VALSTS KONTROLES ZIŅAS

Par Latvijas Republikas valsts ārējo parādu

Pirmos aizdevuma līgumus ar ārvalstu aizdevējiem Latvijas valdība noslēdza 1992. gadā, lai nodrošinātu graudu, sojas pupu un lauksaimniecības mašīnu importu. Šo kredītu apsaimniekošana un izlietošana tika uzticēta šodien jau bankrotējušai SIA "Lata International". SIA "Lata International" parāds pamatsummās vien ārvalstu kreditoriem uz 01.01.95. bija 12,76 milj. latu. No valdības puses kontrole par šo kredītu izlietošanu netika veikta. Jāatzīmē, ka SIA "Lata International" ir uzskatāma par bezcerīgu parādnieci. Tās parādi ārvalstu kreditoriem 1994. gadā un 1995. gadā tika atmaksāti no valsts budžeta un arī turpmāk būs no tā jāatmaksā.

Nākamajā ārvalstu kredītu grupā var iedalīt Vācijas kompānijas AEG aizdevumu Latvijas valdībai Nacionalās operas rekonstrukcijai. Šo kredītu kopsummā par 5,5 milj. latu saņēma un arī atmaksāja pa daļām, sākot jau no 1992. gada. Parāda atlikums uz 01.01.95. bija 1,15 milj. latu. Kredīta resursi ir izmantoti, un tas tiek atmaksāts no valsts budžeta.

Atsevišķā ārvalstu aizdevumu grupā izdalāmi ir G--24 valstu un Starptautiskā valūtas fonda STF-1 un STF-2 kredīti. Visai šai kredītu grupai ir vienoti piešķiršanas, izlietošanas un atmaksāšanas noteikumi. Kredīti bija paredzēti maksājumu bilances (importa) finansēšanai, un tos vajadzēja izmantot enerģijas, izejvielu, iekārtu un tehnoloģiju iegādei pasaules tirgū atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām prioritātēm tautsaimniecībā.

1993. un 1994. gadā šie kredīti tika saņemti kopsummā par 77,25 milj. latu un 65,25 milj. latu sadalīti lietotājiem.

G--24 un STF kredītu īpatnība ir tā, ka to pamatsummas ārvalstu kreditoriem faktiski ir jāatmaksā viena gada laikā, un tas ir 2000. gads.

Atsevišķi ir izdalāms kredīts, ko saņēma Latvijas Banka no Starptautiskā valūtas fonda nacionālās valūtas stabilizēšanai. Parāda atlikums uz 01.01.95. bija 51,2 milj. latu. Šis kredīts pašlaik ir uzskatāms par drošu, un tā atdošana no Latvijas Bankas puses nerada šaubas.

Atsevišķu ārvalstu aizņēmumu grupu veido Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Japānas Eksporta un importa bankas izsniegtie mērķkredīti, kas nodoti valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību rīcībā. Parāds ārvalstu kreditoriem par šiem aizdevumiem uz 01.01.95. bija 45,6 milj. latu.

Valdība ir izsniegusi arī garantijas uzņēmumiem ārvalstu kredītu saņemšanai kopsummā par 22,3 milj. latu. Finansu ministrija nav veikusi kontroli par šo kredītu izlietošanu un atmaksāšanas iespējām.

Latvijas valsts ārējo parādu pārzin Latvijas Republikas Finansu ministrija. Faktiskais valsts ārējais parāds veidojas no valdības ārvalstu aizņēmumiem un valdības izsniegtajām garantijām uzņēmumiem, lai tie saņemtu aizņēmumus no ārvalstu aizdevējiem.

Valdības ārvalstu aizņēmumi uz 1995. gada sākumu bija 186,8 milj. latu, bet valdības garantijas uzņēmumiem -- 8,7 milj. latu.

Kopējais valsts ārējais parāds 1995. gada 1. janvārī bija 195,5 milj. latu.

Latvijas Banka kā valdības finansu aģents piedalījās vienas daļas ārvalstu aizdevumu saņemšanas un sadalīšanas procesā. Uz 1995. gada sākumu Latvijas Banka bija izsniegusi 128,4 milj. latu, tai skaitā 51,2 milj. latu Starptautiskā valūtas fonda līdzekļus nacionālās valūtas stabilizācijai un 77,2 milj. latu G--24, STF--1 un STF--2 līdzekļus maksājumu bilances stabilizēšanai.

G--24 un STF--1; STF--2 kredītu sadale:

1) komercbankām izsniegti 52,1 milj. latu (95,1 milj. USD). Tai skaitā kredīti par 44,4 milj. latu (81,1 milj USD) ir ar komercbanku pilnām vai daļējām garantijām. Kredīts "Latvijas gāzei" -- 7,7 milj. latu (14 milj. USD) apmērā ir tikai ar valdības garantijām;

2) valdībai izsniegtie kredīti -- 13,1 milj. latu (24,0 milj. USD), to sadalījumu skat. 4. tab.;

3) nesadalītie ārvalstu kredīti -- 11,0 milj. latu (20,1 milj. USD).

No komercbankām izsniegtajiem 52,1 milj. latu (95,1 milj. USD) komercbanku garantijas ir aizdevumiem par 37,3 milj. latu (68,1 milj. USD), t.i., 72%.

Jāatzīmē, ka 1993. un 1994. gadā valdības noteiktā kredītu sadales un atgūšanas kārtība bija ļoti nepilnīga. Nebija izstrādāts kredītu atgūšanas mehānisms, nebija paredzēts komercbanku iespējamais bankrots. Latvijas Banka izvēlējās plašu komercbanku loku, kurām atļāva izsniegt garantijas kredītu atmaksai, bez LB turpmākās atbildības par to.

Pēc 1995. gada banku krīzes, kad bankrotēja Banka Baltija, Depozītu banka, Alejas komercbanka, un AKB "Olimpija", izveidojās situācija, ka bankrotējušām komercbankām izsniegtie ārvalstu kredīti kopapjomā par 22,3 milj. latu (40,7 milj. USD) zaudēja banku garantijas. Pašreizējā situācijā ar drošām komercbanku garantijām ir kredīti tikai par 16,9 milj. latu (30,9 milj. USD). Tas nozīmē, ka pašlaik no komercbankām izsniegtajiem 52,1 milj. latu ārvalstu kredītu banku garantijas ir tikai 16,9 milj. latu jeb 32%.

Pašlaik spēkā esošais kredītiestāžu likums paredz, ka kredītiestāžu bankrota gadījumā vispirms tiek atmaksāti privātpersonu noguldījumi, tāpēc bankrotējušo komercbanku administratori nepārskaita naudu Latvijas Bankai par izsniegto ārvalstu kredītu procentu un pamatsummu maksājumiem. Ja situācija nemainīsies, tad no valsts budžeta būs jāsedz bankrotējušās bankās izvietoto ārvalstu kredītu pamatsummas par 22,3 milj. latu (40,7 milj. USD), kā arī procentu maksājumi par šo kredītu izmantošanu.

Lai nodrošinātu līdzekļu rezervi valdības garantēto aizdevumu atmaksāšanai un ar to realizāciju saistīto izdevumu segšanu, Finansu ministrija 1995. gada 20. martā ar rīkojumu nr.143 izveido rezerves fondu, kura līdzekļi glabājas Latvijas Bankā.

Rezerves fonda līdzekļus galvenokārt veido procentu maksājumi par uzņemto risku, soda naudas, maksa par naudas rezervēšanu un procenti par šī fonda depozītu. Līdz fonda izveidošanai minētie līdzekļi tika ieskaitīti Finansu ministrijas uzkrāto līdzekļu kontā, kura atlikumu vēlāk ieskaitīja rezerves fondā.

Laika periodā no 01.11.93. līdz 17.11.95. minētajā uzkrāto līdzekļu kontā un rezerves fondā kopā ir ieskaitīti līdzekļi par 5 850 696 USD. Līdzekļu atlikums fondā uz 17.11.95. ir 690 633 USD. Finansu ministrija rezerves fonda līdzekļus pārsvarā ir izlietojusi šādiem maksājumiem:

-- SIA "Lears" kredīta atmaksa 2 775 768 USD;

-- lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu kredītu procentu un pamatsummu atmaksa 291 595 USD;

-- samaksa auditorfirmām par veiktām pārbaudēm 387 527 USD.

Fonda līdzekļu nepietiek, lai kaut daļēji varētu atmaksāt bezcerīgos kredītus.

Kontroles funkcijas par ārvalstu kredītu izlietošanu saskaņā ar kredītu izsniegšanas noteikumiem ir jāveic Finansu ministrijai.

Finansu ministrija speciālā konkursā izvēlējās auditorfirmas, kurām ir tiesības veikt regulāras kontroles kredītu saņēmējfirmās. Šīs auditorfirmas ir: "Interaudits", "Invest -- Rīga", SIA "Grāmatvedis" un "Cooper & Lybrand". Izvēlētajām auditorfirmām ir jānoskaidro kredītu lietotāju finansiāli ekonomiskais stāvoklis, to spēja atmaksāt kredītus termiņā.

Audita pārbaudes pie G--24 un STF kredītu izmantotājiem ir izdarītas 80% apjomā no izsniegto kredītu kopapjoma. Analizējot audita pārbaužu rezultātus, konstatēts, ka 80% no izsniegtajiem kredītiem netiks atmaksāti. Tas nozīmē, ka, lai dzēstu parādu ārvalstu kreditoriem, no valsts līdzekļiem kopumā līdz 2000. gadam būs jāsamaksā līdz 100 milj. latu.

Valsts kontroles padomes atzinumā par Finansu ministrijas saimnieciskā gada pārskatu (par valsts budžeta izpildi 1994. gadā) ir konstatēts, ka 1994. gadā, plānojot ieņēmumu daļu, tika radīts slēptais budžeta deficīts par 8,478 miljoniem latu. Tas radās, plānojot budžeta ieņēmumu daļā summas, ko vajadzēja saņemt no maksātnespējīgiem un bankrotējušiem ārvalstu kredītu lietotājiem.

Plānojot budžeta ieņēmumu daļu 1995. gadam, Valsts kontroles norādījumi šajā jautājumā netika ievēroti.

Valdības 1995. gada 14. novembra apstiprinātajos "Noteikumos par 1995. gada valsts pamatbudžeta ieņēmumiem" atkal ir iekļauti ieņēmumi no bezcerīgiem parādniekiem -- SIA "Lata International" un SIA "Lears". Tas ir apslēpts budžeta deficīts par 10 839 300 latiem.

Valsts kontrole konstatē:

1. Latvijas valdība no 1991. gada līdz 1995. gada 1. janvārim ar ārvalstīm ir noslēgusi aizņēmumu līgumus un izsniegusi galvojumus kopsummā par 321,3 milj. Ls, t.sk.:

-- valdības ārvalstu aizņēmumi -- 299 milj. Ls;

-- valdības izsniegtās garantijas -- 22,3 milj. Ls.

2. No 1991. gada līdz 1995. gada 1. janvārim saņemti ārvalstu kredīti 207 milj. Ls, t.sk.:

-- valdības ārvalstu aizņēmumi -- 197,9 milj. Ls;

-- ārvalstu kredītlīdzekļi par valdības izsniegtajām garantijām -- 9,1 milj. Ls.

3. Uz 1995. gada 1. janvāri par noslēgtiem līgumiem vēl nav saņemti ārvalstu kredītlīdzekļi par 114,3 milj. Ls, t.sk.:

-- valdības ārvalstu aizņēmumi par 101,1 milj. Ls;

-- par valdības izsniegtajām garantijām -- 13,2 milj. Ls.

4. Uz 1995. gada 1. janvāri atmaksātas ārvalstu kredītu pamatsummas kopsummā par 11,5 milj. Ls, t.sk.:

-- valdības ārvalstu kredītu pamatsummu atmaksa -- 11,1, milj. Ls;

-- uzņēmumu ārvalstu kredītu ar valdības garantijām pamatsummu atmaksa -- 0,4 milj. Ls.

5. Valsts faktiskā ārējā parāda atlikums uz 1995. gada 1. janvāri -- 195,5 milj. Ls, t.sk.:

-- valsts ārvalstu kredītu parāds -- 186,8 milj. Ls;

-- valdības izsniegtās garantijas -- 8,7 milj. Ls.

6. Līdz 1995. gada 1. janvārim par ārvalstu kredītu izmantošanu samaksāti procentu maksājumi ārvalstu aizdevējiem -- 12,3 milj. Ls, t.sk.:

-- procentu maksājumi par valdības ārvalstu kredītiem -- 12,1 milj. Ls;

-- procentu maksājumi par valdības garantētiem ārvalstu kredītiem -- 0,2 milj. Ls.

7. Līdz 1995. gada 1. janvārim ārvalstu aizdevējiem atmaksātas kredītu pamatsummas un procentu maksājumi 23,8 milj. Ls, t.sk.:

-- no valsts budžeta samaksāts maksātnespējīgās SIA "Lata International" vietā 6,9 milj. Ls;

-- no valdības garantēto ārvalstu aizdevumu rezerves fonda samaksāts maksātnespējīgās SIA "Lears" vietā 0,6 milj. Ls.

8. Komercbankām ir uzticētaārvalstu kredītu apkalpošana 52,1 milj. Ls apjomā.

9. Komercbanku bankrota dēļ praktiski neatgūstami ir ārvalstu kredīti 22,3 milj. Ls.

10. 80 procentus no komercbanku apkalpošanā nodotiem ārvalstu kredītiem ir parbaudījušas auditorfirmas. Pārbaudēs konstatēts, ka pilnībā tiks atdoti 20% no kredītu kopējā apjoma.

Tas nozīme, ka kredītu lietotāji neatdos ārvalstu kredītus līdz 100 milj. Ls.

11. Finansu ministrija auditorfirmām par ārvalstu kredītu izlietošanas pārbaužu veikšanu, sākot no 1994. gada 9. augusta līdz 1995. gada 17. novembrim, ir samaksājusi no ārvalstu aizdevumu rezerves fonda 387 527 USD. Šī summa ir izlietota nelietderīgi, jo daudzi audita slēdzieni nedod pareizu priekšstatu par kredīta atdošanas iespējām.

12. Finansu ministrija pēc audita pārbaudēs konstatētajiem nopietniem ārvalstu kredītu izmantošanas noteikumu pārkāpumiem no kredītu ņēmēju puses nav veikusi efektīvus pasākumus, lai lauztu kredītlīgumus un saņemtu atpakaļ nepamatoti izsniegtos kredītlīdzekļus.

13. Latvijas Banka nav veikusi pietiekamu komercbanku uzraudzību. Tā rezultātā valsts ir zaudējusi bankrotējušās un maskātnespējīgās komercbankās 22,3 milj. Ls ārvalstu kredītu.

14. Valdības ārvalstu aizņēmumu sadales komisija 1993. un 1994. gadā daudzos gadījumos ir nepamatoti piešķīrusi ārvalstu kredītus firmām un valsts uzņēmumiem.

15. Sākot ar 1996. gadu, parāda dzēšanai ārvalstu aizdevējiem pamatsummu un procentu maksājumos vidēji gadā jāatmaksā 39 milj. Ls, bet 2000. gadā -- 72 milj. Ls.

16. Ievērojot kredītņēmēju maksātnespēju un komercbanku bankrotu, sākot ar 1996. gadu, ārvalstu parāda dzēšanai vidēji gadā no valsts līdzekļiem būs jāatmaksā 17 milj. Ls, bet 2000. gadā -- 50 milj. Ls.

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta direktoreE.Bernāne

Vecākais valsts revidents, kolēģijas loceklis A.Svirido

Valsts revidents U.Znots

Iedzīvotāju naudas ieņēmumi vidēji mēnesī

(latos)

____ 1995

__I--III__IV--VI__VII--IX

Naudas ieņēmumi vidēji un uz vienu mājsaimniecības

locekli (mājsaimniecību budžetu pētījumu dati):

__bruto__46.70__49.61__...

__neto__42.03__44.46__...

Tautsaimniecībā nodarbināto

vidējā darba samaksa -- pavisam:

__bruto__82.35__89.50__90.27

__neto__68.12__73.76__74.11

tai skaitā valsts un pašvaldību uzņēmumos,

organizācijās, iestādēs un uzņēmējsabiedrībās

ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu:

__bruto__90.24__98.35__98.34

__neto__74.10__80.41__80.08

Sociālās nodrošināšanas iestāžu uzskaitē

esošo pensionāru pensiju vidējais lielums__30.46__30.65__33.07

Viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma

preču un pakalpojumu groza vērtība__59.58__63.69__64.69

Viena iedzīvotāja krīzes iztikas minimuma

preču un pakalpojumu groza vērtība

(pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem)__43.75__46.42__46.23

Valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 1995.gada novembrī mēneša vidējā darba samaksa bija Ls 102,05, tai skaitā uzņēmumos, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu -- Ls 116,03, budžeta iestādēs -- Ls 84,52.

Valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu strādājošo mēneša vidēja darba samaksa 1995.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, pieauga par 1,4%, tai skaitā uzņēmumos, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu tā samazinājās par 1,2%, bet budžeta iestādēs palielinājās par 6,7%.

1995.gada novembrī salīdzinājumā ar 1994.gada novembri strādājošo mēneša vidējā darba samaksa pieauga par 16%. Tajā pat laikā patēriņa cenas pieauga par 24%.

Līdz 1995.gada 7.decembrim valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu darbiniekiem nav izmaksāta darba samaksa kopsummā par 5,3 milj. latu, no tās rūpniecībā -- 3,7 milj., zvejniecībā -- 0,6 milj. un būvniecībā -- 0,3 milj. latu.