Par Latvijas enerģētiku, tās problēmām un risinājumiem

Preses konferencē otrdien, 9. janvārī, vērtējot 1995. gadā paveikto, Latvijas Enerģētikas aģentūras direktors Pēteris Šipkovs atzina, ka valstī 90 procentus energoresursu naftu, gāzi, ogles — ieved, tikai 10 procenti ir vietējie resursi — malka un kūdra. Patlaban lielāka uzmanība veltīta vietējo energoresursu, galvenokārt koksnes, izmantošanai. Apsvērta iespēja izmantot koka šķeldu un koksnes atkritumus. Deviņās katlumājās, piemēram, Balvos, Alūksnē, Rūjienā, Slampē, Mālpilī u.c., jau veikti rekonstrukcijas darbi 16 pilsētu un pagastu simtumapgādes sistēmās izstrādāti to uzlabošanas projekti.

Labs projekts ir Rūjienas pašvaldības katlumājai, kur turklāt uzstādītas vietējo ražotāju firmas “Orions” iekārtas, kas ir vismaz 6 līdz 7 reizes lētākas nekā analogas ārvalstīs gatavotās.

Viens no vietējiem resursiem ir kūdra. Diemžēl tās izmantošana apkurei ir ierobežota, jo kūdra grūti transportējama. Ir paredzēts radīt arī apkures katlus koka šķeldas un kūdras izmantošanai.

Runājot par mazās enerģētikas iespējām, Pēteris Šipkovs minēja, ka tā varētu veidot apmēram divus procentus no nepieciešamā daudzuma. Uzsākta mazo elektrostaciju atjaunošana, uzstādīts vēja ģenerators Ainažos. Taču šai iekārtai jābūt dublētai, jo jārēķinās ar dabas kaprīzēm.

Ļoti svarīga ir energoekonomija. Arī šajā jomā jau ir labi paraugi, veikta jumta siltināšana Jelgavas 3. vidusskolā, tādējādi ļaujot ietaupīt 40 procentus energoresursu. Īstenoti projekti ārsienu siltināšanai Rīgas 3. vidusskolā un “Ventspils naftas” administratīvajā korpusā.

Sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem tiek izstrādāta energobilance laika posmiem līdz 2000., 2005. un 2020. gadam. Tomēr šis darbs veiktos labāk, ja būtu izstrādāta Latvijas tautsaimniecības attīstības programma. Plānots arī plašāk izmantot pazemes gāzes krātuves Inčukalnā un Dobelē.

Taču būtu ļoti svarīgi izstrādāt un pieņemt likumu “Par energoefektivitāti”, kurā tiktu noteikti visi šie aspekti. Te mazāk svarīga ir ārvalstu investoru piesaiste, šo procesu kavē nestabilā banku sistēma un lielais budžeta deficīts. Patlaban pašvaldības jau pieteikušas 72 projektus. Saeimā pirmajā lasījumā izskatīts likumprojekts “Par enerģētiku”. Arī tā pieņemšana sekmēs Latvijas enerģētikas procesu risināšanu.

Ingrīda Rumbēna,

“LV” nozares redaktore