Likumprojekti

Dokuments nr. 135

Par valsts un pašvaldību pasūtījumu

Ministru kabineta 1995. gada 19. decembra sēdē akceptēts
un 21. decembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

1. nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

1) valsts vai pašvaldības pasūtījums (tālāk tekstā — “valsts pasūtījums”) — pasūtījums preču piegādei, darbu veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai, par kuru pilnīgi vai daļēji tiks samaksāts ar valsts vai pašvaldības līdzekļiem (neskaitot valsts un pašvaldību uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību saimnieciskās darbības rezultātā iegūtos līdzekļus), kā arī tā sagatavošana, izdošana, izpilde, pieņemšana, norēķini un citas ar to saistītās procedūras;

2) valsts vai pašvaldības pasūtītājs (tālāk tekstā — “valsts pasūtītājs”) — valsts pasūtījuma līguma slēdzēja puse vai tā potenciālā slēdzēja puse — valsts iestāde (ministrija, aģentūra vai cita institūcija) vai arī šīs institūcijas struktūrvienība, vai pašvaldības institūcija; arī valsts, pašvaldības vai privāts uzņēmums gadījumā, kad par precēm (darbiem, pakalpojumiem) pilnīgi vai daļēji tiek samaksāts ar valsts vai pašvaldības līdzekļiem, neskaitot valsts un pašvaldību uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību saimnieciskās darbības rezultātā iegūtos līdzekļus;

3) valsts vai pašvaldības pasūtījuma līgums (tālāk tekstā — “valsts pasūtījuma līgums”) — līgums starp valsts pasūtītāju un piegādātāju vai darbu izpildītāju, kura priekšmets ir valsts pasūtījuma realizēšana;

4) preces — izejvielas, pusfabrikāti, komplektējošie izstrādājumi, gatavā produkcija, iekārta vai citi materiāli objekti, kas nav izņemti no privāttiesiskās apgrozības, kā arī intelektuālais īpašums, elektroenerģija un siltumenerģija;

5) preču piegāde — valsts pasūtītājam saskaņā ar valsts pasūtījuma līgumu piegādājamās preces, kā arī ar minēto preču piegādi saistītie darbi vai pakalpojumi;

6) būvniecības rakstura darbi — visi darbi, kas saistīti ar ēku vai būvju būvniecību, rekonstrukciju, restaurāciju, remontu vai nojaukšanu, ieskaitot būvlaukuma sagatavošanu un teritorijas labiekārtošanu, komunikāciju un iekārtas montāžu, apdares un dekoratīvos darbus, kā arī ar to saistītie darbi — urbumi, ģeodēziskie darbi, teritorijas fotografēšana no zemes vai kosmosa, seismiskie pētījumi un citas darbības, kas saistītas ar jebkuru no minētiem darbiem un ir atsevišķi paredzētas un noteiktas valsts pasūtījuma līgumā;

7) pakalpojumi — transporta darbi, projektēšanas, konstruēšanas, tehnoloģijas izstrādāšanas darbi, apmācība un konsultāciju sniegšana, kā arī citi darbi, kas nav saistīti ar būvniecību vai preču piegādēm;

8) piegādātājs — jebkura Latvijas vai ārvalsts uzņēmējsabiedrība vai fiziska persona, kas noslēgusi valsts pasūtījuma līgumu par preču piegādi;

9) darbu izpildītājs — jebkura uzņēmējsabiedrība vai fiziska persona, kas noslēgusi valsts pasūtījuma līgumu par darbu vai pakalpojumu izpildi;

10) pretendents — piegādātājs vai darbu izpildītājs, kas izsaka vēlēšanos noslēgt valsts pasūtījuma līgumu;

11) valsts vai pašvaldības pasūtījuma izdošana (tālāk tekstā — “valsts pasūtījuma izdošana”) — darbu vai piegāžu izpildes tiesību piešķiršana, piemērojot šajā likumā noteiktās valsts vai pašvaldības pasūtījuma izdošanas metodes;

12) izsole — valsts pasūtījuma līguma slēgšanas tiesību publiska piešķiršana, kurā šīs tiesības iegūst tas piegādātājs vai darbu izpildītājs, kas apņemas valsts pasūtījumu veikt ar valstij (pašvaldībai) visizdevīgākajiem valsts pasūtījuma noteikumiem, pie kam šo noteikumu izpildes izdevīguma vērtēšanas kritēriji tiek noteikti iepriekš izsoles nolikumā;

13) konkurss — valsts pasūtījuma līguma slēgšanas tiesību publiska piešķiršana, sākumā izskatot piedāvājumus, kurus iesnieguši pretendenti atbilstoši konkursa nolikumā formulētām vispārīgām prasībām, un pēc tam turpinot visizdevīgākā piedāvājuma izvēli uz detalizēti izstrādāta izsoles nolikuma pamata;

14) cenu aptauja — valsts pasūtījuma līguma slēgšanas tiesību publiska piešķiršanas procedūra ar vienkāršotām formalitātēm;

15) darbu vai pakalpojumu veikšana saimnieciskā kārtā — darbi vai pakalpojumi, kurus veic ar valsts pasūtītāja vai tā struktūrvienības spēkiem;

16) izsoles (konkursa) uzaicinājums — presē publicēts vai potenciālajiem pretendentiem piesūtīts paziņojums par rīkojamo izsoli (konkursu) un par nolikuma saņemšanas kārtību;

17) izsoles (konkursa) nolikums — pirms izsoles (konkursa) sastādīti dokumenti par izsoles (konkursa) kārtību un procedūrām, kurus apstiprina valsts pasūtītājs un ar kuriem katrs pretendents var iepazīties uzaicinājumā noteiktajā kārtībā;

18) piedāvājuma nodrošinājums — līdzekļu summa, kuru valsts pasūtītājam pirms izsoles (konkursa) nodod pretendents, kurš vēlas noslēgt valsts pasūtījuma līgumu kā garantiju izsoles (konkursa) nolikuma ievērošanai;

19) līguma (saistību) nodrošinājums — līdzekļu summa, kuru valsts pasūtītājam, slēdzot valsts pasūtījuma līgumu, nodod piegādātājs vai darbu izpildītājs kā garantiju līguma noteikumu ievērošanai tā izpildes gaitā.

2. pants. Likuma mērķi

Šī likuma mērķi ir:

1) panākt racionālu valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanu;

2) veicināt iespējami plaša piegādātāju un darbu izpildītāju loka iesaistīšanu valsts pasūtījumu izpildē;

3) nodrošināt brīvu konkurenci piegādātāju un darbu izpildītāju starpā, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret viņiem;

4) sasniegt valsts iepirkuma norisēs atklātumu un publiskumu, kā arī nodrošināt sabiedrības uzticību šīm norisēm.

3. pants. Likuma darbības sfēra

(1) Šis likums piemērojams visiem valsts pasūtījumiem, kad preces tiek piegādātas un darbi (pakalpojumi) veikti, samaksājot par tiem pilnīgi vai daļēji ar jebkuriem valsts vai pašvaldības līdzekļiem (neskaitot valsts un pašvaldību uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību saimnieciskās darbības rezultātā iegūtos līdzekļus), izņemot šī panta otrajā daļā minētos.

(2) Šī likuma nosacījumi par izsolēm un konkursiem nav piemērojami valsts pasūtījumiem:

1) kas saistīti ar valsts drošību un valsts aizsardzību, kā arī ar valsts materiālo rezervju veidošanu, ja pēc attiecīgās ministrijas iesnieguma katrā atsevišķā gadījumā par to nolēmis Ministru kabinets;

2) ja valsts pasūtījums saistīts ar lietām, kas izņemtas no privāttiesiskās apgrozības;

3) ja valsts pasūtījuma paredzamā vērtība vai valsts (pašvaldības) līdzekļu paredzamais apjoms daļējas finansēšanas gadījumā ir mazāks par 5000 latu. Gadījumā, ja valsts pasūtījuma paredzamā vērtība pārsniedz 500 latu, starp valsts pasūtītāju un piegādātāju (darbu izpildītāju) jānoslēdz rakstisks līgums.

(3) Pasūtījuma vērtība nosakāma:

1) piegādēm vai būvdarbiem — pēc konkrētā darījuma summas;

2) pārējiem pakalpojumiem — pēc to gada apjoma.

(4) Izdodot valsts pasūtījumu, kas daļēji tiek finansēts no starptautisko finansu institūciju aizdevuma līdzekļiem, tiek piemēroti starptautisko saistību noteikumi.

4. pants. Latvijas starptautiskās saistības attiecībā uz valsts pasūtījuma izdošanas kārtību

Gadījumā, ja šī likuma noteikumi nonāk pretrunā ar starptautiskām saistībām, kuras Latvija uzņēmusies, noslēdzot līgumu vai vienošanos ar vienu vai vairākām ārvalsīm vai noslēdzot vienošanos ar kādu starpvaldību starptautisku finansēšanas institūciju, tiek piemēroti starptautiskā līguma vai vienošanās noteikumi.

5. pants. Pretendentu kvalifikācijas pārbaude

(1) Valsts pasūtītājam ir pienākums pārbaudīt pretendenta kvalifikāciju, lai lemtu par viņa piemērotību piegādes, darbu vai pakalpojumu izpildīšanai.

(2) Kvalifikācijas pārbaude var notikt pirms izsoles vai konkursa dokumentu iesniegšanas, pirms pieteikumu pieņemšanas izsolei vai arī vienlaikus ar izsolei vai konkursam iesniegto piedāvājumu izskatīšanu.

(3) Kvalifikācijas pārbaudes mērķis ir pārliecināties, vai:

1) pretendentam ir valsts pasūtījuma līguma izpildei nepieciešamā tehniskā kompetence, finansiālie resursi, iekārtas un citas materiālās iespējas, kā arī atteicīgā pieredze, vadīšanas prasme, personāls un reputācija;

2) pretendentam ir juridiskā rīcībspēja un tiesībspēja slēgt valsts pasūtījuma līgumu;

3) pretendents nav maksātnespējīgs, nav pakļauts kreditoru administrācijai, nav bankrotējis, neatrodas likvidācijas stadijā (uzņēmuma atrašanās privatizācijas stadijā nav uzskatāma par likvidāciju), viņa saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta un pret viņu nav uzsākts tiesas process minētajos jautājumos;

4) pretendentam Latvijā nav nodokļu un sociālo maksājumu parādu;

5) pret pretendentu vai arī pret viņa uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadošajiem darbiniekiem pēdējo četru gadu laikā nav izvirzītas pretenzijas attiecībā uz viņu profesionālo rīcību vai arī par neprecīzas vai sagrozītas informācijas sniegšanu — attiecībā uz viņa kvalifikāciju valsts pasūtījuma līguma slēgšanai, vai arī viņi nav bijuši pakļauti citāda veida diskvalifikācijai.

(4) Atsevišķos gadījumos valsts pasūtītājs var izvirzīt arī citas kvalifikācijas prasības.

(5) Visām kvalifikācijas prasībām jābūt iepriekš noteiktām izsoles (konkursa) nolikumā vai arī atsevišķā nolikumā par kvalifikācijas pārbaudes dokumentiem (ja tādi tiek izstrādāti); tām jāattiecas vienādi uz visiem pretendentiem.

(6) Ja izsoles (konkursa) nolikumā paredzēta kvalifikācijas pārbaudes dokumentu izskatīšana reizē ar iesniegto piedāvājumu izskatīšanu, tad ir atļauta kvalifikācijas pārbaudes dokumentu iesniegšana atsevišķi no paša piedāvājuma iesniegšanas, bet ne vēlāk par piedāvājuma iesniegšanai noteikto termiņu.

(7) Ja kvalifikācijas pārbaudi paredzēts izdarīt pirms izsoles vai konkursa, tad valsts pasūtītājs paziņo par to izsoles (konkursa) noteikumos, kā arī pēc pieprasījuma izsniedz (pret samaksu, ja tāda ir paredzēta) šādas pārbaudes veikšanai nepieciešamo dokumentu sarakstu, kurā jāiekļauj šādas ziņas:

1) šī likuma 15. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā minētā izsoles uzaicinājuma informācija;

2) instrukcija par to, kā jāsagatavo un jāiesniedz pieteikums kvalifikācijas pārbaudei;

3) konspektīvs nākamā valsts pasūtījuma līguma noteikumu pārskats;

4) dokumentu vai informācijas apraksts, ar kuriem pretendents varēs pierādīt savu kvalifikāciju;

5) pieteikumu iesniegšanas vieta, laiks un kārtība, kā arī termiņš; pēdējam jābūt pietiekami ilgam, lai pretendents varētu paspēt sagatavot visus nepieciešamos dokumentus.

(8) Ja nepieciešams, valsts pasūtītājs var iekļaut sarakstā arī citus dokumentus. Valsts pasūtītājam šajā sarakstā jānorāda arī, kādā termiņā viņš paziņos savu lēmumu par pretendentu akceptēšanu vai noraidīšanu.

(9) Valsts pasūtītājam jāpieņem lēmums par pretendenta akceptēšanu, atļaujot tam piedalīties tālākajās izsoles vai konkursa norisēs, vai arī par viņa noraidīšanu, vadoties vienīgi pēc kritērijiem, kas noteikti šī panta 7. daļā minētajā dokumentu sarakstā.

(10) Valsts pasūtītājs paziņo par savu lēmumu (akceptu vai noraidīšanu) katram pretendentam atsevišķi; pretendentiem, kas noraidīti, pēc viņu pieprasījuma paziņo arī noraidīšanas iemeslus.

(11) Valsts pasūtītājs pēc pieprasījuma paziņo preses pārstāvjiem vai jebkuram interesentam tālākai izsolei vai konkursam pielaisto (bet ne noraidīto) pretendentu sarakstu.

(12) Valsts pasūtītājam ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt izsolē (konkursā) pielaistajiem pretendentiem, lai viņi apstiprina, ka viņu kvalifikācija joprojām atbilst noteiktajām prasībām. Ja pretendents to nespēj vai nedara vai arī atklājas, ka viņš iesniedzis nepatiesu vai neprecīzu informāciju, valsts pasūtītājam viņš jāsvītro no izsolei (konkursam) pielaisto pretendentu saraksta.

6. pants. Pretendentu dalība

(1) Valsts pasūtījumu izdošana notiek neatkarīgi no pretendenta valstiskās piederības, uzņēmuma reģistrēšanas un darbības vietas, uzņēmējdarbības formas un īpašuma formas, ievērojot šī panta 4. un 5. daļas nosacījumus.

(2) Ja uzaicinājumā piedalīties izsolē (konkursā) ir paziņots, ka pretendenti var piedalīties piegādē (darbā, pakalpojuma sniegšanā), nerēķinoties ar savu valstisko piederību, tad šo paziņojumu vēlāk nedrīkst grozīt.

(3) Ja valsts pasūtītājs nolēmis noteikt ierobežojumus, ņemot vērā pretendentu valstisko piederību, tad šāda lēmuma cēloņi jāatspoguļo šī likuma 7. pantā minētajā dokumentācijā.

(4) Šajā likumā minētās izsoles un konkursi var tikt rīkoti kā:

1) izsoles un konkursi ar ārvalstu pretendentu piedalīšanos;

2) izsoles un konkursi bez ārvalstu pretendentu piedalīšanās.

(5) Izsoles un konkursi bez ārvalstu pretendentu piedalīšanās var tikt rīkoti, ja:

1) valsts pasūtījuma summa nepārsniedz 104 000 latu;

2) valsts pasūtījums tiek veikts attiecībā uz preču grupām un pakalpojumu veidiem, par kuriem ir īpaši Ministru kabineta noteikumi.

(6) Ja valsts pasūtījuma summa nepārsniedz 104 000 latu, pasūtītājs ir tiesīgs lemt par ārvalstu pretendentu piedalīšanās lietderību.

7. pants. Valsts pasūtījuma procesa dokumentēšana

(1) Valsts pasūtītāja pienākums ir, pamatojoties uz dokumentiem, valsts pasūtījuma izdošanas norisēs rakstiski fiksēt šādu informāciju:

1) piegādājamo preču vai izpildāmo pakalpojumu īsu aprakstu vai arī to valsts pasūtītāja vajadzību īsu definīciju, kuru apmierināšanai viņš aicina iesniegt piedāvājumus;

2) to pretendentu vārdus, uzvārdus (juridiskām personām — nosaukumus) un adreses, kuri iesnieguši piedāvājumus vai priekšlikumus;

3) informāciju, kas attiecas uz pretendenta kvalifikāciju;

4) katra piedāvājuma galveno noteikumu (tai skaitā cenu) kopsavilkumu;

5) iesniegto piedāvājumu salīdzināšanas un izvērtēšanas konspektīvu pārskatu;

6) ja visi piedāvājumi izsolei (konkursam) ir noraidīti saskaņā ar šī likuma 23. pantu, — šāda noraidījuma pamatojumu;

7) ja, izmantojot citas metodes, nevis izsoli (šī likuma 2. nodaļa), nav panākta valsts pasūtījuma līguma noslēgšana, — šādas situācijas cēloņu konstatāciju un pamatojumu;

8) ja piedāvājums noraidīts šī likuma 8. panta septītajā daļā minēto apstākļu dēļ, — informāciju par šiem apstākļiem;

9) ja valsts pasūtītājs izsūta uzaicinājumus piedalīties izsolē (konkursā) vai piedalīties kvalifikācijas pārbaudē ierobežotam pretendentu lokam, — informāciju, kāda prasīta konkursa gadījumā šī likuma 10. pantā;

10) ja tikušas izmantotas citas metodes, nevis izsole, — šī likuma 9. panta ceturtajā daļā paredzētos pamatojumus, kādēļ tikusi izvēlēta tieši konkrētā metode;

11) ja valsts pasūtītājs saskaņā ar šī likuma 6. pantu ierobežo pretendentu loku pēc viņu valstiskās piederības, — šāda ierobežojuma motīvus un pamatojumu;

12) īsu informāciju par ienākušajiem pieprasījumiem izskaidrot izsoles (konkursa) nolikuma vai kvalifikācijas pārbaudes dokumentus, par sniegtajām atbildēm un skaidrojumiem, kā arī par visiem grozījumiem, kas izdarīti šajos dokumentos.

(2) Dokumentācijas daļai, kas attiecas uz šī panta pirmās daļas 1., 2. un 9. punktu, jābūt pieprasījuma gadījumā pieejamai ikvienam pēc tam, kad viens no piedāvājumiem ir pieņemts vai kad valsts pasūtījuma norises ir izbeigtas bez valsts pasūtījuma līguma noslēgšanas.

(3) Dokumentācijas daļai, kas attiecas uz šī panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6., 7. un 12. punktu, jābūt pieprasījuma gadījumā pieejamai tiem piegādātājiem vai darbu izpildītājiem, kuri iesnieguši piedāvājumu vai pieteikušies kvalifikācijas pārbaudei pēc tam, kad viens no piedāvājumiem ir pieņemts vai kad valsts pasūtījuma norises ir izbeigtas bez valsts pasūtījuma līguma noslēgšanas.

(4) Informāciju, kas attiecas uz šī panta pirmās daļas 3., 4., 5. un 12.punktu, pirms viena piedāvājuma pieņemšanas likumdošanā noteiktā kārtībā var pieprasīt tiesa, prokuratūra vai iekšlietu iestādes. Tomēr, izņemot gadījumu, kad šādu rīkojumu dod tiesa (un arī tad — tikai šī rīkojuma konkrēto nosacījumu ietvaros), valsts pasūtītājs nedrīkst atklāt:

1) informāciju, kuras atklāšana būtu pretrunā ar likumu, varētu kavēt likumu piemērošanu, būtu nevēlama no sabiedrības interešu viedokļa, varētu kaitēt ieinteresēto pušu likumīgām komerciālām interesēm vai kavēt godīgu konkurenci;

2) informāciju, kas attiecas uz piedāvājumu vai tajos paredzēto cenu pārbaudi, salīdzināšanu un izvērtēšanu.

8.pants. Atklātums un vienlīdzīgu iespēju radīšana pretendentiem

(1) Visiem pretendentiem, ja šajā likumā nav norādīts citādi, jārada vienādas iespējas sacensties par tiesībām pildīt valsts pasūtījumu.

(2) Valsts pasūtījumi jāizdod izsolēs; izmantot citas metodes atļauts, tikai ievērojot šī likuma 10., 11., 12. un 13.pantā minētos nosacījumus.

(3) Visās valsts pasūtījuma izdošanas stadijās jāievēro atklātums. Informācijas apmaiņa starp valsts pasūtītāju (viņa iecelto izsoles (konkursa) komisiju) un pretendentiem jārealizē rakstveidā. Valsts pasūtītāja pienākums ir šī likuma 7.pantā minēto informāciju fiksēt rakstiski un nodrošināt tās pieejamību attiecīgām personām (šī likuma 34.pantā minēto uzraudzības un kontroles institūciju amatpersonām, kā arī 7.panta otrajā un trešajā daļā minētajām personām).

(4) Pretendentu kvalifikācijas pārbaudes noteikumi, izsoles (konkursa) nolikuma noteikumi un piedāvājumu izvērtēšanas noteikumi jānosaka un šajā likumā noteiktajā kārtībā jāpublicē iepriekš, un tos nedrīkst grozīt attiecīgās procedūras izpildes laikā.

(5) Nedrīkst uzstādīt atsevišķiem pretendentiem nevienlīdzīgas prasības attiecībā uz uzaicinājuma dokumentu, kvalifikācijas pārbaudes noteikumu dokumentu, izsoles (konkursa) nolikuma dokumentu un paziņojumu izsniegšanas veidu un termiņiem, maksas ņemšanu par šiem dokumentiem, prasībām iesniedzamo kvalifikācijas pārbaudes dokumentu un izsoles (konkursa) piedāvājumu apjomam un saturam. Pretendentiem (arī ārvalstu pretendentiem) nedrīkst radīt šķēršļus piedalīties izsolē (konkursā), uzstādot diskriminējošas prasības pakalpojumu vai preču aprakstos, rasējumos, testēšanas metodēs, preču marķēšanā, iesaiņošanā u.tml. Ja iespējams, jālieto standartizēti apraksti, termini, simboli preču (pakalpojumu) aprakstos, rasējumos, izsoles (konkursa) nolikumos, kvalifikācijas pārbaudes prasībās; ja tas nav pretrunā pasūtījuma būtībai, aprakstos lietojama frāze “vai līdzvērtīgus”.

(6) Laikā no piedāvājuma iesniegšanas līdz izsoles (konkursa) rezultātu paziņošanai valsts pasūtītājiem, kā arī viņu ieceltām izsoles (konkursa) komisijām un citām amatpersonām aizliegts vest jebkādas sarunas ar pretendentiem par viņu iesniegto piedāvājumu saturu; vajadzības gadījumā atļauts vienīgi pieprasīt no pretendentiem papildu paskaidrojumus, kā arī apspriest iespējamos variantus atbilstoši šā likuma 24.panta devītās daļas nosacījumiem. Valsts pasūtītājiem šajā laikposmā aizliegts informēt pretendentus par citu piedāvājumu esamību un to saturu.

(7) Valsts pasūtītājam vai viņa amatpersonām aizliegts pieņemt no pretendentiem vai viņu pārstāvjiem atlīdzību jebkurā formā par darbību vai lēmuma pieņemšanu, kas saistīta ar izsoli vai konkursu. Ja pretendents vai tā pārstāvis ir devis šādu atlīdzību vai solījis to dot, tad valsts pasūtītāja pienākums ir svītrot šo pretendentu no tālāka izsolei pielaisto pretendentu saraksta, nekavējoties paziņojot par to pretendentam un dokumentējot šo faktu šī likuma 7.panta noteiktajā kārtībā. Šis noteikums neattiecas uz maksu par izsoles (konkursa) nolikumu, kvalifikācijas pārbaudes nolikumu un par sludinājumu, kas tiek ņemta tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

2.nodaļa. Valsts pasūtījuma izdošana

9.pants. Valsts pasūtījuma izdošanas metodes

(1) Lēmumu par valsts pasūtījuma izdošanas metodēm saskaņā ar šo likumu pieņem valsts pasūtītājs.

(2) Valsts pasūtījuma izdošanas pamatmetode ir izsole. Šī likuma 10., 11., 12. un 13.pantā minētajos gadījumos var lietot arī citas metodes:

1) izdošanu uz konkursa pamata;

2) izdošanu, veicot cenu aptauju;

3) izdošanu, izskatot tikai viena piegādātāja piedāvājumu.

(3) Ja darbu (pakalpojumu) vai piegādes raksturs to atļauj, valsts pasūtītājam ir tiesības sadalīt valsts pasūtījumu atsevišķās daļās un dot iespēju pretendentiem iesniegt piedāvājumus uz vienu vai vairākām daļām; nav atļauts valsts pasūtījumu nepamatoti sadalīt vairākās daļās nolūkā apiet šī likuma 3., 6. un 11.pantā noteiktos ierobežojumus.

(4) Ja tiek izmantotas citas metodes, nevis izsole, tad dokumentācijā (7.pants) jāiekļauj paskaidrojumi par iemesliem un nosacījumiem, kuri attaisno citu metožu izmantošanu.

10.pants. Nosacījumi valsts pasūtījuma izdošanai uz konkursa pamata

Valsts pasūtītājs var izdot valsts pasūtījumu uz konkursa pamata (šī likuma 24.pants) gadījumos, ja:

1) pasūtītājam nav iespējas formulēt preču vai pakalpojumu specifikāciju ar tādu detalizācijas pakāpi, lai varētu izsludināta izsoli, šādos gadījumos:

a) nepieciešamo tehnisko rādītāju trūkuma dēļ nav iespējams izstrādāt izsoles nolikumu;

b) jānoskaidro izdevīgākais, labākais un lietderīgākais projekts vai sistēma sarežģītam objektam;

c) produkcija ir patentēta vai nepieciešama eksperimentam;

d) kad pasūtītāja vajadzību apmierināšanai iespējami vairāki alternatīvi varianti;

2) pasūtītājs vēlas noslēgt līgumu ar mērķi veikt pētnieciskus darbus vai apmācību;

3) izsole ir izsludināta, bet nav pretendentu vai pasūtītājs noraidījis visus piedāvājumus saskaņā ar šī likuma 23.pantu;

4) ja lauzts iepriekšējais valsts pasūtījuma līgums izpildītāja vainas dēļ un valsts pasūtītājs nolēmis, ka izsoles rīkošana uz atlikušo valsts pasūtījuma daļu nav lietderīga.

11.pants. Nosacījumi valsts pasūtījuma izdošanai, veicot cenu aptauju

(1) Valsts pasūtītājs var izdot valsts pasūtījumu, iegūstot un izskatot informāciju par attiecīgās dienas cenām (šī likuma 25.pants), iepērkot preces vai uzdodot pakalpojumus, ja preces vai pakalpojumi netiek sagatavoti pēc valsts pasūtītāja speciāla pasūtījuma vai specifikācijas, bet šādas preces jau tiek ražotas vai pakalpojumi jau sniegti neatkarīgi no valsts pasūtījuma, tiem jau ir nostabilizējies tirgus un preces atrodas piegādātāja rīcībā.

(2) Darbus vai piegādes, kuru raksturs atbilst šī panta pirmās daļas noteikumiem, var izdot ar cenu aptaujas metodi, ja valsts pasūtījuma paredzamā vērtība ir līdz 10000 latu.

(3) Valsts pasūtītājs nedrīkst sadalīt pasūtījuma apjomu divos vai vairākos līgumos, lai varētu izmantot šī panta nosacījumus.

12.pants. Nosacījumi, pie kuriem tiek izskatīts tikai viena pretendenta piedāvājums

Valsts pasūtītājs var slēgt valsts pasūtījuma līgumu, izskatot tikai vienu piedāvājumu:

1) ja ir iespējama preču iepirkšana vai pakalpojumu izmantošana tikai no viena pretendenta un nepastāv citas pamatotas alternatīvas vai aizvietotāji;

2) ja ir steidzama nepieciešamība pēc precēm vai pakalpojumiem un tādēļ iesaistīšanās izsolē ir neiespējama vai nepamatota ar nosacījumu, ka apstākļus, kuri izsauca šo steidzamo nepieciešamību, pasūtītājs nevarēja agrāk paredzēt;

3) ja ir radušies nepārvarami apstākļi vai ārkārtas situācija un ir steidzama nepieciešamība pēc precēm vai pakalpojumiem, tāpēc nav iespējams izmantot citas valsts pasūtījuma izdošanas metodes, jo tādas metodes prasītu zināmu laiku;

4) ja pasūtītājs, kura rīcībā jau ir iepirktās preces, iekārtas vai tehnoloģija no kāda piegādātāja, nosaka, ka papildus piegādei jāizmanto iepirkums no tā paša piegādātāja, vadoties no standartizācijas viedokļa vai ar nosacījumu, lai tās būtu tehniski savienojamas ar jau iepirktajām precēm, iekārtām un tehnoloģiju, ņemot vērā sākotnējā iepirkuma efektivitāti pasūtītāja vajadzību apmierināšanā, ierobežotu papildu iepirkumu lielumu, salīdzinot ar sākotnējo iepirkumu, kā arī ja ir pamatotas cenas un nav pieņemamas alternatīvas piegādei;

5) ja pasūtītājs meklē iespēju slēgt līgumu nolūkā veikt pētnieciskus darbus, eksperimentu, apmācību vai pilnveidošanu, kas noved pie prototipa iepirkšanas.

13.pants. Nosacījumi, pie kuriem darbi vai pakalpojumi tiek veikti saimnieciskā kārtā

(1) Lēmumu par darbu (pakalpojumu) veikšanu saimnieciskā kārtā valsts pasūtītājs pieņem, ņemot vērā tāmes aprēķinus.

(2) Darbi kopumā vai pa daļai veicami saimnieciskā kārtā, ja:

1) šāds darbu izpildes veids izmaksā lētāk;

2) šādu izpildes veidu prasa darba raksturs, kvalitāte vai steidzamība;

3) atkārtota izsole vai konkurss nav devuši vēlamos rezultātus.

3.nodaļa. Izsoles organizēšana

14.pants. Izsoles izsludināšanas un pretendentu kvalifikācijas pārbaudes procedūras

(1) Valsts pasūtītājam, kas organizē preču piegādes, darbu vai pakalpojumu pasūtīšanu, jāizsludina izsole vai, ja tas ir paredzēts, jāpieprasa iesniegumi par kvalifikācijas pārbaudi pirms uzaicinājuma uz izsoli laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(2) Uzaicinājums piedalīties darbu vai piegāžu izpildes tiesību izsolē jāpublicē oficiālā laikrakstā un vismaz vienā vietējā laikrakstā. Bez tam, ja paredzēta vai ir nepieciešama ārvalstu pretendentu piedalīšanās, uzaicinājums publicējams kādā starptautiskā preses izdevumā vai autoritatīvā nozares izdevumā; ja darbu vai piegādes vērtība pārsniedz 500 000 latu, publikācija starptautiskā izdevumā ir obligāta.

(3) Pirmais sludinājums jāpublicē savlaicīgi, bet ne vēlāk kā 40 dienas pirms izsoles. Izņēmuma gadījumos, kad to prasa darbu vai piegādes steidzamība, termiņu var saīsināt līdz 10 dienām pirms izsoles.

(4) Valsts pasūtītājam jāiesaista pietiekami daudz pretendentu, lai izsoles rezultāti būtu efektīvi. Izsoles procedūras pamatojumiem un nosacījumiem jābūt reģistrētiem šī likuma 7.pantā minētajā dokumentācijā.

15.pants. Izsoles uzaicinājuma saturs

(1) Uzaicinājumam piedalīties izsolē jāsatur vismaz šāda informācija:

1) valsts pasūtītāja nosaukums un adrese;

2) piegādājamo preču, veicamo darbu un pakalpojumu nosaukums un daudzums, kā arī vieta, kurā jāpiegādā preces, jāveic darbi vai pakalpojumi;

3) termiņi, kuros precēm jābūt piegādātām vai pakalpojumiem (darbiem) paveiktiem;

4) pretendenta kvalifikācijas pārbaudes kritēriji un procedūras;

5) kādā veidā, kad un kurā vietā var iepazīties ar izsoles nolikuma dokumentiem vai tos iegādāties, kā arī maksa par tiem;

6) piedāvājumu iesniegšanas vieta un datums.

(2) Iepriekšējais uzaicinājums kvalifikācijas pārbaudei varētu arī nesaturēt informāciju, kura minēta šī panta pirmās daļas 5. un 6.punktā, bet tam jāsatur vēl šāda informācija:

1) kādā veidā un kurā vietā var saņemt nolikumus vai prasības kvalifikācijas pārbaudei un kāda ir maksa par šiem dokumentiem;

2) šo dokumentu iesniegšanas vieta un termiņš.

(3) Pēc izsoles vai konkursa izziņošanas interesenti var:

1) iepazīties ar izsoles vai konkursa nolikumu;

2) iepazīties ar projektiem, darbu aprakstiem un darbu izmaksu aprēķiniem;

3) apskatīt piegādājamās produkcijas paraugus.

16.pants. Izsoles nolikuma dokumentu iegūšana

(1) Valsts pasūtītājam jānodod izsoles nolikuma dokumenti pretendentu rīcībā saskaņā ar procedūrām un prasībām, kas noteiktas izsoles uzaicinājumā. Ja ir paredzētas kvalifikācijas pārbaudes procedūras, valsts pasūtītājam jānodod izsoles nolikuma dokumentu komplekts katram pretendentam, kas izturējis kvalifikācijas pārbaudi un samaksājis par dokumentiem (ja tāda samaksa bija paredzēta).

(2) Samaksu nosaka valsts pasūtītājs, un tai jāatbilst faktiskajiem izdevumiem par nolikuma pavairošanu un pārsūtīšanu.

17.pants. Izsoles nolikuma dokumentu saturs

Izsoles nolikumam, uz kura pamata tiks sagatavoti piedāvājumi izsolei, jāsatur šāda informācija:

1) pamatnoteikumi par izsoles organizēšanu;

2) pretendentu kvalifikācijas pārbaudes prasības un kārtība;

3) izsoles objektu — preču, celtņu, pakalpojumu — kvantitatīvie un kvalitatīvie raksturlielumi, līgumu slēgšanas, darbu un piegāžu izpildes un kontroles kārtība;

4) iesniegto piedāvājumu vērtēšanas kritēriji un kārtība;

5) preču, darbu vai pakalpojumu cenas noteikšana un samaksas kārtība;

6) piedāvājuma nodrošinājuma vajadzība, būtība, veids, apjoms, maksājuma termiņi un citi nosacījumi;

7) piedāvājumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība;

8) piedāvājumu atvēršanas, vērtēšanas un līgumu slēgšanas procedūras;

9) citi noteikumi, atsauces uz citiem tiesību aktiem.

18.pants. Izsoles piedāvājuma dokumentu iesniegšana

(1) Valsts pasūtītājs nosaka dokumentu iesniegšanas galīgo termiņu.

(2) Ja valsts pasūtītājs šajā likumā noteiktajos gadījumos maina piedāvājuma dokumentu saturu, viņam savlaicīgi jāpaziņo visiem pretendentiem dokumentu grozījumi un termiņš (ja tas nepieciešams) izsoles piedāvājuma dokumentu iesniegšanai, lai pretendentam pietiktu laika iepazīties ar dokumentu grozījumiem; ja valsts pasūtītājs organizē tikšanos ar pretendentiem, viņam savlaicīgi jāizziņo tikšanās laiks un vieta, lai visiem pretendentiem būtu iespēja piedalīties.

(3) Valsts pasūtītājs var izsludināt vēlāku laiku izsoles piedāvājuma dokumentu iesniegšanai, ja viens vai vairāki pretendenti nav spējīgi savlaicīgi iesniegt savus piedāvājumus izsolei no viņiem neatkarīgu apstākļu dēļ.

(4) Par dokumentu iesniegšanas datuma un laika maiņu valsts pasūtītājam jāpaziņo katram izsoles dalībniekam.

(5) Valsts pasūtītājam pēc pretendenta pieprasījuma jāpaziņo piedāvājuma saņemšanas datums un laiks.

(6) Piedāvājumi iesniedzami aizlīmētās aploksnēs līdz nolikumā paredzētajam termiņam. Uz aploksnes jābūt norādei, kurai izsolei piedāvājums adresēts.

(7) Reizē ar rakstiska piedāvājuma iesniegšanu jāiemaksā nodrošinājums izsoles nolikumā paredzētajā apmērā un kārtībā.

(8) Piedāvājumi, kuri neatbilst šī likuma 17. un 18.panta prasībām, uzskatāmi par nederīgiem, un nodrošinājums jāizmaksā atpakaļ.

(9) Piedāvājumu izsolei var iesniegt līdz nolikumā noteiktajai dienai un stundai:

1) sūtot pa pastu tā, lai valsts pasūtītājs saņemtu to termiņā;

2) nododot tieši valsts pasūtītāja amatpersonām (izsoles komisijai).

(10) Visi piedāvājumi līdz izsolei glabājami aizlīmētās aploksnēs. Priekšlaicīga aplokšņu atvēršana nav pieļaujama.

(11) Ja piedāvājuma dokumenti saņemti pēc izsoles nolikumā paredzētā termiņa, aizlīmētā aploksne ar piedāvājumu izsolei netiek atvērta, un valsts pasūtītājam tā jānosūta atpakaļ attiecīgajam pretendentam.

19.pants. Izsoles piedāvājuma derīguma laika posms

(1) Piedāvājumi izsolei ir spēkā tikai izsoles nolikumā norādītajā laika posmā, kas sākas ar iesniegšanas termiņu.

(2) Piedāvājumu derīguma laika posmā valsts pasūtītājs var lūgt pretendenta piekrišanu pagarināt uz noteiktu laiku piedāvājuma derīgumu:

1) pretendents var nepiekrist laika posma pagarinājumam, turklāt nezaudējot piedāvājuma nodrošinājumu, bet saglabājoties piedāvājuma derīgumam nepagarinātajā laika posmā;

2) pretendentiem, kas piekrituši piedāvājuma derīguma laika posma pagarinājumam, nepieciešams pagarināt derīguma laiku arī piedāvājuma nodrošinājumam, bet, jas tas nav iespējams, tad jāpanāk piedāvājumam jauns nodrošinājums uz visu pagarinājuma laiku. Ja pretendents nepagarina nodrošinājuma termiņu vai nepanāk jaunu nodrošinājumu, tiek uzskatīts, ka viņš atteicis piedāvājuma derīguma pagarinājumu.

(3) Ja izsoles nolikumā nav noteikts citādi, tad pretendents var mainīt vai paņemt atpakaļ savu piedāvājumu pirms piedāvājuma pieņemšanas laika izbeigšanās, nezaudējot piedāvājuma nodrošinājumu.

(4) Piedāvājuma grozījumi vai atsaukšana ir spēkā, ja valsts pasūtītājs to saņem pirms piedāvājumu pieņemšanas laika izbeigšanās.

20.pants. Piedāvājuma nodrošinājums

(1) Valsts pasūtītājs var pieprasīt no pretendentiem, kas piesakās izsolei, piedāvājuma nodrošinājumu, ievērojot šādus noteikumus:

1) pieprasījums jāattiecina uz visiem pretendentiem vienādi un bez izņēmuma;

2) izsoles nolikumā jānosaka, kādas institūcijas vai organizācijas var dot piedāvājuma nodrošinājumu vai arī apliecināt, kādi piedāvājumu nodrošinājuma veidi un termiņi ir pieņemami valsts pasūtītājam;

3) valsts pasūtītājs nav tiesīgs noraidīt piedāvājuma nodrošinājumu, ja nodrošinājums un pats piedāvājuma iesniedzējs atbilst izsoles nolikumā izklāstītajām prasībām un ja nodrošinājums nav pretrunā ar likumiem;

4) pirms piedāvājuma iesniegšanas pretendents var pieprasīt no valsts pasūtītāja apliecinājumu, ka piedāvātais nodrošinājums ir pieņemams. Valsts pasūtītājam bez kavēšanās jāatbild uz katru tādu pieprasījumu;

5) apliecinājums, ka piedāvātais nodrošinājums ir pieņemams, neizslēdz iespēju valsts pasūtītājam turpmāk atteikties no nodrošinātāja, kurš ir atzīts par maksātnespējīgu.

(2) Valsts pasūtītājam nekavējoties jāatdod atpakaļ nodrošinājuma dokumenti gadījumos, ja:

1) izbeidzies piedāvājuma nodrošinājuma termiņš un tas nav pagarināts;

2) stājies spēkā valsts pasūtījuma līgums (izņemot gadījumus, ja līgums paredz izsoles nodrošinājuma ieskaitīšanu līguma nodrošinājumā);

3) izsoles procedūra beigusies bez valsts pasūtījuma līguma stāšanās spēkā;

4) piedāvājums atsaukts pirms noteiktā piedāvājumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās.

21.pants. Izsoles piedāvājumu atvēršana

(1) Izsoles piedāvājumu atvēršana jāsāk izsoles nolikumā paredzētajā laikā un vietā.

(2) Pretendenti, kas iesnieguši piedāvājumus, vai viņu pārstāvji drīkst piedalīties izsoles piedāvājumu atvēršanā, ja tas nav aizliegts izsoles nolikumā.

(3) Valsts pasūtītāja amatpersonas (izsoles komisija) izsoles dalībnieku klātbūtnē atver aizlīmētās aploksnes un skaļi nolasa katra piedāvājuma galvenos datus (to skaitā cenu). Uz iesniegtajiem piedāvājumiem parakstās visi izsoles komisijas locekļi.

(4) Tālāko izsoles procedūras daļu komisija veic bez pretendentu un citu piedāvājumu atvēršanā pielaisto personu klātbūtnes.

22.pants. Piedāvājumu izskatīšana, salīdzināšana un novērtēšana

(1) Valsts pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt no pretendentiem paskaidrojumus par viņu iesniegtajiem piedāvājumiem, ja tas nepieciešams piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai.

Piedāvājuma būtībā un cenās nekādi grozījumi nav pieļaujami.

(2) Valsts pasūtītājs ir tiesīgs labot aritmētiskas kļūdas, kas parādās piedāvājumu izskatīšanā, un viņam jāpaziņo pretendentam par visiem labojumiem.

(3) Valsts pasūtītājs var uzskatīt piedāvājumu par atbilstošu vienīgi tad, ja tas atbilst visām izsoles noteikumos norādītajām prasībām.

(4) Valsts pasūtītājs neakceptē piedāvājumu, ja:

1) pretendents nav apliecinājis savu kvalifikāciju;

2) pretendents, kurš iesniedzis piedāvājumu, nepiekrīt aritmētisko kļūdu labojumiem, kurus izdarījis valsts pasūtītājs saskaņā ar šī panta otro daļu.

(5) Valsts pasūtītājam jāsalīdzina un jānovērtē iesniegtie piedāvājumi, kuri bija akceptēti izsolei saskaņā ar izsoles dokumentos paredzētajiem kritērijiem un procedūrām.

(6) Pēc iesniegto piedāvājumu izskatīšanas izsoles komisija sastāda piedāvāto cenu sarakstu, pārbauda iemaksātā nodrošinājuma lielumu un noraida nederīgos piedāvājumus.

(7) Ja tas ir paredzēts izsoles nolikumā, valsts pasūtītājs rod iespēju vietējiem pretendentiem vai arī vietējā ražojuma precēm noteiktā kārtībā gūt priekšrocības izsoles rezultātu aprēķināšanā un visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanā.

(8) Izsoli var uzskatīt par sekmīgu, ja:

1) izsole pabeigta ar visizdevīgāko cenu, ievērojot valsts pasūtītāja noteiktās robežas (ja tādas bija noteiktas);

2) valsts pasūtītājs protokolā atrunā, ka visizdevīgākā cena novērtēta pēc izsoles nolikumā noteiktajiem faktoriem (kritērijiem). Faktoriem jābūt objektīviem un kvantitatīviem, tiem jābūt ar piešķirtu īpatsvaru un novērtētiem naudas izteiksmē.

(9) Novērtējot visizdevīgāko cenu izsolē, valsts pasūtītājam jāņem vērā:

1) preču (pakalpojumu, darbu) kvalitāte, transportēšanas izmaksas un citi saistītie izdevumi, teritoriālie faktori, ietekme uz apkārtējo vidi, preču piegādes un celtniecības pabeigšanas termiņi, preču funkcionālie raksturojumi, preču un celtniecības nodrošinājuma samaksas termiņš;

2) kā izsoles piedāvājuma pieņemšana ietekmēs valsts maksājumu bilanci, valūtas resursus, vietējās ražošanas daļu pasūtījumā, ieskaitot ražošanu, darbu un materiālus; ekonomikas attīstības potenciālu, ieskaitot vietējās investīcijas un citas uzņēmējdarbības aktivitātes, iedzīvotāju nodarbinātību, noteikta produkcijas daudzuma rezervēšanu vietējiem piegādātājiem, jaunas tehnoloģijas ieviešanu, zinātnes attīstību un progresīvas ražošanas iemaņu attīstīšanu.

(10) Izsoles (konkursa) nolikumā valsts pasūtītājam jāparedz, ka viņš izskatīs izsoles (konkursa) piedāvājumus un pieņems lēmumu par līguma slēgšanu ar tādu aprēķinu, lai viņš varētu paziņot par to visizdevīgākā piedāvājuma iesniedzējam pirms piedāvājuma derīguma termiņa izbeigšanās pat tādā gadījumā, kad pirmā visizdevīgākā piedāvājuma iesniedzējs atsakās slēgt līgumu vai arī kādu šajā likumā minēto apstākļu dēļ zaudē tiesības slēgt līgumu. Ja piedāvājumu izskatīšana, salīdzināšana un izvērtēšana prasa ilgāku laiku vai ja nepieciešams veikt pētījumus un eksperimentus, vai arī nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, tad valsts pasūtītājs rezultātus var paziņot vēlākā termiņā, ja tas ir paredzēts izsoles (konkursa) nolikumā.

(11) Ja piedāvājuma iesniedzējam likumā noteiktajā termiņā nav paziņoti izsoles (konkursa) rezultāti, viņam ir tiesības atteikties no līguma parakstīšanas un saņemt atpakaļ nodrošinājumu.

(12) Komisija izvēlas izdevīgāko piedāvājumu un sastāda protokolu. Pārējiem izsoles dalībniekiem, kuri nav saņēmuši darbu vai piegāžu izpildes tiesības, 10 dienu laikā izsniedz atpakaļ nodrošinājumu.

(13) Neatkarīgi no tā, vai pretendents bija vai nebija iesaistīts kvalifikācijas pārbaudes procedūrā, valsts pasūtītājam ir tiesības pieprasīt no pretendenta, kura piedāvājums atzīts par visizdevīgāko, vēlreiz apliecināt savu kvalifikāciju saskaņā ar izsoles nolikumā paredzētajiem kritērijiem. Otrreizējās kvalifikācijas apliecināšanas kritērijiem jābūt fiksētiem izsoles nolikumā. Ja pirms izsoles notikusi kvalifikācijas pārbaudes procedūra, tad otrreizējā apliecinājuma kritērijiem jābūt tādiem pašiem kā pirmajā kvalifikācijas pārbaudes procedūrā.

(14) Ja no pretendenta, kas iesniedzis visizdevīgāko piedāvājumu, ticis pieprasīts otrreizējais kvalifikācijas apliecinājums, bet pretendents to neiesniedz, tad valsts pasūtītājam viņš jāizslēdz no izsoles dalībnieku saraksta un jānosaka visizdevīgākais piedāvājums no atlikušajiem.

(15) Ja izsolē nav iesniegts neviens piedāvājums, tad valsts pasūtītāja darbība ir līdzīga darbībai visu piedāvājumu noraidīšanas gadījumā (šī likuma 23.pants). Ja iesniegts tikai viens piedāvājums, tad valsts pasūtītājs lemj, vai ir iespējama valsts pasūtījuma izdošana šim vienīgajam pretendentam saskaņā ar šī likuma 12.pantu.

23.pants. Visu piedāvājumu noraidīšana

(1) Valsts pasūtītājs ir tiesīgs jebkurā laikā pirms kāda piedāvājuma pieņemšanas noraidīt visus piedāvājumus. Valsts pasūtītājam jāpaziņo katram pretendentam, kas to pieprasa, visu piedāvājumu noraidīšanas iemesls, bet nav nepieciešams to juridiski, ekonomiski vai citādi pamatot.

(2) Paziņojums par visu piedāvājumu noraidīšanu jāizsniedz visiem pretendentiem, kuri iesnieguši piedāvājumus izsolē.

(3) Valsts pasūtītājs var noraidīt visus piedāvājumus arī tad, ja visos iesniegtajos piedāvājumos cena neatbilst valsts pasūtītāja iepriekš noteiktajām robežām (ja tādas bijušas). Šādu robežu lielumu valsts pasūtītājs nedrīkst paziņot pretendentiem pirms izsoles rezultātu publicēšanas.

(4) Valsts pasūtītājs neuzņemas nekādas saistības pret pretendentiem sakarā ar visu piedāvājumu noraidīšanu.

4.nodaļa. Pasūtījuma izdošana uz konkursa pamata

un veicot cenu aptauju

24.pants. Valsts pasūtījuma izdošana uz konkursa pamata

(1) Konkurss var būt atklāts (kad pretendentu loks nav ierobežots) vai slēgts (kad pretendentu loks ir ierobežots).

(2) Lēmumu par slēgta konkursa sarīkošanu valsts pasūtītājs pieņem, ja, izvērtējot iespējamos pretendentus, viņš secina, ka tikai nelielam skaitam no tiem ir pietiekama kvalifikācija sarežģīta valsts pasūtījuma veikšanai. Šie apstākļi jāatspoguļo konkursa dokumentācijā.

(3) Uzaicinājumā iesniegt konkursam priekšlikumus jānorāda šāda informācija:

1) kāda produkcija jāpiegādā vai kādi darbi jāveic, ieskaitot tehniskos raksturojumus;

2) piegādājamās produkcijas vai veicamo darbu izpildes vieta un termiņš;

3) piedāvājumu pieņemšanas termiņš (diena un stunda), pēc kuras nekādus piedāvājumus vairs neņem vērā;

4) kādā veidā un kur var iepazīties ar vispārīgajiem un tehniskajiem darbu veikšanas un produkcijas piegādes nosacījumiem, būvprojektiem un citu dokumentāciju;

5) kādā veidā valsts pasūtītājam, kas organizē konkursu, ir tiesības, slēdzot valsts pasūtījuma līgumu, izvēlēties darbu vai piegāžu veicēju pēc saviem ieskatiem, neņemot vērā pieteiktās cenas.

(4) Konkursu organizējot, jānosaka, ir vai nav iemaksājams piedāvājuma nodrošinājums.

(5) Uzaicinājums piedalīties atklātā konkursā publicējams presē. Uzaicinājums piedalīties slēgtā konkursā jāizsūta ierakstītā vēstulē lielākam pretendentu skaitam (vismaz trijiem), ja tas ir iespējams.

(6) Valsts pasūtītājs nosaka faktorus (kritērijus), pēc kuriem novērtēs piedāvājumus, un katra faktora īpatsvaru, kā arī faktoru izmantošanas metodi piedāvājuma novērtēšanā.

(7) Konkursa piedāvājumu atvēršanas dienā komisijai jāparakstās uz iesniegtajiem rakstiskajiem piedāvājumiem un jāsastāda piedāvājumu saraksts.

(8) Pēc uzaicinājumā noteiktās dienas un stundas komisija jaunus piedāvājumus vai papildu paziņojumus no konkursa dalībniekiem nepieņem. Komisijai un valsts pasūtītājam ir tiesības prasīt no konkursa dalībniekiem mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus attiecībā uz viņu iesniegumiem.

(9) Izvērtējot konkursā iesniegtos piedāvājumus, valsts pasūtītājs izvēlas izdevīgākos piedāvājumus. Pie tam viņš var ņemt vērā ne vien pieteiktās zemākās darbu vai piegāžu izpildes cenas, bet arī uzņēmēja uzticamību, viņa agrāk izpildīto darbu un piegāžu kvalitāti, piedāvātās produkcijas īpašības, darbu izpildes steidzamību, kā arī valsts tautas saimniecības intereses. Šajos gadījumos protokolā vai lēmumā jāuzrāda motīvi, kādēļ izraudzīti konkrēti piegādātāji vai uzņēmēji. Ja konkursā iesniegts tikai viens darbu vai piegāžu izpildes piedāvājums un ja tas ir izdevīgs un atbilst konkursa nosacījumiem, tad valsts pasūtītājs darbu vai piegāžu izpildi var uzticēt fiziskajai vai juridiskajai personai, kura šo piedāvājumu iesniegusi.

(10) Pēc tam, kad valsts pasūtītājs izvēlējies vienu vai vairākus izdevīgākos piedāvājumus, viņam ir tiesības rīkot sarunas ar šo piedāvājumu iesniedzējiem, lai precizētu piedāvājumu detaļas un lai uzzinātu pretendentu domas par iespējām daļēji grozīt viņu iesniegtos risinājumus. Ir jānodrošina šo sarunu konfidencialitāte.

(11) Pēc izdevīgāko piedāvājumu izskatīšanas un sarunu (ja tādas notikušas) rezultātu analīzes valsts pasūtītājs izvēlas sev visizdevīgāko risinājumu, izstrādā izsoles nolikumu un uz tā pamata izsludina izsoli, dodot iespēju tajā piedalīties arī citiem pretendentiem, kuri nebija iesnieguši piedāvājumus konkursam.

(12) Pretendentam, kas nepiekrīt valsts pasūtītāja izstrādātajam izsoles nolikumam, ir tiesības atsaukt savu tālāko līdzdalību konkursā, nezaudējot iemaksāto nodrošinājumu.

25.pants. Cenu aptauja

(1) Valsts pasūtītājam jāpieprasa informācija par cenu no lielāka potenciālo piegādātāju (darbu izpildītāju) skaita. Katram no šiem piegādātājiem (darbu izpildītājiem) uzaicinājumā ir jāpaskaidro, vai viņa nosauktā cena attieksies tikai uz pašu preci (darbu, pakalpojumu), vai arī tajā jāietver citi izmaksu elementi, piemēram, transporta un apdrošināšanas izdevumi, muitas tarifi un nodokļi.

(2) Katram pretendentam, no kura pieprasīta minētā informācija, ir atļauts paziņot tikai vienu cenu un nav atļauts to mainīt. Nekādas sarunas starp valsts pasūtītāju un pretendentu attiecībā uz viņa paziņoto cenu nav pieļaujamas.

(3) Tiesības slēgt valsts pasūtījuma līgumu jāpiešķir tam, kurš paziņojis visizdevīgāko cenu.

5.nodaļa. Līgumu slēgšana un norēķini

26.pants. Valsts pasūtījuma līguma saturs

(1) Līguma slēgšanas mērķis ir noteikt visas tiesiskās, mantiskās, finansiālās un citas attiecības, kādas var rasties, veicot darbus, pakalpojumus vai piegādes valsts vai pašvaldības vajadzībām.

(2) Līguma projektu rakstveidā sastāda un iesniedz valsts pasūtītājs. Līguma projektu vai tā galvenos principus var iekļaut izsoles (konkursa) nolikumā.

(3) Līgumā ir obligāti jāparedz:

1) līgumslēdzējas puses;

2) līguma priekšmets (kādi darbi vai piegādes ir jāpilda, to apjoms, cenas, izpildes termiņi un samaksas kārtība), kā arī kontroles kārtība;

3) darbu vai piegāžu izpildes un pieņemšanas nosacījumi saskaņā ar šī likuma prasībām;

4) līgumslēdzējpušu atbildība par līguma nosacījumu neizpildīšanu;

5) valsts pasūtītāja augstākstāvošā institūcija, bez kuras apstiprinājuma līgums nav spēkā (ja šāds apstiprinājums ir nepieciešams);

6) līguma grozīšanas un laušanas kārtība.

(4) Puses, kuras paraksta līgumu, nodrošina preču vai pakalpojumu atbilstības novērtējumu obligātajās sfērās (cilvēku dzīvības, veselības, kā arī apkārtējās vides aizsardzība) atbilstoši valsts pasūtītāja norādītajiem standartiem šajās jomās.

27.pants. Valsts pasūtījuma līgumu slēgšanas un apstiprināšanas kārtība

(1) No valsts vai pašvaldības puses līgumattiecībās ar valsts pasūtījuma izpildītāju stājas valsts pasūtītājs.

(2) Izņemot gadījumus, kad valsts pasūtītājs izmanto savas šā likuma 23.pantā paredzētās tiesības noraidīt visus piedāvājumus, viņš nedrīkst atteikties no valsts pasūtījuma līguma slēgšanas ar visizdevīgākā piedāvājuma iesniedzēju, ja pēdējais ievērojis visas šī likuma un likumpakārtoto aktu prasības.

(3) Līgums par darbu vai piegāžu izpildi ir jānoslēdz 10 dienu laikā, skaitot no tās dienas, kad izpildītājs saņēmis rakstisku paziņojumu par darbu vai piegāžu izpildes tiesību piešķiršanu un līguma projektu, ja pasūtītājs nav noteicis citu termiņu. Ja darbu vai piegāžu izpildītājs šajā termiņā līgumu nenoslēdz vai arī ja viņš neiemaksā līguma nodrošinājumu līgumā noteiktajā termiņā (ja tāds nodrošinājums līgumā paredzēts), viņš zaudē iemaksāto izsoles nodrošinājumu, un tiek uzskatīts, ka viņš ir atteicies no darbu vai piegāžu pildīšanas.

28.pants. Līgumu pildīšanas noteikumi

(1) Pasūtītājam līgumā paredzētajā termiņā jāpieņem no izpildītāja tā veiktais darbs vai piegādātās preces un pēc tam jāsamaksā nolīgtā cena. Par pieņemšanu jāsastāda akts, kuru paraksta abas līgumslēdzējas puses. Aktā jānorāda preču (darbu, pakalpojumu) kvalitāte, minot defektus, kuri nav par iemeslu preču (darbu, pakalpojumu) nepieņemšanai, kā arī šo defektu novēršanas kārtība un termiņi.

(2) Valsts pasūtītājam aizliegts:

1) pieņemt naudu līgumā paredzēto preču, darbu vai pakalpojumu vietā;

2) pieņemt preces, darbus vai pakalpojumus, kas neatbilst līguma nosacījumiem;

3) noraidīt darbus vai piegādes, kas izpildīti atbilstoši līguma nosacījumiem.

(3) Katra līgumslēdzējpuse ir mantiski atbildīga par līguma neizpildīšanu vai nepienācīgu izpildīšanu tās vainas dēļ.

29.pants. Norēķini par valsts pasūtījuma izpildi

(1) Norēķinu kārtība jāparedz valsts pasūtījuma līgumā.

(2) Pēc valsts pasūtījuma izpildes pasūtītājs līgumā noteiktajā laikā, bet ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad valsts pasūtījumu pasūtītājs pieņēmis kā izpildītu, veic visus norēķinus, ieskaitot naudas pārskaitīšanu. Ja līgums noslēgts uz vairākiem gadiem, tad norēķins jāsastāda atsevišķi par katru budžeta gadu.

(3) Kamēr vēl piegādātājs (darbu izpildītājs) nav saņēmis samaksu, viņam ir tiesības iesniegt pasūtītājam savus iebildumus par norēķina pareizību. Iesniedzot iebildumus, izpildītājs nezaudē tiesības uz samaksu, kura viņam pēc sastādītā norēķina pienākas.

(4) Ja izpildītājs šajā punktā paredzētajā termiņā nav iesniedzis iebildumus par iesniegto norēķinu, šis norēķins nav apstrīdams. Ja izpildītājs šajā termiņā iesniedzis iebildumus par norēķinu pareizību, tad pasūtītājs, kurš norēķinu izsniedzis, pārskata norēķinu un paziņo izpildītājam par rezultātiem divu mēnešu laikā.

6.nodaļa. Strīdu izskatīšanas kārtība

30.pants. Sūdzības sakarā ar amatpersonu rīcību valsts pasūtījuma izdošanā

(1) Katram pretendentam, kurš uzskata, ka valsts pasūtītājs, pārkāpjot šī likuma nosacījumus valsts pasūtījuma izdošanas norisē, sagādājis viņam zaudējumus vai nodarījis citu kaitējumu, ir tiesības iesniegt sūdzību, izņemot šī panta otrajā daļā minēto.

(2) Sūdzības var iesniegt pakļautības kārtībā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par sūdzību izskatīšanu sakarā ar valsts pasūtījumu izdošanu.

(3) Par valsts pasūtītāja darbībām pretendents var iesniegt tiesā šādas sūdzības:

1) par valsts pasūtījuma izdošanas metodes izvēli;

2) par piedāvājumu salīdzināšanas un novērtēšanas metožu un kritēriju izvēli;

3) par ierobežojumu noteikšanu atkarībā no pretendenta valstiskās piederības;

4) par visu piedāvājumu noraidīšanu;

5) par pretendentu kvalifikācijas pārbaudes metožu un kritēriju izvēli;

6) par konkursa rīkošanu slēgta konkursa formā.

(4) Valsts un pašvaldību lēmumus par pakļautības kārtībā iesniegto sūdzību izskatīšanu var pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā.

31.pants. Sūdzības sakarā ar valsts pasūtījuma līguma pildīšanu

Sūdzības par valsts institūcijas vai amatpersonas rīkojumiem, vilcināšanos vai dienesta pienākumu neizpildīšanu darbu un piegādes līguma pildīšanas gaitā iesniedzamas kārtībā, kādu nosaka likums “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 130.nr.).

32.pants. Sūdzības un prasības sakarā ar norēķiniem

(1) Par norēķina un pārskatītā norēķina neizsniegšanu noteiktajā laikā vai arī par pārskatītā norēķina nepareizu sastādīšanu piegādātājam (darbu izpildītājam) ir tiesības iesniegt sūdzību pakļautības kārtībā vai arī celt prasību tiesā kā par dokumentu un visu viņam pienākošos naudas summu izsniegšanu, tā arī zaudējumu atlīdzību, kuri radušies valsts pasūtītāja vai tā amatpersonas nepareizas rīcības, vilcināšanās vai bezdarbības rezultātā.

Sūdzībā par pārskatīto norēķinu nevar celt prasības, kuras nebija minētas iebildumos pret pirmatnējo norēķinu.

(2) Sūdzības vai prasības iesniedzamas šādos termiņos:

1) ja norēķins nemaz nebūtu izsniegts izpildītājam, — mēneša laikā no tās dienas, kurā izbeidzas norēķina paziņošanai noteiktais termiņš;

2) ja pēc izpildītāja iesniegtiem iebildumiem par norēķinu nebūtu izsniegts pārskatītais norēķins, — mēneša laikā no tās dienas, kad izbeidzas pārskatītā norēķina izsniegšanas termiņš;

3) ja izpildītājs nav apmierināts ar izsniegto pārskatīto norēķinu, — mēneša laikā no pārskatītā norēķina paziņošanas dienas.

(3) Ja piegādātājs (darbu izpildītājs) ir iesniedzis sūdzību pakļautības kārtībā, tad viņš nevar celt prasību tiesā; bet ja viņš, kamēr vēl nav saņēmis samaksu, atsauc pakļautības kārtībā iesniegto sūdzību pirms tās izspriešanas, tad viņš var celt prasību tiesā, kamēr vēl nav saņēmis samaksu. Apstrīdot pakļautības kārtībā iesniegtas sūdzības izlemšanu, piegādātājs (darbu izpildītājs) var griezties tiesā viena mēneša laikā pēc lēmuma saņemšanas par šo sūdzību.

(4) Iesniedzot prasību tiesā, piegādātājs (darbu izpildītājs) var apstrīdēt gan pašu norēķinu, gan arī visas nepareizības un nelikumības, kas būtu pieļautas sakarā ar līguma pildīšanu un norēķināšanos. Ja piegādātājs (darbu izpildītājs) par viņam izsniegto norēķinu ir iesniedzis pakļautības kārtībā savus iebildumus, tad, griežoties pēc tam ar prasību tiesā, viņš nevar celt tādus prasījumus, kas nebūtu minēti viņa iesniegtajos iebildumos.

(5) Prasība iesniedzama tajā tiesā, kuras piekritībai pakļauta attiecīgā valsts institūcija, ja līgumā nav paredzēta cita tiesa.

(6) Prasības iesniegšana tiesā neaptur valsts institūcijas vai amatpersonas rīcību, kamēr nav taisīts tiesas spriedums.

(7) Ja izpildītājam izsniegtā norēķinā vēlāk atrasta kāda kļūda vai nepareizība, tad valsts pasūtītājs iesniedz izpildītājam jaunu, izlabotu norēķinu ar priekšlikumu atmaksāt pārmaksāto summu. Ja izpildītājs neatmaksā šo summu, tad valsts pasūtītājs ir tiesīgs celt prasību tiesā sešu mēnešu laikā, skaitot no atmaksas pieprasīšanas dienas.

7.nodaļa. Kontroles jautājumi

33.pants. Uzraudzība, kontrole un atbildība

(1) Uzraudzību un kontroli par tiesību aktu, valsts un pašvaldību interešu ievērošanu valsts pasūtījuma izdošanas norisēs ministrijās un pašvaldībās veic Ministru kabinets, Valsts kontrole un attiecīgās pašvaldības.

(2) Valsts kontroles galvenās funkcijas attiecībā uz valsts pasūtījumu norisēm ir šādas:

1) ne retāk kā vienu reizi divos gados dokumentāri pārbaudīt valsts pasūtījumu izdošanas norises ministrijās, pilsētu, rajonu un pagastu pašvaldībās, kā arī šo norišu kontroles gaitu no attiecīgo institūciju vadības puses;

2) neatkarīgi no šī panta otrās daļas 1.punktā minētajām pārbaudēm izlases veidā pārbaudīt valsts pasūtījuma izdošanu lielākiem pasūtījumiem, kā arī tādiem pasūtījumiem, par kuriem izcēlušās diskusijas vai ienākušas sūdzības;

3) par pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem ziņot atklātībai; vajadzības gadījumā iesniegt ziņojumus tiesību sargāšanas institūcijām.

(3) Ministru kabineta galvenās funkcijas attiecībā uz valsts pasūtījuma uzraudzību un kontroli ir šādas:

1) sekot valsts pasūtījumu izdošanas norisēm, analizēt attiecīgos statistikas datus, reizi ceturksnī apkopot informāciju par valsts un pašvaldību pasūtījumu apjomiem un izpildes gaitu;

2) analizējot šī likuma un tam pakārtoto likumdošanas aktu darbību, ja nepieciešams, sagatavot izmaiņas minētajos likumdošanas aktos;

3) valsts pasūtījuma un tā juridiskā nodrošinājuma jautājumos uzturēt sakarus ar attiecīgajām Baltijas valstu, citu valstu un starptautiskajām institūcijām;

4) sniegt metodisku palīdzību un konsultācijas valsts pasūtītājiem, piegādātājiem un darbu izpildītājiem, kā arī rīkot viņiem apmācības.

(4) Izsoles (konkursa) komisiju un citas amatpersonas, kas tieši sagatavo un veic valsts pasūtījumu izdošanas procedūras, ieceļ valsts pasūtītāja institūcijas vadītājs. Minētās amatpersonas rīkojas stingrā saskaņā ar šo likumu un attiecīgajiem likumpakārtotajiem aktiem, kā arī atbild par šo aktu un valsts (pašvaldības) interešu ievērošanu.

(5) Valsts pasūtītāja iecelto izsoles (konkursa) komisiju locekļi un citas amatpersonas, kas piedalās valsts pasūtījumu izdošanas procedūru sagatavošanā un realizēšanā, ir atbildīgas par šī likuma un tiesību aktu neievērošanu, kas kavē šī likuma 2.pantā minēto mērķu sasniegšanu. Minēto amatpersonu kriminālatbildība iestājas, ja nodarīts kaitējums valsts (pašvaldības) interesēm vai kavēta brīva konkurence šādu darbību rezultātā:

1) valsts pasūtījumu izdošana bez izsoles (konkursa) gadījumos, kad likums prasa izsoles (konkursa) rīkošanu, vai arī nepamatota citu metožu nekā izsole izmantošana;

2) nepamatota slēgtas izsoles (konkursa) rīkošana vai pretendentu loka sašaurināšana;

3) nevienlīdzīgu apstākļu radīšana pretendentiem (radot vienam vai dažiem pretendentiem labvēlīgākus apstākļus) informācijas saņemšanā, piedāvājuma dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas termiņos, pretendentu atlases un piedāvājumu vērtēšanas kritēriju piemērošanā;

4) valsts pasūtījuma izdošanas procesu atklātuma un publiskuma nenodrošināšana;

5) konfidencialitātes noteikumu neievērošana;

6) nepilnīga vai sagrozīta valsts pasūtījuma izdošanas procesu dokumentēšana, vai arī šīs dokumentācijas nesaglabāšana.

8.nodaļa. Pārejas noteikumi

(1) Ministru kabinetam iesniegt Saeimai atbilstošus projektus grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā jautājumos, kas saistīti ar šī likuma darbību.

(2) Valsts kontrolei iesniegt Saeimai projektu grozījumiem likumā “Par Valsts kontroli” (Latvijas Vēstnesis, 1993, 101.nr.), kas saistīti ar šī likuma darbību.

(3) Noteikt, kam šī likuma 22.panta septītā daļa ir spēkā Eiropas līgumā noteiktā pārejas perioda laikā.

(4) Noteikt, ka ar šī likuma spēkā stāšanos zaudē spēku Ministru kabineta 1994.gada 1.marta noteikumi nr.60 “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 36.nr.).

 

 

Par likumprojektu

Valsts pasūtījuma jautājumus valstī pašreiz regulē Ministru kabineta 1994.gada 1.marta noteikumi nr.60 “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām”. Šie noteikumi ir bāzēti galvenokārt uz pirmskara Latvijas 1927.gada likumu, kurā tika izdarītas izmaiņas, tos iespēju robežās piemērojot pašreizējiem apstākļiem. Taču noteikumi pilnībā neatbilst starptautiskajām prasībām, jo tajos nav ietvertas tādas normas kā pretendentu kvalifikācijas noteikšanas kārtība, atklātuma nodrošināšana un citas.

Tā kā valsts pasūtījuma jautājumu sakārtošana valstī atbilstoši starptautisko normu prasībām ir viens no noteikumiem integrācijai Eiropas Savienībā, tad Ekonomikas ministrijas vadībā tika izveidota darba grupa, kura izstrādāja starptautiskām prasībām atbilstošu likumprojektu.

Likumam jānodrošina racionāla valsts budžeta līdzekļu izmantošana, konkurences brīvība un vienādas tiesības visiem potenciālajiem piegādātajiem, kā arī atklātums, kas nepieciešams valsts institūciju autoritātes celšanai. Pēc Eiropas Savienības ekspertu aprēķiniem efektīva konkurence šajā jomā varētu dot budžetam 5—10% ietaupījuma no summām, kas paredzētas iepirkumam valsts vajadzībām.

Atšķirībā no pašreiz spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām” šis likums “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” attiecās arī uz pašvaldību budžetiem, lai nodrošinātu visu budžetu līdzekļu ekonomiju valstī.

Likumprojektā ir iestrādātas normas, kuras nav Ministru kabineta noteikumos, bet kuru izmantošana ir lietderīga, sevišķi pašreizējos Latvijas apstākļos:

— par prasībām pretendentu kvalifikācijai un par kvalifikācijas noteikšanas kārtību;

— par pretendentu atlases procedūrām un kritērijiem;

— par darbu un piegāžu izdošanas dokumentēšanu;

— par noteikumiem, kādos gadījumos drīkst vienkāršot izsoles procedūru;

— par valodām, kādās jāiesniedz piedāvājumi;

— par pārsūdzības izskatīšanas kārtību;

— par institūcijām, kas uzrauga šā likuma piemērošanu.

Latvijas likumdošanas aktiem šajā jomā, kas saistīta ar lielu materiālu vērtību apgrozību, jābūt pilnīgiem, pēc iespējas neatstājot nenormētus jautājumus, un tādēļ mūsu likumam par pamatu tika ņemts ANO parauglikums, piemērojot to Latvijas apstākļiem.

Balstoties uz ANO parauglikumu un starptautisko ekspertu ieteikumiem, likumdošanas normu komplekss par valsts pasūtījumu jaunajā normatīvo aktu sistēmā būs sadalīts 3 hierarhiskos līmeņos:

1. Saeimā pieņemts likums, kas pilnībā satur vispārējos noteikumus un ierobežojumus, bet kurā atsevišķas procedūras tiek normētas īsi un koncentrēti, ar norādēm uz Ministru kabineta noteikumiem.

2. Pēc likuma pieņemšanas Saeimā tiks izstrādāti un Ministru kabinetā apstiprināti noteikumi par atsevišķām procedūrām un citiem jautājumu kompleksiem:

— Noteikumi par izsolēm,

— Noteikumi par konkursiem,

— Noteikumi par valsts pasūtījuma izdošanas procesa dokumentēšanas kārtību.

3. Lai precīzi un pareizi varētu izpildīt likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktās procedūras, ir paredzēts izstrādāt Finansu ministrijas apstiprinātas instrukcijas:

— par rīkojamo izsoļu (konkursu) izziņošanas kārtību,

— par izsoles (konkursa) piedāvājumu iesniegšanas kārtību,

— par norēķinu kārtību.

Darba grupai jau ir iestrādes Ministru kabineta noteikumiem un Finansu ministrijas instrukcijām.

Likumprojekta sagatavošanā palīdzību sniedza Pasaules Bankas konsultanti, UNDP, Amerikāņu juristu asociācija, EFTA, OECD/Sigma, Norvēģijas Karaliskā rūpniecības un enerģētikas ministrija. No visām šīm organizācijām ir saņemti atzinumi, kuros samērā pozitīvi novērtēts izstrādātais likumprojekts, un mēs esam pamatā daļēji ņēmuši vērā šo organizāciju ieteikumus, strādājot pie likumprojekta.

Likumprojekts saskaņots ar Pašvaldību savienību. Eiropas integrācijas birojs atzinis likumprojekta atbilstību Eiropas Savienības prasībām.

Likumprojekta normas ir saskaņotas ar atjaunoto 1937.gada Civillikumu, ņemot vērā, ka minētā likuma 2212.punkta III daļa paredz: “Darbiem un piegādēm valsts vajadzībām jāpiemēro likumi par valsts darbiem un piegādēm”.

1995.gada 19.decembrī Ekonomikas ministrs J.Zvanītājs