpašā grāmatā atstātu savus līdzjūtības apliecinājumus lielajai franču tautai (ierakstus sēru līdzjūtības grāmatā varēja izdarīt vakar no 15.00 līdz 17.00, šodien un rīt no 10.00 līdz 13.00 un no 14.00 līdz 17.00).

Šodien uz Franciju izlido Valsts prezidents Guntis Ulmanis, lai piedalītos sēru pasākumos sakarā ar bijušā Francijas prezidenta Fransuā Miterāna bērēm. Bet domās un sirdīs kopā ar franču tautu šajās dienās, es ticu, ir visa Latvijas tauta.

Jānis Ūdris,

‘LV" ārpolitikas redaktors