Polijas un Latvijas ekonomiskās attiecības —

pašreizējais līmenis un potenciālās iespējas

Vakar, 18. janvārī, Rīgā, Starptautiskajā tirdzniecības centrā, atklāja Polijas un Lietuvas tirdzniecības palātas organizēto izstādi “Polexport”. Tajā aplūkojamas galvenokārt Polijā ražotās preces — plastmasas mājturības priekšmeti, sadzīves, ķīmijas preces, kabeļi, automašīnu akumulatori, pārtika, kā arī tiek sniegts plašs ieskats par transporta un tūrisma iespējām Polijā. Taču izstādē ar atsevišķām ekspozīcijām piedalās arī daudzas Lietuvas firmas. No kaimiņvalsts ražojumiem samērā lielu interesi izraisa Lietuvā ražotā autokosmētika.

Atklājot izstādi, Polijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Jaroslavs Lindenbergs teica:

— Tā ir pagaidām lielākā šīs organizācijas izstāde dalībnieku skaita ziņā, un tā atspoguļo Polijas ārējās tirdzniecības attīstības dinamiku. Taču vienlaikus es gribu uzsvērt, ka vēl aizvien ir arī neizmantotas tirdzniecības iespējas. Latvija un Polija ir noslēgušas līgumu par savstarpēju investīciju atbalstīšanu, tāpat līgumu, kas novērš dubultu aplikšanu ar nodokļiem. Pašlaik rit sarunas par brīvās tirdzniecības īstenošanu.

Tāpat gribu uzsvērt, ka ir nodibināta Polijas un Latvijas tirdzniecības palāta. Latvijā jau strādā apmēram 200 uzņēmumu, kuros iesaistīts Polijas kapitāls. ?emot vērā to visu, gribu izteikt cerību, ka mūsu savstarpējās tirdzniecības apgrozījuma apjoms, kas pagājušajā gadā sasniedza miljonu dolāru, jau tuvākajā nākotnē palielināsies un ka mūsu valstu tirdzniecības attiecības attīstīsies straujāk nekā līdz šim. Novēlu, lai šīs pāris izstādes dienas, kad Rīgā atrodas daudzu Polijas firmu pārstāvji, tiktu izmantotas efektīvi. Lai tiktu dibināti jauni kontakti, rasti jauni paziņas un lai tādējādi tiktu sekmēta mūsu valstu savstarpējā tirdzniecība.

Izstādes atklāšanā runāja arī Lietuvas Republikas vēstnieks Latvijā Rimants Karazija. Viņš sacīja:

— Lietuvai tirdzniecības kontakti ar Poliju ir visai cieši, un to apliecina arī šī izstāde. Taču prieks, ka par šo izstādi ir liela interese arī Latvijas uzņēmējiem. Domāju, ka tuvākajā nākotnē Polijas un Latvijas tirdzniecības sakari uzlabosies. Jo Polijas uzņēmēji ir ieinteresēti sadarboties ne tikai ar vienu Baltijas valsti, Lietuvu, bet ar visām trim. Uzskatu, ka šajā integrācijā visai nozīmīgs būs arī tranzīta maģistrāles “Via Baltica” projekts. Ceru, ka Polijas pārstāvji pret šo aspektu izturēsies ar sapratni un atbalstīs šī Baltijas valstīm, kā arī citām Eiropas valstīm, pirmkārt, jau Polijai, ļoti svarīgo projektu.

Preses konferencē pēc izstādes atklāšanas tās organizētāju pārstāvis, Polijas un Lietuvas tirdzniecības palātas viceprezidents Cezars Ostrovskis uzsvēra, ka piemērošanās brīvā tirgus konkurences prasībām likusi Polijas rūpniecībai daudz darīt, lai celtu produkcijas kvalitāti. Pēc viņa apgalvojuma, tagad Polijas ražojumi no Rietumvalstu analogiem “atpaliekot” tikai vienā parametrā, proti, cenas ziņā. Piemēram, Polijas sintētiskie mazgāšanas līdzekļi esot apmēram trīsreiz lētāki par tādiem pašiem Rietumvalstu ražojumiem. Tieši zemāka cena arī esot galvenais arguments Polijas tautsaimnieku ārējās tirdzniecības stratēģijā.

Analizējot atklāto izstādi, Polijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Jaroslavs Lindenbergs izteica viedokli, ka pašreizējais ekonomiskās sadarbības apjoms un tās pašreizējā attīstības intensitāte tomēr neatbilst ne esošajām vajadzībām, ne iespējām. Viņaprāt ļoti vājš aspekts Polijas un Latvijas sadarbībā vēl aizvien ir mūsu nepietiekamās zināšanas vienam par otru. Pēc Jaroslava Lindenberga vārdiem, Polijas vēstniecība Latvijā ik dienas saņem aizvien vairāk priekšlikumu par sadarbību gan tirdzniecībā, gan ražošanā. Vēstnieks domā, ka labas perspektīvas varētu būt Latvijas un Polijas kooperācijai tekstilrūpniecībā un vairākās citās jomās. Nav šaubu, ka šī Rīgā atklātā izstāde būs vērtīgs ieguldījums tieši informācijas deficīta samazināšanā.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors