Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 6.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse

Sēdes vadītāja. Apiņa kungs, cik es sapratu, jūs ierosināt nebalsot pirmajā lasījumā, bet atdot atpakaļ komisijai papildu ziņu ievākšanai. Jūs izmantojat šo Kārtības ruļļa pantu. Skaidrs. Labi, paldies!

Tagad vārds debatēs LZS, KDS un LDP frakcijas deputātam Mārim Vītolam. Viņš nerunāja debatēs. Viņš runāja, lai atsauktu savu parakstīto likumprojektu un kā komisijas pārstāvis. Tagad viņam vārds debatēs.

M.Vītols

(LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi, Saeimas deputāti! Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija bija tā, kura pirmā, izjuzdama šīs problēmas asumu, reaģēja un iesniedza savu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” . Šo iniciatīvu, ar gandarījumu jāatzīmē, uztvēra arī citi, kā rezultātā tapa šodien izskatāmais likumprojekts, kurš juridiski ir korektāks tādēļ, ka labo likumā ieviesušos pretrunu. Un tādēļ arī mūsu frakcija nolēma noņemt savu likumprojektu par labu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas variantam.

Taču šodien daudz svarīgāk ir vienoties par šo likumā piedāvāto koncepciju, proti, nodrošināt zemniekiem asas un radikālas nodokļu likmes dubultošanas vietā saudzējošāku un pakāpeniskāku pāreju uz vienotu nodokļu likmi, pārejas posmā nodokļu likmes starpību sedzot no valsts budžeta dotācijas veidā.

Es zinu, ka Saeimā no vairākām frakcijām ir izskanējuši vēl radikālāki priekšlikumi, proti, nepaaugstināt zemniekiem sociālā nodokļa likmi vispār un atstāt to līdzšinējo 18,5 procentu apmērā. Šķietami tas būtu vienkāršāks risinājums. Tomēr vienlaicīgi arī ir jāatzīst, ka tas būtu daudz neizdevīgāks vispirms jau pašiem zemniekiem par šeit piedāvāto variantu, nemaz nerunājot par to, ka šāda pieeja būtu tiešā pretrunā ar valstī uzsākto sociālo reformu. Reformas pamatā ir sociālās apdrošināšanas princips, kas nosaka, ka visas izmaksas no sociālā budžeta ir tieši atkarīgas no izdarītajām apdrošināšanas iemaksām. Atbilstoši šai koncepcijai, ja mēs saglabātu lauksaimniecībā nodarbinātajiem cilvēkiem samazinātu sociālā nodokļa likmi, proporcionāli mazākas būtu arī paredzamās izmaksas, iestājoties kādam no apdrošināšanas gadījumiem, tai skaitā ietverot vecuma pensijas, bezdarbnieku pabalstus un citas izmaksas.

Finansu ministrijas aprēķini liecina, ka, saglabājot zemniekiem līdzšinējo sociālā nodokļa likmi, šiem cilvēkiem pensiju apmērs būtu par 46 procentiem mazāks nekā citos ekonomikas sektoros strādājošajiem, kuru sociālā nodokļa maksājumi būtu bijuši izdarīti no tikpat liela ienākuma. Tādēļ šajā situācijā valsts pienākums ir radīt katrai apdrošinātajai personai vienādus nosacījumus iemaksām un līdz ar to arī pakalpojumiem, kas no šīm iemaksām ir atkarīgi. Šis princips ir īstenots “Likumā par sociālo nodokli”, nosakot visiem sociālā nodokļa maksātājiem vienotu nodokļa likmi neatkarīgi no viņu nodarbošanās veida. Tomēr jebkuram cilvēkam, kas turēts saulē un aizvējā, iekrītot ledusaukstā ūdenī, jārēķinās ne vien ar iesnām, bet vismaz ar plaušu karsoni. Līdzīgi arī šī straujā sociālā nodokļa dubultošana lauksaimniecībā nodarbinātajām personām beigsies ar postošiem rezultātiem mūsu tautsaimniecībai. Ar tūkstošiem laukos zaudētu darbavietu, virkni bankrotējušu lauksaimniecības uzņēmumu. Un, kas ir ne mazāk svarīgi, tas nobremzētu iesākto kooperācijas sistēmas attīstību laukos. Savukārt svaru kausa pretējā pusē ir valsts dotāciju izmaksas, kuras būtu papildus jāatrod šā gada budžetā. Manuprāt svarīgi būtu precizēt nepieciešamo sociālajā budžetā ieskaitāmo summu. Es zinu, ka šeit ir izteikti dažādi viedokļi un nosauktas dažādas summas, pat līdz 50 miljoniem latu, kas būtu papildus nepieciešamas budžetā, lai šo likumprojektu īstenotu dzīvē.

Pēc Finansu ministrijas aprēķiniem, kas iesniegti Budžeta un finansu komisijai, ja šo likumprojekta normu piemērotu to personu lokam, par kurām pagājušā gada deviņos mēnešos atbilstoši likuma “Par sociālo nodokli” vecajai redakcijai, darba devēji maksāja sociālo nodokli 18,5 procentu apmērā, maksājot dotāciju no budžeta 18 procentu apmērā, papildus būtu nepieciešami 5,2 miljoni latu. Un vēl 160 tūkstoši latu, lai segtu sociālā nodokļa maksājumus 18 procentu apmērā par individuālajiem zemniekiem, kas reģistrēti kā sociālā nodokļa maksātāji. 1995.gada deviņos mēnešos tādi bija 2 656 cilvēki. Tātad kopējais dotācijas apmērs pie nemainīgiem nosacījumiem, tas ir, pie nemainītas minimālās mēnešalgas apmēra un nemainīga sociāli apdrošināto lauksaimniecībā nodarbināto skaita, ja tiek noteikts, ka valsts izdara maksājumus 18 procentu apmērā, būs 5,36 miljoni latu. Savukārt, ja tiktu palielinātas minimālās mēnešalgas apmērs līdz 38 latiem, dotācijas apmērs sasniegtu 6,22 miljonus latu, bet ne vairāk.

Iespējams, un tāds ir arī mūsu frakcijas viedoklis, uz otro lasījumu varētu valsts izdarīto maksājumu proporciju par pāris procentiem samazināt. Mūsu frakcijas likumprojektā paredzētais variants bija 17 procenti, tā proporcija, kuru iemaksā no valsts budžeta sociālā nodokļa maksājumos. Šādu iespēju arī mums vajadzētu izdiskutēt. Tos, kuri uzstāsies pēc manis, iespējams, arī no valdības puses, kritizējot šo papildu izdevumu nepieciešamību nebūt ne vieglajā budžeta sastādīšanas procesā, es tomēr lūgtu arī sniegt mums kalkulāciju par tiem papildu izdevumiem, kuri gulsies uz nākamā gada budžetu gadījumā, ja mēs šo likumprojektu noraidīsim. Šeit vispirms es domāju tās summas, kuras mums būs jāizmaksā bezdarbnieku pabalstos, šeit es domāju to nodokļu daļu, kuru mēs plānojam iekasēt, bet neiekasēsim uzņēmumu bankrotu un neizbēgamās lauksaimniecības ražošanas sašaurināšanās dēļ, šeit galu galā es domāju arī tās summās, kuras mēs neiekasēsim sociālajā budžetā un atrausim pensionāriem pensiju izmaksas daļā.

Liela daļa zemnieku nemaksāja sociālo nodokli jau pie vecajām likmēm. Un, ja mēs viņiem šajā piedāvātajā veidā nepanāksim pretī, mēs pazaudēsim arī tos, kuri vēl maksā, un paplašināsim sociāli neapdrošināto un tādējādi arī nākotnē sociāli beztiesīgo rindas.

Dažus vārdus vēlos teikt arī cita argumenta dēļ. Un vispirms jau tiem, kuri izsver šī piedāvātā nodokļa modeļa administrēšanas sarežģītību, tajā skaitā grūtības, kas varētu rasties arī pašas dotējamās summas administrēšanas sakarā. Manuprāt arī līdzšinējā sociālā nodokļa administrācija ar vairākām diferencētām nodokļu likmēm bija sarežģīta. Un grūtības šeit varētu rasties galvenokārt attiecīgo personu individualizētas uzskaites dēļ. Bet manuprāt tās varētu atrisināt, pieņemot likumprojektā paredzētos Ministru kabineta noteikumus.

Es arī nevaru piekrist viedoklim, ka līdz šim likumos nav īpaši izdalīts to personu loks, kuras nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību. Nekādā gadījumā šis nav pirmais nodokļu likums, kurā izdalīta īpaša attieksme un piemēroti speciāli noteikumi lauksaimniecībā nodarbināto personu grupai. Tādēļ manuprāt nepārvaramām problēmām šī likumprojekta īstenošanai dzīvē nevajadzētu rasties.

Nobeigumā Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas vārdā es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāts!

A.Požarnovs

(TB). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es gribētu teikt, ka es esmu par dotāciju lauksaimniecībai, jo lauksaimniecība, tāpat kā daudzas dzīves sfēras, gan medicīna, izglītība, kultūra un zinātne, gan daudzas citas nozares, ir kritiskā stāvoklī un jebkurā gadījumā jāatbalsta. Stipra lauksaimniecība mums nozīmē gan nodarbinātību laukos, gan veselīgu ģimeni, gan latvisku sētu, gan izglītību jaunajai paaudzei. Un vispār Latvijas tautas nākotne daudzējādā ziņā ir atkarīga no situācijas laukos. Bet palīdzībai laukiem ir jābūt pareizā veidā izdarītai, detalizēti izstrādātai, lai, veicot dotāciju, tiktu sasniegts pareizais efekts. Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli” paredz sociālā nodokļa samazināšanu un personificētu dotācijas sniegšanu no budžeta līdzekļiem. Vēlme, protams, ir laba, un grozījumi pēc būtības ir jāatbalsta. Taču atbilstoši likumam, 1996.gadā aprēķinot pensijas tiem cilvēkiem, kas 1996.gadā tiks pensionēti, par pamatu aprēķinos tiek ņemtas 1995.gadā tautsaimniecībā strādājošo vidējās darba algas un attiecīgi sociālais nodoklis, ko tie iemaksā. 1997.gadā aprēķini tiek veikti, izejot no 1996.gada sociālā nodokļa iemaksām. Ja reforma notiks tā, kā tā ir izlikta uz papīra, tad būs pozitīvs efekts. Bet, ja reformas laikā parādīsies trūkumi, piemēram, nenostrādās šis pārrēķinu mehānisms vai neatradīsies līdzekļi, tad var izrādīties, ka lauksaimniecības darbiniekiem, kas tiks pensionēti 1997.gadā, pensija būs 5 līdz 8 latu apmērā. Tādēļ, lai pārliecinātos, vai ieplānotā reforma ir pietiekami nopietni pārdomāta, es lūgtu Vītola kungu beigās atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1.Vai grozījumi likumā “Par sociālo nodokli” ir saskaņoti ar Finansu ministriju un atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 87.panta otrajai daļai ir saņemta finansu ministra atsauksme?

2. Vai izstrādājamā 1996.gada valsts budžeta projektā ir paredzēti līdzekļi šīs reformas veikšanai?

Nākošais. Kas būs tā institūcija, kura veiks budžeta dotācijas pārrēķināšanu un personificētu norēķinu veikšanu ar Sociālās apdrošināšanas fondu? Cik lieli izdevumi būs nepieciešami šādas jaunas administratīvas struktūras veidošanai? Kur atradīsies lauksaimniecības darbinieku reģistrs? Cik šodien ir lauksaimniecības darbinieku, kam pienākas valsts budžeta dotācija? Vai administratīvā struktūra šīs reformas veikšanai jau ir sagatavota, par cik nodokļu pārrēķins ir paredzēts ar atpakaļejošu datumu — no 1996.gada 1.janvāra? Kurā likumā vēl, izņemot šo grozījumu 3.punktu, ir lauksaimniecības darbinieku definīcija? Vai jūs varat garantēt, ka esošo 43 tūkstošu lauksaimniecības darbinieku vietā, kas ir pēc eventuāliem aprēķiniem, gada laikā netiks reģistrēti 430 tūkstoši lauksaimniecības darbinieku? Vai jūs esat pārliecināts, ka reforma ir pietiekami labi izplānota? Vai jūs varat garantēt, ka ar labu ideju un nesagatavotu realizācijas mehānismu nepanāksiet pretējo efektu? Es tiešām uzskatu, ka šis mehānisms ir mazdrusciņ sasteigts un nepārdomāts.

Un beigās es gribētu vilkt dažas paralēles.Medicīnā, kā jūs zināt, ir tieši tikpat lielas problēmas kā lauksaimniecībā. Un mēs vienmēr esam prasījuši līdzekļus bāzes programmas realizācijai, valsts programmas realizācijai, lai varētu paaugstināt gultas dienu vērtību, lai varētu sniegt palīdzību slimniekiem. Bet tā ir samaksa par padarīto darbu. Es personīgi uzskatu, ka lauksaimniecībā dotācija ir veicama, bet veicama citādāka mehānisma veidā, respektīvi, dotējot saražotās produkcijas cenu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Roberts Dilba, Vienības partijas frakcijas deputāts!

R.Dilba

(LVP). Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Ja tā varētu sadalīt 5.Saeimas pēdējos pieņemtos likumus tādā veidā, kas ir labi un kas ir slikti, tad varētu nosaukt šo pieņemto likumu par sliktu, ja ne vairāk. Jo jūs zināt, kāda situācija ir laukos. Es domāju, ka lielākā daļa no jums ir saistīti ar laukiem tā vai citādi. Un tie, kas nav, vismaz lauku produktus patērē. Jau pagājušajā gadā, kā jūs atceraties, aizpagājušajā gadā, pieņemot likumu “Par pievienotās vērtības nodokli” , jeb tajā laikā bija apgrozījuma nodoklis, tika nolemts palielināt šo nodokli uz 18 procentiem, paredzot, ka šo starpību kompensēs, izdalot subsīdijas. Un atcerieties, kāds rezultāts pagājušajā gadā iznāca! Pirmajā pusgadā šīs subsīdijas tika izmaksātas, bet otrajā pusgadā diemžēl ne. Līdz ar to lauksaimnieki galarezultātā atkal palika zaudētājos. Tas nozīmē, ka, no vienas puses, it kā viņiem iedeva ar vienu roku, ar otru roku — ar nodokļiem — atņēma.

Bet šoreiz, pieņemot šo likumu, pat netika izskatīts variants, kādā veidā varētu kaut ko vismaz apsolīt, iedot. Tikai pieņemt likumu, palielinot nodokli, un tad tieciet galā, kā jūs gribat. Palielinot sociālo nodokli, mēs līdz ar to automātiski palielinām jau vismaz par 7 — 8 procentiem izdevumus uzņēmumos un zemnieku saimniecībās. Nerunājot jau par to, ka šogad palielinās elektroenerģijas cenas, palielinās cenas minerālmēsliem, tehnikai un tā tālāk. Tad mēs saprotam, ka virzām lauksaimniekus, ražotājus uz iznīcību. Un es nedomāju, ka šeit klātesošie kolēģi gribētu to tādā veidā panākt. Tāpēc es aicinātu, kā to ir sapratusi Zemnieku savienība, sapratuši kristīgie demokrāti un vēl viens otrs, saprast, ka ir jāienes izmaiņas — ja nav iespējas palielināt subsīdijas, tad vismaz samazināt nodokļus. Un tāpēc mūsu Vienības partija principā bija par to, ka neienest vispār izmaiņas, tas ir, atstājot 18,5 procentus maksāt darba devējam. Bet, ņemot vērā to, ka no visiem ļaunumiem jāizvēlas tas mazākais ļaunums, tādā gadījumā mēs piekrītam un aicinām kolēģus balsot par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Edgars Bāns, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts!

E.Bāns

(LVP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tik tiešām šodien, kad jāizšķiras par šo soli — lūgt Saeimu izskatīt šo jautājumu, mūs vada pretrunīgas jūtas. Mēs ļoti labi saprotam stāvokli, kāds ir vispār tautsaimniecībā, mēs saprotam stāvokli, kāds ir vispār budžetā, cik tas ir saspringts, kāds tur ir deficīts un tā tālāk. Un kāpēc tad mēs tomēr izšķīrāmies lūgt Saeimas atbalstu šinī jautājumā, lai izskatītu šo jautājumu šodien un steidzamības kārtā?

Mūsu frakcija šo jautājumu iesniedza Tautsaimnieku komisijā, un tur mēs ilgi un dikti debatējām par to, kā tad būt tālāk. Visiem ir zināms, ka pagājušais gads bija diezgan nelabvēlīgs lauksaimniecībai un ieņēmumi, ko mēs paredzējām, netika ieņemti. Bet tā vēl būtu pusbēda.

Tālāk. Pie sabrukuma sliekšņa ir paju sabiedrības, jo paju sabiedrības un SIA, teiksim, lielākie formējumi, kas ir mūsu lauksaimniecībā, sociālo nodokli maksā kaut kur 75—80 procentu apmērā. Sīkražotāji maksā vai arī daļēji nemaksā tikai ap 20 procentiem. Tie ir Ogres rajona oficiālie dati, ko vakar izanalizējām. Katrā rajonā stāvoklis būtu atšķirīgs, bet zināmā mērā līdzīgs.

Tagad tālāk. Paju sabiedrības, konkrēti agrofirma “Bulduri”, griezās pie mums ar lūgumu izskatīt jautājumu. Viņiem uz šodienu nodokļu parādi sasniedz 182 tūkstošus latu. Šādā situācijā šis parāds, ja viņiem sociālais nodoklis tur ir ievērojamākā daļa, jau velkas vairāk nekā gadu. Šī agrofirma sakarā ar to, ka viņiem nodokļos ir lieli parādi, nevar izmaksāt strādniekiem darba algas no septembra mēneša. Pilnas noliktavas stāv ar burkāniem, kūtis ir pilnas ar govīm, ar lopiem. Barība sagādāta, var turpināt ražošanu, bet strādnieki pamazām aiziet, ja mēs atļausim sabrukt šīm paju sabiedrībām. Man var iebilst, ka tas ir kolhozu, sovhozu formējums, un tā tālāk. Kāpēc nedrīkstētu atļaut tām sabrukt? Tāpēc, ka mums ir iecere uz šo paju sabiedrību bāzes veidot kooperatīvos formējumus, kur vēl ir saglabāta kaut kāda ražošanas bāze, kur vēl ir saglabāta kaut kāda tehnika, ir speciālisti. Zemnieki pašreiz atrodas tādā situācijā, ka pēc diviem trim gadiem šī tehnika, kas vēl viņiem ir, ko viņi ir privatizējuši no kolhoziem vai sovhoziem, sabruks. Nav rezerves daļu, nav remonta bāzes, nav kur apkalpot to, nav kur remontēt. Tādā gadījumā, ja mēs atļausim šīm pēdējām paju sabiedrībām izšķīst, tas nozīmēs, ka mums atkal operatīviem formējumiem būs jāveido jaunas bāzes, un tā tālāk. Pamazām šī transformācija būtu ļoti reāla, lai varētu zemniekiem palīdzēt kaut kā nostāties uz kājām, vismaz kooperatīvajām sabiedrībām.

Par pašu nodokli. Pats nodoklis kā tāds, mēs saprotam, ir vajadzīgs, jo tā ir tomēr aizsardzība cilvēkiem. Bet tagad, ja mēs to palielinām uz šādu lielumu ar tādu lēcienu — uz 38 procentiem, tas apmēram sastāda kaut kur darba algās zaudējumus šīm paju sabiedrībām, jo nav jau vairs no kā maksāt, es jau teicu, ka bija neraža, tātad sastāda zaudējumus apmēram 6,5 — 7 miljonus. Tie ir Ekonomikas institūta aprēķini. Tajā skaitā paju sabiedrībām pāri par 5 miljoniem. Līdz ar to var aiziet pēdējie strādājošie, kas vēl tur turas, kaut arī nesaņem darba algu. Viņi dzīvo no piemājas zemītes un no personīgās saimniecības.

Paanalizēsim tālāk. Šeit 7 miljoni... Subsīdijas mēs nesaņēmām par pagājušo gadu 5 miljonus... Akcīzes nodoklis, kas tiks uzlikts dīzeļdegvielai un benzīnam sastāda ap 5 miljoniem... Nu paskaitiet kopā, cik tad tas sanāk! Ja tikai es vēl visu uzskaitīju. Tātad te vēl priekšā ir citas maksājumu formas. Obligātā transporta apdrošināšana. Mēs vēl neesam aprēķinājuši, ko tas zemniekam maksās, kādas izmaksas atkal būs. Un vai vispār zemniekam hektārs varēs dot tādus ienākumus, lai viņš varētu visu šo nodokļu nastu nosegt. Jo pie šīs sistēmas, ja to pieņemam, tā jau ir pieņemta, iznāk tā — strādājošais vai darba ņēmējs laukos no 100 latiem saņem savā rīcībā 49 latus. Lauku uzņēmējs šodien no 100 latiem saņem 26 latus. Kā tad jūs domājat — vai tālāk būs kāds tāds patriots, kas tikai tāpēc, ka viņam dod iespēju apstrādāt zemi... Būs tādi. Jā, būs tādi cilvēki, kas strādās tikai tāpēc, lai nodrošinātu savai ģimenei minimālo iztiku. Bet te vairs nav runa par ražošanu.

Vēl jau ir citas lietas. Teiksim, mums jau ir paaugstinātas elektroenerģijas izmaksas. Mēs neesam aprēķinājuši, cik tas sastāda lauksaimniecībā, bet šī summa ir ievērojama, jo energopatēriņā lauksaimniecībā, no kopējiem energoresursiem, elektroenerģija ir ap 60—65 procentiem. Bet atcerēsimies, ka savā laikā mēs, saimniecības, nodevām “Latvenergo” bez maksas elektrolīnijas, transformatorus, un tas jau sastāda kaut kur ap 10 miljoniem latu. Lai tad mums arī tagad kompensē šīs izmaksas, vismaz tām paju sabiedrībām, kuras mums ir interese saglabāt kā kooperatīvos formējumus nākotnē, lai tās arī varētu ražot. Tomēr paju sabiedrības ražo vēl lielāko daļu produkcijas, kas mums šodien ir nepieciešama mūsu izdzīvošanai. Tāpēc mums būtu tāds ārkārtīgi sirsnīgs lūgums no zemnieku puses. Pacietīsim tos 6,5 miljonus! Lai pacieš to Kreitusa kungs — finansu ministrs, lai pacieš to Šķēles kungs, jo, ja jau mums ir 60 miljoni budžeta deficīts, ja būs 66 miljoni, vai mēs bojā aiziesim? Bet paju sabiedrības un arī viens otrs zemnieks līdz ūtrupei gan nonāks. Nākotnes vārdā, ja gribam saglabāt vismaz tik tālu lauksaimniecību, lai tā varētu kaut kur atsperties, jo mēs pēc laiciņa atkal būsim fakta priekšā, ka būs jādomā par šiem parādiem... Sociālais nodoklis jau vien republikā, kā mums ministri sniedza informāciju, ir 25 miljoni. Ja tagad palielinām uz 38 procentiem, šo otro daļu nevar atmaksāt. Tas būs kā parāds, un nekādu ilūziju, ka to atdos kāds, nav. Un noteikti arī tuvākajā laikā nevar rasties, jo mēs jau ražošanu acīmredzot tik strauji nevarēsim kāpināt, lai varētu rast blakusieņēmumus. Un esam aprēķinājuši tā. Ja jāmaksā 38 procenti lauksaimniekiem, tad ir vajadzīgi apmēram 15 tūkstoši govju ar 3,5 tūkstošu litru izslaukumu, ja pārdodam pienu par 10 santīmiem. Bet tas ir pārdot. Tur jau pašizmaksa ir 7,5 santīmi vismaz. Uz 7,5 — 8 santīmiem piens ir, kā mēs zemnieki, sakām, ir pa nullēm. Tātad vajag kaut kur 60 tūkstošus govju. Par 20 procentiem esošo ganāmpulku šajā sakarā vajag palielināt, nerēķinot obligāto nodrošinājumu un tā tālāk. Katram ir skaidrs, ka neviena saimniecība par 20 procentiem ganāmpulku nevar palielināt... Govs izaug divarpus gados. Un tāpēc es domāju, ja arī mēs šodien, teiksim, tautsaimnieku iesniegto grozījumu likumprojektu noraidām, tas ir bezcerīgs parāds nākotnei. Domājot par nākotni, es lūdzu deputātus ļoti izvērtēt, pirms balsojam šo jautājumu, lai dotu zemniekiem kaut kādu mazdrusciņ atelpu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Valdis Nagobads, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

V.Nagobads

(DPS). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs izskatām likumprojektu, kurā ir daudz gadskārtu, daudz procentu un tajā pašā laikā arī lielas domstarpības un kaislības mūsu vidū tādēļ, ka tiešām šeit tiek lemts ļoti būtisks jautājums par to, vai tādā vai citādā veidā atbalstīt Latvijas laukus un saglabāt vai pārskatīt, vai pat graut 5.Saeimā rūpīgi būvēto sociālās drošības koncepciju. Dīvaina ir šī situācija arī tādēļ, ka tikai šodien atbildīgā Budžeta un finansu komisija mutiski devusi savu pozitīvo atzinumu par šo likumprojektu. Un vēl vairāk. Mēs pašreiz izskatām likumprojektu, kuru ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kas pati nepieņēma lēmumu par tā atbalstīšanu. Tas tikai liecina, cik sarežģīta ir šī situācija. Un šeit ir politisks aspekts, jo mēs visi, tajā skaitā arī es, būdami laukos, pirms vēlēšanām solījām zemniekiem, ka mēs darīsim visu, lai viņiem palīdzētu šajā izmisuma situācijā. Un visi mēs labi zinām, kāds ir stāvoklis. Jo katram no šeit zālē esošajiem dzīvo laukos radi, draugi vai paziņas. Es pilnīgi piekrītu tai likumprojekta sadaļai, kas paredz sakārtot to, kur ir pieļauta kļūda pašreiz spēkā esošajā likumā par sociālo nodokli, par ko deputāts Māris Vītols precīzi ziņoja savā informācijā, tajā pašā laikā pilnīgi atbalstot nepieciešamību palīdzēt materiāli laukiem, subsidēt lauksaimniecību, par ko runājusi ne viena vien valdība un arī iepriekšējā Saeima, darīt to darbos, bet darīt to daudz mērķtiecīgāk, precīzāk, subsidējot saražoto produkciju un nevis izdarot kaut kādus aptuvenus maksājumus sociālajam nodoklim jeb sociālā nodokļa maksājumus papildus, neizprotot līdz galam, par ko mēs maksājam. Jo tiešām šodien nav skaidrs, kas tas lauksaimniecības darbinieks tāds ir, juridiski šis termins nav formulēts. Un arī neizprotot, kādā veidā varēs šos maksājumus personificēt. Andrejs Požarnovs minēja, ka likumprojektā ir teikts — personificēts maksājums no budžeta. Likumprojektā šī norma nav iestrādāta, un nav arī skaidrs, kādā veidā tos varētu personificēt. Bet, kā mēs zinām, atbilstoši likumam no šā gada 1.janvāra visi mūsu sociālā nodokļa maksājumi ir personificēti. Tādēļ, tieši domājot par zemnieku nākotni, mums ir jābūt pārliecinātiem, ka būs šī subsīdija, pretējā gadījumā, saglabājot 18 procentu sociālo nodokli, mums zemniekiem ir skaidri jāpasaka, ka ar 1997.gada 2.janvāri zemniekiem būs vismaz divas reizes zemāka pensija nekā pārējiem tautsaimniecībā nodarbinātajiem. Tas ir jāapzinās, un es tieši domāju, ka nākotnes vārdā mēs šodien nedrīkstētu atteikties no sociālās drošības koncepta, ko mēs esam pieņēmuši tikai nepilnu gadu atpakaļ. Un tādēļ, lai sakārtotu visas šīs lietas, nevajadzētu atteikties no likumprojekta kā tāda, bet vajadzētu to sakārtot. Es tomēr aicinātu šodien to pirmajā lasījumā neizskatīt, atgriezt atpakaļ komisijā, sanākt visiem kopā un izlemt, kāds būtu vispieņemamākais variants. Galu galā budžeta projekta apspriešana vēl ir priekšā, un tad mēs varēsim atgriezties pie subsīdiju jautājuma lauksaimniecībā un pēc tam izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, nesasteidzot to. Paldies!

Sēdes vadītāja. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte!

A.Seile

(LNNK, LZP). Augsti godātie Prezidija locekļi un Saeimas deputāti! Es vispirms gribu izteikt atzinību par to, ka mēs esam vienojušies par šo izstrādāto alternatīvo projektu, un gribu novērst tās domstarpības, kas šeit zālē izskanēja, ka Tautsaimniecības komisija šo projektu nav atbalstījusi, nav pieņēmusi lēmumu. Tautsaimniecības komisija savā vakardienas sēdē pieņēma lēmumu atbalstīt šo likumprojektu. Un kāpēc? Tāpēc, ka tajā likumā par sociālo nodokli, kurš bija spēkā pagājušajā gadā, visu gadu jau bija paredzēti atvieglojumi zemniekiem un lauksaimniecībā nodarbinātajiem sociālā nodokļa maksājumos. Šie atvieglojumi pašķīda decembra mēnesī, kad pieņēma grozījumus likumā par sociālo nodokli, un tagad zemniekam un lauksaimniecībā nodarbinātajam būtu jāmaksā vispārējā kārtībā, tāpat kā visiem. Jā, šeit, protams, ir taisnība, — kas nemaksās sociālo nodokli, tam būs arī mazāka pensija, tā ir tāda aksioma. Un te varētu domāt arī par to, ka varbūt tieši lauksaimniecībā nodarbinātie nemaz tik ļoti nevēlas šos lielos maksājumus un varbūt ir pat ar mieru iztikt bez šiem ieguldījumiem no valsts budžeta. Bet ir ļoti demokrātiska norma šeit paredzēta, ka to starpību, ko sagatavotajā projektā nevar segt ne lauksaimnieciskās darbības uzņēmējs, ne šis darba ņēmējs, sedz no kaut kādiem citiem līdzekļiem. Bet es domāju, aprunājusies arī ar Kuprijanovas kundzi, ka varbūt nav gluži pareizi, ka šo starpību sedz no valsts budžeta. Šajā projektā ir paredzēts 7.punkts, kas saka, ka kārtību, kādā sociālā nodokļa maksājumus izdara no valsts budžeta, nosaka Ministru kabinets.

Varbūt mums, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, ir jādomā par kādu citu avotu. Kas varētu būt šie avoti? Neesam tik nabadzīgi savā domāšanā, ka mēs nevarētu kādu avotu šeit arī atrast. Un es domāju, ka viens no avotiem ir tas, ka valsts uzņēmumi, tieši valsts uzņēmumi, kuriem peļņa ir liela, nav nomaksājuši sociālā budžeta maksājumus, ir parādnieki. Ļoti iespējams, ka tieši šos līdzekļus... Zālē šausmīgs troksnis, Saulīša kungs, es... (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, ja jūs necienāt paši sevi, tad cieniet vismaz to cilvēku, kas ir tribīnē un runā, un tāpēc man ir lūgums deputātu dāmām un kungiem — savas diskusijas realizējiet ārpus Saeimas sēžu zāles! Kostandas kungs, tas attiecas arī uz jums šoreiz, šis lūgums!

A.Seile.

Paldies, Kreituses kundze! Un tātad es gribu pabeigt savu domu. Varētu atrast citu segšanas avotu, bet nevar ilgāk kavēties tāpēc, ka šie nodokļu maksājumi stāsies spēkā faktiski ar 1.jūliju, jo šī gada sākumā vēl paliek iepriekšējā kārtība, kāda bija pagājušajā gadā. To paredz likums, un ar 1.jūliju jau sāksies jaunas šīs procentuālās maksājumu attiecības, un šajā laikā, protams, lai izstrādātu visus normatīvos aktus un dokumentus, ir nepieciešams jau tūlīt, pēc iespējas ātrāk, pieņemt šo likumu. Ja mēs nenobalsosim tagad par šo likumprojektu, tad gan zemniekiem un lauksaimniekiem šīs attiecības, faktiski šie maksājumi būs divreiz lielāki nekā pagājušā gadā visu gadu.

Es vēl gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka laukos ir saglabājušās un plaukst un zeļ tā sauktās slēptās darba attiecības. Tas ir tieši šī lielā sociālā nodokļa maksājuma dēļ, jo, kopā ņemot, lauksaimniecībā nodarbinātajiem ir jāmaksā ārkārtīgi augsti nodokļi. Un šeit es gribu izteikt vēl vienu tādu brīdinājumu, ka Saeimai ļoti vajadzētu domāt par to, iekams mēs pieņemam jaunas izmaiņas akcīzes nodoklī, par ko visu laiku tiek runāts un par ko tiek stāstīts, jo tas tieši uz lauksaimnieciskajiem ražotājiem arī atstās ārkārtīgi lielu iespaidu. Lai mēs panāktu, ka cilvēks nevis sēdētu Rīgā, bet dotos uz laukiem, kur viņam ir gan mazāks sociālais nodoklis, gan iespējas izaudzēt kartupeļus un augļus savā zemē, lai beidzot tie, kas ir pieprasījuši zemi zemes reformas gaitā, arī varētu doties uz laukiem, es uzskatu, ka šāds nodokļu risinājums, kādu ir atbalstījusi Tautsaimniecības komisija, ir nekavējoties jāpieņem. Un nevajag vadīties no tādas domas, ka laukos sēnes aug bļodiņā un kartupeļi vagā aug paši. Tur cilvēks strādā vaiga sviedros, un, pat lai to sēni salasītu, viņam ir jādodas mežā un jādzīvo daudz grūtākos apstākļos nekā pilsētā. Tas varētu veicināt arī to plūsmu no pilsētas uz laukiem, kas, manuprāt, pēdējā laikā ir pilnīgi pārtraukusies, ja laukos varētu atrast darbu, varētu strādāt un ja būtu šādi atviegloti sociālā nodokļa noteikumi. Paldies par uzmanību, aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Lūgums diskusijas veikt ārpus parlamenta zāles attiecas arī tāpat uz valdības locekļiem. Ervids Grinovskis, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

E.Grinovskis

(LZS, KDS, LDP).Cienījamie deputāti! Es runāšu ir savas frakcijas vārdā, ir arī Tautsaimnieku komisijas vārdā. Lai jūs neapgrūtinātu velti un neatkārtotu to, kas jau teikts, es šeit neminēšu parametrus, kas ir likumprojektā, neatkārtošu argumentus, kas ir jau izteikti, un tādēļ sākšu ar to, ar ko parasti uzstāšanos beidz, un atbalstīšu šo iesniegto likumprojektu par sociālā nodokļa izmaiņām laukos atbilstoši krītošās skalas metodēm. Bet es gribu savu uzmanību pievērst vienam citam apstāklim, ko šodien šeit neviens runātājs nav skāris, bet kam ir tiešs sakars ar mūsu apspriežamo problēmu. Nepaiet gandrīz neviena komisijas sēde, mums vismaz runājot, arī reta Saeimas sēde, kad mēs neapspriežam jautājumus par tā vai cita nodokļa, maksājumu, cenu, tarifu un tā tālāk paaugstināšanu. Nodokļus neiekasējam, bet tikai nodokļus un citus maksājumus palielinām. Gribu šajā sakarībā izteikt šādu secinājumu. Šie procesi it kā notiek mikroekonomikas līmenī, tātad saimniecības, uzņēmuma, nozares līmenī, bet tie rezultējas makroekonomikas līmenī. Un, ieejot garās teorētiskās abstrakcijās, iztiekot bez shēmām, dodot šādu secinājumu, ar šādu vienpusīgu pieeju tikai paaugstinot nodokļus, tarifus, cenas un citus maksājumus, vai mēs apzināmies to vai neapzināmies subjektīvi, mēs objektīvi graujam tautsaimniecības makroekonomisko līdzsvaru. Šis process ilgi nevar turpināties, sekas var piezagties mums nejauši.

Gribu jūs iepazīstināt ar pāris parametriem, pie kādiem, šo problēmu pētījot, ir nonākusi darba grupa Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur arī strādāju. Par 1995.gadu situācija ir apmēram tāda, ka uz vienu latu ienākumu un investīciju pieauguma, tiesa, investīciju pieaugums ir niecīgs, bet metode prasa, lai to minētu, dažāda veida maksājumi, kurus es pirmīt minēju, ir pieauguši apmēram par 6—7 latiem. Tātad vienā bilances pusē ir plus viens lats, otrā bilances pusē — plus 6—7 lati. Šis process, ja tas turpināsies, bet tas ilgi nevar turpināties, var novest pie ekono-miskas katastrofas, ko mēs saucam par makroekonomiskā līmeņa sabrukšanu. Mēs tam ejam pretī. Kas attiecas uz saspringto valsts budžetu, to apzinās visi, un neatrodu par vajadzīgu šeit kaut ko papildus argumentēt. Gribu pateikt sekojošo — valsts budžeta sanācija, atveseļošana, atspriegšana nav iespējama citādi kā vien uz ražošanas atdzīvināšanas un efektivizācijas pamata. Bet pašreizējais pasākums, starp citu, tā kā mēs to šodien apspriežam, ir vērsts uz to, lai ražošanu grautu, nevis lai attīstītu.

Un, kas attiecas uz laukiem, tad gribu pieminēt sekojošo. Ražošana laukos, vismaz lielākajā daļā saimniecību, pamatojas uz ļoti zemo darba algu, uz naturālo saimniecību, kuras produktus pārvēršot naudas izteiksmē, mēs dabūjam darba samaksas rādītājus, par kuriem katram civilizētās pasaules pilsonim būtu jākaunas. Lai lauksaimniecības uzņēmums spētu kaut cik normāli attīstīties, tieši šajā periodā pilnīgi jauna jāveido materiālā bāze. Es minēšu, cik lielai vajadzētu būt tā sauktajai rentabilitātes normai, peļņas jeb tīrā ienākuma, sauciet kā gribat, attiecībai pret tekošajām ražošanas izmaksām jeb pašizmaksu. Es varu nosaukt, bet man bail, ka jūs mani pēc tam nodzīsiet no tribīnes. Šim skaitlim jābūt 50–60 procentu līmenī, bet tas ir tuvu nullei. Un secinājums šeit ir viens — ja ražošanu neiedzīvināsim, bet pašreiz mēs uz to neejam, tad mēs savu budžetu, ne arī iekšējo un ārējo parādu saldo nekad nespēsim, kā tagad saka, harmonizēt. Kas attiecas uz zemniekiem, tad viņu vērtējumu gribu nobeigt ar tādu figurālu salīdzinājumu. Zemniekam tas soliņš jau ir nolikts, uz kura pakārties. Tāda darbība sekos. Es nenosaukšu, bet pieņemu, ka to jūs paši zināt un tādēļ vēlreiz atkārtoju: mans ieteikums un mana rekomendācija ir pieņemt komisijas iesniegto likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Leonards Stašs, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts!

L.Stašs

(TSP). Cienījamie kolēģi! Mēs tikko noklausījāmies profesora Grinovska tiešām argumentēto un labi pārdomāto runu. Un tiešām, ja mēs arī turpmāk tā strādāsim un arī turpmāk mūsu politika lauksaimniecībā būs tāda, kāda tā bija līdz šim, tad lauksaimniecību gaida pilnīgs ekonomisks sabrukums un krahs. Un es nezinu nevienu valsti, kura šodien ir bagāta un spēcīga industriāli, bet kurā nebūtu bijis sākums ar lauksaimniecības un vispār lauksaimnieciskās ražošanas atdzimšanu un intensifikāciju. Mani ļoti uztrauc tas, ka šodien te no tribīnes izskanēja tādas domas: nu labi labi, mēs zemniekam nepalielināsim sociālo nodokli, bet tāpēc viņš arī saņems mazāku par 46 procentiem pensiju un vispār sociālo nodrošinājumu. Es domāju, ka kaut kas tāds varbūt 20 gadu atpakaļ bija Dienvidāfrikā, kur kaut ko tādu, kā Baltijā varēja atļauties pret nēģeriem, varbūt vēl kaut kur. Bet, ja šodien mēs runājam tādas lietas un ja mēs nevaram tomēr nodrošināt normālu lauksaimniecības attīstību un arī normālu sociālo nodrošinājumu zemniekiem, tādu pašu kā pilsētniekiem, man ir kauns. Es tiešām nesaprotu, kā tā var runāt un kā to var darīt.

Un otrs. Ja mēs tomēr sociālo nodokli iekasējam no zemniekiem kā no visiem pārējiem, tad mēs vēl sliktākus rezultātus dabūsim. Mēs dabūsim to, ka vispār zemniecība ka tāda iznīks un vispār lauksaimniecības kā tādas un zemniecības, lauksaimnieciskās ražošanas pie mums nebūs. Tās jau principā nav, tā ir sabrukusi un sarukusi apmēram trīs reizes, salīdzinājumā ar to, kāda viņa vēl nesen bija. Tāpēc mēs šodien ievedam produktus, tāpēc mēs šodien ievedam lauksaimniecības ražojumus no citām valstīm, kas nekad nav noticis. Kas pie mums notiek, es tiešām nesaprotu! Kad mēs vienreiz kaut ko varēsim normāli nokārtot? Kad nāca priekšlikums palielināt sociālo nodokli arī zemniekiem, paju sabiedrībām, nu vispār zemniecībai, bija runa vairāk tāda — nu, klausieties, viņi mums maisa, viņiem ir 18 procenti, pārējiem ir 36 procenti, mums ir grūti ministrijā tur orientēties. Un šodien arī tas izskanēja — mums ir grūti uzskaitīt, un tā tālāk. Man vienmēr liekas, ka, ja mēs pieņemam jaunus likumus, šie likumi vienmēr kaut kā tiek pieņemti ministriju ierēdņu un, vārdu sakot, valsts instanču labā, nevis tautas labā, nevis atsevišķu grupu labā. Bet viss tas tiek pieņemts, nu, valsts darbinieku labā. Nu kam tad mēs kalpojam galu galā un kas mūs vēlē, vai tauta? Vai tomēr mēs esam paši par sevi? Es nezinu, to klausoties, mani vienmēr tas kaut kā ļoti šokē. Tagad ir parēķināts, ka, lai samaksātu šo nodokli, kas šodien ir uzlikts, ko mēs gribam uzlikt zemniecībai, ir jātur un jāslauc republikā 17 tūkstoši govju. 17 tūkstoši lieku govju ir jātur zemniekiem un visa produkcija ar visu ielikto darbu jāatdod par velti valstij, kad mums visā valstī ir tikai kaut kas pie 40 tūkstošiem govju. Vai ir kāds kādreiz ar skaitļiem parēķinājis, kas tas tāds ir? Es domāju, ka ir laiks šīs lietas kārtot. Naudu, kā tas ir izrēķināts apmēram — 6 miljoni, un tā tālāk, vai arī būtu 10 miljoni, var atrast, lai nodrošinātu arī sociālā nodokļa maksājumus budžetā, ieskaitītu no budžeta šo daļu zemnieku, lai nebūtu pazemināti zemnieki, un tā tālāk. Un tādu ienākumu avotu, mums ir ļoti ļoti daudz. Mums ir vesela liela ierēdņu armija ministrijās, darbinieku birokrātiskais aparāts uzpūsts tik liels, ka, samazinot to tikai par kādiem 10 procentiem, mēs jau varam ietaupīt šos 6 miljonus. Varam ietaupīt! Kaut vai es varu šodien pateikt, ka mēs tagad vēl lemsim par Centrālās zemes komisijas paplašināšanu. Tā sakot, ievēlēs deputātus, komisiju, kura nemaz šodien nav vajadzīga, kura ir lieka, kura tērē desmitiem tūkstošu latu. Un tādu komisiju, tādu visādu valžu, padomju un tā tālāk ir tūkstošiem. Un visi saņem lielas algas, visi strādā ar aprīkojumiem, mašīnām, apkopi un tā tālāk. Paldies! (Starpsauciens no zāles: “Vispār naudu nesaņem!”)

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts! Pirms Dobeļa kungs sāk runāt, es nosaukšu nākamos runātājus. Gorbunova kungs, Gannusas kundze, Apalupa kungs un Gobas kungs ir pieteikušies šobrīd debatēs. Lūdzu!

J.Dobelis

(LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka galvenais mūsu pienākums ir ļoti skaidri izteikt savas domas tad, kad ir runa par konceptuāliem jautājumiem. Un tieši tāpēc, noklausoties dažu citu uzstāšanos, es nolēmu to pateikt. Redziet, jau gandrīz vai no agrās jaunības es mūžīgi esmu dzirdējis ārkārtīgi skaistus vārdus par lauku prioritāti. Kas tik to nav runājis! To ir runājuši astoņdesmitajos gados, to ir runājuši atmodas sākumā un, jāsaka, to visi ir runājuši arī tad, kad uzstājušies priekšvēlēšanu vai citu svarīgu pasākumu laikā.

Nu, bet, cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mums ir lieliska iespēja šeit šodien pierādīt, vai mēs esam par šādas prioritātes atbalstīšanu vai neesam. Tagad ir iebildumi pret šādu likumprojektu. Iebildumi būs vienmēr, un iebildumi būs arī tādiem, kas atbalsta ar ierosinājumiem uzlabot, papildināt, un tā ir pavisam cita runāšana. Un tomēr, ja jau kāds iebilst būtībā pret šādu likumprojektu, es gribētu, lai viņš arī parāda tās sekas, kādas būs tad, ja to nepieņems. Kādas sekas tajos pašos laukos būs? Un tas, man liekas, ir visnopietnākais šeit, jo te jau nav runa tikai par zemniekiem. Es te neredzu, ka tikai zemniekus tas skar. Tas skar daudzus citus cilvēkus, visus tos, kuri ir iesaistīti gan lauksaimniecības produktu iegūšanā, gan to pārstrādē. Tas ir krietni plašāks cilvēku loks. Un tāpēc neviens nav pateicis, kas būs tad, ja mēs neatbalstīsim šādu projektu. Es tomēr domāju, ka, ja jau mēs esam šeit tāpēc, lai balsotu par visu, ko mums piedāvā... Nu, drusku amizanti man, piemēram, bija balsot par šiem tiesnešiem, par viņu atkārtotu apstiprināšanu vai neapstiprināšanu... Es nemaz to tiesnesi neesmu redzējis, bet man ir jābalso, un tas nav nekas nopietns. Lūk, tā likums mūs spiež balsot par daudziem tādiem jautājumiem, kuros mums ir ļoti grūti orientēties. Tātad jāprot tomēr ir konceptuālāk spriest un pamatot katru savu balsojumu.

Vēl bez tam. Nu vai tad mēs neesam par savas valsts vienmērīgu attīstību? Vai tiešām mēs neredzam milzīgo starpību Latvijā šodien starp Rīgu un nedaudz nost no Rīgas? Es domāju, ka visi to redz. Taču ir jāmeklē ceļi, kā šo vienmērību nodrošināt. Nebūs tas viegli. Protams, neviens dokuments nebūs pilnīgs, un par to nav jārunā. Tagad te ir viens otrs uztraukums par valsts budžetu, tā sakārtošanu, par ņemšanu no valsts budžeta... Mēs pie tā vēl atgriezīsimies, protams, un tās būs ļoti nopietnas sarunas. Bet es valsts budžetā gribētu uzsvērt pirmām kārtām un galvenām kārtām vienu lietu — ieņēmumu daļu, tās palielināšanas iespējas. Jo tad, kad būs no kurienes ņemt, tad daudz vieglāk būs arī runāt par to, kurš ko dabūs. Bet, lūk, par to mēs vismazāk runājam. Un šī ieņēmumu daļa jau nav tikai aparāta samazināšana, tie ir daži procenti. Tur ir daudz nopietnākas lietas, bet par tām mēs runāsim tad, kad apspriedīsim budžeta projektus.

Tā ka es domāju, ka ne šeit ir jārunā par šo budžetu, tas nav šeit galvenais. Un, starp citu, mēs jau šodien nobalsojām par šī likumprojekta pieņemšanas steidzamību. Un, es cik sapratu, nobalsojām ar diezgan lielu pārsvaru. Tagad būtu ļoti jocīgi, ja mēs vispār nepieņemtu. Nupat mēs uzskatām, ka tas ir ļoti steidzams dokuments, un tūlīt pat mēs atkal uzskatām, ka tas vispār nav jāpieņem. Tas ir absolūti neloģiski. Tā ka es, protams, aicinu atbalstīt šo projektu un aicinu ļoti nopietni piestrādāt pie tā tālākās virzīšanas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Anatolijs Gorbunovs, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

A.Gorbunovs

(LC). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie deputāti! Manuprāt, šī ir tā situācija, kad mums visiem ir skaidrs, kā nu katrs mēs balsosim, un tomēr mēs ik pa brīdim katrs dodamies tribīnē, un arī es esmu šeit, tribīnē.

Un es gribētu teikt, ka es esmu šeit tāpēc, lai pateiktu, ka deputāta Apiņa viedoklis nav “Latvijas ceļa” viedoklis, bet diemžēl mans viedoklis arī nav “Latvijas ceļa” viedoklis. Un tāpēc es arī gribu izteikt savu viedokli šeit.

Vispirms es tiešām atbalstu tos kolēģus, kuri kritiski izteicās par to, kā mēs pieņēmām šo likumu 5.Saeimā un kāda kvalitāte ir šim likumam. Jā, diemžēl tā bija, mēs steidzāmies un šo paketi vajadzēja pieņemt... šo visu sociālo paketi. Un tā tika pieņemta, un tagad arī daži kolēģi to vērtē pat kā pozitīvu faktu. Protams, es arī gribētu vēlreiz pasvītrot, ka acīmredzot kolēģim Nagobadam... Viņš izteicās neprecīzi, vai arī viņam ir kāda nepareiza informācija, jo kā tad tā? Tautsaimniecības komisijas projektu mēs izskatām, un jūs sakāt, ka Tautsaimniecības komisija nav atbalstījusi šo projektu. Tas pat teorētiski nav iespējams, jo, nedod Dievs, ja tas notiek jūsu komisijā tā, ka komisija neatbalsta, bet priekšsēdētāja vai priekšsēdētājs iesniedz likumprojektu un mēs to pēc tam izskatām, tad tas vienkārši ir nelikumīgi. Vai arī kaut ko es nesapratu no jūsu teiktā. Bet, ja jau Seiles kundze runāja par to pašu, tad laikam jūsu izteikumā kaut kas tamlīdzīgs bija.

Bet tagad par lietas būtību. Tiešām šī vienotā sociālā nodokļa likme ir nenoliedzami vajadzīga. Kādos procentos un kā tā sasniedzama, kādā laikā un tā tālāk, tas ir diskutējams jautājums. Bet, vai šo likmi dubultojot momentā, kā tas ir noticis, kā mēs esam izdarījuši lauciniekiem, šis jautājums tālāk var palikt nedebatēts un nemainīts un var domāt, ka būs labi rezultāti? Es domāju, ka lielākajai daļai te viss ir pilnīgi skaidrs. Un šeit ir runa par sociālo budžetu un valsts budžetu. Es neatkārtošu kolēģu teikto. Manuprāt, ļoti argumentēti kolēģi šeit runāja par šīm problēmām. Bet lieta jau ir tāda, ka tas, ka šī ražošana saruks tur, laukos, ir pilnīgi skaidrs. Vai kāds var šodien pateikt, ka tiks veicināta lauku ražošana, dubultojot nodokli lauku ražošanai? Nu saruks tā noteikti. Bet, ja tā saruks, tad saruks ienākums sociālajā budžetā vai nosacīti valsts budžetā. Nu tas taču arī, manuprāt, ir skaidrs. Un no šīs varbūt galvenās atziņas tālāk ir jāskatās. Es saprotu, ka kolēģis Požarnovs šeit ļoti pamatoti runāja par to, ka šī administrēšana nav pilnīga un šajā likumā nav paredzēta līdz galam šī administrēšana. Tas ir ļoti nopietns iebildums un noteikti jāņem vērā, jo citādi, ja nebūs administrēšanas, tad galarezultātā cietīs tas pats laucinieks, par kuru iestājamies, un tā pati ražošana, par kuru mēs iestājamies laukos.

Bet es domāju, ka par to otrajam lasījumam var iesniegt priekšlikumus. Un, godātie kolēģi! Mēs nobalsojām par steidzamību. Bet Kārtības rullis paredz sekojošo. Ja mēs, izskatot pirmajā lasījumā, secinām, ka mēs vēl neesam tādā situācijā, lai varētu otrajā lasījumā pielikt punktu, mēs šo steidzamību vienmēr varam atsaukt, lai nenotiktu kaut kas sasteigts, kā varbūt notika šajā situācijā.

Un pēdējais — par lauksaimniecības ražotājiem vai lauciniekiem. Tiešām šis termins dažreiz tiek diskutēts, un skaidrības nav. Un tur atkal ir jāpiekrīt. Bet man diemžēl jāiebilst pret šeit izskanējušo viedokli, vēl jo vairāk attiecībā uz vienu kolēģi, ka viņš burkānus tirgos... Nu nevajadzētu uzvārdos saukt kolēģus, ja viņi nodarbojas galīgi ar citu biznesu. Ja viņi maksā nodokļus, tad tie nonāk sociālajā budžetā un uz burkānu audzēšanu viņus nevajag orientēt. Bet es domāju tādā veidā... Tajā pašā Bulduru dārzkopības tehnikumā, es varbūt precīzi tā tagadējo nosaukumu nezinu, ja jūs tur braucat rudeņos un redzat tos tautas svētkus, kad burkānu vākšana tur notiek, tad tur dažreiz sanāk vairāk cilvēku nekā dažos kultūras pasākumos, milzīgi daudz tur cilvēku sanāk. Un, ja tagad šī lieta dod cilvēkiem darbu un šī lieta dod cilvēkiem kaut vai minimālus ienākumus, tad katrā ziņā tas balsta gan mūsu sociālo, gan nosacīti valsts budžetu. Un, ja šīs darbošanās nav, tad nebūs ne vienā, ne otrā budžetā ienākumu, mēs tad pārdalīsim kaut ko to, kas būs mums palicis.

Un tāpēc es aicinātu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet tālāk tiešām strādāt pie tām lietām, kuras vēl tur ir precizējamas, un nepieciešamības gadījumā pat atsaukt steidzamību, taču katrā ziņā lai šis likums tiktu pieņemts tāds, par kuru mēs varētu just arī paši gandarījumu.

Sēdes vadītāja. Gunta Gannusa, frakcijas “Latvijai” deputāte!

G.Gannusa

(TKL). Es visam teiktajam varētu piekrist no viena viedokļa. Es saprotu, ka visi ir uztraukušies un nauda ir vajadzīga, un, no vienas puses, lauciniekam būtībā arī ir jāsaņem tā pensija. Un tāpēc es tā drusciņ savādāk šo jautājumu gribētu pasniegt. Ja mēs būtībā ievērotu šādus noteikumus un sakārtotu, pēc manām domām, šādā secībā šādus jautājumus, tad jau arī varbūt nevis šogad, bet nākošgad arī laucinieks varētu būt tik spējīgs un maksāt 38 procentus, un nekādu debašu te būtībā nebūtu. Un tāpēc es uzskatu, ka mums ļoti steidzīgi būtu jāpieņem un jāapspriež visās komisijās, arī būtībā visās partijās un frakcijās tādi zemniekiem aktuāli jautājumi, ka no 1996. gada jāievieš nodokļu maksātāju reģistrs — tikpat obligāts un pilntiesīgs kā iedzīvotāju reģistrs. 1996. gadā jādiferencē nodokļu likmes atkarībā no maksātāja darbības veida, zemes nodokli ieskaitot. Lai veicinātu Latvijas graudu ražošanu, ar 1996. gadu jāatceļ pievienotās vērtības nodoklis vietējās labības iepirkumam. Lai aizsargātu Latvijas ražojumus pret nevienlīdzīgu konkurenci, nekavējoties jāatceļ labvēlības statuss pārtikas importētājfirmām, vienlaicīgi pastiprinot muitas kontroli. Lai nodrošinātu lauksaimniecības interešu reālu aizstāvību, Saeimā, apstiprinot Latvijas valsts budžetu, nosakot dotāciju apjomu lauksaimniecībai, ar likumu jānostiprina ieņēmumu avoti šīm dotācijām.

Zemes reformas gaitā, es uzskatu, ir trīs tādi galvenie punkti, kas būtu jāizpilda, lai veicinātu saimniecisko rosību Latvijā. Valstij jāgādā, lai četras piektdaļas zemes īpašumu reģistrētu tuvākajos četros gados, tas ir, no 1996.gada vismaz līdz 1999. gadam, ar likumu jāierobežo nelielu saimniecību maksimālā, ne minimālā platība, līdz 1996. gada 1. janvārim ar likumu jānosaka zemes nomas maksas pamatprincipi un normatīvi.

Es domāju, nedaudz būtu arī jāmaina kaut kas lauksaimniecības vadībā. 1996. gadā vajadzētu reorganizēt Zemkopības ministrijas centrālo aparātu un ministrijas rajonu iestādes, izveidojot ķēdi no ministrijas uz pagastiem, noteikt, ka lauku apvidos valsts un pašvaldību ierēdņu algas var celt proporcionāli algu pieaugumam lauksaimniecībā nodarbinātajiem, izstrādāt īpašus noteikumus, kā paaugstināt Valsts ieņēmumu dienesta un muitas ierēdņu atbildību par valsts ienākumu zaudēšanu un ļaunprātīgu dienesta pienākumu neizpildi.

Nu un tirgus jautājumā... Lai veicinātu Latvijas pārtikas preču eksportu, valstij vajadzētu maksāt prēmijas. Ar likumu 1996. gada 1. ceturksnī noteikt valsts atbalstāmās eksporta pārtikas preču grupas. Lai veicinātu godīgu konkurenci, ar likumu nekavējoties ieviest izlīdzinošas importa nodevas ievedamajām pārtikas precēm. Lai aizsargātu ražotāju un ierobežotu monopolu un tirgotāju patvaļu, Saeimai 1996. gadā vajadzētu pieņemt tirdzniecības kodeksu, tajā ierobežojot maksimālās peļņas normu pārstrādātājiem un tirgotājiem.

Un runājot par naudu. Kur tad laucinieks varētu tomēr ņemt šo naudu, lai viņš šo 38 procentu apmērā plānoto sociālo nodokli varētu samaksāt? Lai nodrošinātu savlaicīgus maksājumus zemniekiem, ar 1996. gadu tiem pārstrādes, tirdzniecības vai citiem uzņēmumiem, kas nemaksā piegādātājiem maksājumu parādus, parādam par kavējuma laiku pierēķināt caurmēra depozītnoguldījumu procentus. Ja maksājumu parāda kopējā summa pārsniedz 50 procentus no parādnieka — pārstrādes, tirdzniecības vai eksporta uzņēmuma — vērtības, tādu uzņēmumu pasludināt par bankrotējušu. Bet parādu nokārtot arī vērtspapīru veidā, pirmkārt norēķinoties ar lauksaimniecības izejvielu piegādātājiem.

Un pēdējais, runājot par naudas ieguves avotiem. Pilnveidot lauksaimniecības kreditēšanas sistēmu un tāpēc arī Hipotēku un zemes bankas darbību. Trīs gadu laikā — no 1996. līdz 1999. gadam — ar valsts atbalstu palielināt šīs bankas statūtkapitālu līdz 10 miljoniem latu.

Es domāju, ievērojot šos noteikumus, pēc gada vai diviem — es droši varētu arī visu zemnieku vārdā teikt — mēs būtu spējīgi arī šo sociālo nodokli maksāt. Paldies!

Un Tautsaimniecības komisijas vārdā un arī mūsu frakcijas vārdā es aicinu pieņemt šo izstrādāto likumprojektu, un pieņemt steidzamības kārtā.

Sēdes vadītāja. Raitis Apalups, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts!

R.Apalups

(LVP). Cienītā Saeimas priekšsēdētāja, godātie deputāti! Manu uzstāšanos saīsina Gorbunova, Staša un Dobeļa kungu teiktais. Tāpēc gribu tikai atgādināt, ka jebkuru viedokli var vairāk vai mazāk, labāk vai sliktāk argumentēt. Un, balsojot šodien par grozījumiem likumā, es gribu jūs lūgt atcerēties to, ka lauki nav tikai tīrumi, pļavas, noras ar kartupeļu, burkānu un citām vagām, ar rudzu un kviešu druvām, ka lauki kopā ar cilvēkiem, mājdzīvniekiem un visu citu, kas tajos ir, dzīvo un nedzīvo, ir mūsu tautas, mūsu nācijas izdzīvošanas fundaments. Tur ir tā asins, kas mūs var atjaunot, un tāpēc jau arī mūs ikvienu saista ar laukiem tās neredzamās simt saites, kas ir sējušās jau gadu desmitiem un simtiem.

Un vēl es gribu atgādināt to, ka pašreiz paiet pieci gadi kopš traģiskajiem janvāra notikumiem, kad laucinieki tomēr izdarīja ļoti daudz kā laba, lai mēs šodien varētu atrasties šinī zālē. Un diez vai kāds vēsturnieks atļausies izlemt vai izspriest, vai izsecināt to, kā būtu tad, ja nebūtu šo barikāžu, ja laucinieki savu tehniku nedzītu tajās dienās uz pilsētu.

Un trešais. Ja netiks pieņemts šis likums pirmajā lasījumā steidzamības kārtībā, tad es jums vienu citātu, ko man Juris teica, tagad minēšu. Tad būs tā, ka pusuzartā laukā pie arkla balsta arājs ļims. Un diezin vai kāds no mums to vēlas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Modris Goba, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

M.Goba

(DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Protams, ļoti daudz šodien tika pateikts izskatāmajā jautājumā, un negribētos atkārtoties un kavēt lieki laiku. Tikai patiešām gribu atgādināt, ka Saimnieka frakcija priekšvēlēšanu laikā kā galveno programmatisko motīvu deklarēja nepieciešamību attīstīt ražošanu, tāpat kā arī citas frakcijas, un visi mēs runājām par laukiem, un visi gribējām būt labi lauciniekiem. Taču šodien ir tas brīdis, kad mēs patiešām varam realizēt šos savus solījumus, jo visas šīs nelaimes, pie kā mēs šodien esam nonākuši, ir dēļ tā, ka laukos ar iepriekšējo un vēl spēkā esošo līdzšinējo likumdošanu ražošana, ir novesta līdz tādam stāvoklim, ka patiesībā jau neiet runa par to, vai 18 vai 30, vai 50 procentus zemnieks maksās.

Jebkurā gadījumā šodien viņam pensija būs mazāka nekā citās tautsaimniecības nozarēs strādājošiem cilvēkiem. Jo tie procenti būs no vai nu no minimālās algas vai vēl zemākas summas zem minimālās algas, kuru pašreiz saņem laucinieki. Lauku cilvēks vairs nespēj sevi sociāli nodrošināt. Viņš vairs nespēj uzkrāt šo sociālo nodrošinājumu sev tajā situācijā, kāda šobrīd ir laukos.

Tālāk gribētu teikt vēl, ka ir ļoti stipri iedragāta ticība šādiem nākotnes labumiem, uzkrājot līdzekļus. Lauku cilvēki ļoti netic tam. Viņi ir piedzīvojuši naudas reformu, kurā zaudēja ļoti daudz līdzekļu, kas bija iepriekš krāti vecumdienām. Tagad banka “Baltija”, valdības nepildītie solījumi par subsīdijām un tā tālāk, un tā joprojām. Es domāju, ka mēs Saeimā nebūsim šodien tie, kas turpinās graut ražošanu laukos, un nekalposim tiem, kuri gaida tur aiz robežas pašreiz ar graudu vagoniem, ar olu furgoniem un tamlīdzīgi. Arī šorīt no rīta vēl pa radio aicināja pēc iespējas ātrāk ievest tos trūkstošos pārtikas kviešus. Bet drīz mums vairs vispār nebūs savu kviešu, ja tā turpināsies. Es domāju, ka... Gribētu ar to arī beigt šodien, un uzskatu par nepieciešamu balsot par pirmo lasījumu un pēc iespējas ātrāk šos grozījumus pieņemt.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Bērziņam, piedodiet, Andrim Bērziņam — darba lietu valsts ministram!

A.Bērziņš

(darba lietu valsts ministrs). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Neiebilstot pret to, kas šeit zālē tika teikts attiecībā uz sociālo nodokli, gribu teikt ka es kā Labklājības ministrijas pārstāvis tam varētu piekrist, ja nebūtu jādomā par valsti ilgtermiņa attīstības perspektīvā un gan ekonomikas, gan sociālās problemātikas kopsakarībās. Tāpēc es gribu pateikt, ka pirmais piedāvātais variants nozīmē to, ka mēs a’priori pasakām zemniekiem un pārstrādātājiem, ka viņu pensijas, pabalsti, atlīdzība nelaimes gadījumos, slimības pabalsti būs divas reizes mazāki nekā visiem pārējiem.

Otrajā gadījumā mēs pasakām, ka no valsts budžeta ir jāmaksā dotācijas. Man ir grūti pateikt, kā deputāts Vītols ir rēķinājis 5 miljonus, kuri šeit tīri tā pēc dzirdes ir pārceļojuši no viena deputāta runas uz otru. Es gribu pateikt pilnīgi autoritatīvi kā nesenā pagātnē sociālā nodokļa turētājs un administrators, ka šodien sociālajā nodoklī no zemniekiem un lauksaimniekiem mēs ieņemam 4 procentus no kopējās naudas summas, bet viņiem izmaksājam 21 procentu. Starpība, tātad tā izlīdzinošā starpība, ir 17 procenti. Ja mums nākamā gada budžetā ir 324 miljoni latu plānotā sociālā budžeta nauda, tad 17 procenti no nākamā gadabudžeta ir 55 miljoni latu. Un tā ir tā cena, kura šodien būs budžetā jāiestrādā, ja jūs nobalsosit “par”. Lai būtu tā nedaudz skaidrāk, ko nozīmē 55 miljoni latu, es gribu teikt, ka tās ir divas trešdaļas no tā finansējuma, kāds 1996.gadā ir paredzēts skolotājiem un izglītībai, un tas ir par 11 miljoniem latu vairāk, nekā 1995.gadā bija visai veselības aizsardzībai Latvijas valstī. Tātad 55 miljoni pie šāda risinājuma būs jāsaņem.

Ja runā par dotācijām kopumā, tad es domāju, ka sociālās drošības jomā runāt par nodokļu pazeminājumu nozīmē faktiski sagraut visu sistēmu, jo pēc būtības ir tā, ka, ja mēs par dotācijām vispār runājam, tad jādotē ir produkts, ražojums, lai zemniekam vai pārstrādātājam būtu tā nauda, ar kuru viņš var nomaksāt nodokļus. Šim principam būtu jābūt, nevis caur sociālā nodokļa atviegl;ojumu jāpazemina sociālā nodokļa garantijas.

Bet, protams, ir jautājums — ko darīt? Es teikšu tā, no Labklājības ministrijas viedokļa uz šo problēmu raugoties. Pirmkārt, es piedāvātu atsaukt steidzamību. Otrkārt, ta kā nav izpildītas visas Saeimas Kārtības ruļļa prasības, iesniedzot šo dokumentu, tas būtu jāatgriež atpakaļ Budžeta un finansu komisijai pārstrādāšanai. Es pieņemu varbūt, ka risinājuma variants varētu būt tāds, ka zemniekiem un pārstrādājošajai rūpniecībai vispār nenoteiktu sociālā nodokļa tarifu, pasakot, ka viņi saņem šīs sociālās garantijas atbilstoši tam, cik viņi ir iemaksājuši. Tas būtu kaut kas vidējs starp pirmo un otro variantu. Un tā būtu noteikta izeja. Tāpēc, augsti godātie deputāti, es aicinu jūs nobalsot nevis par šā dokumenta noraidīšanu, bet par tā atgriešanu atpakaļ komisijai, papildu izstrādāšanai un priekšlikumu iesniegšanai. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens no zāles: “To var!”)

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, līdz pārtraukumam mums ir atlikušas četras minūtes. Debatēs vēl ir pieteicies Aivars Kreituss, kurš saskaņā ar Kārtības ruļļa 64.pantu runās kā ministrs. Līdz ar to pieļaujamais viņa runas laiks ir viena stunda. Kreitusa kungs, kaut arī jūs runātu īsāku laiku, es domāju, ka mēs atliksim jūsu uzstāšanos pēc pārtraukuma. Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere

(Saeimas sekretāra biedre): Nav reģistrējušies: Valdis Birkavs, Juris Celmiņš... — Sēdes vadītājs: Ir zālē. J. Kušnere: Aivars Endziņš, Māris Gailis, Māris Grīnblats, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Leopolds Ozoliņš... — Sēdes vadītājs: Ir zālē. J.Kušnere: Pauls Putniņš, Dainis Turlais... — Sēdes vadītājs: Zālē. J.Kušnere: Māris Vītols. — Sēdes vadītājs: Arī ir zālē. J.Kušnere: Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 13.30.

 

(P ā r t r a u k u m s ).

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse

Sēdes vadītāja. Vārds Aivaram Kreitusam, Demokrātiskās partijas Saimnieks deputātam, finansu ministram! Vārds kā ministram.

A.Kreituss

(finansu ministrs). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es, protams, arī varētu šeit no populisma pozīcijām diezgan daudz runāt par draudīgo stāvokli, kāds ir, un varbūt aprakstīt arī šausmīgās ainās, kāds tas varētu iestāties, ja kaut kas netiktu lielā ātrumā darīts. Bet es domāju, ka tomēr jautājumam vajadzētu pieiet precīzi, pieiet no naudiskajām pozīcijām, šo jautājumu izvērtējot no naudiskajām pozīcijām. Tātad es gribētu runāt tādā veidā, ka, visnotaļ saprotot situāciju, kāda ir laukos, un domājot, kā tos atbalstīt, mums tomēr rodas vesela virkne jautājumu, jo ne velti gan Tautsaimniecības komisijā bija grūtības ar šā jautājuma virzīšanu šādā sagatavošanas veidā, gan arī mūsu frakcijā izvērsās lielas debates un bija nesaprašana. Un pats galvenais ir tas, ka pie šī priekšlikuma pašreiz nav klāt Finansu ministrijas atzinuma. Un pašreiz gan vieni runātāji, gan otri var operēt ar dažādiem cipariem. Un es arī parēķināt varu un varu parādīt, ka, izejot, teiksim, no viena aprēķina, man iznāk, ka šī summa varētu būt 8,6 miljoni latu. Tātad mazliet lielāka par to, kāda šeit tika minēta. Bet, ja mēs rēķinām, kā tas patiesībā ir un ka tas gulstas uz sociālo budžetu jeb kas ir jāizņem ārā no budžeta priekš sociālā budžeta caur šo otru procentu daļu, tad iznāk šie 55 miljoni, kurus pieminēja Bērziņa kungs. Un šādā veidā mēģinot risināt jautājumu, man liekas, ka mēs neesam korekti tomēr un nevajadzētu, es domāju, šo jautājumu šeit saasināt un mēģināt atkal tā visnotaļ to parādīt tāda liela ātruma nepieciešamības ziņā, jo mums vajadzētu pie šī Finansu ministrijas atzinuma klāt arī precīzus ciparus par cilvēku skaitu, uz ko šis viss attiecas. Vai tie ir 43 tūkstoši vai tie būs 200 tūkstoši cilvēku, kā viņi laukos sadalās, cik no viņiem ir tādi, kas tiešām to maksās, cik strādā pārstrādājošā rūpniecībā, cik viensētās, kas nemaksās nekā. Es domāju, ka mēs šādu izvērtējumu varētu sagatavot, tad sagatavot visu šo aprēķinu, likt to priekšā deputātiem, un tāpēc mans lūgums būtu pašreiz, kā jau es teicu, pirmais — nesteigties, jo mums tomēr tiek darīts svarīgs, liels darbs. Tiek gatavots budžets šim gadam. Šī gatavošana jau ir nokavēta stingri, un pašreiz, ja mēs mēģinām budžeta gatavošanu šādā veidā apgrūtināt ar šādu papildu darbību, tad vienkārši mēs nevaram pietiekami konsekventi un paredzētajā kārtībā virzīties uz priekšu. Tāpēc es domāju, ka vajadzētu iet tomēr tādā secībā, ka vispirms atsaukt šī jautājuma steidzamību, pēc tam atdot to komisijai, tad prasīt, lai Finansu ministrija sagatavo — un tā sagatavos — šādu atzinumu ar visiem cipariem. Mēs to saskaņosim ar Labklājības ministriju, un tādā veidā deputātiem, arī tiem, kas šeit gandrīz katrā frakcijā pārstāv lauksaimniekus, tiks priekšā likts precīzs aprēķins, un tad sāksies precīza saruna. Un paralēli mēs strādājam pie iespējām veidot budžetu.

Te jau daži runātāji pieminēja, ka vajag sakārtot, vajag darīt. Jā, to mēs darām. Pirmais, ko mēs domājam, — kā četros virzienos akcīzes nodokli tomēr ievākt. Un ir konstatētas, piemēram, tādas manā izpratnē pilnīgi nesaprotamas lietas kā tas, ka, teiksim, akcīzes nodokli par degvielu ievāc tikai trešdaļas apjomā no tā, kas jāievāc. Pēc optimistiskiem datiem — tikai pusi. Kaut vai pusi, tas arī nav nopietni, ja tāda kārtība var valstī eksistēt. Tas pats attiecas uz alkoholu. Tas pats attiecas uz tabaku. Un tas pats attiecas uz dārgmetāliem. Četras pozīcijas, kur mēs konstatējam, ka ir lielas rezerves. Tāpēc man gribētos lūgt, lai deputāti saprot šo situāciju kopumā, ka mūsu svarīgākais darbs pašreiz ir budžets, tā novirzīšana līdz jums. Pēc tam kopīga apspriešana, izskaidrošana un visu pārējo pozīciju saprašana, un tad paralēla strādāšana pie šīm ieņēmumu pozīcijām. Un ja mēs varam šīs pozīcijas kaut daļēji pildīt, tad mēs varam tālāk runāt par jautājumu par dotācijām. Pirmais, kas jārisina, ir šīs 5 miljonu latu dotācijas, kas zemniekiem nav izmaksātas par pagājušo gadu. Nākošais, protams, ir jaunās paredzētās dotācijas. Mēs neviens nedomājam, ka pie tā nevajadzētu strādāt un ka to nevajadzētu darīt. Un šeit, es domāju, neviens nekāps tribīnē un neteiks — nē, to nevajag darīt un tādu naudu nevajag dot. Bet gribētos redzēt tādu pieeju šim darbam, ka mēs šādā secībā šo darbu darām. Un tad, es domāju, mēs jautājumu būtībā nebūsim ne atlikuši uz ilgu laiku, ne nogremdējuši, bet mēs to būsim secībā kārtīgi risinājuši. Nekā tā, ja mēs kaut ko pieņemam, lāgā nezinot un steidzamības veidā, bet pēc tam izrādās, ka tie cipari ir nepareizi, kuri pirmajā brīdī, vienkāršoti parēķinot, tādi liekas. Es varu šo vienkāršoto parēķinu nolikt priekšā. Bet es domāju, ka daudz precīzāk šo ciparu lietu demonstrēja Labklājības ministrija, kas ar šo jautājumu nodarbojās. Tā ka mans lūgums būtu tomēr jautājuma steidzamību atcelt, atgriezt likumprojektu komisijai un prasīt no Finansu ministrijas to, ko es piedāvāju. Paldies!

Sēdes vadītāja. Atvainojos! Precizēsim jūsu priekšlikumu — tātad nebalsot par pirmo lasījumu, kā jau ir izskanējis, bet atdot atpakaļ komisijai papildu informācijas savākšanai.

A.Kreituss

. Tieši tā!

Sēdes vadītāja. Paldies! Vents Balodis, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāts!

V.Balodis

(TB). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es gribu mazliet aplūkot sekas, kas radīsies, ja mēs nepieņemsim šos labojumus. Zemnieku saimniecības tas neskars tik smagi, kā tas skars tos cilvēkus, kas šobrīd strādā paju sabiedrībās, kuras vēl ir palikušas. To es gribētu pierādīt mazliet ar matemātiskiem faktiem. Vienā no Pierīgas rajoniem, kurā ir ap 4000 zemnieku saimniecību, kā sociālā nodokļa maksātājas šobrīd ir reģistrējušās no 100 līdz 150 zemnieku saimniecības. Pārējās uzskata, ka tās nemaksās šo sociālo nodokli. Viņi savu nostāju argumentē ar to, ka viņi ir daudz krāpti gan ar saviem noguldījumiem, kas naudas reformas laikā ir zuduši, gan ar banku “Baltija”. Un viņiem arī nav lielas ticības, ka šī nauda, ko viņi būs samaksājuši priekš savas pensijas, tad, kad viņi sasniegs šo pensijas vecumu, arī nonāks pie viņiem. Mani pārsteidz tas, ka Labklājības ministrija šeit runā par sociālajām garantijām, slimības lapām. Vajadzētu mazliet noskaidrot arī sociālajās pārvaldēs, kā šie zemnieki, lauksaimnieki izmanto šīs slimības lapas. Tādu gadījumu tikpat kā nav. Ir ļoti reti gadījumi, kad zemnieku sievas gaida bērniņu un iet dekrēta atvaļinājumā. Tajā gadījumā viņas izmanto. Un es domāju, ka, šobrīd palielinot sociālo nodokli, daudzi cilvēki statūtsabiedrībās paliks bez darba, jo šīs statūtsabiedrības viņiem maksā ļoti minimālu algu — 20 vai 30 latus, lai pārlaistu šo ziemas periodu, kas ir grūts. Bet, paaugstinot nodokli, tās būs spiestas nemaksāt arī šo pabalstu. Tādēļ es lūgtu, lai mēs nobalsotu par steidzamības kārtību un pieņemtu šos grozījumus. Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienītais deputāta kungs! Steidzamība jau sen ir nobalsota, pirms sākām debates par šo likumu pirmā lasījuma balsojuma sakarā. Debates beidzam. Pirms balsojam par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” pirmajā lasījumā, mums ir jāizšķir jautājums, kas ir formulēts Kārtības ruļļa 136.pantā: “Tāpat pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanai un tamlīdzīgi.” Tā kā šāds priekšlikums ir izskanējis vairāku deputātu runās debašu laikā, tad tas ir pirmais balsojums — par likumprojekta atdošanu atpakaļ komisijai papildu ziņu ievākšanai. Kā tas arī formulēts kā viens no motīviem Kārtības ruļļa 87.pantā, ka nevienu likumprojektu nedrīkst izskatīt pirmajā lasījumā, ja — 2.punkts — “... tas paredz budžetā neparedzētus izdevumus un tam nav pievienota finansu ministra atsauksme. Lūdzu zvanu! Tātad balsojam par likumprojekta atdošanu atpakaļ komisijai papildu datu vākšanai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 48, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 9, atturas — 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu atbildīgo komisiju par otro lasījumu!

M.Vītols.

Atbildīgā komisija lūdz noteikt otrā lasījuma termiņu 25.janvāri.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu... Aigars Jirgens, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāts!

A.Jirgens

(TB). Manuprāt, vispirms būtu jānosaka priekšlikumu iesniegšanas laiks. Un kādas divas nedēļas, es domāju, vajadzētu dot, jo jautājums tiešām, kā mēs redzējām, nav viennozīmīgs un ir nopietni jāpārdomā šie priekšlikumi. Es ierosinātu 25.janvāri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu, un pēc tam komisija lemtu, kad izskatīt.

Sēdes vadītāja. Jirgena kungs! Tas ir steidzamības kārtā pieņemamais likums, nevis parastajā. Tāpēc mēs nosakām otrā lasījuma termiņu. Es nesapratu. Tad jums ir kāds cits priekšlikums par otrā lasījuma datumu?

A.Jirgens.

Man ir priekšlikums — pēc trīs nedēļām noteikt otro lasījumu un līdz 25.janvārim dot iespēju iesniegt priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumiem jautājums atkrīt. Es jums teicu — tas ir steidzamības kārtā. Kad tas ir — pēc trim nedēļām? Lūdzu datumu! Jūs domājat 1.februāri? Tātad otrs termiņš otrajam un galīgajam lasījumam, ja nemainīsies