Ne tikai Rīga, bet visa Latvija; ne tikai latvieši, bet arī krievi zina par ES

Pēdējā laikā atkal aktualizējies jautājums par informāciju un informēšanu attiecībā uz Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES). Arī Eiropas Integrācijas birojs šī gada sākumā devis milzīgu ieguldījumu Latvijas sabiedrības informēšanā. Realizēti divi nozīmīgi projekti: beigusies Eiropas Savienības informācijas punktu speciālistu apmācība no visas Latvijas, un gandrīz visās Latvijas rajonu centrālajās bibliotēkās jau sekmīgi darbu sākuši speciālie Eiropas Savienības informācijas punkti, bet februārī klajā nākušas četras informatīvās brošūras par Eiropas Savienību krievu valodā.

Informācija par Eiropu — visā Latvijā

Kā "Latvijas Vēstnesis" informējis jau iepriekš, pagājušā gada nogalē Eiropas Integrācijas birojs (EIB) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Eiropas Savienības Informācijas centru un ar Zviedrijas valdības un Eiropas Komisijas delegācijas atbalstu sāka projektu, kura mērķis ir izveidot Eiropas Savienības informācijas punktus (ESIP) visās Latvijas rajonu centrālajās bibliotēkās.

Projekta mērķis ir radīt plašākas iespējas Latvijas rajonu iedzīvotājiem iepazīties ar aktuālu informāciju par Eiropas Savienību. Protams, arī līdz šim Latvijā bija pieejama informācija par ES, bet tā galvenokārt koncentrējās Rīgā, tādēļ bija jārod iespēja šo informāciju iegūt ikvienam Latvijas iedzīvotājam pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai.

32 informācijas punktos būs pieejama dažāda veida informācija, jaunākā literatūra par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā un procesiem Eiropas Savienībā. Bibliotēkās varēs darboties arī ar datoru un izmantot internetu, lai meklētu nepieciešamo informāciju par ES.

Bet, lai, ierodoties informācijas centros, interesenti iegūtu tieši to informāciju, kas viņiem visvairāk nepieciešama, tika organizētas ESIP darbinieku mācības. Pagājušā gada nogalē Kuldīgā, Jelgavā, Gulbenē un Preiļos notika izglītojošu semināru cikls, kurā piedalījās 32 ESIP kontaktpersonas un vairāk nekā 90 Latvijas rajonu bibliotēku bibliotekāri. Projekta pirmais posms beidzās 25. janvārī, kad Rīgā notika visu ESIP kontaktpersonu tikšanās. Bibliotekāri apmeklēja nozīmīgākās ES informācijas ieguves vietas Rīgā – Eiropas Savienības Informācijas centru, Eiropas Integrācijas biroja bibliotēku un Saeimas Eiropas Savienības Informācijas centru. Tika sniegta arī apkopojoša informācija par ES valstu vadītāju sanāksmi Nicā.

Kā "Latvijas Vēstnesim" pastāstīja Liepājas akadēmiskās bibliotēkas bibliotekāre Laima Butramjeva, zināma informācija par Eiropas Savienību bibliotekāriem, protams, bija arī iepriekš, bet šie semināri un mācības neapšaubāmi sniedza ļoti svarīgu papildu informāciju un sakārtoja jau zināmo. Par īpaši vērtīgām L. Butramjeva atzina iegūtās zināšanas par to, kā sameklēt informāciju par Eiropas Savienību internetā. Tāpat ļoti noderīgi bija iepazīties un nodibināt kontaktus ar kolēģiem arī no citiem ESIP Latvijā, atzina L. Butramjeva.

Bet, kā, tiekoties ar ESIP kontaktpersonām, sacīja EIB direktors Edvarts Kušners, tos sagaida smags darbs, jo līdz ar Latvijas tuvošanos iestāšanās brīdim interese par Eiropas Savienību kļūs arvien lielāka. E. Kušners arī izteica lūgumu visiem ESIP darbiniekiem censties būt objektīviem un sniegt pēc iespējas neitrālu informāciju, nevis gatavot kādu konkrētu attieksmi par vai pret Latvijas līdzdalību ES. Protams, tas nav viegls uzdevums, atzina E.Kušners, jo katram ir kāds savs personīgais viedoklis.

No februāra līdz aprīlim visi ESIP darbinieki pavadīs vienu darbadienu EIB bibliotēkā un ES Informācijas centrā. Tādējādi ESIP kontaktpersonām un arī citiem bibliotekāriem būs iespējas iegūt ar ES jautājumiem saistītas informācijas meklēšanas iemaņas un pašiem uzkrāt zināšanas.

Jau pašlaik visi ESIP apgādāti ar pirmajām grāmatām, bukletiem un dažādiem citiem materiāliem par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā un procesiem Eiropas Savienībā. Regulāri tiks gādāta jauna literatūra.

ESIP izveides projektu finansē Zviedrijas valdība Baltijas gada ietvaros. Līdzekļus piešķir arī Latvija un Eiropas Komisijas delegācija. Projekta kopējās izmaksas būs 16 600 latu, no tiem 14 000 finansēs Zviedrija. Literatūras iegādei katrā informācijas punktā tiks izlietots ap 250 latu. EIB direktors izteica cerību, ka arī pašvaldības iesaistīsies šo informācijas punktu veidošanā un atbalstīs arī to turpmāko pastāvēšanu.

Informācija par Eiropu — arī krieviski

Paralēli informācijas punktu izveidei Latvijas bibliotēkās Eiropas Integrācijas birojs ar Zviedrijas valdības atbalstu šī mēneša sākumā izdevis četras brošūras no sērijas ‘’es un ES’’ krievu valodā. Klajā nākusi centrālā brošūra par vispārējiem, ar integrāciju Eiropas Savienībā saistītiem jautājumiem ‘’es un ES’’, ‘’30 jautājumi un atbildes’’, kā arī ‘’Vienotais tirgus’’ un ‘’Pilsoņu tiesības’’.

Kā atzina E.Kušners, EIB jau kopš 1999. gada izdod bukletus par ES, bet šī ir pirmā reize, kad EIB izdevis bukletus krievu valodā.

Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas rezultāti, Latvijas nepilsoņu attieksme pret Latvijas iestāšanos ES ir vidēji par 10 procentiem negatīvāka nekā Latvijas Republikas pilsoņiem. Šie informatīvie bukleti par ES palīdzēs iegūt objektīvu informāciju tieši tiem iedzīvotājiem, kuri nelasa latviski.

Tulkošanai krievu valodā tika izvēlētas brošūras par tiem tematiem, kas līdz šim latviešu valodā bijušas vispieprasītākās un visvairāk varētu interesēt tieši nepilsoņus.

Jaunās brošūras ir latviskā varianta atjaunots un papildināts variants. Katra brošūra izdota 13 tūkstošu eksemplāru tirāžā. Šo projektu atbalstījusi Zviedrijas valdība Baltijas valstu gada ietvaros, un tā aptuvenās izmaksas ir 6 tūkstoši latu. Zviedrijas valdībai ir svarīgi atbalstīt Latvijas integrāciju ES, un ir būtiski, lai katrs Latvijas iedzīvotājs pieņemtu lēmumus, tos balstot uz zināšanām, nevis uz aizspriedumiem, brošūru prezentācijas laikā atzina Zviedrijas Karalistes vēstniecības Latvijā investīciju asistents Mareks Graudiņš.

Šīs bezmaksas brošūras iespējams saņemt Eiropas Integrācijas biroja bibliotēkā Rīgā, kā arī Eiropas Savienības informācijas punktos visās Latvijas rajonu bibliotēkās.

Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu, vai tuvākajā laikā iecerēts izdot arī citas informatīvās brošūras krievu valodā, E. Kušners norādīja, ka EIB vienmēr ir bijis daudz ieceru, bet, kā vienmēr, to īstenošanu kavē nepietiekamās finanses.

"LV" informācija