Latvijas dalība Eiropas Savienībā: ne tikai valdības, bet visas sabiedrības mērķis

Vai sabiedrība zina, kā norit Latvijas integrācija Eiropas Savienībā? Vai zina, kādas pārmaiņas gaidāmas, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, vai zina, kādi būs Latvijas ieguvumi un ko, iespējams, nāksies zaudēt? Šie ir jautājumi kas arvien biežāk nāk prātā, vērojot tik straujo, dinamisko, daudzpusīgo un reizē sarežģīto Latvijas valdības un parlamenta darbību Eiropas integrācijas jomā.

Lai vairotu sabiedrības zināšanas, sekmētu izpratni un nodrošinātu sabiedrības pārraudzību, pagājušajā nedēļā uz Eiropas integrācijas sabiedriskās padomes pirmo sēdi bija aicināti Ministru prezidents Andris Bērziņš, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, Latvijas iestāšanās sarunu Eiropas Savienībā delegācijas vadītājs Andris Ķesteris, Eiropas Integrācijas biroja direktors Edvards Kušners, kā arī citi, vairāk nekā desmit sabiedrībā pazīstami Latvijas cilvēki no dažādām sociālajām un profesionālajām grupām. Viņu vidū gan eirooptimisti, gan eiroskeptiķi: Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Juris Radzēvičs, SIA "Latvijas mobilais telefons" direktors Juris Binde u.c.

Kā, sabiedrisko apspriedi atklājot, norādīja "Eiropas kustības Latvijā" prezidents Ainārs Dimants, šīs sabiedriskās padomes sastāvs faktiski līdzinās Latvijas sabiedrības modelim, jo tajā pārstāvēti gan darba devēji, gan darba ņēmēji, gan dažādu profesionālo grupu pārstāvji — cilvēki no dažādām dzīves nozarēm.

Eiropas integrācijas sabiedriskās padomes veidošana ir Latvijā lielākās proeiropeiskās sabiedriskās organizācijas "Eiropas kustība Latvijā" iniciatīva, bet ideja par šādas padomes izveides nepieciešamību aizgūta no citām bijušajām un esošajām Eiropas Savienības kandidātvalstīm. Kā pastāstīja A.Dimants, atšķirībā no Zviedrijas, kur šāda padome tika veidota pie ministru prezidenta biroja, un Igaunijas, kur padome piesaistīta ārlietu ministram, Latvijā Eiropas integrācijas sabiedriskās padomes iniciatore un vadītāja ir sabiedriska organizācija.

Nevarētu apgalvot, ka Latvijā trūkst informācijas par Eiropas Savienību un Latvijas integrāciju tajā, bet trūkst dialoga starp politiķiem un sabiedrību, kā arī politiķu līdzdalības Eiropas integrācijas procesa skaidrošanā, tādēļ vajadzīga šāda sabiedriska apspriede, atzina A. Dimants.

Arī ārlietu ministrs Indulis Bērziņš atbalstīja šāda dialoga ar sabiedrību nepieciešamību un norādīja, ka runāt ar tautu ir svarīgi, jo galu galā tieši Latvijas iedzīvotājiem referendumā piederēs galavārds — iestāties vai neiestāties Latvijai Eiropas Savienībā. I. Bērziņš uzsvēra referenduma nepieciešamību un nozīmi demokrātisku lēmumu pieņemšanā, jo, kā rāda Latvijas politiskā pieredze gadījumā ar pilsonības likuma grozījumiem, sabiedrība ļoti labi izprot demokrātiju, un referendumā pieņemtais lēmums tiek uzskatīts par taisnīgu, demokrātisku un neapstrīdamu.

Bet, lai sabiedrības pieņemtais lēmums būtu objektīvs un balstīts uz zināšanām un izpratni, ir nepieciešams dialogs, pretējā gadījumā šo informācijas telpu aizpilda neprecīza, nepilnīga, nepareizi interpretēta informācija. Ir nepieciešami skaidrojumi un atbildes uz jautājumiem, jo tikai tādējādi iespējams izvairīties no mītiem un panākt objektīvas informācijas nokļūšanu līdz sabiedrībai, uzsvēra I. Bērziņš.

Vai valdības darbs ir pietiekami atklāts. Vai sabiedrība izprot politiķu centienus un pieņemtos lēmumus? Vai sabiedrība zina, kā noris Eiropas integrācijas process? Šie bija jautājumi, par kuriem izvērsās visasākā diskusija. Kā atzina integrācijas Eiropas Savienībā konsekvents pretinieks, Latvijas Juristu biedrības direktors Aivars Borovkovs, valdības darbs Eiropas integrācijas jomā ir pat ļoti aktīvs, darbs ir labi organizēts un process turpinās savā gaitā, bet diemžēl ārpus valdības mājas sienām — sabiedrībā — vēl aizvien nav informācijas un izpratnes par to, kas, kā un kādēļ notiek valdībā.

Arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis A. Jaunsleinis atzina, ka, vērojot šo straujo integrācijas procesu, šķiet, ka Eiropas Savienībā gatavojas iestāties valdība, bet pārējā sabiedrība paliks ārpusē. A. Jaunsleinis vērsa uzmanību uz sarunu procesu, tas, kā redzams, norit ļoti steidzīgi, un tiek darīts viss, lai pēc iespējas drīzāk šīs sarunas tiktu pabeigtas, bet diemžēl sarunu pozīcijas, kas skar visu sabiedrību un visas dzīves sfēras, ļoti bieži tiek pieņemtas sasteigti un netiek izdiskutētas ar tiem, kurus tās ietekmēs, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā. Piemēram, apsolot ieviest augstus vides standartus, ir jāsaprot, ka par šo standartu ieviešanu dzīvē nāksies maksāt pašvaldībām. Tām būs nepieciešami milzīgi kredīti, bet kredīti būs jāatmaksā iedzīvotājiem. Redzams, ka veidojas plaisa starp tiem, kas pieņem lēmumus, un starp tiem, kam nāksies tos īstenot.

Arī Vides aizsardzības kluba ārējo sakaru programmas vadītājs Jānis Ulme pauda satraukumu par valdības darbību sarunās ar Eiropas Savienību. Cenšoties sasniegt iespējami lielāku straujumu sarunu norisē, ļoti bieži tiek upurēta kvalitāte, atzina J. Ulme. Ņemot vērā pašreizējo sarunu attīstību, veidosies situācija, ka, nonākot līdz iestāšanās brīdim, sabiedrība būs spiesta pieņemt visus nezināmos lēmumus, par kuriem valdība vienojusies ar ES, cenšoties pēc iespējas ātrāk pabeigt sarunas.

Arī Latvijas Pensionāru federācijas prezidents Jānis Porietis pauda neapmierinātību ar valdības darbību. Nepietiek ar integrācijas politisko pusi, ir jāsakārto arī sociālie jautājumi, jāsaved kārtībā pašiem sevi. Nav pieļaujama situācija, ka liela daļa pensiju ir zem krīzes iztikas minimuma un pensiju indeksācija tiek pielīdzināta inflācijai, nevis vidējās algas pieaugumam. Sabiedrībai trūks sapratnes par valdības darbu. Valdība mums ir parādā skaidrošanu un izpratnes veidošanu, uzsvēra J. Porietis.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Juris Radzēvičs norādīja, ka problēma ir ne tikai valdībā, bet arī parlamentā. Proti, nereti rodas sajūta, ka parlaments sevi uzskata par likumīgi ievēlētiem tautas priekšstāvjiem, kuriem dotas pilnvaras un kuriem nav pienākuma pat uzklausīt, ko par konkrēto jautājumu spriež kāda sabiedrības daļa.

Ārlietu ministrs I. Bērziņš atzina, ka sabiedrībā trūkst izpratnes par valdības un parlamenta darbību, tomēr viņš norādīja, ka šāda problēma ir ikvienā Eiropas valstī. Bet, lai šo problēmu risinātu, ir vajadzīgs dialogs starp valdību un sabiedrību, ir vajadzīgas šādas diskusijas, atzina I. Bērziņš.

Arī organizācijas, kas finansēja šīs sabiedriskās apspriedes norisi, — Baltijas un ASV partnerattiecību programmas — direktors Igors Klapenkovs norādīja, ka viņa vadītā organizācija piekritusi atbalstīt šos pasākumus, jo vēlas panākt, lai iespējami lielāka sabiedrības daļa aktīvi iesaistītos lēmumu pieņemšanā. Pašlaik lēmumi tiek pieņemti aiz slēgtām durvīm, bet šāda kārtība ir jāmaina, un tas jāsāk jau šodien, jo sākt dialogu īsi pirms referenduma būs daudz par vēlu, atzina I. Klapenkovs.

Premjers A. Bērziņš piekrita, ka, iespējams, valdības darbs sabiedrībai nav pietiekami labi pārredzams, tomēr ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir dota iespēja šim darbam sekot. Kā galveno informācijas avotu premjers minēja internetu, jo tur ir atrodamas visu ministriju, kā arī Eiropas Integrācijas biroja mājaslapas, kur pieejama ļoti plaša informācija par valdības darbu, pieņemtajiem un arī tuvākajā laikā izskatāmajiem lēmumiem. Uz J. Porieša iebildumiem, ka pensionāriem, kas ir liela sabiedrības daļa, diemžēl nav pieejams internets, A. Bērziņš atbildēja, ka pašlaik tiek realizēts e-Latvijas projekts, kura ietvaros pieeja internetam tiks nodrošināta visās publiskajās bibliotēkās Latvijā. Nav ekonomiski nemitīgi drukāt un pārsūtīt milzīgus papīru kalnus, ja to visu var iegūt internetā. Un, kā rāda statistika, pēdējā gada laikā interneta lietotāju skaits Latvijā pieaudzis par 50 procentiem, norādīja A. Bērziņš. Bet papildus tam visas sarunu pozīcijas ar Eiropas Savienību tiek publicētas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Premjers klātesošo uzmanību vērsa uz to, ka iestāja Eiropas Savienībā nav Latvijas pašmērķis, bet tas ir veids, kā panākt strauju valsts attīstību. Ir vajadzīgas vairākas paaudzes, lai sasniegtu labklājību, bet dalība Eiropas Savienībā ir veids, kā to sasniegt drīzāk. Mēs esam atbildīgi mūsu bērnu priekšā, jo viņi neatceras, kā bija dzīvot PSRS, viņiem ir tiesības dzīvot labklājībā, atzina A. Bērziņš.

Kā pozitīvu var atzīmēt faktu, ka Eiropas Sabiedriskās integrācijas padomes sastāvā ir arī kluba "Māja" – jaunatne vienotai Eiropai prezidente Inga Šaršūne. Tas norāda, ka diskusijā par Latvijas nākotnei svarīgiem jautājumiem tiek iesaistīti arī jaunieši, kas ir tā sabiedrības daļa, kura vislabāk izbaudīs šodienas politisko lēmumu sekas — dalību Eiropas Savienībā.

Tomēr, neraugoties uz kritiku valdības darbam Eiropas integrācijā, gandrīz visi sabiedriskās apspriedes dalībnieki kopumā bija optimistiski noskaņoti pret Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Kā norādīja vairāki diskusijas dalībnieki, pašlaik Latvijā diezgan aktīvi un redzami darbojas Eiropas integrāciju atbalstošā organizācija "Eiropas kustība Latvijā", bet visai maz ir dzirdama pretējā nostāja. Tādējādi rodas iespaids, ka ar integrāciju Eiropas Savienībā viss ir vislabākajā kārtībā un visa sabiedrība to simtprocentīgi atbalsta. Bet, kā rāda sabiedriskās domas aptaujas, kā arī šī diskusija, tas nebūt tā nav. Tādēļ izskanēja viedoklis, ka būtu nepieciešams valdības finansiāls atbalsts gan Eiropas idejas piekritējiem, gan pretiniekiem, jo tikai tādējādi iespējams panākt, ka arī visas integrācijas negatīvās puses kļūst redzamas un tiek pārrunātas sabiedrībā.

Savukārt Latvijas Televīzijas programmu vadītāja Irina Vinnika vērsa uzmanību uz aptuveni 600 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju — nepilsoņu — vietu Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību. Ja, runājot par latviešiem, iespējams teikt, ka ir zināma izpratne par Latvijas integrāciju ES, kā arī noris zināms dialogs ar valdību, tad ar nepilsoņiem dialogs nenotiek vispār, atzina I. Vinnika. Vēl aizvien nu jau desmit gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas sabiedrībā pastāv stereotips, ka nepilsoņiem nav tiesību iejaukties valsts politikā un svarīgu lēmumu pieņemšanā. Šie cilvēki ir izstumti ārpus šī procesa. Nepilsoņu vidū ir izplatīts mīts, ka, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, visi Latvijas iedzīvotāji kļūs par ES pilsoņiem. Ir mīts, ka pēc iestāšanās ES visas nepilsoņu problēmas risinās Eiropa. Diemžēl tas tā nebūs. Latvijas sabiedrībai ir jāsaprot, ka, Latvijai iestājoties ES, tur iestāsies arī visi Latvijas nepilsoņi, kas arī ir Latvijas iedzīvotāji, norādīja I. Vinnika.

Pirmās apspriedes tēma bija izvēlēta "Eiropas integrācijas procesa caurspīdīgums: valsts un sabiedrības ieguldījums" un, kā liecināja lielais interesentu pulks, kas bija ieradušies uz šo apspriedi, interese pa Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā patiešām ir liela. Šādas sabiedriskās apspriedes iecerēts rīkot arī turpmāk, ik ceturksni par kādu noteiktu tēmu.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un Eiropas integrācijas biroja direktors Edvarts Kušners

Baltijas — Amerikas partnerattiecību programmas direktors Igors Klapenkovs un a/s "Dati" prezidents Valdis Lokenbahs

Latvijas Pensionāru federācijas prezidents Jānis Porietis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Juris Radzevičs un Eiopas kustības Latvijā prezidents Ainārs Dimants

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"