Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Iepriecinoša tendence: nemitīgi palielinās augstskolu un studētgribošo jauniešu skaits. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.01.1996., Nr. 6 (491) https://vestnesis.lv/ta/id/38506

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Vēl šajā numurā

12.01.1996., Nr. 6 (491)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ministriju ziņas

Iepriecinoša tendence: nemitīgi palielinās augstskolu un studētgribošo jauniešu skaits

Pēdējos gados augstākajā izglītībā ir notikušas būtiskas pārmaiņas. Salīdzinoši īsā laikā ir radušās daudzas jaunas augstskolas. Latvijā pašlaik ir 28 augstskolas — 17 valsts un 11 privātās licencētās augstskolas. Augstskolās ir izstrādātas jaunas studiju programmas un pilnveidotas esošās, kā arī izveidoti jauni studiju virzieni atbilstoši jaunajai ekonomiskajai situācijai. Ir nodibināts augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas centrs un sadarbībā ar pārējām Baltijas valstīm uzsākta kvalitātes vērtēšanas un akreditācijas sistēmas ieviešana Latvijā. Nupat ir pieņemts Augstskolu likums, kas paredz jaunas institūcijas — Augstskolu padomes — izveidi, ierādot tai svarīgu lomu augstskolu attīstības sekmēšanā.

Lai detalizēti izpētītu pārmaiņu rezultātā radušos jauno situāciju un iegūtu pilnīgu, ar skaitļiem pamatotu priekšstatu par to, Izglītības un zinātnes iestāžu pārvalde ir veikusi datu apkopošanu un analīzi par uzņemšanas rezultātiem augstskolās 1995./96. mācību gadā. Pašlaik tiek gatavots detalizēts pārskats.

Šī apskata uzdevums ir iepazīstināt lasītājus ar veiktā darba galvenajiem secinājumiem, no kuriem daži, kā mums šķiet, ir visai interesanti vai pat pārsteidzoši.

Pirmais. Pēc studentu skaita samazinājuma, kas bija vērojams pirms dažiem gadiem, konstatēts straujš uzņemto studentu skaita pieaugums 1995./96. mācību gadā. Valsts un privātajās augstskolās kopā uzņemti 13 705 studenti, kas ne tikai pārsniedz iepriekšējā gada rādītāju par 36 procentiem, bet ir arī rekordskaitlis Latvijas vēsturē. Šogad augstskolās iestājušies 23 procenti no visiem valstī dzīvojošiem attiecīgā gadagājuma cilvēkiem. Šādai tendencei saglabājoties, turpmākajos gados Latvijā sagaidāms būtisks studentu kopējā skaita pieaugums. Uz 1995. gada 1. oktobri Latvijā bija 46 171 students, tas ir, 183 studenti uz 10 000 iedzīvotājiem. Atbilstoši šim rādītājam mēs atrodamies bijušā, tā dēvētā Austrumeiropas valstu bloka priekšgalā, tajā pašā laikā pagaidām atpaliekot no Eiropas attīstītākajām valstīm, kur šis rādītājs sasniedz 250—300 vai pat vairāk.

Otrais. 1995./96. m.g. augstskolās uzņemti gandrīz 73 procenti no visiem vidusskolu beigušajiem šajā gadā. Tas ir ļoti augsts rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Ņemot vērā vidējo konkursu valstī, var uzskatīt, ka gandrīz visi šī gada vispārizglītojošo vidusskolu absolventi ir vēlējušies iestāties augstskolā. No vienas puses, tas liecina, ka skolēni pietiekami labi orientējas esošajā ekonomiskajā situācijā un mācības vidusskolā turpina galvenokārt tie, kas gatavojas iestāties augstskolā. No otras puses, tas ir pierādījums tam, ka vidusskolas reāli sāk pildīt savu galveno uzdevumu — sagatavot skolēnu studijām augstskolā.

Trešais. Gandrīz puse (45 procenti) no šajā gadā ieskaitītajiem studentiem augstskolās ir uzņemti maksas studijās. Valsts augstskolās par mācību maksu ir ieskaitīti 35 procenti, bet privātajās augstskolās — 10 procenti no kopējā uzņemto studentu skaita valsts un privātajās augstskolās. Vairāk nekā puse no uzņemto skaita par mācību maksu ir trijās valsts augstskolās — Rīgas Aviācijas universitātē (69 procenti), Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā (66 procenti) un LU (56 procenti). No studiju virzieniem visaugstākais maksas grupu īpatsvars ir ekonomikā un tiesību zinātnēs, kur arī bija vislielākais studētgribētāju skaits. Jāatzīmē gan, ka maksa valsts augstskolās ir daļēja, kas nesedz visus izdevumus. Atkarībā no augstskolas un studiju virziena pašlaik tā ir 120—400 latu gadā.

Tas, ka ļoti daudzi cilvēki, ņemot vērā mūsu pieticīgo materiālo stāvokli, ir gatavi maksāt par izglītību, jāatzīmē kā ļoti pozitīva parādība. Tajā pašā laikā kā mazāk pozitīvs jāatzīst fakts, ka Latvija pašlaik virzās uz maksas augstāko izglītību. Mūsuprāt, tas ir viens no svarīgākajiem aspektiem, kas jāņem vērā, izstrādājot un īstenojot augstākās izglītības stratēģiju Latvijā. Droši vien optimāls risinājums būtu samērojama valsts finansētas un maksas augstākās izglītības ieguves iespēju nodrošināšana.

Ceturtais. Analizējot uzņemto studentu skaitu pēc izglītības, jāsecina, ka vispārizglītojošo vidusskolu ir beiguši 72 procenti, vidējo speciālo izglītības iestādi — 17 procenti, arodvidusskolu — 4 procenti, augstskolu — 7 procenti no uzņemto studentu kopskaita. Tātad vidēji katrs piecpadsmitais 1995./96. m.g. 1. kursā uzņemtais students ir ar augstāko izglītību. Vairākās augstskolās šis rādītājs ievērojami pārsniedz vidējo. Piemēram, LU — ar augstāko izglītību ir katrs piektais students, Liepājas Pedagoģiskajā augstskolā — katrs septītais, Latvijas Policijas akadēmijā — katrs devītais. Turklāt izglītības iestādi šajā gadā beiguši tikai 62 procenti no uzņemtajiem, pārējie — attiecīgo izglītību ieguvuši iepriekšējos gados.

Tas viss liecina, ka cilvēki ir sākuši novērtēt izglītības nozīmi jaunajā tirgus ekonomikas situācijā, izlemjot papildināt savu izglītību vai arī iegūt otru augstāko izglītību, uzskatot, ka iepriekšējos gados iegūtā izglītība nav pietiekami konkurētspējīga mūsdienu apstākļos.

Piektais. Viens no svarīgākiem faktoriem izvēlei, kurā augstskolā studēt, ir attālums no studenta dzīvesvietas līdz augstskolai. Vērojama tendence izvēlēties savas pilsētas vai dzīvesvietai tuvāko augstskolu. Piemēram, 62 procenti no visiem rēzekniešiem, kuri šogad uzņemti augstskolās, ir iestājušies Rēzeknes Augstskolā. No Rēzeknes rajona tādi ir 53 procenti, bet studenti no Latgales novada rajoniem veido 86 procentus no visa RA uzņemto kontingenta. Līdzīgas sakarības ir raksturīgas arī Daugavpils Pedagoģiskajai universitātei un Liepājas Pedagoģiskajai augstskolai. Pat LLU, kas atrodas samērā tuvu Rīgai, vērojama līdzīga, tikai mazāk izteikta tendence. 46 procenti no visiem augstskolās uzņemtajiem jelgavniekiem ir ieskaitīti savas pilsētas augstskolā.

Vispārinot teikto, jākonstatē spilgti izteikta sakarība — jo tuvāk kāds rajons (pilsēta) atrodas atiecīgai augstskolai, jo lielāks skaits studentu no šī rajona (pilsētas) studē augstskolā. Pēc mūsu domām, tas saistīts galvenokārt ar ekonomiska rakstura apsvērumiem, jo samazinās izdevumi dzīvošanai, uzturam, ceļam. Šis ir būtisks atzinums, ko nepieciešams ņemt vērā, attīstot ideju par reģionālo augstskolu izveidi Latvijā. Kā zināms, ir izveidotas darba grupas, kas jau izstrādā Ventspils un Vidzemes reģionālo augstskolu izveides projektus.

Sestais. Gandrīz 15 procenti no studentu kopskaita 1995./96. m.g. studē grupās ar krievu mācību valodu. Salīdzinājumam var atzīmēt, ka 1992./93. m.g. šī attiecība bija 34 procenti. Tātad redzama izteikta tendence pārejai uz valsts valodu augstākajā izglītībā, lai gan dažādās augstskolās ir atšķirīga situācija. Mācības tikai valsts valodā notiek 8 valsts augstskolās, 6 valsts augstskolās mācības krievu valodā notiek samērā nelielam studentu skaitam (2—14 procenti), vienā augstskolā (DPU) krievu valodā mācās ievērojama daļa studentu (34 procenti), bet RAU mācības galvenokārt (87 procenti) notiek krievu valodā. Tā ir vienīgā valsts augstskola, kurai paredzamas nopietnas problēmas pārejā uz latviešu valodu tuvākajā laikā. Lai risinātu šo jautājumu, RAU ir nepieciešams izstrādāt speciālu programmu, kurā būtu paredzēts stingri pa posmiem noteiktos termiņos mērķa sasniegšanai īstenot konkrētus pasākumus.

Kopumā visas minētās tendences augstākajā izglītībā jāvērtē kā pozitīvas un ļoti cerīgas gan no augstskolu attīstības, gan no visas valsts vispārējās attīstības viedokļa. Lielais daudzums studētgribētāju un uzņemto studentu skaits palielinās izglītotu cilvēku īpatsvara pieaugumu sabiedrībā, kas, protams, ir jebkuras valsts ekonomiskā uzplaukuma priekšnoteikums.

Nobeigumā jāatzīmē, ka visi šie secinājumi balstās tikai uz kvantitatīvo rādītāju analīzi. Augstākās izglītības kvalitāte ir ne mazāk svarīga, taču vienlaikus arī sarežģīta problēma, kas tiks izvērtēta augstskolu akreditācijas rezultātā.

Anatolijs Melnis,

Izglītības un zinātnes ministrijas iestāžu pārvaldes vadītāja vietnieks

IZM skolas 1995./1996. mācību gadā

Skolēnu skaits IZM skolās 1995./1996. mācību gadā

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas

informācijas centra datiem

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!