Ar uzticību demokrātijai un likuma spēkam

Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu oficiālā nostāja sadaļā "Sadarbība iekšlietās un tieslietās"

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta

2000. gada 5. decembra sēdes protokollēmuma Nr. 57, 28.§ 3. punktu

Nobeigums. Sākums — "LV" 08.02.2001., Nr.22; 13.02.2001., Nr.24

Tiesiskā sadarbība krimināllietās

2. Likumdošanas ieviešana

Latvijā ir trīs centrālās iestādes, kas nodarbojas ar starptautiskās tiesiskās palīdzības jautājumiem: Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra, Iekšlietu ministrija.

Pēc Latvijas KPK, kas nosaka procesuālo kārtību krimināllietās, ir pirmstiesas izmeklēšana un tai seko tiesvedība tiesā, pirmstiesas izmeklēšana sastāv no izmeklēšanas policijā un tai sekojošās izmeklēšanas prokuratūrā, kuras laikā tiek uzsākta personas kriminālvajāšana. Tiesiskās palīdzības sniegšanas subjekts ir atkarīgs no tā, kādā stadijā ir kriminālprocess un iesaistīto institūciju atbildība ir noteikta nacionālajā likumdošanā. Tā, piemēram, savstarpējā palīdzība krimināllietās un tiesvedības nodošana krimināllietās ir visu trīs augstāk minēto centrālo iestāžu kompetencē, taču kompetence ir sadalīta: Iekšlietu ministrija darbojas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai, Ģenerālprokuratūra — pirmstiesas izmeklēšanas stadijā līdz lietas nosūtīšanai uz tiesu, Tieslietu ministrija — iztiesāšanas stadijā. Izdošanas un notiesāto personu nodošanas jautājumi ir Ģenerālprokuratūras kompetencē.

Visās šajās centrālajās iestādēs ir atbildīgās personas, kuras nodarbojas ar starptautiskās sadarbības jautājumiem. Šīs personas uzskatāmas par tiesiskās sadarbības kontaktpersonām krimināllietās un nākotnē iekļausies ES tieslietu tīkla (EJN) aktivitātēs. Tieslietu ministrijas un Ģenerālprokuratūras kontaktpersonas ir paziņotas ES Padomes Sekretariātam, tādejādi Latvija jau daļēji sākusi JA(29.06.1998) On the creation of a European Judicial Network realizēšanu.

Latvija jau šobrīd pilda daļu no JA(29.06.98) On good practise in mutual legal assistance in crminal matters, prasībām, piemēram, piešķir starptautiskās tiesiskās palīdzības lūgumiem prioritāti. Tiesiskās palīdzības lūgumi tiek izpildīti 1–3 mēnešu laikā.

Līdz šim Latvijai visplašākā sadarbība ir bijusi jautājumos, kas saistīti ar Eiropas konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās. Visaktīvākā sadarbība notiek ar Lietuvu, Igaunija, Ukraina, Poliju.

Lietošanā ir Baltijas jūras reģiona valstu rokasgrāmata (.Manual on mutual legal assistance in criminal matters and extradition in the Baltic Sea Region), kurā atrodamas arī Latvijas atbildes par iespējām sniegt tiesisko palīdzību krimināllietās.

Lai uzlabotu tiesisko sadarbību krimināllietās, Latvija iesaistījusies PHARE horizontālajā projektā "Tiesiskās sadarbības attīstība Latvijā, Lietuvā, Igaunijā". Projekta rezultātā tiks sastādīts nacionālais darbības plāns tiesiskās sadarbības krimināllietās uzlabošanai, veikta tiesiskās sadarbības ekspertu apmācība, likumdošanas normu analīze un jaunas likumdošanas izstrādāšana, kā arī tiks izstrādāta praktiska rokasgrāmata tiesnešiem, prokuroriem un policijas ierēdņiem.

 

Tiesu sistēmas reforma

1. Likumdošana

Tiesu piesēdētāju institūta reforma

Likuma Par tiesu varu darba grupa sagatavojusi koncepciju par tiesas piesēdētāju institūta reformu. Ar grozījumiem ir paredzēts uzlabot tiesu darba kvalitāti. Nosakot krimināllietu kategorijas, kuras jāizskata ar piesēdētāju piedalīšanos, samazināsies koleģiāli izskatāmo lietu skaits un daļu ietaupīto naudas līdzekļu būs iespējams novirzīt tiesas piesēdētāju juridiskai izglītošanai.

Pabeidzot pirmstiesas izmeklēšanu, tiesājamajam un procesa dalībniekiem tiks paredzēta izvēles iespēja- līdz lietas izskatīšanai tiesā izteikt lūgumu par lietas koleģiālu izskatīšanu, gadījumos, kad likums paredz lietas vienpersonisku izskatīšanu. Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesim tiks paredzēta iespēja, ņemot vērā lietas sarežģītību un nozieguma smagumu, izlemt jautājumu par krimināllietu par kriminālpārkāpumiem, mazāk smagiem noziegumiem un smagiem noziegumiem izskatīt vienpersoniski vai koleģiāli.

Ministru kabinetā iesniegti grozījumi Kriminālprocesa kodeksā, likumā Par tiesu varu un likumā Par tiesu piesēdētāju vēlēšanām. Reformu plānots uzsākt 2003.gada sākumā.

Tiesu izpildītāju institūta reforma

Saskaņā ar koncepciju par tiesu izpildītāju institūta reformu ir izstrādāts likumprojekts "Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem". Likums ievērojami saīsinās tiesu spriedumu izpildes procedūru. Atbilstoši izstrādātajam likumprojektam "Zvērinātu tiesu izpildītāju likums" zvērinātie tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda likumā noteiktos pienākumus. Zvērinātais tiesu izpildītājs darbojas kā brīvās juridiskās profesijas pārstāvis. Papildus likumprojektam "Zvērinātu tiesu izpildītāju likums" Tieslietu ministrijā izstrādāti atbilstoši grozījumi Civilprocesa likumā un citos tiesību aktos, kas saistīti ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību. Civilprocesa likuma normas ir saskaņotas ar likumprojektā paredzētajām prasībām, lai nodrošinātu ātru un efektīvu tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi. Likumprojekts iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Kriminālprocesa likums un Kriminālprocesa kodekss

Lai nodrošinātu ES standartu un cilvēktiesību normu ieviešanu Latvijas kriminālprocesā, ir izveidota darba grupa Kriminālprocesa likuma izstrādāšanai. Patreiz darbs tiek koncentrēts uz Eiropas Padomes rekomendāciju ieviešanu. Paralēli jauna likuma radīšanai noris darbs pie grozījumu izstrādāšanas esošajā Kriminālprocesa kodeksā. Pēdējie grozījumi attiecas uz piekritības maiņu krimināllietās, lai samazinātu tiesu darba apjomu, kā arī grozījumi, kas palielinās liecinieku aizsardzību krimināllietās. Darbs turpinās arī pie normu izstrādes, kas saistītas ar tiesisko sadarbību krimināllietās un drošības līdzekļa noteikšanu pirmstiesas izmeklēšanas laikā.

Tiesu ēku uzturēšanas vadlīnijas

2000.gada martā Tieslietu ministrija pieņēma Tiesu ēku uzturēšanas vadlīnijas, kuru mērķis ir novērst korupcijas iespējas tiesās, uzlabot sabiedriskos pakalpojumus un nodrošināt liecinieku aizsardzību. Šie mērķi tiks sasniegti nodalot tiesnešu kabinetus no publiskā sektora, paredzot atbilstošu informāciju par tiesas procesiem, kā arī īpašas telpas, kur procesa dalībnieki var iepazīties ar lietas materiāliem atbilstoši procesuālajām normām.

2. Tiesu noslogotība un cilvēkresursi

Patreiz rajona (pilsētas) tiesās ir 299 amata vietas, no kurām 14 ir vakantas. Apgabaltiesās patreiz ir 96 amata vietas, no kurām vakantas ir 10 vietas.

Tiesu noslogotība Latvijas tiesās ir izlīdzinājusies, jo vakantās tiesnešu vietas ar katru gadu samazinās. Problemātiska situācija joprojām ir Rīgā, kur esošās štata vietas nespēj nodrošināt savlaicīgu lietu izskatīšanu. Lai novērstu šo situāciju, ar 2001 gadā Rīgā papildus tiks izveidotas 8 tiesnešu amata vietas.

Attiecībā uz tiesu noslogotību, neizskatīto civillietu skaits pirmajā instancē 2000. gadā ir samazinājies. Tomēr neizskatīto civillietu skaits ir relatīvi augsts, kas saistīts ar to, ka 2/3 no neizskatītajām lietām ir maksātnespējas lietas. Neizskatīto lietu skaits apelācijas instancē ir audzis, jo audzis ir arī ienākošo apelācijas lietu skaits. Neizskatīto krimināllietu skaits pirmajā instancē ir ievērojami samazinājies salīdzinot ar 1999.gadu. Neizskatīto krimināllietu skaits apgabaltiesās ir audzis salīdzinot ar 1999.gadu. Šo var izskaidrot ar telpu un amata vietu trūkumu Rīgas apgabaltiesā. No 2001.gada 1.janvāra Rīgas apgabaltiesā tiks radītas 3 papildus amata vietas.

Tiesnešu neatkarība

Lai garantētu tiesnešu neatkarību, Augstākās tiesas tiesnešu un apgabaltiesu priekšsēdētāju algas pielīdzinātas 1.kvalifikācijas kategorijas civildienesta ierēdņu algām, kas sastāda 372 lati (600 eiro). Savukārt Augstākās tiesas tiesnešu algas kalpo par pamatu citu zemāku instanču tiesu tiesnešu algu noteikšanai. Jāņem vērā, ka papildus noteiktajai algai likums paredz tiesnešiem piemaksas atkarībā no viņu kvalifikācijas klases, sākot no 20% līdz pat 100% no algas apmēra. Patreiz Finansu ministrija strādā pie ierēdņu algu pārskatīšanas, kas savukārt ietekmēs arī tiesnešu algu apmēru.

Tiesnešu apmācību

Lai uzlabotu tiesnešu kandidātu rekrūtēšanas sistēmu un celtu kandidātu kvalifikāciju, Tieslietu ministrija apstiprinājusi noteikumus par tiesnešu kandidātu stažēšanos. Saskaņā ar šiem noteikumiem pirms apstiprināšanas tiesnešu kandidātiem jāstažējas tiesību aizsardzības iestādēs.

Tiesnešu apmācību nodrošina Tiesnešu apmācības centrs (dibināts 1995.gadā), kas ir atbildīgs par tiesnešu un citu tiesas darbinieku sākotnējo un turpmāko (profesionālās karjeras laikā) apmācību. Centrs rīko arī citu juridisko profesiju pārstāvju, kas cieši saistīti ar tiesu varu, apmācības – tiesu izpildītāji, prokurori, notāri un advokāti. Centra darbības pamatmodelis ir katram tiesnesim gadā nodrošināt divu nedēļu apmācību. Piecas mācību stundas no 20 katru nedēļu tiek veltītas Eiropas savienības likumdošanas un citiem starptautisko tiesību jautājumiem. Katru gadu TAC organizē vismaz 5 starptautiskos seminārus, kas veltīti ES tiesību jautājumiem. Veiksmīga sadarbība ir ar Eiropas padomi, TAIEX, UNDP, Sorosa fondu un dažādiem PHARE projektiem. Apmērām 30 tiesneši katru gadu piedalās semināros un konferencēs ārpus Latvijas. TAC ir izstrādājis 3 gadu apmācības plānu (2000–2002), kurā ietverta tiesnešu apmācība nacionālo un starptautisko tiesību jautājumos.

3. Tiesu infrastruktūra

Patreiz tiek īstenots tiesu kompjuterizācijas projekts "LR Vienotā tiesu informācijas sistēma", kura ietvaros paredzēta:

- vietējā datortīkla izveidošana tiesās un tiesnešu nodrošināšana ar datoriem;

- "on-line" sakaru nodrošināšana starp Latvijas tiesām un Tieslietu ministriju izmantojot Nacionālo datu pārraides tīklu;

- vienotas tiesu informācijas sistēmas izstrāde un ieviešana tiesu administrācijai;

- datorapmācība tiesnešiem un tiesu personālam, kā arī īpašu apmācību nodrošināšana darbam ar Vienoto tiesu informācijas sistēmu;

- Vienotas tiesu nolēmumu un statistikas datu bāzes sagatavošana.

Vienotas tiesu informācijas sistēmas izveidošana tika uzsākta 1998. gadā. Tās izstrādāšanā tiek izmantotas interneta/intraneta tehnoloģijas. Patreiz jaunā informācijas sistēma var veikt lietu administrēšanas funkcijas civillietās pirmajā un otrajā instancē, administratīvajās un krimināllietās pirmajā instancē. Turklāt šī sistēma nodrošina on-line pieeju informācijai par tiesu statistiku. Tā nodrošina arī tiesu spriedumu apkopošanu un on-line publicēšanu ar interneta starpniecību.

Pašlaik atbilstošs aprīkojums ir uzstādīts visās apgabaltiesās (5) un to pastāvīgajās sesijās un 3 rajonu tiesās. Pēc iegādes procedūru pabeigšanas vismaz viens dators tiks uzstādīts katrā rajonu/pilsētu tiesā un 5 tiesas tiks pieslēgtas tiesu vienotajai informācijas sistēmai.

Veiksmīga šī projekta īstenošana noteikti uzlabos un paātrinās lēmumu pieņemšanas procesu tiesās.

4. Tiesu administrācija

Lai pārskatītu tiesu administrācijas sistēmu, Tieslietu ministrija 1999. gada jūnijā sadarbībā ar Zviedrijas Investīciju Attīstības Aģentūru (SIDA) uzsāka jaunu izpētes projektu "Par atbalstu tiesu administrācijas sistēmas attīstībai/ izveidošanai ". Šī projekta galvenā ideja ir nodibināt neatkarīgu institūciju, kuras funkcija būtu tiesu administrācija. Tieslietu ministrija šī projekta ietvaros ir attīstījusi ciešu sadarbību ar Zviedrijas Nacionālo tiesu administrāciju (SNCA) un SIDA. Patreiz Tieslietu ministrija kopā ar Zviedrijas ekspertiem apgūst citu valstu pieredzi šajā jomā. Reformu iecerēts pabeigt 2002. gadā.

Kā norādīts Tieslietu ministrijas funkcionālajā pārskatā, kuru finansēja Pasaules Banka un veica konultāciju firmas Bannock Consulting un Zygon Baltic Consulting,iesastoties Zviedrijas Tieslietu ministrijas norīkotam pārstāvim, esošā tiesu administrācija Latvijā nav pietiekami efektīva un tā ir ievērojami jāuzlabo atdalot to no Tieslietu ministrijas. Vispārējais mērķis ir nodrošināt tiesnešu neatkarību un veicināt sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai. Tiesu administrācijas koncepijas izstrādāšana tiks pabeigta 2001. gada martā.

 

Vīzu politika

1. pielikums

LR normatīvie akti, kas regulē vīzu politiku:

Latvijas Republikas vīzu izsniegšanu un robežšķērsojošo personu kontroli regulē:

1) 1992.gada 9.jūnija likums Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā ;

2) Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa. noteikumi Nr.131 Latvijas Republikas vīzu izsniegšanas kārtība ;

3) Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.116 Kārtība, kādā izplatāmas un izmantojamas kūrorta un tūrisma ceļazīmes, uz kurām pamatojoties izsniedzamas LR ieceļošanas vīzas ;

4) Ministru kabineta 2000.gada 28.marta noteikumi Nr.116 Ārvalstnieku un bezvalstnieku nodarbināšanas kārtība Latvijā ;

5) Ministru kabineta 1999.gada29.jūnija noteikumi Nr.229 Kārtība, kādā ārvalstu jūrnieki šķērso LR valsts robežu un uzturas Latvijas Republikas teritorijā ;

6) Ministru kabineta 1999.gada 28.decembra noteikumi Nr.455 Noteikumi par valsts nodevu par vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem .

2. pielikums

Valstu saraksts, kuru pilsoņiem nav nepieciešamas vīzas ieceļošanai Latvijā

Atbilstoši Kopējās Konsulārās Instrukcijas pirmā pielikuma otrās daļas un SCH/Com-ex(97)32-15.12.97 prasībām ir sastādīts valstu saraksts, kuru pilsoņiem netiek pieprasītas vīzas ieceļošanai Latvijā. Šis saraksts tiek papildināts, slēdzot jaunus divpusējos līgumus par bezvīzu režīmu ieviešanu. Pašlaik divpusējie līgumi ir noslēgti ar 32 valstīm: Andoru, Austriju, Beļģiju, Čehiju, Dāniju, Franciju, Grieķiju, Horvātiju, Igauniju, Īriju, Islandi, Itāliju, Izraēlu, Japānu, Kipru, Lielbritāniju, Lietuvu, Lihtenšteinu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Norvēģiju, Poliju, Portugāli, Slovākiju, Slovēniju, Somiju, Spāniju, Šveici, Ungāriju, Vāciju, Zviedriju. Šobrīd notiek divpusējo līgumu saskaņošana ar citām augstākminētajā pielikumā iekļautajām valstīm: Argentīnu, Brazīliju, Čīli, Jaunzēlandi, Korejas Republiku, Monako, Sanmarīno, Singapūru, Venecuēlu u.c..

Vienpusējā kārtībā bezvīzu ieceļošanu Latvija ir noteikusi Amerikas Savienoto Valstu pilsoņiem un ANO un Vatikāna pasu turētājiem.

 

Migrācija

1. pielikums

Latvijas Republikas normatīvie akti migrācijas jomā

1) 09.06.1992 likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku iebraukšanu un uzturēšanos Latvijas Republikā";

2) 21.09.1995 "Repatriācijas likums";

3) Ministru kabineta noteikumi Nr.417 no 16.12.1997 "Uzturēšanās atļauju izsniegšanas un reģistrēšanas kārtība";

4) Ministru kabineta noteikumi Nr.116 no 28.03.2000 "Ārvalstnieku un bezvalstnieku nodarbināšanas kārtība Latvijā"

5) Ministru kabineta noteikumi Nr.160 no 04.05.1999 "Kārtība, kādā izceļotājiem kompensējami izceļošanas izdevumi";

6) Ministru kabineta 16.05.2000 "Identifikācijas karšu koncepcija";

7) Ministru kabineta 18.01.2000 "Pasu tipa dokumentu koncepciju ".

2. pielikums

Identifikācijas kartes

Identifikācijas kartes pilnībā atbildīs Padomes lēmumam 398D0701 prasībām:

- ar formu

- ar iekļauto informāciju

kartes redzamajā daļā norādīts — personas vārds, uzvārds, personas kods, piederības veids Latvijas Republikai, dzimums, dzimšanas datums un vieta, tautība (ja persona to vēlās), fotogrāfija, paraksts, identifikācijas kartes numurs, izdevējs, izdošanas datums un derīguma termiņš.

mikroprocesorā ietverts — personas kods, personas skanēts foto un pirkstu nospiedumi. Šī identifikācijas kartes daļa ir kodēta un nemaināma.

- ar aizsardzības elementiem pret viltojumiem.

Identifikācijas kartes būs mašīnlasāmas.

3. pielikums

Imigrācijas likumprojekta prasības

Imigrācijas likumā paredzēts ietvert sekojošus principus:

- Pastāvīgo uzturēšanās atļauju izsniegšana pēc 10 gadu nepārtrauktas uzturēšanās Dalībvalstī,

- Uzturēšanās atļaujas neizsniegšana līdz kompetentas iestādes lēmumam par laulības atzīšanu vai neatzīšanu par fiktīvi noslēgtu.

- Iespēja anulēt uzturēšanās atļauju ārvalstniekiem, kuri devuši darbu un mītni nelegālajiem imigrantiem.

- Uzturēšanās atļauju izsniegšana pašnodarbinātajām personām, ja viņu ekonomiskās aktivitātes veicina nacionālā kopprodukta pieaugumu.

- Neiespējamība studējošajiem pēc mācību beigām saņemt uzturēšanās atļauju saistībā ar darbu, neatstājot Latvijas teritoriju.

- Acquis prasībām atbilstoša nelegālo personu aizturēšanas un izraidīšanas kārtība (beztranzīta izraidīšana, ja iespējams; trešo valstu pilsoņu nodrošināšana ar ceļošanas dokumentiem izraidīšanas gadījumam, aizturēšanas nosacījumi un termiņi u.c.).

 

Patvērums

1. pielikums

LR normatīvie akti patvēruma jomā

1) Likums Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā (pieņemts 19.06.1998., spēkā no 18.07.1997.),

2) Ministru kabineta noteikumi:

- Nr. 19. Kārtība, kādā bēgļi var izvēlēties dzīvesvietu Latvijā (20.01.1998.),

- Nr. 20 Noteikumi par patvēruma meklētāja personas dokumentu un tā izsniegšanas kārtība (20.01.1998.),

- Nr. 21 Par bēgļa personu apliecinošu dokumentu un tā izsniegšanas kārtība (20.01.1998.),

- Nr. 22 Bēgļu pastāvīgās uzturēšanās atļauju reģistrācijas kārtība (20.01.1998.),

- Nr. 26 Bēgļu lietu apelācijas padomes nolikums (20.01.1998.),

- Nr. 245 Noteikumi par bēgļa pabalstu (07.07.1998.),

- Nr. 423 Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" nolikums (27.10.1998.),

- Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu centra nolikums, kas apstiprināts ar Iekšlietu ministrijas 1998. gada 7. janvāra pavēli Nr. 19.

2. pielikums

Likumprojekta "Par patvēruma meklētājiem

un bēgļiem Latvijas Republikā" pamatprincipi:

- garantijas neizraidīšanas (non-refoulment) principa ievērošanas nodrošināšanai — alternatīvas aizsardzības formas ieviešanu personām, kas neatbilst Ženēvas konvencijā minētajiem nosacījumiem bēgļa statusa saņemšanai, bet kurām nepieciešama aizsardzība, jo to mītnes zemē vai pilsonības valstī tām draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās, vai pazemojoša sodīšana, kā arī gadījumos, ja ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ tai ir nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas izcelsmes valstī;

- pagaidu aizsardzības piešķiršanu personu grupām;

- patvēruma meklētāju aizturēšana. Lai nodrošinātu Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prasību ievērošanu, likumprojekts paredz, ka nepieciešama tiesneša sankcija, lai patvēruma meklētāju aizturētu policijas iecirknī vai robežkontroles punktā ilgāk par 72 stundām;

- kritērijus valstu atzīšanai par drošu izcelsmes valsti vai trešo drošu valsti;

- precizētu acīmredzami nepamatotu pieteikumu definīciju, kā arī kārtību, kādā izskatāmi šādi pieteikumi;

- pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu izskatīšana, personai atrodoties robežkontroles punktā, kā arī garantija šādas procedūras laikā;

- ģimenes vienotības principa ievērošanu;

- garantijas nepilngadīgām personām bez pieaugušo pavadības patvēruma procedūrā;

- skaidrāk definētu Bēgļu lietu apelācijas padomes locekļu nozīmēšanas kārtību, garantējot otrās instances neatkarību.

3. pielikums

Institūcijas, kas iesaistītas patvēruma procedūrā

- Valsts Policijas funkcijas;

- pieņemt patvēruma meklētāja pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu robežkontroles punktos vai policijas iecirkņos;

- pēc pieteikuma pieņemšanas, policijas darbinieks (Kārtības policijas Imigrācijas policijas pārvaldes darbinieks) veic pārrunas ar patvēruma meklētāju;

- pārbaudes laikā (noskaidrota identifikācija, pārrunas), patvēruma meklētājs tiek izmitināts policijas iecirknī speciālās telpās, noteikti atsevišķi no aizdomās turamajiem;

- pārrunu rezultātā pieteikums tiek atzīts par pamatotu vai nepamatotu un materiāli tālāk tiek nosūtīti uz Pilsonības un Imigrācijas pārvaldes Bēgļu lietu centru.

- Pilsonības un Imigrācijas pārvaldes Bēgļu lietu centra funkcijas:

- funkcijas, kas saistītas ar lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikšanu, t.i. pārbaudīt patvēruma meklētāja iesniegto informāciju, izlemt par bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikumu, pēc ANO Augstā komisāra Bēgļu lietās pieprasījuma sniegt informāciju par attiecīgo lietu, lēmums par bēgļa statusa zaudēšanu;

- lēmums par patvēruma meklētāja izmitināšanu "Muceniekos" pēc legālās uzturēšanās termiņa beigām;

- izdot identifikācijas dokumentus;

- reģistrēt patstāvīgās uzturēšanās atļaujas;

- uzturēt bēgļu lietu dokumentu arhīvu;

- iesniegt brīvo dzīvojamo platību sarakstu "Muceniekiem".

- Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" funkcijas:

- izmitināt patvēruma meklētājus — t.i. ievērot patvēruma meklētāju tiesības, nodrošināt nepieciešamos dzīves apstākļus, kārtību centra teritorijā, izdot uzturēšanās atļauju attiecīgajā pašvaldības teritorijā;

- kad persona ieguvusi bēgļu statusu, iepazīstināt ar brīvo dzīvojamo telpu sarakstu.

- Bēgļu lietu apelācijas padomes funkcijas:

- Bēgļu lietu Centra lēmuma par bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikumu pārskatīšana, ja tas pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā;

- divu mēnešu laikā apelācijas padome pieņem lēmumu par patvēruma meklētāja sūdzību. Lēmums ir rakstisks un galīgs — nav pārsūdzams;

- apstiprināt Bēgļu lietu centra lēmumu par bēgļu statusa zaudēšanu, bez apelācijas padomes apstiprinājuma lēmums nav spēkā. Lēmums par bēgļu statusa zaudēšanu var tikt pārsūdzēts likumdošanā paredzētajā kārtībā.

 

4. pielikums

Patreizējā patvēruma procedūra

- Pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu persona var iesniegt, ieceļojot Latvijas Republikā, valsts robežkontroles punktā, kur pieteikumu pieņem Valsts policijas darbinieks, vai jau atrodoties valsts teritorijā – Valsts policijas iecirknī vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu centrā (turpmāk — Centrs).

- Pēc pieteikuma iesniegšanas Valsts policijas (Kārtības policijas pārvaldes Imigrācijas policijas pārvaldes) darbinieks veic pārrunas ar patvēruma meklētāju, kā arī tiek noskaidrota tā identitāte.

- Pēc pārrunām, ja pieteikums par bēgļa statusa piešķiršanu tiek uzskatīts par pamatotu, patvēruma meklētājs nogādājams patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā (Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs "Mucenieki").

- Valsts policija pārrunu materiālus nosūta izskatīšanai Pilsonības un Imigrācijas Pārvaldes Bēgļu lietu centram;

- Pilsonības un Imigrācijas Pārvaldes Bēgļu lietu centrs pieņem lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikumu tādu piešķirt 3 mēnešu laikā, izņēmuma gadījumos līdz par 6 mēnešiem;

- Centra lēmumu var pārsūdzēt Bēgļu lietu apelācijas padomei, kuras lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

- Kad patvēruma meklētājs ir ieguvis bēgļa statusu, bēgļi bezmaksas iegūst pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ceļošanas dokumentu — personas identifikācijas dokuments; kā arī bēgļi, kuriem nav iztikas līdzekļu pirmos 12 mēnešus saņem pabalstu.

 

Ārējās robežas

1. pielikums

Latvijas Republikā valsts robežu šķērsojošo personu un transportlīdzekļu robežkontroli regulē:

1. 1992.gada 9.jūnija likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā".

2. 1994.gada 27.oktobra "Latvijas Republikas valsts robe?as likums".

3. 1997.gada 27.novembra "Robežsardzes likums".

4. 1997.gada 11.jūnija "Muitas likums".

5. Ministru kabineta 1996.gada 2.jūlija noteikumi nr.247 "Latvijas Republikas pierobežas režīma un pierobežas joslas režīma noteikumi".

6. Ministru kabineta 1996.gada 2.jūlija noteikumi nr.246 "Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas".

7. Ministru kabineta 2000.gada 4.jūlija noteikumi nr.222 "Kārtība, kādā bērns šķērso Latvijas Republikas valsts robežu".

8. Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumi nr.131 "Latvijas Republikas vīzu izsniegšanas kārtība".

9. Ministru kabineta 1996.gada 10.septembra noteikumi nr.347 "Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežu šķērsojošo kravu dozimetrisko kontroli".

10. Ministru kabineta 1996.gada 5.marta noteikumi nr.50 "Noteikumi par Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku pienākumiem un tiesībām valsts robežas apsardzībā".

11. Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi nr.229 "Kārtība, kādā ārvalstu jūrnieki šķērso Latvijas Republikas valsts robežu un uzturas Latvijas Republikas teritorijā".

12. Ministru kabineta 1998.gada 15.septembra noteikumi nr.348 "Noteikumi par kuģu ienākšanas un iziešanas formalitātēm ostā".

13. Valsts robežsardzes Dienesta nolikums, apstiprināts ar Valsts robežsardzes priekšnieka 1998.gada 17.novembra pavēli nr.431 D/V, 432 D/V.

14. Valsts robežsardzes priekšnieka sezonas pavēles "Par valsts robežas apsardzības organizēšanu".

15. Robežkontroles punkta, robežpārejas punkta tehnoloģiskās shēmas, izstrādātas katrā RKP, RPP.

Augstāk minētie normatīvie dokumenti atbilst Eiropas Savienības acquis communautaire izvirzītajām prasībām ārējo robežu jomā.

2. pielikums

Daudzpusējā sadarbība starp minētajām institūcijām tiek veikta saskaņā ar sekojošiem parakstītiem starpresoru līgumiem un vienošanām par sadarbību:

- 1998.gada 20.janvāra Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardzes un Finansu ministrijas vienošanās "Par Valsts robežsardzes un Galvenās Muitas pārvaldes darbības tehnoloģiju"; papildināts ar protokolu, kas optimizē robežsardzes, muitas un sanitāro inspektoru funkciju un atbildības sadali, kā arī padara efektīvāku robežkontroles procedūru.

- 1999.gada 16.augustā Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardzes un Finansu ministrija Valsts ieņēmuma dienesta vienošanās "Par robežkontroles punktos uzstādīto un uzstādāmo video novērošanas sistēmas izmantošanu";

- 2000.gada 20.aprīļa protokols "Par Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Galvenās muitas pārvaldes sadarbību";

- 2000.gada 5.jūnija Valsts robežsardzes un Krasta apsardzes protokols par krasta novērošanā iegūtās informācijas izmantošanu.

3. pielikums

Valsts investīciju projektu realizācija

Kā viens no valsts investīciju projektiem tika realizēts IA — 22 tehniskās apsardzības, kontroles un informāciju sistēmas attīstība uz Austrumu robežas projekts, projekta ietvaros tika uzlabots strukturālais modelis datu bāzei REIS — 2000 un kopā ar speciālistiem no SIEMENS tika pabeigti Valsts robežsardzes elektroniskās informācijas sistēmas tehniskie darbi.

Valsts investīciju projekta "IA-16 Valsts austrumu robežas infrastruktūras attīstība", ietvaros 1999.gada otrajā pusē un 2000.gadā Rēzeknes robežsargu skolā uzcelts moderns kinoloģiskā centra komplekss (1999.gada jūnijā), uz austrumu robežas tika uzceltas divas modernas Robežsardzes nodaļas — Silene (1999.gada jūlijā) un Grebņeva (2000.gada februārī), moderns Robežsardzes nodaļas un vienkāršotā robežpārejas punkta komplekss — Bērziņi (2000.gada jūnijā) un divi tehniskās un vizuālās novērošanas torņi (Makši un Timšāni) bija uzcelti uz robežas ar Krieviju. 2000.gada maijā pabeigta VRS Viļakas pārvaldes rekonstrukcijas II kārta.

2000.gada jūlijā uzsākti 2 robežsargu nodaļu celtniecības darbi (Aizgārša, Robežnieki), rudenī tiks uzsākta Pededzes nodaļas un robežpārejas punkta celtniecība. 2 robežsargu nodaļu (Šķaune, Piedruja), 2 robežpārejas punktu (Kaplava, Vorzova) projekta dokumentācija ir izstrādāta un tiek gatavota celtniecības konkursu izsludināšana. Izstrādāta tehniskā dokumentācija būvniecībai – Kārsavas un Zilupes DzRKP kompleksiem, 6 vizuālās un tehniskās novērošanas torņiem. Notiek 4 novērošanas torņu celtniecības priekšdarbi uz robežas ar Baltkrieviju. Uzsākti projektēšanas darbi Lavošnieku un Šķilbēnu robežsardzes nodaļās.

4. pielikums

Darbinieku apmācība

Robežsardzes izveidotā apmācību sistēma plaši un efektīvi darbojās. Robežsargu apmācības notiek Rēzeknes robežsargu skolā, Latvijas Policijas akadēmijā, Valsts policijas Ekspertīžu centrā. Rēzeknes robežsargu skolā tika akreditēta 1 gada studiju programma (1999.gadā – 78 kadeti, 2000.gadā – 113). Latvijas Policijas akadēmijas Robežsardzes koledžā studē 32 robežsargi klātienē un 72 neklātienē. 67 robežsargi paaugstināja savas profesionālās iemaņas Latvijas Policijas akadēmijā un Valsts policijas Ekspertīžu centrā. 364 robežsargi ir apguvuši programmas "REIS – 1999" darbību speciālajos Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes organizētajos kursos. 121 Robežsardzes pārstāvis ņēma dalību kinoloģijas kursos.

PHARE programmas apmācība

Sekmīgi turpinās apmācības Twinning projekta ietvaros (Phare programmas atbalsts), kura laikā robežsargi tika apmācīti robežu apsardzības jautājumos, plānošanas apmācības jautājumos, sabiedrisko un starptautisko attiecību jautājumos, peldlīdzekļu un aviācijas izmantošanā atbilstoši Eiropas Savienības un Šengenas prasībām. Kopumā 1999. un 2000.gadā tika apmācīti 507 robežsargi.

Starptautiskā apmācība

Somijas speciālisti, balstoties uz divpusējo sadarbības protokolu vairākkārt ir organizējuši profesionālo iemaņu celšanas kursus Latvijas robežsargiem. Zviedrijas, Amerikas, Francijas un citu valstu speciālisti arī tika iesaistīti vairāku semināru, kursu organizēšanā (dokumentu viltojumi, nelegālās migrācijas apkarošana, kinoloģija) kur kopumā tika apmācīti 64 robežsargi.

Organizētā noziedzība

1. pielikums

Likumdošanas bāze

Nacionālā likumdošana, kura attiecas uz organizētās noziedzības apkarošanu pārsvarā atbilst acquis prasībām. Sekojoši spēkā esošie tiesību akti reglamentē organizētās noziedzības apkarošanu:

- Deklarācija par Ministru kabineta darbu (2000.gads);

- 1961.gada 6.janvāra Latvijas Kriminālprocesa kodekss;

- 1991.gada 4.jūnija likums "Par policiju";

- 1993.gada 28.oktobra likums "Par valsts ieņēmumu dienestu";

- 1993.gada 16.decembra "Operatīvās darbības likums";

- 1995.gada 21.septembra "Korupcijas novēršanas likums";

- 1997.gada 11.jūnija "Muitas likums";

- 1997.gada 27.novembra "Robežsardzes likums";

- 1998.gada 17.jūnija "Krimināllikums".

Likumpamatotie normatīvie akti:

- 1996.gada 2.jūlija MK noteikumi nr.249 "Narkotiku kontroles un narkomānijas apkarošanas koordinācijas komisijas nolikums";

- 1996.gada 13.augusta MK noteikumi nr.327 "Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu tranzīta noteikumi";

- 1997.gada 18.februāra MK noteikumi nr.75 "Noziedzības novēršanas padomes nolikums";

- 1997.gada 23.septembra MK noteikumi nr.337 "Korupcijas novēršanas padomes nolikums";

- 1998.gada 4.novembra MK noteikumi nr.427 "Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi";

- 1998.gada 29.decembra MK noteikumi nr.497 "Kārtība, kādā valsts institūcijas sniedz informāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam";

- 1999.gada 19.oktobra MK noteikumi nr.361 "Kontrabandas apkarošanas centra nolikums";

- 1998.gada 15.decembrī Ministru kabineta akceptētā "Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģija 1999-2003";

- 2000.gada 25.janvārī Ministru kabineta apstiprinātā Valsts programma seksuālās vardarbības pret bērniem novēršanai 2000-2004";

- 2000.gada aprīlī Ministru kabineta apstiprinātā Korupcijas novēršanas programma.

Starptautiskie dokumenti:

- 1997.gada 1.oktobra "Par Latvijas Republikas Valdības un Amerikas Savienoto Valstu Valdības līgumu par savstarpējo palīdzību krimināllietās";

- 1997.gada 4.jūnija Latvijas Republikas Valdības un Turcijas Republikas Valdības līgums par sadarbību starptautiskā nelegālā narkotisko un psihotropo vielu apgrozījuma, starptautiskā terorisma un organizētās noziedzības apkarošanā";

- 1998.gada 15.oktobra "Par Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju";

- 1998.gada 22.jūlija "Latvijas Republikas Valdības un Izraēlas Valsts Valdības līgums par sadarbību narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru nelegālās apgrozības un izmantošanas, terorisma un citu smagu noziegumu apkarošanā";

- 1999.gada 20.aprīļa "Par Latvijas Republikas Valdības un Slovākijas Republikas Valdības līgumu par sadarbību cīņā ar terorismu, nelegālo narkotiku apgrozību un citām organizētās noziedzības formām";

- 1996.gada 2.jūlija MK rīkojums nr.250 "Par Latvijas Republikas Valdības un Somijas Republikas Valdības līgumu par sadarbību noziedzības novēršanā";

- 1997.gada 19.februāra MK rīkojums nr.72 "Par Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas un Austrijas Federālās Republikas Iekšlietu ministrijas vienošanās par sadarbību starptautiskā organizētās noziedzības, starptautiskās nelegālās narkotiku tirdzniecības un starptautiskā terorisma apkarošanas jomā";

- 1997.gada 26.februāra Mk rīkojums nr.80 "Par Latvijas Republikas Valdības un Ungārijas Republikas Valdības līgumu par sadarbību terorisma, nelikumīgas narkotisko līdzekļu tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanā";

- 1997.gada 8.aprīļa MK rīkojums nr.159 "Par Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas un Baltkrievijas Republikas Iekšlietu ministrijas vienošanos par sadarbību cīņā ar organizēto noziedzību";

- 1999.gada 20.janvāra MK rīkojums nr.17 "Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju";

- 2000.gada 2.februāra MK rīkojums nr.52 "Par Latvijas Republikas Valdības un ‘’Čehijas Republikas Valdības līgumu par sadarbību terorisma, narkotisko un psihotropo vielu nelegālās apgrozības un organizētās noziedzības apkarošanā";

- 2000.gada 23.februāra MK rīkojums nr.90 "Par Latvijas Republikas Valdības un Ukrainas Ministru kabineta līgumu par sadarbību terorisma, narkotisko vielu, psihotropo vielu, prekursoru nelikumīgas aprites un organizētās noziedzības apkarošanā".

2. pielikums

Informācija par institūcijām, kas nodarbojās ar cīņu pret organizēto noziedzību.

LR Saeima – likumdevējs;

Ministru kabinets – izstrādā valdības deklarāciju;

Noziedzības novēršanas padome – MK izveidota koordinējoša un informatīva institūcija, kuras mērķis ir pilnveidot valsts institūciju koordināciju cīņā pret noziedzību; valsts politikas un stratēģijas izstrādāšana cīņā pret noziedzību; likumdošanas iniciatīva;

Korupcijas novēršanas padome – MK izveidota institūcija, kuras uzdevums ir valsts politikas un stratēģijas izstrāde korupcijas novēršanas jomā; likumdošanas iniciatīva;

Narkotiku kontroles un apkarošanas koordinācijas komisija – MK izveidota starpministrijas institūcija, kuras mērķis ir koordinēt organizāciju un institūciju darbību, kuras ir iesaistītas narkotiku apkarošanā.

Kontrabandas apkarošanas centrs ir Ministru kabineta 19.10.1999.g. izveidota institūcija, kas koordinē Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts policijas, Drošības policijas un Valsts Robežsardzes operatīvo un pirmstiesas izmeklēšanas darbību kontrabandas apkarošanas jomā. Centrs izstrādā kontrabandas preču aizturēšanas un kontrabandā iesaistīto personu un grupu atklāšanas un aizturēšanas plānus; saskaņojot ar kontrabandas apkarošanā iesaistīto institūciju, dod tai konkrētus uzdevumus, kas saistīti ar personu aizturēšanu. Centrs neizmeklē lietas par narkotiku kontrabandu un personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, bet visu attiecīgo informāciju un materiālus nekavējoties nodod Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām pēc piekritības. Centra sastāvā darbojas Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvji, Valsts policijas, Drošības policijas un Valsts robežsardzes pārstāvji.

7. Iekšlietu ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju uzdevums ir īstenot valsts politiku noziedzības apkarošanā;

7.1. Valsts policija ir apbruņota militarizēta institūcija, kas atrodas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā un darbojās saskaņā ar likumu "Par policiju". Tās pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem.

7.1.1. Kriminālpolicijas pārvalde ir Valsts policijas struktūrvienība, kura veic noziedzīgu nodarījumu novēršanu un atklāšanu, to personu meklēšanu, kuras slēpjas no izziņas, izmeklēšanas un tiesas, izvairās no soda izciešanas vai pazudušas bez vēsts. Pārvalde veic organizatoriskus un praktiskus darbus cīņā ar organizēto noziedzību, ekonomiskiem noziegumiem, nelegālo narkotiku apriti.

7.1.1.1. Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas birojs ir Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes struktūrvienība, kura savā darbībā ir pakļauta Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšniekam. Biroja uzdevumi:

- plānot un koordinēt darbu, kas saistīts ar organizētās noziedzības un tās kontrolētās kontrabandas un korupcijas apkarošanu, koordinēt citu Valsts policijas struktūrvienību darbu, kā arī tieši iesaistīties šajā darbā;

- prognozēt organizētās noziedzības attīstību, kā arī tās jaunu formu rašanos, ierobežojot šo procesu;

- atklāt un novērst noziegumus, kas ir saistīti ar organizēto noziedzību, kā arī neitralizēt organizētās noziedzības grupu darbību;

- veikt, savas kompetences ietvaros, izziņas un operatīvo darbu valsts teritorijā;

- vākt, analizēt, sistematizēt un uzkrāt oficiālo, legālo un slepeno informāciju par personām, grupējumiem, faktiem, notikumiem un lietām, saistītu ar organizētās noziedzības apkarošanu un kontroli;

- sadarboties ar Iekšlietu ministrijas Robežsardzi, Iekšlietu ministrijas Drošības policiju, Muitas pārvaldi, , Finansu policiju, Valsts ieņēmumu dienestu, kā arī citu valstu attiecīgajiem dienestiem;

- sniegt metodisku un praktisku palīdzību visām Valsts policijas struktūrvienībām organizēto noziegumu apkarošanā, izziņas un operatīvās meklēšanas darbā;

- veikt operatīvo darbu "Operatīvās darbības likuma" ietvaros, lai atklātu un brīdinātu par savtīgiem noziegumiem policijas darbinieku vidū;

7.1.1.2. Ekonomikas policijas birojs (kopējais darbinieku skaits — 228), kura galvenais uzdevums ir cīņa ar noziegumiem, kuri saistīti ar kontrabandu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu un korupciju;

7.1.1.3. Narkotiku apkarošanas birojs (kopējais darbinieku skaits — 64), kura galvenais uzdevums ir cīņa ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālas aprites apkarošanu, kā arī ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar prostitūciju, sutenerismu un pornogrāfijas izplatīšanu;

7.1.1.4. Smago noziegumu atklāšanas koordinācijas pārvalde (kopējais darbinieku skaits- 45), kuras darbs ir vērsts uz vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu atklāšanas darba koordināciju, cīņu ar autotransporta zādzībām un sprādzieniem;

7.1.1.5. Speciālās procesuālās valstiskās aizsardzības dienests, kas nodrošina likumā noteikto krimināllietās liecinošo personu speciālo procesuālo aizsardzību.

7.2. Drošības policija ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kura, sadarbībā ar Biroju, vāc informāciju par organizēto noziedzību , uzkrāj to, sistematizē un analizē, lai likumā noteiktajā kārtībā, izmantojot specifiskas darbības metodes, veiktu pasākumus, nolūkā prognozēt, nepieļaut un novērst organizētās noziedzības pārstāvju aktivitātes, kas varētu tikt vērstas pret vitāli svarīgām valsts interesēm.

Drošības policijas darbības rezultātā iegūtā, apkopotā un sistematizētā informācija par Valsts drošības jomā konstatētajiem noziegumiem, kurus izdarījuši organizētās noziedzības pārstāvji, atbilstoši likumdošanai, tiek nosūtīta attiecīgajām tiesībsargājošajām institūcijām.

Drošības policija organizētās noziedzības apkarošanas ietvaros veic pasākumus sadarbības ar citu valstu partnerdienestiem organizēšanai un nostiprināšanai. Drošības policijas galvenās sadarbības formas ir:

1. kopēju operatīvo pasākumu darbību plānošana un realizēšana ;

2. apmaiņa ar oficiālo un operatīvo informāciju;

3. kvalifikācijas paaugstināšanas kursi un semināri.

7.3. Valsts Robežsardze- Iekšlietu ministrijas struktūrvienība, kuras uzdevumos ietilpst arī novērst un aizturēt personas par nelikumīgu atrašanos valstī, valsts robežas šķērsošanu vai valsts robežas režīma pārkāpšanu.

8. Finansu ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju uzdevumos ietilpst noziegumu novēršana un atklāšana valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā; valsts ierēdņu ienākumu avotu likumības kontrole;

8.1. Valsts ieņēmumu dienests darbojas Finansu ministrijas pārraudzībā un nodrošina nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī realizē valsts muitas politiku un kārto muitas lietas, kontrolē valsts ierēdņu ienākumu avotu likumību.

8.1.1. Finansu policija (Finansu policijas pārvalde) ir Valsts ieņēmuma dienesta struktūrvienība, kuras uzdevumos ir atklāt un novērst noziegumus valsts ieņēmumu jomā, valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku rīcībā, kā arī kontrabandas jomā.

8.1.2. Muita (Galvenā muitas pārvalde) ir Valsts ieņēmuma dienesta struktūrvienība, kuras uzdevumos ietilpst valsts ekonomiskās robežas aizsardzība, t.sk. preču un citu priekšmetu ievešanas un izvešanas atļauju sistēmas ievērošanas kontrole, kontrabandas kravu aizturēšana un konvencionāli aizliegtu priekšmetu ievešanas un izvešanas aizturēšana.

9. Tieslietu ministrija – veic valsts politiku tiesu sistēmas uzlabošanā.

9.1. Ieslodzījumu vietu pārvalde;

9.2. Kriminoloģijas pētniecību centrs.

10. Ģenerālprokuratūra un tās sastāvā esošās specializētās prokuratūras uzrauga izziņas iestāžu darbu un citu iestāžu operatīvo darbību; organizē, vada un veic pirmstiesas izmeklēšanu; uzsāk un veic kriminālvajāšanu un uztur valsts apsūdzību.

10.1. LR Ģenerālprokuratūras Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras piekritībā ietilpst:

- narkotisko vai psihotropo vielu zādzības, laupīšanas, piesavināšanās, krāpšanas, iegūstot narkotiskās vai psihotropās vielas un noziegumi, kas izdarīti, pārkāpjot narkotisko un psihotropo vielu ražošanas, iegādāšanās, glabāšanas, uzskaites, izsniegšanas vai pārsūtīšanas noteikumus, kā arī par pamudināšanu lietot narkotiskās vai psihotropās vielas vai to ievadīšanu pret personas gribu;

- ekonomikas jomā izdarītie noziegumi, t.sk. krāpšana, piesavināšanās lielos apmēros, viltotu dokumentu izmantošana vai izgatavošana, mantiska kaitējuma nodarīšana valstij, kredītiestādei vai lielam personu skaitam;

- izspiešana organizētas grupas sastāvā.

10.2. LR Ģenerālprokuratūras Specializētajai vairāku nozaru prokuratūrai piekritīgie noziedzīgie nodarījumi ir arī neatļautas darbības ar narkotiskām vai psihotropām vielām, narkotisko un psihotropo vielu kontrabanda.

10.3. LR Ģenerālprokuratūras Finansu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai piekritīgie noziedzīgie nodarījumi ir arī:

- akcīzes preču kontrabanda;

- krāpšana, piesavināšanās, ja tā saistīta ar aizliegtu, fiktīvu uzņēmējdarbību.

11. Satversmes aizsardzības birojs ir nemilitāra valsts drošības institūcija, kas likumā noteiktajā kārtībā veic pati, kā arī organizē un koordinē valsts drošības iestāžu izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību, iegūst pati, kā arī saņem, apkopo, uzkrāj, uzglabā, analizē un izmanto ar valsts drošību, aizsardzību un ekonomisko suverenitāti saistīto informāciju, lai nosargātu valsts konstitucionālo iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem, kā arī aizsargātu valsts militāro, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus.

12. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests ir speciāli izveidota valsts institūcija, kas darbojas Prokuratūras pārraudzībā un likumā noteiktajā kārtībā saņem, sistematizē, analizē ziņojumus par neparastiem un aizdomīgiem finansu darījumiem, kā arī likumā paredzētajos gadījumos nodod šo informāciju kontroles, izmeklēšanas un tiesu iestādēm.

 

Policijas sadarbība

1. pielikums

Latvijas Republikas likumdošana policijas sadarbības jomā pārsvarā atbilst acquis prasībām.

Krimināllikums satur vairākas normas, kuras vispusīgi reglamentē apkārtējās vides aizsardzības noteikumus ( KL panti no 96. līdz 115.).

Latvijas Republikas normatīvie akti pilnībā atbilst ES prasībām attiecībā uz futbola huligānisma novēršanu, arī attiecībā uz motociklistu bandām un autotransporta noziegumiem.

Latvijas Republikas likums "Par telekomunikācijām" tikai daļēji atbilst Resolution of 17 January 1995 on Lawful interception of telecommunications prasībām, jo neparedz tīkla operatoru un pakalpojumu sniedzēju pienākumus attiecībā uz policijas veiktajām telekomunikāciju satura pārtveršanas darbībām, kā arī uz informācijas sniegšanas termiņiem. Līdz 2000.gada 31.decembrim Valsts policija izstrādās attiecīgos priekšlikumus grozījumu izdarīšanai likumā "Par telekomunikācijām".

2. pielikums

Informācija par policijas darbinieku apmācību

Valsts policijas darbinieku apmācības tiek organizētās Latvijas Policijas akadēmijā, Valsts policijas Mācību centrā, citās iekšlietu ministrijas struktūrvienībās, kā arī īslaicīgos kursos, kurus organizē ārzemēs. Valsts policijas Mācību centrā tiek organizētā sākotnējā profesionālā sagatavošana un kvalifikācijas paaugstināšanas kursi ierindas un jaunākā komandējošā sastāva darbiniekiem, kuri tiek pieņemti bez speciālās izglītības (saskaņā ar likuma "Par policiju" 31.pantu).

2000.gada septembrī notiek kvalifikācijas paaugstināšanas kursi Latvijas policijas akadēmijā. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā ir organizēti mācību kursi par informācijas sistēmu "Filtrs", "Nederīgo dokumentu reģistrs" un "Meklējamais transports" lietošanu policijas dežūrdaļas darbiniekiem. Latvijas Banku augstskolā notiek kvalifikācijas paaugstināšanas kursi Ekonomikas policijas darbiniekiem.

1998.gada Latvijas un Zviedrijas valdību parakstītā divpusējā sadarbības līguma ietvaros Valsts policijas darbiniekiem tika organizēti divu nedēļu kursi par tēmu "Notikuma vietas apskate". Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Policijas akadēmijas mācību metodiskās palīdzības ietvaros tika organizēti: mācību kurss "Policijas taktika un drošība darbā", "Bērnu seksuālās izmantošanas un vardarbības izmeklēšana", "Sarunas bīstamās situācijās", "Policijas dienesta profilakse".

2000.gada pirmajā pusē kopā 654 policijas darbinieku paaugstināja savu profesionālo kvalifikāciju dažādos macību kursos. Administratīvā kapacitāte tiek uzlabota arī ar OCTOPUS II projekta un AEPC apmācību moduļu starpniecību.

 

Terorisms

1. pielikums

Krimināllikuma 88.pants — Terorisms

Krimināllikuma 88. pants — terorisms ir izteikts sekojoši:

(1) Par spridzināšanu, dedzināšanu vai citām tīšām darbībām, kas vērstas uz cilvēku iznīcināšanu, miesas bojājumu vai cita kaitējuma radīšanu cilvēku veselībai, par uzņēmumu, celtņu, naftas vai gāzes vadu, elektrolīniju, satiksmes ceļu un līdzekļu, telekomunikāciju tīklu, valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu vai citas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu nolūkā kaitēt Latvijas Republikai vai tās iedzīvotājiem, kā arī par šajā pašā nolūkā izraisītu kodolavāriju, radiācijas avāriju, masveida saindēšanu vai epidēmiju un epizootiju izplatīšanu —

soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu.

(2) Par tīšu dzīvībai vai veselībai bīstamu vardarbību pret personu vai svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu, kas izdarīta ar spridzināšanu, dedzināšanu, kodolavārijas vai radiācijas avārijas izraisīšanu vai citā vispārbīstamā veidā, vai par šādu darbību piedraudējumu, kas izvirzīts kā vardarbības pārtraukšanas noteikums, ja ir pamats uzskatīt, ka šie draudi var tikt izpildīti, nolūkā piespiest valsti, tās institūcijas vai starptautisku organizāciju izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, -

soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no piecpadsmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu.