ATSAUCĒ IETVERT:
Pēc Baltijas valstu jūras spēku komandieru tikšanās. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.01.1996., Nr. 10 https://www.vestnesis.lv/ta/id/38567
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
MILITĀRĀS ZIŅAS
Pēc Baltijas valstu jūras spēku komandieru tikšanās
Otrdien, 16. janvārī, tikās Baltijas valstu — Latvijas, Lietuvas, Igaunijas — jūras spēku komandieri. Pēc tikšanās bija preses konference, kurā piedalījās Latvijas Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Gaidis Zeibots, Igaunijas Jūras spēku komandieris kapteinis—majors Andress ‰renbušs, Lietuvas Jūras spēku komandieris komandors—majors Raimunds Baltuška.Latvijas Jūras spēku komandieris G. Zeibots teica: “Pagājušā gadā 29. novembrī Rīgā tikās trīs Baltijas valstu bruņoto spēku komandieri. Toreiz viņi pieņēma lēmumu, saskaņā ar kuru paredzēts paplašināt un pilnveidot trīs Baltijas valstu jūras spēku sadarbību. Tādēļ mēs, Baltijas valstu jūras spēku komandieri, pirmo reizi tikāmies jaunajā 1996. gadā. Mēs apmainījāmies ar informāciju par pagājušajā gadā paveikto un apspriedām sadarbības plānus 1996. gadam. Nācām pie atziņas, ka viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir gatavot un apmācīt trīs Baltijas valstu jūras spēkus, lai tie varētu piedalīties visos NATO programmas “Partnerattiecības mieram” plānotajos pasākumos. Šogad esam iecerējuši kopīgi piedalīties divās starptautiskās mācībās “Baltic Operation”, kas notiks jūnijā, un “Baltic Circle”, kas paredzētas septembrī — oktobrī. Uz mācībām “Baltic Operation” Latvija nolēmusi sūtīt divus mīnu tralerus. Jau 1995. gadā notika triju Baltijas valstu jūras spēku kopīgās mācības. Mēs vienojāmies šo sadarbību turpināt. Iespējams, ka jūlijā notiks kopīgās mācības, kuras vadīs Igaunijas Jūras spēku komandieris.
Ņoti svarīgs uzdevums ir izveidot triju Baltijas valstu jūras spēku kuģu treniņgrupu. Tās galvenais mērķis ir apmācīt Baltijas valstu jūrniekus tā, lai viņi būtu spējīgi ar mūsu kuģiem iekļauties jebkuru citu valstu flotes vienībās un izpildīt attiecīgos uzdevumus. Mēs uzskatām, ka ir reālas iespējas izveidot šādu kuģu treniņgrupu.”
Visi trīs jūras spēku komandieri atzina, ka galvenā problēma ir kopīga: finansu resursu (arī kvalificētu kadru) trūkums, kas ievērojami bremzē flotu attīstību. Visu Baltijas valstu jūras spēki vēl atrodas tapšanas stadijā. Latvijas Jūras spēku komandieris gan piebilda, ka “kuģu kvantitāte nenosaka flotes kvalitāti”. Viņš teica: “Mēs, protams, nevaram radīt lielus jūras spēkus bez finansiāliem resursiem. Bet pat tad, ja būtu lieli finansiālie resursi, vēl vajadzētu domāt un plānot, cik liela flote īsti ir vajadzīga. Jāveido tik lieli jūras spēki, cik nepieciešams. Viens no mūsu galvenajiem mērķiem ir sagatavot pēc iespējas labāk apmācītus jūrniekus un jūrnieku rezerves, kas vajadzības gadījumā varētu pildīt dienestu uz kuģiem.”
Vēl Baltijas valstu jūras spēku komandieri informēja, ka pašlaik Igaunijas Jūras spēkos dien 170 cilvēki, Latvijas Jūras spēkos — apmēram tūkstotis cilvēku un Lietuvas Jūras spēkos arī apmēram tūkstotis cilvēku.
Viesturs Avots,
“LV” nozares redaktors