Baltijas jūras reģions — perspektīva Eiropai

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa runa Ķīlē 18.janvārī

Šis temats skar Baltijas jūras reģiona nākotni. Tas liek definēt to, kādas perspektīvas Baltijas jūras reģions spēj piedāvāt un atklāt Eiropas tālākai attīstībai. Baltijas jūras reģions taĮu labi demonstrē to ekonomikas attīstības līmeņu, drošības un kultūru daīādību, kuru līdzsvarot ir liels uzdevums politiīiem. Savstarpējo interešu saskaņošana un tolerance ir tās metodes, kas ļauj izvairīties no konfliktiem un kas savu dzīvotspēju ir pierādījušas Eiropas Savienībā.

Runājot par Eiropas vēsturi, mēs vienmēr pieminam ne tikai nacionālas valstis, bet arī "reģionus" kā atsevišīas entitātes. Līdz ar to, ka kontinents vairs nav sadalīts blokos, tagad — deviņdesmitajos gados — daīādi Eiropas reģioni ir mēģinājuši izkristalizēt kopējās problēmas, kā arī kopsaucējus un sadarbības optimālās formas. Atšķirīgu prioritāšu ietvaros un ar dažādu intensitāti valstis strādā gan Eiropas ziemeļos un dienvidos, gan arī Viduseiropā — protams, it īpaši aktīvi tajā kontinenta daļā, kura pēc aukstā kara ieguvusi pašizpausmes brīvību.

Patlaban visus šos forumus lielā mērā raksturo kāda mūsu laikam būtiska iezīme — tie visi aizvien vairāk atveras. Turklāt šī apsveicamā atvēršanās nozīmē ne tik daudz jaunu valstu iekļaušanos, bet gan aizvien jaunu kopēju interešu un darbības jomu atklāšanu. Izrādījās, ka ārkārtīgi patīkami sadzirdēt kaimiņu, kas pasauli būtībā redz ļoti līdzīgi, bet līdz šim bija atradies "ne tajā blokā".

Tieši tāda attīstība bija Baltijas jūras reģionā. Pirmos savstarpējos kontaktus visas Baltijas jūras valstis sāka meklēt tikai pirms nedaudziem gadiem. Šobrīd varam ar pārliecību teikt, ka sagatavošanās laiks pagājis: pavisam drīz varēsim iepazīties ar izstrādātu visaptverošu perspektīvu Baltijas jūras reģionam. Eiropas Savienības komisijas pieredze šajā stratēģiskajā iniciatīvā ir principiāli būtiska.

Latvija labi atceras, ka tieši Vācijas prezidentūras laikā Esenes galotņu konferencē Baltijas jūras reģionam tika pievērsta uzmanība kā atsevišīam reģionam. Eiropas Savienība mēģināja noskaidrot, kā tai tuvoties šim iekšēji tik heterogēnajam reģionam. Šodien simpozijā piedalās un savu skatījumu pauī Vācijas Federālais prezidents, un tas, manuprāt, nozīmē, ka Vācija metodiski turpinājusi darbu pie Esenē aizsāktā pārdomu loka.

Jā, mēs esam pateicīgi Eiropas Savienības valstīm par palīdzību, ko esam saņēmuši pēdējo gadu laikā. Tā ir bijusi nesavtīga un labāko nodomu un ekspertu nesta. Latvija gūtos padomus eksponē patstāvīgā darbībā mūsu valsts tapšanā par modernu un eiropeisku valsti un kopējas Eiropas nākotnes izveidē. Esmu pārliecināts, ka Latvija kļuvusi par līdzvērtīgu dialoga dalībnieku Baltijas jūras valstu reģionā. Latvija ir par patiesu partnerību Eiropā — Rietumeiropa taĮu arī mūs vēlas redzēt kā partnerus, nevis tikai kā tur esošās drošības un pārticības patērētājus.

Tomēr — "Eiropa kā reģionu Eiropa" un "vienotā Eiropa", vai šajos jēdzienos, par kuriem pēdējos gados daudz diskutēts, neslēpjas kāda iekšēja pretruna, vai tie viens otru papildina? Jautājot savādāk, cik vienotam jābūt atsevišīam reģionam, lai varētu runāt par to, ka vienotība ir Eiropas izšīirošais spēks? Vai šie jēdzieni ir viena līmeņa jēdzieni, vai starp tiem ir kauzāla sakarība, vai varbūt tie ir savstarpēji komplementāri? Pēdējos gadu desmitos mūsu kontinentā uzkrātā pieredze ļauj pārliecinoši secināt, ka politisks mērīis ir Eiropas vienotība, un tā kalpo kā zināms orientieris valsts attīstībā arī Latvijā.

Sadarbības pašpietiekamība atsevišīa reģiona ietvaros ir tēze, kurai nevar piekrist, — cieša integrācija un kooperācija kādā atsevišīā reģionā ir zināmā mērā gan priekšnosacījums Eiropas vienotībai, gan arī šīs vienotības izpausmes mehānisms. Reģionālā sadarbība — tas sakāms arī par triju Baltijas valstu sadarbību — būs tik cieša, cik to prasīs Eiropas vienotība tās drošības, labklājības, stabilas attīstības dimensijās. Eiropas vienotība ir ārkārtīgi sarežģīts mērīis, jo saistās ar citu kultūru un domāšanas veidu sapratni un akceptu. Tā būs sasniedzama ilgstošā interešu un izpratnes saskaņošanas procesā. Tas sakāms pat par tautsaimniecības jomu, kaut arī liekas, ka tā ir sfēra, kurā globālā konkurence šo vienotību prasa jau šodien. Protams, pastāv Eiropas Savienība "kā lielais tirgus, kā uzplaukuma un stabilitātes zona. Tomēr, vai tad Eiropas Savienība ir visa Eiropa? Jautāsim kopā ar Mišelu Barnjē un Verneru Hoijeru vēlreiz — vai Eiropa eksistē? Tādi forumi kā EDSO un Eiropas Padome (Council of Europe) liecina, ka ļoti daīādajām Eiropas valstīm ir iespējams visai produktīvi diskutēt par kopīgu interešu problēmām. Tomēr nevajag būt lielam starptautisko attiecību speciālistam, lai zinātu, ka ar to nepietiek. Eiropas bezspēcība traģiskajos notikumos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā un ŠeĮenijā liecina par to. Tāpēc uz jautājumu par Eiropu kā vienotu politisku spēku atbilde šobrīd vēl ir skeptiska.

Mūsu kontinenta attīstībai skaidru horizontu definēja nule notikusī Eiropas Savienības padome (European Council) Madridē. Madrides konferences noslēguma dokumentos uzsvērts, ka ES paplašināšanās process ir politiska nepieciešamība un vēsturiska iespēja, kurai jānodrošina Eiropas kontinenta drošība un stabilitāte, kā arī ekonomiskā spēka un dinamisma stiprināšana. Eiropas Savienības padome (European Council) iezīmēja jaunu pieeju paplašināšanās aspektā, runājot par valstu uzņemšanu, tiek minēta pievienošanās stratēģija, neakcentējot kādas atsevišīas valstis vai valstu grupas, kurām būtu prioritāte ES paplašināšanās procesā. Tādējādi pašreizējā situācijā tiek saglabāta kontinenta politiskā stabilitāte. Visām asociētajām valstīm ir vienlīdzīgas perspektīvas.

Dāmas un kungi! Esmu ļoti priecīgs par šo simpoziju un iespēju runāt par mūsu reģiona ekonomisko un līdz ar to politisko nākotni. Šādas tikšanās — kā šodien Ķīlē — sekmē mūsu reģiona uzņēmēju savstarpēju iepazīšanos, kas būtiski nepieciešama, lai kopējiem spēkiem īstenotu tos Eiropas līmeņa projektus, kuri saskatāmi Baltijas tautsaimniecības telpā un būs nozīmīgi tās nākotnei. Rūpniecības un tirdzniecības kameras ir nozīmīgi elementi ES valstu tautsaimnieciskajā struktūrā. Atļaujiet man izteikt atbalstu tām aktivitātēm, kuras Baltijas jūras tirdzniecības kameru asociācija veicina Baltijas jūras reģiona valstīs.

Ko nozīmē Latvijas integrācija Eiropas Savienībā, kāds ir šīs virzības saturs un kāda ir Latvijas vieta Baltijas jūras reģiona attīstībā?

Pievienošanās stratēģija ir tā mēraukla, ar kuru vērtēsim savus lēmumus. ES augstie standarti — arī Eiropas monetārās savienības kritēriji — Latvijā ir orientieri lēmumu izstrādē. Atļaujiet man izteikt pārliecību, ka pēc vēlēšanām Latvijā ir izveidojusies stabila valdība. Mūsu politiskie mērķi nav mainījušies, to sasniegšanas intensitāte pieaugs. Par to liecina pirmie valdības lēmumi par privatizācijas radikālu paātrināšanu, kā arī tās viedoklis par investīcijām kā prioritāti.

Latvija savu integrāciju Baltijas jūras telpas — un perspektīvā arī ES — vienotajā tautsaimniecībā redz, vispirms īstenojot pārreģionālās nozīmes infrastruktūras attīstības projektus. Ir runa par multimodālo transporta koridoru no Rietumeiropas (Ziemeļvācijas) ostām caur Latvijas ostām uz austrumiem. Preču plūsma uz austrumiem un rietumiem taču tikai pieaugs līdz ar transformācijas procesa veiksmīgu attīstību Krievijā un citās NVS valstīs.

Paralēli rūpniecības preču tranzīta struktūras tālākai pilnveidei Latvija saskata skaidru iespēju piedalīties transkontinentālā gāzes vada izbūvē no Ziemeļkrievijas atradnēm uz Rietumeiropas patērētāju tirgu. Latvijas gāzes saimniecība — gan vadi, gan unikālās krātuves — var kļūt par integrālu sastāvdaļu šajā milzīgajā celtnē. Latvijā jau ilgstoši funkcionē naftas tranzīta infrastruktūra. Tai ir stabila vieta starptautiskajā naftas biznesā. Latvija nopietni plāno šīs infrastruktūras modernizāciju, jo uzskata to par ārkārtīgi perspektīvu tautsaimniecības nozari. Tie ir tautsaimniecības kompleksas attīstības projekti, kas sniedz iespēju ieguldīt līdzekļus drošos nākotnes objektos. Tie veicinās pārrobežu sadarbību un nodrošinās darba vietas, kas transformācijas valstīs ir ļoti būtiski.

Baltijas jūras reģionā tieši ekoloģijā pēdējo gadu laikā ir izdevies paveikt daudz. Latvija ir gandarīta, ka kopā ar Baltijas jūras kaimiņvalstīm tai izdevies veiksmīgi iekustināt ekoloģisko problēmu risināšanu, kas padomju laikos vienkārši tika ignorēta. Ėdens attīrīšanas iekārtas Latvijā ir nozīmīgs ieguldījums Baltijas jūras vides saglabāšanā. Mēs vēlamies sadarboties Baltijai raksturīgās kultūrvides — jūras krasta un kāpu zonas — saglabāšanā. Šajā jomā mums ir labas zinātniskas un praktiskas iestrādes un pētījumi.

Transformācijas valstīs nepieciešama speciālistu paaudze, kas brīvi orientētos ES valstu pieredzē un spētu nākotnē kļūt par līdzvērtīgiem partneriem šo valstu ekspertiem. Droša nākotne cieši saistīta ar izglītību, kura sekmē dažādo kultūru domāšanas veidu saprašanu un tautsaimniecisko interoperabilitāti.

Eirofakultāte, kas pirms vairākiem gadiem izveidota Rīgā Baltijas jūras valstu iniciatīvas rezultātā, ir viena no šādām izglītības institūcijām. Es ceru, ka Eirofakultāte arī turpmāk spēs veiksmīgi pildīt savu svarīgo uzdevumu Latvijas un visu triju Baltijas valstu izglītības struktūrā.

Vēsturiski Baltijas jūras reģions ir bijis atvērts sadarbībai un inovatīvām idejām. Tas bija reģions, kuru augstā mērā raksturoja ideju un kultūras pārvietošanās. Šī vēsturiskā paradigma savu svarīgumu ir saglabājusi, un mūsu uzdevums tagad ir to pilnveidot.

Raksturojot tās dažādās jomas, kādās Latvija sadarbojas ar reģiona valstīm, vēlējos ieskicēt to kontekstu, kurā skatām arī triju Baltijas valstu sadarbību. Tā ir viena no Latvijas politikas pastāvīgām prioritātēm. Tāpat kā Baltijas jūras reģiona paradigmu kopumā, tā šobrīd arī triju Baltijas valstu sadarbības ietvarus nosaka galvenokārt trīs politiskā un ekonomiskā spēka vektori: pirmkārt, triju Baltijas valstu virzība uz integrēšanos Eiropas Savienībā, otrkārt, Eiropas Savienības paplašināšanās uz austrumiem, treškārt, Eiropas Savienības speciālās sadarbības perspektīvas ar Krieviju. Ir zināms, kāda loma vēsturē Baltijas valstīm bija tirdzniecībā ar Krieviju. Nākotnē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas robeža noteikti kļūs par Eiropas Savienības sadarbības un tirdzniecības robežu ar Krieviju. Ekonomiskā un kultūras sadarbība ļauj Eiropas ideju apritē aizvien ciešāk iekļaut arī tos Krievijas apgabalus, kuri ir Baltijas jūras austrumos. Simboliski uztverams ir tas, ka nesen KF Valsts domē tika apstiprināts federālais likums par Kaļiņingradas apgabala īpašo ekonomisko zonu.

Cienītās dāmas un godātie kungi! Latvija pēc pusgada kļūst par Baltijas jūras valstu padomes prezidējošo valsti. Arī Latvijas politikas prioritāte ir Baltijas jūras valstu cieša un mērķtiecīga sadarbība. Kļūstot par prezidējošo valsti, Latvija par svarīgāko uzskatīs virzību uz reģiona vienmērīgu attīstību. Mūsu prioritāte noteikti būs turpināt un veicināt saprašanos starp šīm dažādajām valstīm un to iedzīvotājiem. Latvija noteikti varētu paust pārliecību, ka to vislabāk darīt, attīstot kontaktus — īpaši starp nevalstiskajām organizācijām un jauniešu organizācijām, un tas būtu pareizi, jo, protams, ka Latvija vēlas arī drošības humanitāro dimensiju padarīt vēl nozīmīgāku.

Baltijas jūras reģionam ir labas iespējas kļūt par zināmu modeli gan kopīgu problēmu risināšanā, gan pakāpeniskas viseiropeiskas integrācijas sasniegšanā. Moderns un eiropeiski dinamisks Baltijas jūras reģions ir vienīgā pārliecinošā perspektīva Eiropai!

Pateicos par uzmanību!