Mūsu pienākums ir garantēt iedzīvotāju vienlīdzību likuma priekšā un nodrošināt viņiem vienlīdzīgas tiesības

Somijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Hannu Hemeleinens, ANO cilvēktiesību komisāra īpašais padomnieks Braiens Burdekins, ārlietu ministrs Valdis Birkavs, Valsts cilvēktiesību biroja vadītaja vietas izpildītāja Kaija Gertnere, ANO Attīstības programmas pārstāvis Džons Hendra, Zviedrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Andreass Adāls un Nīderlandes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Johans Korneliss Basts

Latvijas pārstāvji Inese Birzniece un Olafs Brūveris

Cilvēktiesības Latvijā: ar skatu no iekšpuses no ārpuses

Valsts cilvēktiesību biroja attīstības starptautiskā atbalsta programmas pieņemšana pagājušās nedēļas nogalē, 19. janvārī, acīmredzot ir notikums ar tālākejošu politisku nozīmi, īpaši Latvijas stratēģiskajā ceļā uz Eiropas Savienību.

Šo Latvijai svarīgo projektu ar saviem parakstiem akceptēja Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs, Valsts cilvēktiesību biroja vadītāja v.i. Kaija Gertnere un Apvienoto Nāciju Attīstības programmas pastāvīgais pārstāvis Džons Hendra. Parakstīšanas ceremonijā piedalījās ANO augstā cilvēktiesību komisāra īpašais padomnieks nacionālo institūciju jautājumos Braiens Burdekins (Brian Burdekin), Somijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Hannu Hemeleinens (Hannu Hamalainen), Zviedrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks mūsu valstī Andreass Adāls (Andreas Adahl) un Nīderlandes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Johans Korneliss Basts (J.Cornelis Th. Bast).

Starptautiskās atbalsta programmas mērķis ir veicināt Latvijas Republikas Valsts cilvēktiesību biroja darbību, nodrošinot cilvēktiesību efektīvu aizsardzību mūsu valstī. Apvienoto Nāciju Attīstības programma, Nīderlandes, Somijas un Zviedrijas valdības un ANO Cilvēktiesību centrs, pozitīvi vērtējot biroja izveidi Latvijā, šim projektam piešķīruši palīdzību 1,7 miljonu ASV dolāru apjomā, kas domāti nākamajiem četriem gadiem. Šie līdzekļi paredzēti biroja darbības tehniskajai nodrošināšanai, pētījumiem un analīzei dažādās cilvēktiesību jomās, sabiedrības izglītošanas un informēšanas darbam, biroja kā valsts padomdevēja cilvēktiesību jautājumos veidošanai, sūdzību izskatīšanas procesa attīstīšanai, konsultācijām un sadarbības koordinācijai ar ieinteresētajām starptautiskajām organizācijām un institūcijām, kā arī sadarbībai ar ārpusbiroja esošajiem Latvijas cilvēktiesību ekspertiem.

Projekta nozīmīgumu apliecina arī fakts, ka Latvija kļuvusi par vienu no pirmajām valstīm, kas īsteno ANO 1993. gada Vīnes cilvēktiesību konferences ieteikumu izstrādāt cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas nacionālo plānu, kā arī izveidot pastāvīgu valsts cilvēkiesību institūciju. Tieši šo aspektu savā runā pēc atbalsta programmas parakstīšanas ceremonijas uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Biroja darbības sākumu tāpat atzinīgi novērtēja ANO Attīstības programmas (UNDP) pastāvīgais pārstāvis Latvijā Džons Hendra, ANO Cilvēktiesību centra pārstāvis Braiens Burdekins, Nīderlandes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Korneliss Basts, Zviedrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Andreass Adāls un Somijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks mūsu valstī Hannu Hemeleinens.

Džons Hendra atzīmēja, ka svarīgs Latvijas uzdevums ir veidot savas iestrādes cilvēktiesību aizsardzības jomā. Taču ārvalstu un starptautisko institūciju palīdzība, zinot Latvijas pašreizējās budžeta grūtības, pēc Dž. Hendras domām, ir visnotaļ apsveicama. ANO Attīstības programmas pastāvīgais pārstāvis teica, ka cilvēktiesību jomā galvenā vērība būtu jāpievērš nepilsoņu, sieviešu, invalīdu, kā arī cietumnieku cilvēktiesību nodrošināšanai. ANO Augstā cilvēktiesību komisāra īpašais padomnieks B.Burdekins šī projekta apstiprināšanu raksturoja kā lielu Latvijas sasniegumu un nosauca to par “visiespaidīgāko projektu”. Savukārt Zviedrijas vēstnieks Latvijā Andreass Adāls atzīmēja projekta izglītojošo aspektu, vispirms tieši Latvijas nepilsoņu izglītošanai cilvēktiesību jomā. Somijas vēstnieks Latvijā Hannu Hemeleinens, runājot par jaunā projekta nozīmīgumu, akcentēja domu, ka cilvēktiesību nodrošināšana vispirms ir valdību atbildības joma. Savukārt Nīderlandes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Korneliss Basts norādīja uz Latvijas starptautisko autoritāti pēc tam, kad mūsu valsts kļuvusi pilntiesīga Eiropas Padomes locekle. Jaunais projekts ir vēl viens solis Latvijas starptautiskās autoritātes celšanā.

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs uz “Latvijas Vēstneša” pārstāvja jautājumu, vai varam gaidīt, ka Valsts cilvēktiesību biroja darbība Latvijā eventuāli varētu novērst lielajā kaimiņvalstī vēl aizvien izplatītos melīgos apgalvojumus par it kā esošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā, atbildēja:

— Es domāju, ka jau kopš brīža, kad mēs sākām šo projektu, esam samazinājuši šādu apgalvojumu skaitu. Bet, protams, jārēķinās ar politiskajām realitātēm. Un ne vienmēr pat vislabākais darbs un vislabākie nodomi tiek pietiekami novērtēti. Taču, manuprāt, ir svarīgi ne tikai tas, ko teiks citi, ārpusē. Manuprāt, ir svarīgi, ko par šī biroja darbības efektivitāti teiks Latvijas iedzīvotāji. Lai valsts iekšienē nebūtu runas par to, ka ir cilvēktiesību pārkāpumi. Jo tagad mums ir jauns instruments, ar kura palīdzību varam šīs pretrunas un neskaidrības, un problēmas novērst.

Jānis Ėdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

---

Zviedrijas vēstnieks Andreass Adāls, Latvijas pārstāve Vita Tērauda

Mūsu pienākums ir garantēt iedzīvotāju vienlīdzību likuma priekšā un nodrošināt viņiem vienlīdzīgas tiesības

Cilvēktiesības Latvijā: ar skatu no iekšpuses un ārpuses

Turpinājums no 1.lpp.

Džons Hendra atzīmēja, ka svarīgs Latvijas uzdevums ir veidot savas iestrādes cilvēktiesību aizsardzības jomā. Taču ārvalstu un starptautisko institūciju palīdzība, zinot Latvijas pašreizējās budžeta grūtības, pēc Dž. Hendras domām, ir visnotaļ apsveicama. ANO Attīstības programmas pastāvīgais pārstāvis teica, ka cilvēktiesību jomā galvenā vērība būtu jāpievērš nepilsoņu, sieviešu, invalīdu, kā arī cietumnieku cilvēktiesību nodrošināšanai.

ANO Augstā cilvēktiesību komisāra īpašais padomnieks B.Burdekins šī projekta apstiprināšanu raksturoja kā lielu Latvijas sasniegumu un nosauca to par “visiespaidīgāko projektu”. Savukārt Zviedrijas vēstnieks Latvijā Andreass Adāls atzīmēja projekta izglītojošo aspektu, vispirms tieši Latvijas nepilsoņu izglītošanai cilvēktiesību jomā. Somijas vēstnieks Latvijā Hannu Hemeleinens, runājot par jaunā projekta nozīmīgumu, akcentēja domu, ka cilvēktiesību nodrošināšana vispirms ir valdību atbildības joma. Savukārt Nīderlandes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Korneliss Basts norādīja uz Latvijas starptautisko autoritāti pēc tam, kad mūsu valsts kļuvusi pilntiesīga Eiropas Padomes locekle. Jaunais projekts ir vēl viens solis Latvijas starptautiskās autoritātes celšanā.

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs uz “Latvijas Vēstneša” pārstāvja jautājumu, vai varam gaidīt, ka Valsts cilvēktiesību biroja darbība Latvijā eventuāli varētu novērst lielajā kaimiņvalstī vēl aizvien izplatītos melīgos apgalvojumus par it kā esošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā, atbildēja:

— Es domāju, ka jau kopš brīža, kad mēs sākām šo projektu, esam samazinājuši šādu apgalvojumu skaitu. Bet, protams, jārēķinās ar politiskajām realitātēm. Un ne vienmēr pat vislabākais darbs un vislabākie nodomi tiek pietiekami novērtēti. Taču, manuprāt, ir svarīgi ne tikai tas, ko teiks citi, ārpusē. Manuprāt, ir svarīgi, ko par šī biroja darbības efektivitāti teiks Latvijas iedzīvotāji. Lai valsts iekšienē nebūtu runas par to, ka ir cilvēktiesību pārkāpumi. Jo tagad mums ir jauns instruments, ar kura palīdzību varam šīs pretrunas un neskaidrības, un problēmas novērst.

Jānis Ėdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Mūsu paraksts zem kopīgā projekta

Ārlietu ministra Valda Birkava uzruna

Šodien ar lielu prieku un personīgo gandarījumu varu likt savu parakstu zem kopēja Latvijas un Apvienoto Nāciju Attīstības programmas projekta cilvēktiesību aizstāvības institūcijas stiprināšanai Latvijā. Tāpat varu izteikt pateicību Nīderlandes, Zviedrijas un Somijas valdībām par finansiālo atbalstu, ko tās ir sniegušas šī projekta īstenošanai, un par uzticību cilvēktiesību aizstāvības mehānismam Latvijā.

Valsts pienākums ir garantēt visu iedzīvotāju vienlīdzību likuma priekšā un nodrošināt viņiem vienlīdzīgas tiesības uz aizstāvību pret diskrimināciju. Jaunizveidotais Valsts cilvēktiesību birojs ir mehānisms šo tiesību garantēšanai Latvijā.

Jau trešā Latvijas valdība ir izrādījusi negrozāmu atbalstu idejai, ka Latvijai pašai ir jāsakārto savas institūcijas tā, lai reāli tiktu aizsargātas ikkatra iedzīvotāja tiesības. Latvijas pašas iekšējā attīstība ir svarīgs priekšnoteikums valsts veiksmīgai integrācijai starptautiskajā valstu saimē. Valsts cilvēktiesību birojs kā mehānisms Latvijas demokrātijas nostiprināšanai ir reāls solis Eiropas virzienā.

Šajā nedēļā valdība apstiprināja Valsts cilvēktiesību biroja budžetu 1996.gadam, kas nodrošinās biroja pastāvēšanu un pamatfunkciju izpildi. Tomēr sākumposmā Valsts cilvēktiesību biroja kvalitatīva un efektīva darbu izpilde būs lielā mērā atkarīga tieši no šīs starptautiskās palīdzības.

Pateicos Apvienoto Nāciju Attīstības programmai, un konkrēti tās vadītājam Džonam Hendram, par darba ieguldījumu šīs starptautiskās programmas izstrādē. Pateicos Nīderlandei, Somijai un Zviedrijai par šī darba atbalstu. Un ceru, ka mums visiem kopā strādājot nākošo četru gadu laikā, Valsts cilvēktiesību birojs kļūs ne tikai par stipru, cienītu institūciju Latvijā, bet par pasaules mēroga paraugu konstruktīvam risinājumam valsts cilvēktiesību aizstāvības mehānismam.

 

Par Latvijas Republikas Valsts cilvēktiesību biroju

Biroja nodibināšana

ANO Vispasaules Cilvēktiesību konferencē Vīnē 1993. gadā dalībvalstis tika aicinātas izveidot nacionālus plānus cilvēktiesību aizsardzībai un veicināšanai. Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas īstenojusi šo ieteikumu.

1995. gada 24. janvārī Ministru kabinets konceptuāli apstiprināja Valsts cilvēktiesību aizstāvības un veicināšanas programmu. To bija izstrādājusi darba grupa indivīda tiesību aizsardzībai. Lai šo programmu īstenotu, darba grupa rekomendēja valdībai nodibināt īpašu, neatkarīgu valsts institūciju ar mērķi viecināt cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību (tālāk tekstā: cilvēktiesību) ievērošanu Latvijas Republikā atbilstoši starptautiskajām cilvēktiesību normām, Satversmei un 1991. gada 10. decembra Konstitucionālajam likumam “Par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem”.

Minētā darba grupa saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu izstrādāja Noteikumu projektu par Valsts cilvēktiesību biroju (tālāk tekstā: birojs), ko Ministru kabinets pieņēma Satversmes 81. panta kārtībā pagājušā gada 18. jūlijā. Šos noteikumus vēlāk apstiprināja Saeima.

Valsts cilvēktiesību birojs uzsāka darbu pagājušā gada 1. augustā. Līdz biroja direktora apstiprināšanai Saeimā par biroja vadītāja vietas izpildītāju ar Ministru kabineta rīkojumu tika iecelta Kaija Gertnere.

Birojam tika ierādīta pagaidu telpa Ministru kabinetā līdz laikam, kad tiktu sameklētas pastāvīgas telpas, kas būtu brīvi pieejamas apmeklētājiem. Birojs 10. novembrī pārcēlās uz pastāvīgām telpām Elizabetes ielā 65—12.

Biroja statuss

Birojs ir patstāvīga valsts pārvaldes institūcija ar savu budžetu, kura darbojas saskaņā ar Ministru abineta Noteikumiem un administratīvi finansiāli atrodas tieslietu ministra pārraudzībā. Birojs ir juridiska persona.

Budžets

1995. gada valsts budžetā birojam tika piešķirti Ls 97 300.

Saskaņā ar budžeta grozījumiem 1995. gadam, kurus Saeima pieņēma 1995. gada 19. oktobrī, biroja līdzekļiem tika atņemti Ls 77 326, tādējādi 1995. gadā biroja darbībai atstājot Ls 14 272. Jāņem vērā, ka birojs, uzsākot darbību 1. augustā, rēķinājās ar 1995. gadam piešķirto summu, bet saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem biroja darbībai š. g. novembrim un decembrim atlika Ls 2 000. Šī summa nebija pietiekama projektu uzsākšanai, darba algu izmaksām un īrei.

Par budžeta grozījumiem birojs uzzināja tikai pēc notikuma, biroja viedoklis pirms šī jautājuma netika lūgts un birojam netika dota iespēja vēlreiz pamatot pieprasīto finansu resursu nepieciešamības iemeslus. K. Gertnere informēja par radušos situāciju Ministru prezidentu (kas pats nebija klāt balsojuma laikā), ka ar atlikušajiem resursiem nebūtu iespējas nodrošināt jebkādu biroja funkciju pildīšanu.

Lai nodrošinātu biroja eksistenci līdz šā gada beigām (birojam, pārceļoties uz pastāvīgajām telpām, bija ieplānoti vienreizējie izdevumi: mēbeles, tehnika, telekomunikāciju pieslēgšana, telpu iekārtošana), ar Ministru kabineta rīkojumu birojam piešķīra papildus Ls 25 476 no Ministru kabineta rezerves fonda neparedzētiem izdevumiem. 1996. gadam birojs ir pieprasījis Ls 72 291.

Struktūra

Saskaņā ar noteikumiem, biroju vada direktors, kuru uz 4 gadiem pēc Ministru kabineta ierosinājuma apstiprina Saeima. Līdz direktora apstiprināšanai biroju vada biroja vadītāja v.i. Kaija Gertnere. Biroja darbība ir organizēta 3 daļās: Informācijas, Analīzes un Sūdzību. Visu daļu darbs ir savstarpēji saistīts, maksimāli izmantojot apkopoto informāciju.

Darbinieki, apmācības

Augustā birojā, ieskaitot vadītāja v.i., bija 7 darbinieki. Birojs izsludināja presē konkursu uz darba vietām. Pavisam kopā tika plānotas 25 darba vietas. Ar Ministru kabineta 1996. gada 8. janvāra rīkojumu nr. 5 biroja programma “Saikne ar pilsoni” tika pārcelta uz Valsts kanceleju. Ar to štata vietu skaits tika samazināts līdz 17. Konkursa kārtībā šobrīd ir aizpildītas 15 štata vietas. Visiem biroja darbiniekiem ir pabeigta vai nepabeigta augstākā izglītība jurisprudencē, socioloģijā, žurnālistikā, psiholoģijā, pedagoģijā un politikas zinātnēs.

Latvijā šobrīd nav iespējas iegūt pilnīgu izglītību cilvēktiesību jomā, tāpēc birojs uzskata par ļoti būtisku visu darbinieku steidzamu un pakāpenisku apmācību. Kopš novembra vidus, kad birojs ievācās pastāvīgajās telpās, visiem darbiniekiem notiek regulāri semināri, ko vada starptautiski augsta līmeņa konsultanti. Visus ar apmācībām saistītos izdevumus sedz no ārvalstu palīdzības līdzekļiem, kas tieši šim mērķim Latvijai piešķirti.

Uzsāktais

Sūdzību izskatīšana

Kopš pirmajām biroja darbības dienām līdz janvāra sākumam birojs ir saņēmis no iedzīvotājiem aptuveni 100 sūdzības un lūgumus palīdzēt. Sūdzības saņemtas par pārkāpumiem ieslodzījuma vietās (uzturēšanās apstākļi), nespēju realizēt savas tiesības tiesu instancēs, municipālās policijas darbu, PID darbību, sadzīves problēmām un neapmierinošiem dzīves apstākļiem, grūtībām atrast darbu. Sūdzību daļas darbinieki izskata katru individuālo sūdzību. Liela daļa iedzīvotāju lūdz steidzamu palīdzību un uzsver, ka birojs ir pēdējā instance, kurā viņi griežas. Iedzīvotājiem bez maksas tiek sniegtas konsultācijas un piedāvāti risinājumi ar cilvēktiesībām saistītos jautājumos.

Šobrīd birojs izstrādā pilnīgu sūdzību izskatīšanas procedūru, kas tiks pabeigta un apstiprināta pēc biroja direktora iecelšanas.

Sabiedrības informēšana

Ir sagatavota informatīva brošūra, kurā apkopota pamatinformācija par biroju, tā funkcijām un atbildību gan latviešu, gan krievu valodā. Visi interesenti var saņemt šo brošūru birojā bez maksas. Tā tiks nosūtīta valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī sabiedriskajām organizācijām.

Apzinoties Saeimas kā likumdevēja funkcijas, birojs apkopoja un 6. Saeimas pirmajā plenārsēdē izplatīja visiem deputātiem cilvēktiesību jēdziena skaidrojumu un informāciju par cilvēktiesību atspoguļojumu nacionālajā likumdošanā, kā arī Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā. Šī informācija tika sagatavota, lai palīdzētu deputātu ikdienas darbā, kā arī saskarsmē ar vēlētājiem.

Birojs ir izplatījis savu adresi, ievietojot reklāmas ievērojamākajos laikrakstos un nosūtot informāciju par savu adresi valsts iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un ārvalstu pārstāvniecībām Latvijā.

Apkopojot jau pieejamos starptautiskos cilvēktiesību dokumentus, ir uzsākta Informācijas un dokumentācijas centra izveide. Dokumenti būs pieejami latviešu, krievu un angļu valodā.

Analīze

Bērnu un ģimeņu tiesiskais stāvoklis: ANO Bērnu tiesību konvencija, ko Latvija ir ratificējusi, atgādina Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā pasludināto principu: “Bērnam ir tiesības uz īpašu gādību un palīdzību”. Lai varētu konkrēti apspriest bērnu un ģimeņu tiesiskā stāvokļa uzlabošanas iespējas, birojs ir veicis nacionālo likumu izpēti šajā jomā. No Latvijas likumu salīdzinājuma ar ANO Bērnu tiesību konvenciju birojs ir secinājis, ka vēl nav tiesiski noregulētas atsevišķas jomas atbilstoši starptautiskajām prasībām. Apkopoto materiālu birojs izsūtīja valsts institūcijām un sabiedriskajām organizācijām, lūdzot komentārus, ieteikumus un ierosinājumus turpmākajam darbam. Sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām un ar mediju atbalstu birojs organizēja telefonakciju, kam paralēli tika veikts socioloģisks pētījums par sabiedrības attieksmi pret bērnu un ģimeņu tiesībām un situāciju Latvijā.

Birojs ir izskatījis Latvijas Republikas Valsts valodas likumprojektu. Birojam ir iebildumi pret esošo likumprojekta variantu, tajā skaitā jautājumos, kas attiecas uz valsts valodas lietošanu privātajā sfērā, lībiešu valodas aizsardzības nepilnību un personvārdu lietošanu. Birojs ir nosūtījis savus komentārus atbildīgajai Saeimas komisijai.

Birojs ir uzsācis patvēruma meklētāju tiesiskās situācijas pētīšanu un analīzi. Birojs turpina citu valstu likumu un starptautisko bēgļu stāvokli nosakošo dokumentu analīzi, lai rastu piemērotu risinājumu situācijā, kad Latvijas valdība nav gatava parakstīt 1951. gada Ūenēvas konvenciju par bēgļiem, bet tai ir neizbēgami jāuzņemas atbildība pat patvēruma meklētāju pamattiesību nodrošināšanu. Birojs gatavo ieteikumus par iespējamu likumprojektu, kādu Latvija varētu pieņemt, lai noteiktu patvēruma meklētāju tiesisko statusu.

Turpmākās ieceres

Birojs ir izstrādājis darba plānu 1996. gadam. Tajā ir iekļautas šādas pozīcijas:

— pabeigt darbu pie bērnu un ģimeņu tiesību veicināšanas projekta;

— pētījumu un analīzes veikšana par nepilsoņu, patvēruma meklētāju, invalīdu un citu sabiedrības mazaizsargāto grupu tiesisko situāciju;

— plašas sabiedrības apziņas un informācijas kampaņas īstenošana (tajā skaitā informatīvas brošūras izdošana populārā valodā par cilvēktiesību jēdzienu un saturu);

— izglītības un apmācību programmu izstrādāšana ar mērķi radīt izpratni par cilvēktiesību jautājumiem konkrētās sabiedrības un profesionālajās grupās;

— nacionālo tiesību aktu salīdzināšana ar Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā, ieteikumu sniegšana Saeimai un valdībai par nepieciešamajām izmaiņām Latvijas likumu pilnveidošanai;

— pamatojoties uz saņemto sūdzību un veikto pētījumu analīzi, ieteikumu gatavošana Saeimai un valdībai nacionālo likumu pilnveidošanai;

— samierināšanas procesa uzsākšana, kad Saeima apstiprinās biroja direktoru;

— cieša sadarbība ar sabiedriskajām organizācijām;

— sieviešu un vīriešu vienlīdzības tiesību jautājums, īstenojot 4. ANO Vispasaules sieviešu konferences Pekinā pieņemto darbības programmu;

— sabiedrībai pieejama cilvēktiesību informācijas un dokumentācijas centra izveidošana, pakāpeniski apkopojot informāciju;

— veidot un attīstīt efektīvu vadības un administrācijas sistēmu biroja veiksmīgas funkcionēšanas nodrošināšanai.

Birojs ir sabiedrībai atvērta un pieejama institūcija. Birojs ir gatavs sadarboties ar visām ieinteresētajām valsts institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un masu medijiem.

Bet iedzīvotājiem, kas vēlas personiski ierasties birojā, lai izklāstītu savas problēmas, birojs lūdz, ja vien iespējams, iepriekš iesniegt rakstisku sūdzību. Birojs pieņem arī mutiskas sūdzības, kas tiek protokolētas, bet rakstiska sūdzība ļautu iepazīties ar problēmas būtību, un problēmas risināšana tādējādi noritētu efektīvāk, kā arī biroja darbiniekiem būtu iespējams izskatīt vairāk sūdzību. Sūdzību nodaļas tālrunis: 7281604.

Valsts cilvēktiesību biroja adrese: Elizabetes iela 65—12, Rīga, LV 1011. Tālrunis: 7287210, fakss: 7244074.

 

Valsts cilvēktiesību biroja Attīstības starptautiskā atbalsta programma

— Cik daudz līdzekļu tiek piešķirts Valsts cilvēktiesību birojam? Kas tos piešķir?

Valsts cilvēktiesību birojam (VCB) tiek piešķirti 1,7 miljoni ASV dolāru. Šos līdzekļus piesķir Apvienoto Nāciju Attīstības programma (ANAP), Nīderlandes, Somijas, Zviedrijas valdība un ANO Cilvēktiesību centrs saskaņā ar Latvijas valdības un ANAP izstrādāto programmu.

— Kāpēc tieši VCB saņems šos līdzekļus?

LR Ministru kabineta akceptētā Latvijas valsts cilvēktiesību aizstāvības un veicināšanas programma paredzēja izveidot VCB kā galveno instrumentu cilvēktiesību efektīvai aizsardzībai, jo tikai pastāvīga valsts pārvaldes institūcija var pilnībā veicināt cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Starptautiski VCB izveidošana mūsu valstī tika apsveikta kā pozitīvs solis cilvēktiesību jautājumu risināšanā. Tāpēc starptautiskā palīdzība ir vērsta tieši šīs institūcijas darba stiprināšanai.

— Kāpēc ANAP, Nīderlandes, Somijas, Zviedrijas valdība un ANO Cilvēktiesību centrs piešķir līdzekļus VCB?

Starptautiskās organizācijas un Eiropas valstis ir ieinteresētas, lai Latvija attīstītos kā mierīga, demokrātiska valsts, kurā tiek ievērotas visu cilvēku pamattiesības un pamatbrīvības. Tikai šāda valsts varēs pilnvērtīgi iekļauties Eiropas organizācijās — Eiropas Padomē, Eiropas Savienībā un NATO. Starptautiski Latvijas valsts cilvēktiesību aizstāvības un veicināšanas programma un no programmas izrietošā VCB dibināšana, tiek uzskatīta par pozitīvu piemēru citām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, kā aktīvi veicināt cilvēktiesību ievērošanu.

— Kam šie līdzekļi tiks izlietoti? Cik ilgā laikā?

Latvijas valdības un ANAP šodien svinīgi parakstītā Valsts cilvēktiesību biroja Attīstības starptautiskā atbalsta programma 4 gadu laikā paredz finansēt:

• izdevumus, kas saistīti ar VCB sākotnējo izveidi un turpmāko praktisko darbu (kompjūtertehnika, sakaru sistēmas, telpu iekārtošana);

• Latvijas konsultantus dažādu pētījumu veikšanai valstī, galvenokārt, juridiska rakstura darbiem par konkrētiem jautājumiem (piemēram, nepilsoņi, patvēruma meklētāji, bērni, sieviešu un vīriešu līdztiesība, invalīdi, cietumnieki un citas mazaizsargātās grupas);

• apmācību izdevumus, lai Latvijā attīstītu ekspertus cilvēktiesību jomā. Apmācības paredzētas VCB darbiniekiem un citu dažādu institūciju un profesiju pārstāvjiem, kuriem ir nozīmīga loma cilvēktiesību aizsardzībā (piemēram: tiesneši, prokurori, policisti, skolotāji utt.);

• starptautisko konsultantu darbu dažādās cilvēktiesību jomās (piemēram: juridiskajiem, sūdzību izskatīšanas, cilvēktiesību izglītības un citiem ekspertiem);

• publikācijas — gan vispārizglītojošas, gan konkrētām auditorijām orientētas (piemēram: pirmsskolas vecuma bērniem, invalīdiem, pensionāriem u.c.);

• Informācijas un dokumentācijas centra izveidi — dokumentu krājuma papildināšanu, starptautisko dokumentu tulkošanu, dokumentācijas centra pieslēgšanu starptautiskajām datu bāzēm u.tml.;

• valsts iestāžu amatpersonu apmācību, lai īstenotu valsts starptautiskās līgumsaistības un Latvijas valdība varētu sagatavot kvalitatīvus pārskatus par to pildīšanu;

• konsultatīvas padomes par dažādiem cilvēktiesību jautājumiem, lai aktīvā dialogā iesaistītu citas valsts institūcijas un sabiedriskās organizācijas;

• sabiedrisko organizāciju forumu organizēšanu par atsevišķām problēmām;

• sadarbību ar sabiedriskajām organizācijām, arī šo organizāciju darbinieku apmācību cilvēktiesību jautājumos.

Piešķirtos līdzekļus nevar izmantot citiem mērķiem vai citā veidā, kā tas paredzēts parakstītajā dokumentā.

— Kas kontrolēs līdzekļu izlietošanu?

Programma nosaka, ka tās izpildi un līdzekļu izlietošanu kontrolēs programmas vadības grupa — gan VCB galvenās amatpersonas, gan starptautiskais konsultants, gan ANAP vadība.

— Kā starptautiskā palīdzība saskaņojas ar biroja pamatbudžetu?

Latvijas valdības un ANAP parakstītais dokuments paredz Latvijas valdības pienākumus, kas ir priekšnoteikumi starptautiskās palīdzības saņemšanai. Šie priekšnoteikumi ir:

• valdības apņemšanās ievērot cilvēktiesības un veicināt demokrātijas attīstību, un institucionāli nostiprināt cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas mehānismus Latvijā;

• valdības apņēmība finansiāli nodrošināt VCB, lai nodrošinātu tā funkciju izpildi. Līdzekļi darbinieku algām, telpu īrei un citiem administratīvajiem izdevumiem ir jāpiešķir no gadskārtējā valsts budžeta, atbilstoši VCB vajadzībām, un katru gadu ne mazāk par 1995.gadam piešķirto summu;

• valdības apņemšanās piedalīties projekta vadībā un darba grupās saskaņā ar parakstīto dokumentu;

• valdības gatavība uz laiku atbrīvot no darba pienākumiem tos ierēdņus, kuri būtu sūtāmi apmācībās cilvēktiesību jautājumos iekšzemē vai ārzemēs.

“Latvijas Vēstnesis” ir pateicīgs Valsts cilvēktiesību biroja darbiniekiem par atsaucību šo materiālu sniegšanā.