Kad Latvija un Eiropa runā par kopīgu nākotni

Pagājušajā nedēļā pēc ilgāka pārtraukuma Eiropas Savienības informācijas centrs atkal atsācis lekciju ciklu par Latvijas sarunām ar Eiropas Savienību (ES) "Iestāšanās sarunas sadaļu pa sadaļai." Šoreiz par sadaļu "Sociālā politika un nodarbinātība" uzstāties bija aicināta Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Ruta Zilvere un Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Andris Kravalis.

Kā klātesošajiem pastāstīja R.Zilvere, sarunu pozīcija "Sociālā politika un nodarbinātība" apstiprināta valdībā pagājušā gada 9. oktobrī un sarunas par šo sadaļu varētu norisināties šogad.

Sadaļā "Sociālā politika un nodarbinātība" ietilpst vairākas apakšnodaļas: darba tiesiskās attiecības, vienlīdzīga attieksme jeb nediskriminācijas princips, sociālais dialogs, cīņa pret rasismu un ksenofobiju, sociālā aizsardzība, invalīdu tiesības, drošība un veselība darbā, nodarbinātība, sabiedrības veselība.

Darba tiesiskās attiecības ir viens no lielākajiem likumdošanas apjomiem, un Latvijas likumdošana šobrīd tikai daļēji atbilst Eiropas Savienības prasībām, tomēr šajā sektorā pārejas periodi netiek prasīti, un Latvija plāno ieviest visas direktīvas līdz 2003. gada 1. janvārim.

Runājot par nediskriminācijas principu, R. Zilvere atzina, ka lielā mērā Latvijas likumdošana jau tagad atbilst visām prasībām, bet atlikušās direktīvas tiks ieviestas tuvākajā laikā. Jautājumā par pensijas vecuma izlīdzināšanu saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" 1999. gada 5. augustā pieņemtajiem grozījumiem pensijas vecums sievietēm un vīriešiem pakāpeniski tiks izlīdzināts un paaugstināts līdz 62 gadiem (katru gadu paaugstinot par 6 mēnešiem). Šis pensijas vecums vīriešiem tiks sasniegts 2003. gadā, bet sievietēm — 2009. gadā.

Attiecībā uz sociālā dialoga nodrošināšanu ir radīti visi nepieciešamie elementi, tai skaitā darbinieku un darba devēju informēšanas un konsultēšanās mehānismi, lai no iestāšanās brīža Eiropas Savienībā pilnībā varētu izpildīt ES prasības un piedalīties tās nozaru dialoga komiteju darbā.

Trīspusējās konsultācijas starp valdību un lielākajām darba devēju un arodbiedrību organizācijām notiek Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē un tās institūcijās: Profesionālās izglītības un nodarbinātības apakšpadomē, Darba lietu apakšpadomē un Sociālās apdrošināšanas padomē. Kopš 1996.gada Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija katru gadu slēdz divpusēju sociālās partnerības līgumu. Uz tā pamata tiek slēgta vienošanās par minimālās darba algas paaugstināšanas nosacījumiem. 

Sociālās aizsardzības jautājumi Eiropas Savienībā netiek harmonizēti, un šo sfēru regulē tikai divas rekomendācijas. Tādēļ, kā atzina R. Zilvere, risinājumi sociālajā aizsardzībā Eiropā ir ļoti dažādi.

Jautājumā par cīņu pret rasismu un ksenofobiju Latvija izpilda visas Eiropas Savienības prasības.

Likumdošana par drošību un veselību daļēji atbilst ES likumdošanai, bet pilnīgu atbilstību plānots nodrošināt līdz 2003. gada 1. janvārim. Tomēr šajā sadaļā Latvija prasa trīs pārejas periodus. Pārejas periodi tiek prasīti par drošības un veselības aizsardzības prasību minimumu, lietojot darba aprīkojumu darba vietās, — līdz 2004.gada 1.jūlijam, par darba vietas drošības un veselības aizsardzības prasību minimumu —  līdz 2004.gada 31.decembrim un par minimālajām drošības un veselības prasībām darbā ar displeju ierīcēm — līdz 2004.gada 31.decembrim.

Latvija pieprasa pārejas periodus, jo šobrīd uzņēmumu darba aizsardzības sistēmas organizācija un standarti atšķiras no Eiropas Savienībai raksturīgās pieejas. Lai pilnībā ieviestu jaunajā likumdošanā paredzētos pasākumus drošībai un veselībai darbā, darba devējiem būs jāinvestē ievērojami līdzekļi. Kā pastāstīja R. Zilvere, šobrīd zināms, ka Eiropas Komisija piekrīt pārejas periodiem par darba vietas drošību un par drošību darbā ar displejiem, bet jautājumā par darba aprīkojumu tiek pieprasīta papildu informācija.

Nodarbinātības politika ES netiek regulēta ar likumdošanas aktiem, bet pastāv zināmas kopējās koordinācijas metodes, informēja R. Zilvere.

Attiecībā uz sadaļu "Sabiedrības veselība" Latvijas likumdošana ir daļēji saskaņota, un to plānots pilnībā harmonizēt līdz 2003. gada 1. janvārim. Tomēr šajā sadaļā Latvija prasa arī zināmu aizliegumu — importa, ražošanas un tirdzniecības aizliegumu košļājamai un šņaucamai tabakai, ko Latvija vēlas saglabāt sabiedrības veselības aizsardzības nolūkos. Aizliegums noteikts vienīgi sabiedrības veselības apsvērumu dēļ, īpaši lai pasargātu jauniešus no nikotīna lietošanas sākšanas. Šādi tabakas veidi Latvijā netika lietoti vismaz pēdējos 50 gadus, un no 1997.gada tie aizliegti ar likumu. Tādēļ Latvija iestājas par to, lai šie izstrādājumi tiktu aizliegti arī turpmāk.

Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks A. Kravalis kopumā atbalstīja Labklājības ministrijas un visas valdības centienus ieviest Latvijā ES likumdošanas normas, tomēr klātesošo uzmanību vērsa uz problēmām sociālajā sfērā Latvijā. Lai arī Latvijas likumdošana kopumā atbilst ES prasībām un ES nav noteikusi stingras prasības sociālajā sfērā, tomēr situāciju Latvijā ne tuvu nav iespējams salīdzināt ar ES dalībvalstīm, atzina A. Kravalis. Latvijā ir daudz mazākas algas, un līdz ar to arī sociālie pabalsti ievērojami mazāki. Latvijā ap 48 procenti no pensionāriem saņem pensiju, kura ir zemāka par 40 latiem, tādējādi var uzskatīt, ka lielākā daļa Latvijas pensionāru dzīvo nabadzībā. Likumu harmonizēšana neapšaubāmi ir svarīga, bet pirmkārt jāsakārto sociālās nodrošināšanas sistēma, jo citādi Latvijā vienkārši vairs nebūs cilvēku, kam dzīvot Eiropas Savienībā, secināja A. Kravalis.

"LV" korespondents