Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Kaksītis un komisijas priekšsēdētāja biedrs Aivars Endziņš vakardienas sarunā. Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Beidzot, šķiet, pamatīgi ir “izkustējies no vietas” ilgi gaidītais un sabiedrībā par gluži nepieciešamu uzskatītais Satversmes tiesas likums. Jau 1990. gada 4. maija deklarācijā bija paredzēta šāda valsts institūcija. Aizvakar, 17. janvārī, Saeimas Juridiskās komisijas locekļi, kaut arī viņi pārstāv visas deputātu frakcijas, pilnīgā vienprātībā akceptēja sagatavoto likumprojektu, kā arī likumprojektu par attiecīgiem grozījumiem Satversmes 85. panta redakcijā un nolēma tos iesniegt Saeimas Prezidijam, kas savukārt acīmredzot jau pirmdien savā sēdē lems par šo dokumentu nodošanu izskatīšanai kādā no tuvākajām Saeimas plenārsēdēm. Pēc Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Jura Kaksīša domām, likums par Satversmes tiesu pēc tā izskatīšanas trīs lasījumos varētu tikt pieņemts marta nogalē. Bet Latvijas vēsturē vēl nebijušo konstitucionālo tiesu varētu izveidot ne ātrāk kā līdz Saeimas vasaras brīvdienām.

Vakar, 18. janvārī, preses konferencē J.Kaksītis vispārējos vilcienos, iepazīstinot ar Satversmes tiesas likumprojektu, atzīmēja, ka tajā ir 5 nodaļas, kurās iekļauti 40 panti. Pirmajā nodaļā iekļauti vispārīgie jautājumi, otrajā — par Satversmes tiesas kompetenci, trešajā — tiesvedības jautājumi, ceturtā nodaļa veltīta Satversmes tiesas statusam, bet piektajā ir runa par finansēšanu — saprotams, no valsts budžeta. Finansēšana būšot identiska Augstākās tiesas tiesnešu atalgojumam.

Juris Kaksītis izteica cerību, ka vismaz divām trešdaļām Saeimas deputātu nebūs iebildumu pret Satversmes 85. panta grozījumiem. Tā jaunajā redakcijā paredzēts, ka “Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likuma noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas. Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina Saeima uz likumā noteikto laiku.”

Paredzams, ka Satversmes tiesā būs septiņi augsti kvalificēti un pieredzējuši juristi. Trīs tiesnešus izvirzīs Saeima, divus — Ministru kabinets, divus — Augstākās tiesas plēnums. Tiesnešu pilnvaru termiņš būs 10 gadi, bet uzticētās funkcijas viņi drīkstēs veikt tikai līdz 75 gadu vecumam.

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs Aivars Endziņš paskaidroja, ka jaunajam likumprojektam par pamatu ņemts jau 5. Saeimas laikā 2. lasījumā akceptētais Satversmes tiesas likuma projekts. Tomēr ir diezgan būtiskas izmaiņas un arī precizējumi. Piemēram, uz Satversmes tiesas locekļa posteni kandidējoša jurista stāžs palielināts līdz 10 gadiem. Tagad ir ietvertas normas par Satversmes tiesas tiesnešu disciplināro atbildību. Paplašināts to subjektu loks, kam būtu tiesības griezties Satversmes tiesā ar lietas pieteikumu.

A.Endziņš uzskata, ka 6.Saeima atšķirībā no 5. Saeimas izveidos Satversmes tiesu, un balsojumos īpašu problēmu, viņaprāt, nebūs. Lai gan likumprojekts, to izskatot Saeimā trīs lasījumos, vēl varētu tikt ievērojami labots un precizēts.

Par Satversmes tiesas finansēšanu šogad nebūšot jāraizējas, jo MK sagatavotajā valsts budžeta projektā jau ir iekļauti tās darbībai nepieciešamie naudas līdzekļi.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktors