Dokuments nr.160

Par grozījumu Latvijas Kriminālkodeksā apžēlošanas jautājumā

Saeimas Prezidijam

Valsts prezidenta tiesības apžēlot ir noteiktas Latvijas Republikas Satversmē. Apžēlošana ir konstitucionālo tiesību institūts, un uz to attiecināmi konstitucionālo tiesību vispārējie principi.

Satversmes 45. pants nosaka, ka “Valsts prezidentam ir tiesība apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Šīs apžēlošanas tiesības neattiecas uz gadījumiem, kuriem likums paredz citu apžēlošanas kārtību.”

Latvijas Kriminālkodeksa 23. panta ceturtajā daļā noteikts, ka nāves sodu apžēlošanas kārtībā var aizstāt ar mūža ieslodzījumu. Taču šīs normas atrašanās Kriminālkodeksā var radīt maldīgu iespaidu, ka apžēlošana ir krimināltiesību institūts un uz to ir attiecināmi krimināltiesību vispārējie principi, tāpēc, lai izvairītos no pārpratumiem, būtu nepieciešams izslēgt Kriminālkodeksa 23. panta ceturto daļu.

Jautājumi, kas saistīti ar apžēlošanu, savukārt, būtu regulējami atsevišķā likumā.

Ņemot vērā minēto, Juridiskā komisija ir izstrādājusi un saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu iesniedz likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”.

Juridiskā komisija lūdz rast iespēju nodot minēto likumprojektu tai kā atbildīgajai komisijai un saskaņā ar Kārtības ruļļa 86. panta pirmās daļas otro teikumu virzīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā, kā arī saskaņā ar Kārtības ruļļa 92. panta pirmo daļu atzīt likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā” par steidzamu.

Pielikumā:

Ar cieņu, —

1996. gada 8. janvarī Juridiskās komisijas priekšsēdētājs

Juris Kaksītis

Latvijas Kriminālkodeksa 23. panta spēkā esošā redakcija:

23. pants. Brīvības atņemšana

Brīvības atņemšana ir personas piespiedu turēšana ieslodzījumā atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai.

Brīvības atņemšanu nosaka uz laiku no sešiem mēnešiem līdz piecpadsmit gadiem, bet par sevišķi smagiem noziegumiem — uz laiku līdz divdesmit gadiem.

Krimināllikumā īpaši paredzētos gadījumos brīvības atņemšanu var noteikt uz visu mūžu (mūža ieslodzījums).

Nāves sodu apžēlošanas kārtībā var aizstāt ar mūža ieslodzījumu.

Saskaitot brīvības atņemšanas sodus pēc vairākiem spriedumiem, izņemot mūža ieslodzījumu, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus.

Nosakot brīvības atņemšanu personai, kas līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, soda laiks nedrīkst pārsniegt desmit gadus.

Brīvības atņemšanas laiku nosaka gados, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad to nosaka arī dienās.

Brīvības atņemšanas iestāžu veidus un brīvības atņemšanas soda izciešanas kārtību nosaka Latvijas Sodu izpildes kodekss.

Grozījuma projekts:

Izdarīt Latvijas Kriminālkodeksā šādu grozījumu:

Izslēgt 23. panta ceturto daļu.

Pārejas noteikumi

1. Līdz dienai, kad stājas spēkā likums par apžēlošanu, personām, kuras notiesātas ar nāves sodu un attiecībā uz kurām spriedums stājies likumīgā spēkā, nāves sodu apžēlošanas kārtībā var aizstāt tikai ar mūža ieslodzījumu. Šī kārtība attiecas arī uz tiem apžēlošanas lūgumiem, kas iesniegti līdz 1995. gada 31. oktobrim un nav izskatīti.

2. Ministru kabinetam līdz 1996. gada 1. jūnijam iesniegt Saeimai likumprojektu par apžēlošanu.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.